Vilis Daudziņš (no kreisās) un Andris Keišs. Foto — Jānis Deinats
JRT izrāde Kritiens augšup ir šarmantu aktieru spēlēšanās
Pie tā, ka Alvja Hermaņa izrādes sadala skatītājus dažādās nometnēs, esam pieraduši; arī jaunajā izrādē Kritiens augšup būs tādi, kas pukojas, un tādi, kuri nespēj tikai izvēlēties vārdus sajūsmai. Taču šoreiz runa tiešām ir par to, ko gaidāt no teātra.
Kritiens augšup ir vācu aktiera un rakstnieka Joahima Meierhofa romāna pārcēlums skatuvei, un Hermanis saka — šis ir programmisks iestudējums. «Es apzināti gribēju uztaisīt pamatīgu teātra iestudējumu, kura centrā ir tikai aktieris uz plikas skatuves. (..) aktieris ar savu personību un meistarību.» Ar daļu šī apgalvojuma ir neiespējami strīdēties. Izrādē Hermanis priekškaru nemaz neatver, proscēnijā ir nolicis divus krēslus, bet pārējo izdara aktieri, kam ne personības, ne meistarības netrūkst. Problēma ir tikai ar citātā minēto «es» un «pamatīgi».
