Krievijas gāzes tranzīta izbeigšana caur Ukrainu stiprina Eiropas drošību
Gads sākās ar notikumu, kam būs svarīga stratēģiska un milzīga simboliska nozīme. Kopš 1. janvāra ir pārtraukts Krievijas dabasgāzes tranzīts uz Eiropu caur Ukrainu. Krievija ir zaudējusi enerģētiskās šantāžas galveno rīku un arī būtisku ienākumu avotu kara turpināšanai.
«Ukraina ir atslēgusi vairāk nekā tikai Krievijas gāzes tranzītu,» Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja 2. janvārī. «Mēs esam atslēguši Putina vienu no pēdējām atlikušajām Eiropas ietekmēšanas svirām.» Prezidents Volodimirs Zelenskis to nodēvēja par «vienu no Maskavas lielākajām sakāvēm».
Notikums nebija piepešs un negaidīts. Pagājušajā gadā Ukrainas amatpersonas un politiķi vairākkārt brīdināja, ka Ukrainas valsts uzņēmums Naftogaz nepagarinās 2019. gadā uz pieciem gadiem noslēgto līgumu ar Krievijas Gazprom par gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību. Tam gatavojās ES valstis un gan jau arī Krievija.
Tomēr notikuma vēsturiskā mēroga apjēgšanai acīmredzot vajag laiku. Droši vien atceramies, ka arī Latvijā vēl tikai pirms dažiem gadiem gāze no austrumiem bija šķitusi neaizstājama. Bet Krievijas gāze caur Ukrainu un tālāk uz Čehoslovākiju un Austriju bija sākusi plūst jau gluži vai aizvēsturiskajos «Brežņeva laikos» 1968. gadā, un arī pēc PSRS sabrukšanas Ukraina it kā pašsaprotami palika tās galvenais tranzīta ceļš.
Šo atkarību Eiropa sāka pārvarēt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. 2021. gadā Krievijas daļa ES gāzes importā bija 41%, bet jau 2023. gadā — vairs tikai 8%. Kara naudas ģenerators Gazprom 2023. gadu pirmo reizi kopš 1999. gada noslēdza ar zaudējumiem (vairāk nekā seši miljardi eiro), un Ukrainas tranzīta slēgšana tam nozīmēs vēl aptuveni piecu miljardu zaudēšanu gadā.
Kremlis gan bija brašojies, ka tam būšot alternatīvi gāzes tranzīta ceļi, taču par noskaņojumu Maskavā liecina Gazprom nupat atražotie reklāmas rullīši ar vēstījumu, ka Zelenska politikas rezultātā «Eiropa salst». Līdzīgus video redzējām jau 2022. gada rudenī. Ne kāds sala, ne kā. Pasaules tirgū gāzes netrūkst, jautājums ir tikai par tās piegādāšanu.
ES arvien vairāk iepērk sašķidrināto gāzi no ASV un cauruļvadu gāzi no Norvēģijas, Ziemeļāfrikas un Azerbaidžānas. Sanāk dārgāk, taču, pirmkārt, par drošību ir vērts maksāt, otrkārt, salīdzinot ar 2022. gadu, gāzes cena ir jūtami kritusies. ES šoziem būs jāaizstāj tikai 5% gāzes importa, bet gāzes krātuves ir piepildītas par 90%. Arī Ukraina zaudēs ieņēmumus par gāzes tranzītu (ap 800 miljoniem dolāru gadā), toties ir pielikusi punktu paradoksam, ka palīdzēja pelnīt agresoram.
Krievija gan bija mēģinājusi pēc 1991. gada dažādot gāzes piegādāšanas ceļus savam galvenajam tirgum Eiropai. 90. gados uzbūvēja Jamalas—Eiropas gāzesvadu caur Baltkrieviju un Poliju, taču 2022. gadā pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, kad tās atteicās maksāt par to rubļos. 2005. gadā Kremlim nācās atteikties no Bluestream 2 gāzesvada būvēšanas, pa kuru Krievijas gāze caur Turciju nonāktu Dienvideiropā. 2022. gadā «kāds» uzspridzināja Nord Stream 2 gāzesvadu Baltijas jūrā, kas būtu ļāvis piegādāt gāzi uz Vāciju, apejot Poliju un Ukrainu. Un pašlaik Krievijas gāzes vienīgais ceļš uz Eiropu paliek TurkStream gāzesvads, pa kuru gāze caur Turciju un pāri Melnajai jūrai nonāk Bulgārijā, Serbijā un Ungārijā.
Ungārija un Slovākija visniknāk iebilda pret Ukrainas nodomu pārtraukt gāzes tranzītu. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico biedēja, ka tam būšot «radikālas sekas», un decembrī bija nobraucis uz Maskavu pie Putina, lai runātu it kā par gāzi. Ko īsti sarunāja, ziņu nav, toties Fico uz divām nedēļām pazuda, bet tad tika atrasts 6000 eiro par nakti apartamentos Vjetnamā rakstām soctīklos piedraudējumus Ukrainai, ka Slovākija pārtraukšot tai piegādāt elektrību. (Varbūt sagadīšanās, taču arī Putina senais draugs Viktors Orbāns ir devies trīs nedēļas atpūsties luksusa viesnīcās un kruīzos Indijā.)
Ukrainas gāzes tranzīta ceļa slēgšana smagi skārusi tikai Moldovu, it īpaši Krievijas okupēto Piedņestru, kuras 300 tūkstoši iedzīvotāju ir palikuši bez apkures un siltā ūdens. Termoelektrostacija Kučurganā, kas ražo elektrību arī ievērojamai daļai Moldovas, gan ir pārslēgusies no gāzes uz oglēm, taču to pietiks tikai 50 dienām. Krīze var kļūt par politisku faktoru Moldovas parlamenta vēlēšanās šovasar.
Pašlaik ir īstais brīdis vērst sankcijas pret visu Krievijas cauruļvadu gāzes importu, lai izbeigtu gāzes sūtīšanu caur Turciju un mazinātu kārdinājumu dalībvalstīm mēģināt izkārtot īstermiņa darījumus ar Gazprom, un arī sākt piemērot nopietnas sankcijas sašķidrinātās Krievijas gāzes importam. Un būtu ģeopolitiski gudri apņemties iepirkt vairāk sašķidrinātās gāzes no ASV. Tas varētu patikt merkantilā Donalda Trampa administrācijai.
Nākamais solis būtu Krievijas ienākumu galvenā avota — naftas eksporta — būtiska ierobežošana. Ja «benzīntanks ar kodolieročiem», kā dēvē Krieviju, nevarētu pārdot Rietumiem arī benzīnu, karš beigtos.
Komentārs 140 zīmēs
Ko nevar par naudu. Zelta globusu ieguvušās Straumes režisors Gints Zilbalodis: «Ar talantu un dedzību spējam paveikt vairāk nekā varenā Holivudas industrija.»
Kuru nu virzīs? Koalīcija ir vienojusies par kritērijiem Latvijas Bankas prezidenta amatam. Mārtiņš Kazāks tiem atbilst.
Masks pret demokrātiju. Par Trampa «pirmo lēdiju» dēvētais X īpašnieks mudina uz galēji labējo «revolūciju» Eiropas valstīs.
