Viss jau ir aplūkots / palicis vien neredzamais

Jānis Rokpelnis. Tīmeklītis. Neputns, 2019.

Jānis Rokpelnis. Tīmeklītis. Neputns, 2019.

Man nav neviena slikta vārda, ko pateikt par Jāņa Rokpeļņa jaunāko krājumu Tīmeklītis. Varētu slavēt, bet šķiet muļķīgi — it kā kāds tev personīgi būtu rakstījis ziņu, bet tu viņam pretī: «Cik atjautīgi tu šeit esi savienojis gaisīgi romantiskus tēlus un pazemināto leksiku!» Tīmeklītis ir krājums, kurā atrodam tos formas un satura elementus, kurus esam raduši uzskatīt par Rokpeļņa poētikai raksturīgiem. Tajā pašā laikā grāmatā nav nekā tāda, kas radītu atkārtojuma, ražošanas iespaidu. Lasot šos tekstus, šķiet, ka meistara roka tagad ir tā ievingrināta, viņa darbiem tāda aura un vārdam tāds statuss, ka katra skice ir mazs šedevrs. No Rokpeļņa paša sacītā gan mums zināms, ka radīšana nenotiek viegli, krājumā iekļuvušie teksti ir tikai neliela daļa no uzrakstītā — lielākā daļa tiek atmesta.

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva
  • Dzeja
  • 26.06.2025.

padod man skaistākos magoņu ziedus