Jana Kudrjavceva, F64
Vai gaidāmas pārmaiņas Vācijas politiskajā kultūrā?Katras vācu skolas vēstures vai politikas mācību programmā ir ietverta dziļa analīze par nacionālsociālistu varas sagrābšanas iemesliem un apstākļiem. Viens no galvenajiem iemesliem bija fakts, ka Hitlers ar saviem līdzgaitniekiem pamanījās veikli izmantot Veimāras Republikas demokrātisko institūciju vājības, tās destabilizēt un beidzot gāzt. Tāpēc Vācijas politisko kultūru raksturo dziļa cieņa pret demokrātisko institūciju pēctecību un to tradīcijām.Uz šī fona paštreizējie Vācijas politiskās ainavas satricinājumi iegūst gandrīz revolūcionāru notikumu dimensiju.Politiskā zemestrīceŠī gada 31.maijā Vācijas Valsts prezidents Horsts Kēlers (Horst Köhler) pēkšņi un pilnīgi negaidīti paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Atkāpšanās izraisītājs bija Kēlera izteikums kādā preses intervijā, ka vācu kareivju atrašanās Afganistānā esot skaidrojama arī ar to, ka viņiem tur jāaizsargā valsts ekonomiskās intereses. Kēlera izteikumu dramatisko nozīmi daļēji nosaka tas, ka vēl līdz 20.gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Vācijas armijas iesaistīšanās jelkādās kaujas darbībās ārpus valsts robežām, ņemot vērā vāciešu dziļo vainas apziņu par nacionālsociālistiskās Vācijas agresiju pret Eiropas kaimiņu valstīm Otrā pasaules kara laikā, skaitījās absolūts tabu. Tāpēc Vācijas federālās armijas darbībām ārpus valsts robežām jāatbilst īpaši augstiem morāliem kritērijiem. Karadarbība ekonomisko interešu dēļ – tas vācu uztverē šķiet kaut kas neiedomājams.Kēlera atkāpšanās izraisīja politisko zemestrīci. Tikai nedaudz reižu iepriekš Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē pēc vēlēšanām izveidota valdības koalīcija nepastāvēja līdz Bundestāga sasaukuma beigām, un tikai vienu reizi – 1982. gadā – izmaiņas koalīcijā noveda pie kanclera krišanas. Vēl nekad iepriekš pēckara Vācijā nebija priekšlai
