Foto — Pexels
Piezīmes no nekad nerakstītas dienasgrāmatas
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 2
Kur un kā tik mēs šaujam! Lieli un mazi, militāristi un pacifisti. Mērķī, desmitniekā, pēc piena, pa kreisi (kad kreilis šauj «pa kreisi», vai īstenībā viņš «šauj pa labi»?), paši sev kājā, ekrānā... Ar lielgabaliem pa zvirbuļiem, ar kaķenēm pa kaķenēm. Un senlaikos vēl maizi krāsnī. Un krāsns šīberi. Bet pavisam cita lieta, kad iešaujas prātā.
Starp citu, intuīcija ir svarīgāka par prātu. Hm, manuPRĀT. Bet nojauta un ilgas ir divas māsas, nedaudz melanholiskas un urdošas kā tādas augusta mušas. Atkal un atkal liek piecelties no ērtā un apnicīgā ikdienības krēsla un doties pretim horizontam. Varbūt tur pretī nāks Dullais Dauka. Mēs uz turieni būsim gājuši abi — katrs no savas puses.
