foto: Nora Krevņeva/f64
Trūkst vienprātības, kā vērtēt sniega izgāšanu upēs
Raidījums „Vides fakti" aktualizē jautājumu par to, kā būtu videi draudzīgāk atbrīvoties no sniega kaudzēm, un atklāj, ka likumdošana šajā jomā nav sakārtota - pašvaldības ar sniegu var rīkoties katra pēc saviem ieskatiem. Trūkst vienprātības par to, kāds būtu labākais risinājums, ko tad īsti ar samilzušajām sniega čupām darīt, lai novērstu kaitējumu dabai. No vienas puses, Ventspils pusē radies satraukums par, iespējams, nesankcionētu netīra sniega izgāšanu Ventā, tādējādi piemēslojot upi. No otras - vides eksperti uzsver, ka, netīram sniegam izkūstot īpašās izvešanas vietās, tā piemaisījumi un atkritumi agri vai vēlu tik un tā nokļūs ūdenstilpēs.
Valsts Vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš pauž viedokli, ka īpaši pilsētās, kuras atrodas tuvu pie jūras, svaigi krituša sniega izgāšana upēs ūdens sastāvam kaitējumu nenodarītu. „Protams, bīstamība ir tā, ka [kopā ar sniegu] tur var nonākt atkritumi, bet ir iespējams to organizēt tā, lai sniegs tiešām būtu tīrs," uzskata Avotiņš. Tas, savukārt, rada jautājumu, cik pamatoti ir Rīgas pašvaldības miljonos mērāmie tēriņi par sniega izvešanu, ja videi draudzīgāk un arī lētāk tikko uzsnigušā sniega krāvumus būtu iespējams izgāzt turpat Daugavā.
