Alvis Hermanis. Foto: Agnese Gulbe, LETA
Kam mūsdienās runāt par ētiskām kategorijām
Tik daudz "pelnu" kā pēdējo nedēļu laikā, laikam sen nav sabērts uz Latvijas prāta un jūtu profesiju (tas būtu mans nezinātniski valodiskais vidusceļš starp zinātniski atšķirīgajiem augstajiem terminiem "intelektuāļiem" un "inteliģenci") pārstāvjiem. Alvja Hermaņa leģendārajai intervijai pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā nu jau labu laiciņu no visiem kaktiem seko uzbrukums cilvēku slānim, ar ko principā citās vietās un laikos tautas lepojas un kam cenšas līdzināties.
Tagad mūsu prāta un jūtu nodarbinātāji tiek vainoti teju vai visos nāves grēkos, nonākot pat tik tālu, ka tiem tiek pārmesta tautas aizvešana ne pa īsto ceļu Atmodas laikā un valsts atjaunošanas brīdī. Viņu kontā ieskaitīta arī čīkstēšana un negatīvisma vairošana divās desmitgadēs kopš tā laika, kā arī nespēja tautai piedāvāt lielas, visaptverošas idejas un dzīvošana pa tautai nepieejamiem augstumiem. Vārdu sakot, mājiens ir nepārprotams - mums jūsu padomi nav vajadzīgi, ar savām idejām un prātulām varat nodarboties paši un šaurā lokā, jo "īstajai" tautai ir pavisam citas vajadzības.
