Tramps iedrošina Putinu un citus agresorus
Eiropas drošība nupat ir trauslāka nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara. Krievija mēģina iznīcināt Ukrainu, bet ASV nākamais prezidents attaisno agresoru, pieļauj iespēju lietot militāru spēku pret sabiedrotajiem un draud anektēt NATO valstu teritoriju.
Trampa uzvara vēlēšanās daudziem bija likusi minēt, kā mainīsies ASV drošības politika. Taču ir vēl sliktāk, nekā varēja gaidīt. Bažas, ka viņš varētu pārtraukt ASV atbalstu Ukrainai, nupat izskatās esam mazākais no iespējamajiem ļaunumiem — to eiropieši prognozēja un bija sākuši šādai iespējai gatavoties.
Sen zināma arī Trampa nepatika pret NATO, taču tagad kļūst redzams, kā ir iecerēts neitralizēt Rietumu galveno aizsardzības organizāciju. Tā nebūtu ASV izstāšanās no NATO vai vilcināšanās rīkoties, kad būtu noticis militārs uzbrukums dalībvalstij. Tramps piedāvā jaunu jeb impēriju laika veco pasaules kārtību, kurā starptautisko līgumu un normu vietā būtu brutāls spēks.
Pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas Kongresā Tramps preses konferencē pagājušo otrdien kā īstens 19. gadsimta imperiālists piesolīja Kanādu pievienot Amerikai, atņemt Dānijai Grenlandi un Panamas kanālu Panamai. Tātad princips par robežu nemainīšanu ar spēku, kas ir pašreizējās pasaules drošības arhitektūras pamatā, Trampam, tāpat kā Putinam, nešķiet svarīgs. Stiprie dara, kā grib.
Pirms vēlēšanām Tramps bija solījis izbeigt karu Ukrainā 24 stundu laikā. Pagājušās nedēļas sākumā viņš pagarināja termiņu līdz sešiem mēnešiem, bet nedēļas beigās viņa īpašais sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs to saīsināja līdz 100 dienām. Kā īsti apturēs karu? Tiekot gatavota tikšanās ar Vladimiru Putinu.
Vēl tiešāks Trampa draudzības apliecinājums Putinam bija NATO vainošana par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Maskavas lielā, «kā akmenī iecirstā» rūpe esot bijusi Ukrainas iespējamā iestāšanās NATO, viņš skaidroja, taču, redz, prezidents Džo Baidens pateica, ka Ukrainai ir jābūt iespējai pievienoties NATO, un krievi nevarēja kaut ko tādu pieļaut notiekam «uz sava sliekšņa». «Es saprotu, kā viņi par to jūtas.»
Visai bezmērķīga pašlaik šķiet spriešana, cik reāli būtu pievienot Kanādu Amerikai vai piespiest Dāniju pārdot vai atdot tai Grenlandi. Vēlmju domāšana ir arī sevis mierināšana, ka tā jau esot tikai «retorika» un Tramps neko tādu varbūt nedarīšot. Politiķu vārdi arī ir darbi. Posts ir nodarīts — «brīvās pasaules līderis» ir paziņojis, ka pasaules kārtība jānoteic tiem, kuriem resnāki lielgabali. Trampam vajag Grenlandi? Ķīnas vadonim Sji vajag Taivānu, bet Putinam Baltijas valstis un, vēlams, pārējo Eiropu.
Ka tā nav tikai «retorika», varbūt vislabāk liecina Trampa pasludinātais jaunais kritērijs viņa it kā atbalstam NATO — 5% no IKP aizsardzībai. «Ja viņi maksās savus rēķinus un ja uzskatīšu, ka viņi pret mums izturas taisnīgi (..), es palikšu kopā ar NATO,» Tramps preses konferencē paziņoja.
Jaunā nosacījuma mērķis ir, lai to nevar izpildīt. Pirmā termiņa laikā prezidenta amatā Tramps sūdzējās, ka dalībvalstis nemaksājot savus «rēķinus» un «nodevas» Amerikai (kura maksājot «100%» par dalībvalstu aizsargāšanu, viņš vienubrīd apgalvoja), un piedraudēja, ka ASV neaizsargāšot tos, kuri neizpilda NATO vadlīnijas par 2% no IKP aizsardzībai. Tolaik, 2016. gadā, tikai piecas valstis atbilda šim kritērijam, bet pašlaik jau 23 no 32 NATO valstīm. Tāpēc jau pērn februārī īsti vairs nebija iemesla Trampa draudiem, ka viņš mudināšot Krieviju «darīt, ko vien tā ellē grib», ar tiem Eiropā, kuri šo nosacījumu neizpilda.
Piecus procentus no IKP aizsardzībai neatvēl neviena NATO valsts. (Vistuvāk tam ir Polija — 4,7% šogad.) Pašām ASV šis rādītājs pērn bija 3,4%. Trampa nosacījums ir tikai iegansts, lai nepildītu kolektīvās aizsardzības pienākumus.
Pirms vēlēšanām daudzi bažījās, ka Tramps varētu mēģināt panākt ASV izstāšanos no NATO. 2023. gadā Kongress apstiprināja likumus, kuri liedz ASV prezidentam lemt par izstāšanos no NATO bez Senāta apstiprinājuma vai Kongresa pieņemta likuma. Republikāņiem pašlaik ir vairākums abās palātās, taču Trampa padomdevēji ir izdomājuši ciniski radošāku veidu, kā nepildīt Ziemeļatlantijas līgumā noteikto pienākumu aizsargāt sabiedroto bruņota uzbrukuma gadījumā. Vairs nevarēsim paļauties uz ASV atbalstu militāras agresijas gadījumā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušo trešdien pateica, ka Latvijai izdevumi aizsardzībai būs jāpalielina līdz 4% no IKP. Trampam tas ir vienalga, taču tieši tāpēc savai aizsardzībai eiropiešiem būs jāatvēl vairāk.
Tramps nebūs mūžīgi prezidents, bet NATO valstis joprojām spēj sevi aizstāvēt, pat ja ASV stāvētu malā. (NATO Apvienoto reaģēšanas spēku desmit valstu sanāksmē Tallinā decembrī noskaņojums nebija optimistisks, taču vēstījums nepārprotams — ja mums uzbruks, mēs karosim.)
Putinam pašlaik ir «tagad vai nekad» brīdis. Eiropas valstīm ir jārīkojas, lai tas ir «nekad». Gan nepārprotami vēstot par gatavību atvairīt agresiju, gan sniedzot Ukrainai visu nepieciešamo, lai atņemtu Krievijai spējas mēģināt pārkārtot pasauli atbilstoši Trampa un Putina priekšstatiem.
Komentārs 140 zīmēs
Lai top jauna filma! Valdības koalīcija vēlas piešķir Straumes autoriem 300 tūkstošus eiro.
Mēslu stumdīšana. Finanšu izlūkošanas dienests ir atļāvis izsolīt Šķēles un Šlesera terminālī glabātos Krievijas oligarha Mazepina minerālmēslus.
Vārna vārnai neknābj. Vācijas neonacistu partija AfD atteicās iekļaut savā priekšvēlēšanu manifestā nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā.
