Jundzes Veidenbauma astoņas dienas

  • Andris Hiršs, Domuzīme
  • 27.10.2022.
  • Domuzīme
Arno Jundze. Es nemiršu nekad. Dienas Grāmata, 2022.

Arno Jundze. Es nemiršu nekad. Dienas Grāmata, 2022.

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5

Sērijā Es esmu... šovasar izdots Arno Jundzes romāns par Eduardu Veidenbaumu. Kolektīvajā atmiņā viņa vārds galvenokārt saistās ar dzeju, viņš arī tulkojis un atdzejojis, taču savas neilgās dzīves laikā Veidenbaums pamanījās būt īsti daudzpusīgs. Un viņa atstāto mantojumu var aplūkot gan no politiskās, gan filozofiskās un reliģiskās perspektīvas. Liecības par Veidenbauma plašo darbības lauku joprojām rodamas arhīvu mapēs, lai arī dažas no tām zudušas nebūtībā. Tas ļauj Jundzem secināt, ka «katram ir savs Veidenbaums».1

Franču filozofs Žaks Deridā uzskata, ka vēlmi saglabāt pagātnes notikumus motivē iekšēja un lielākoties apslēpta vilkme likvidēt visas aizgājušā laika pēdas. «Klusā tieksme sadedzināt arhīvu un izraisīt amnēziju (..) ar nolūku iznīcināt arhīvu kā atmiņu uzkrāšanu un kapitalizāciju»2 rada arī liecību uzglabāšanas kaislību. Filozofs akcentē, ka nosargātās atmiņas nekad nav noslēgts veselums, bet vienmēr ir atvērtas jaunām interpretācijām.

Jaunākajā žurnālā

Manī runā arī emocijas

«Ar gadiem kļūst aizvien skaidrāks, kādā bezizejā Latvija 1940. gadā atradās,» saka vēsturnieks Aivars Stranga.
  • Proza
  • 26.06.2025.

Gliemežu dienasgrāmatas

Ilustrācija – Agnese Apine
Leja līnijas kalnu grēdā uz dienvidiem no Lantonijas abatijas. Alfrēda Votkinsa foto, Early British Trackways, Moats, Mounds, Camps, and Sites
  • Eseja
  • 26.06.2025.

Labējo maršs

Pie Stepana Banderas pieminekļa Ļvivā Ukrainā viņa 116. dzimšanas dienā. 2025. gada 1. janvāris. Foto – Jurijs Djačišins, AFP/LETA
  • Saruna
  • 26.06.2025.

Tuvāk pamatiem

Janīna Kursīte.
  • Raksts
  • 26.06.2025.

Uz Meksiku pēc grāmatas un saules

Teotivakanas senpilsētā pie piramīdām. No raksta autores personīgā arhīva