Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 3
Ingmāra Freimaņa debijas dzejkrājuma Sirds un mute ceriņu vai lavandas krāsas vāks (Antas Pences dizains) ar vertikālo žalūziju detaļu un kopumā miglaino noskaņu atgādina biroju un asociatīvi saistās ar klusumu. Vāka attēlā pavīd ārpus objektīva esošs pildspalvu trauciņš, no kura redzams «izlēcējs» zīmulis blakus marķierim un pildspalvas galiņam. Virs šīm detaļām uz viena žalūziju posma uzspīd saules gaisma. Pārējie žalūziju posmi ir ēnā, pieklājīgi atvilkti, savienoti ar pērļainu auklu, bet aiz tiem pavīd loga rāmja stūris. Tā izskatās pagaidu telpa un varbūt pat pagaidu laika posms. Varbūt tāpat arī Freimaņa tekstos savirknējas dzejas cilvēka pagaidu dzīves posmi.
Savukārt iekšvākā vīd dzejnieka pašportrets ar fotoaparāta «trešo aci», paceltu virs pieres, spoguļskatā. Arī pēc pirmā dzejoļa Pastāstiet vairāk par lāstu (4), kas atgādina sarunu, uzreiz seko divas autora fotogrāfijas. Kopumā grāmatas sākumdaļā ir gana daudz fotouzņēmumu, lai tos uzlūkotu gan kā vizuālus, tēlaini daudzveidīgus «dzejoļus», gan sasaistītu ar tekstuālo dzeju.
