Preses nama telpās iekārtotā logu firma Windows Factory darbu pirms desmit gadiem sāka ar paštaisītiem instrumentiem, bet nu pa viņu ražojumiem veras ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citi eiropieši
Sakrauti uz speciāliem ratiem, darbinieku stumti, pabrauc garām gatavi logi. «Lūk, tie [Rīgas] Maskavas ielas kāpņutelpām,» saka uzņēmuma Windows Factory mārketinga vadītāja Rigonda Balgalve. Uzņēmums darbojas vairāk nekā desmit gadu, sākumā piedāvājot Latvijā ražotus logus tiem, kuri vēlējās atbrīvoties no vecajiem, bet, lēnām izplešoties, – arī būvniecības firmām ārvalstīs un pašvaldību ēku siltināšanas projektiem.
Būvniecības buma laikā, jaunās tūkstošgades pirmās desmitgades vidū, uzņēmēji Zemgus Liepa un Ingus Rullis saskatīja vēl neaizņemtu biznesa nišu. Tolaik Latvijā daudz cēla jaunas mājas, renovēja vecās, bet trūka uzņēmumu, kas ražotu kvalitatīvus plastmasas logus, kurus tolaik sāka pieprasīt klienti. Logus pirka no Polijas uzņēmumiem, jo citas alternatīvas nebija, taču Balgalve saka – poļi bieži neievēroja pasūtījumu termiņus, arī kvalitāte nebija spoža. Tāpēc aktualizējās jautājums par vietējiem logu ražotājiem. «Tā bija niša, kas nebija aptverta,» par pirmsākumiem saka uzņēmumā.
Paštaisīts metinātājs
Izrādot tagad moderno cehu, tā vadītājs Martiņš Maltenieks stāsta, ka uzņēmums darboties sāka bez kredītiem, nopērkot vienkāršus instrumentus un nodarbinot tikai pāris cilvēku. Parasts rokas zāģis, pašizgatavota metināšanas ierīce, kurai manuāli ar pulksteni uzņēma vajadzīgo darbības laiku – nepilnu minūti, lai detaļas nepārkausētu. Nebija frēzes, tāpēc nesmukumus novīlēja ar parastām vīlēm. Tie bija rīki, ar kuru palīdzību uzņēmums, kas pirmsākumos pastāvēja ar nosaukumu Logi Lukss, nedēļā spēja izgatavot aptuveni 20 logu.
Tagad Windows Factory nedēļā izgatavo apmēram 500 logu un arī nosaukums padarīts labāk saprotams ārzemju tirgum.
Ziemā, kad ir mazāk pasūtījumu, logu ražotne nestrādā ar pilnu jaudu. Maltenieks rāda kaudzēs saliktus, sešus metrus garus KBE profilus, kurus uzņēmums, gluži kā citi Eiropas logu ražotāji, iepērk Berlīnē, firmā Profine. Tos testē Vācijā sertificētā laboratorijā – tas ir viens no apliecinājumiem tam, ka latvieši ražošanā izmanto augstākās kvalitātes izejmateriālus. Stiklu iepērk Lietuvā. Garos profilus sagriež vajadzīgajos izmēros, tad tajos iestrādā armatūru, lai logs ir stingrāks un izturīgāks. Rokas zāģu un citu paštaisītu ierīču uzņēmumā vairs nav, tagad cehā strādā modernas iekārtas, kurās cilvēka roka gandrīz vairs nav vajadzīga, tikai detaļas no vienas mašīnas pārliekot citā. Mārtiņš rāda iekārtu, kura profilus izfrēzē, saurbj un saskrūvē, lai tas nebūtu jādara ar rokām. «Mums visas iekārtas ir modernizētas, manuāla cilvēku darba nav,» saka ceha galvenais.
Kad armatūra ar plastmasu saskrūvēta kopā, detaļas nonāk modernā metinātājā, kur visas četras loga daļas jeb kārba tiek sakausēta kopā. Tas notiek ātri 240 grādu temperatūrā. Tad rāmis ir gatavs, un to liek frēzē, kura izņem visus nesmukumus, šuves un citas liekās lietas. Iekārtas, kurās top Windows Factory logi, uzņēmumā nonākušas pakāpeniski, biznesam attīstoties. «Kaut ko iekrāja un nopirka jaunu iekārtu,» pieeju skaidro Mārtiņš. Piemēram, modernā metināšanas iekārta savulaik pirkta par apmēram 20 000 latu. No kredītiem uzņēmēji centušies izvairīties.
Uztaisīs arī apaļus!
Mārtiņš stāsta visiem zināmo – logam ir divas daļas, kārba jeb neveramā daļa un logs, kas ir atverams. Kad abas daļas ir aprīkotas ar furnitūru, tās savieno, ieliek stiklu, un ir gatavs izstrādājums! Ceha vadītājs rāda jau saliktu logu, tas sver apmēram 80 kilogramu. Uzņēmumā ražo ne tikai platmasas jeb PVC logus, bet arī alumīnija logus un bīdāmās sistēmas, kuras ir divas reizes dārgākas, bet gandrīz mūžīgas. Balgalve saka, ka alumīnija logiem pa gadiem mainīsies tikai dizains, kamēr PVC logu mūža ilgums ir ap 20 gadiem.
Windows Factory māk izgatavot arī dažādu formu logus, piemēram, apaļos logus, kuri atgādina lidmašīnas iluminatorus. Tos pie Pārdaugavas uzņēmuma pasūta pat citi logu taisītāji, viena no tām ir firma Vidzemes logi. Mārtiņš smejas – viņam dažādas formas sagādā galvassāpes, jo jāizdomā, kā apmierināt klienta vēlmes, kā gatavo produktu aiztransportēt. Viņš klāsta, ka ir trīs plastmasas profilu locīšanas veidi: var iemērkt glicerīnā, kas materiālu padara mīkstu un viegli lokāmu, otrs variants ir speciāla krāsns, bet modernākā metode ir berze, kad detaļu ieliek speciālā ripulī un berzējot dabū vajadzīgo izliekumu. Taču PVC logiem ir formu un izmēru ierobežojumi, saka ceha šefs, bet alumīnija logu gatavošanā gan ierobežojumu gandrīz nav.
Arī katram tirgum ir sava specifika. Latvijā lielākoties visi logi veras uz iekšu, bet Anglijā, kurp dodas Windows Factory veikums, tos atver uz āru. «Mēs arī tādus spējam piedāvāt, lai gan tas ir cits loga profils,» saka Balgalve. Šāda atšķirība ir izveidojusies vēsturiski, stāsta uzņēmuma pārstāve, norādot, ka tai ir arī dizainisks pamatojums. Proti, atverot logus uz iekšu, tie aizņem telpu, kā arī ir jānoņem visi priekšmeti, kuri atrodas uz palodzes. Logu vēršana uz āru mitekļa telpu neietekmē, šāda mode pamazām ienāk arī Latvijā, galvenokārt privātmājās.
Meklē tirgus
Sākoties krīzei, kas Latviju sasniedza ap 2008. gadu, apsīka arī būvniecība, un, kā stāsta Balgalve, logu firmas citu pēc citas piemeklēja bankrots. Windows Factory meklēja ceļus, kas palīdzētu noturēties virs ūdens. Viena no iespējām, kuru uzņēmums izmantoja, bija lielie ēku siltināšanas projekti. Pirmais bija Saldus daudzdzīvokļu namu siltināšana – pašvaldība iesaistījās ēku energoefektivitātes projektā, kurš ļāva no Eiropas Savienības struktūrfondiem saņemt naudu veco māju uzlabošanai. Saldus pašvaldība rīkoja konkursu, meklējot gan siltinātājus, gan logu licējus, un Windows Factory tajā vinnēja ar labāko piedāvājumu.
Sadarbībā ar pašvaldībām uzņēmums saskatīja jaunu biznesa iespēju. Tagad Windows Factory gatavo logus arī Rīgas domes apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks daudzdzīvokļu ēkām. «Jebkurā [Rīgas] mikrorajonā ir mūsu logi,» stāsta Mārtiņš. Pērn līgums ar apsaimniekotājiem bija par kāpņutelpu logu nomaiņu 240 adresēs, šogad 170, bet vispār pa šiem gadiem – aptuveni 600. Pamazām uzņēmums izplešas arī reģionos, nesen uzvarēja Ventspils nekustamo īpašumu konkursā, kur arī būs jānomaina logi dzīvokļu namos. Joprojām ir klienti starp būvniecības firmām, arī privātpersonas, bet to ir procentuāli mazāk.
Pirms apmēram trim gadiem uzņēmums sāka pievērsties eksportam. Tapēc mainīts firmas nosaukums no Logi Lukss uz Windows Factory. Latviskais variants ārzemēs nebija tik saprotams. Lai piesaistītu jaunus klients, uzņēmums pērn ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu piedalījās izstādēs Londonā un Zviedrijā, taču pamatā klienti starp būvniekiem un apsaimniekotājiem aiz robežām meklēti pašu spēkiem. Eksporta durvis atvērtas dažādos ceļos, gan uzrunājot ārvalstu būvniecības kompānijas pa tiešo, ar e-pastu starpniecību, gan piedaloties specializētajās izstādēs. Balgalve skaidro, ka latvieši spēj piedāvāt Vācijas kvalitāti, bet par krietni pievilcīgākām cenām. Piemēram, Itālijā šādi plastmasas logi ir pat piecas reizes dārgāki nekā Latvijā ražotie, lai gan kvalitāte tā pati. Cenu atšķirība ir darbaspēka izmaksās, kas citās Eiropas valstīs ir lielākas. Šobrīd Windows Factory eksportē logus uz Franciju, Zviedriju, Somiju, Igauni-ju, Īriju, Angliju, Itāliju.
Konkurence gan šajā tirgū ir smaga. Ir daudz vietējo ražotāju, turklāt Latvijas tirgū atkal mēģina iespiesties Polijas firmas. «Mūsu pluss ir tāds, ka nespēlējam ar cenām, bet mums ir laba kvalitāte.» Balgalve uzsver, ka poļi ar latviešiem nevar konkurēt kvalitātes ziņā. «Mēs esam labāki!» Uzņēmums strauji attīstās, pērn tā apgrozījums bija 4,1 miljons eiro. Balgalve stāsta, ka šogad to plāno vēl lielāku. Nākotnes nodomi ir turpināt iekarot ārzemju tirgus.
Kāpēc esat šajā sarežģītajā nozarē?
Būvniecības buma laikā sapratām, ka tā ir brīva niša.
Kas sagādā pašu lielāko gandarījumu?
Spējam piedāvāt labas kvalitātes preci. Esam labākie!
Kļūda, kas devusi mācību
Dodoties eksporta tirgos, firmas nosaukumam jābūt starptautiski saprotamam.
