Elektrība uz Mēness

Mēness ekonomika cilvēkam no malas var likties kā tāla nākotnes vīzija, taču pētnieki prognozē, ka nākamajās desmitgadēs Mēness var kļūt par vietu, kur tiek iegūti resursi, testētas tehnoloģijas un veidota infrastruktūra tālākām kosmosa misijām. Deep Space Energy dibinātājs, fiziķis Mihails Ščepanskis tajā saskata pavisam praktisku problēmu, kurai piedāvā risinājumu.

Uz Mēness nav fosilo resursu vai hidroelektrostaciju. Tur nav atmosfēras, kas izlīdzinātu temperatūru — atliek vienīgi Saules enerģija. «Un te arī rodas problēma — uz Mēness 14 dienas spīd Saule, un 14 dienas ir nakts un mīnus 200 grādu aukstums,» skaidro Ščepanskis. Tieši šī divu nedēļu tumsa ir viens no lielākajiem šķēršļiem pastāvīgām Mēness bāzēm — bez stabila enerģijas avota tur nevar darboties ne zinātniskās laboratorijas, ne ieguves iekārtas. 

Tāpēc Deep Space Energy attīsta elektroapgādes sistēmu, kas radioaktīvo izotopu radīto siltumu pārvērš elektrībā un spēs uzturēt zinātnisko aprīkojumu darba kārtībā arī visu tumšo periodu. Turklāt šī tehnoloģija siltumu pārvērtīs elektrībā apmēram piecas reizes efektīvāk nekā klasiskie radioizotopu termoelektriskie ģeneratori, kas izmantoti līdz šim.

«Mīnus 200 grādos sasalst jebkas! Roveriem, kuru nogādāšana uz Mēnesi izmaksā ap 100 miljoniem dolāru, mūsu tehnoloģija palīdzēs paildzināt dzīves ciklu no divām nedēļām līdz aptuveni diviem gadiem,» uzsver fiziķis. Tas nozīmē, ka izpētīt Mēness virsmu varētu pat desmit reizes ātrāk.

1 eiro pamatkapitāls 

Ščepanskim ideja par elektroenerģiju uz Mēness radās pirms daudziem gadiem, kad viņš strādāja Latvijas Universitātē un no malas vēroja SpaceTRIP projektu, kurā kolēģi būvēja ģeneratoru tālām kosmosa misijām. «Viņi taisīja termoakustisko magnetohidrodinamisko ģeneratoru,» Ščepanskis to pasaka tā, it kā tas būtu kaut kas pašsaprotams. «Man tad likās, ka tā ir pilnīgi traka ideja. Pati tēma šķita ārkārtīgi eksotiska.» Kolēģiem tolaik tehnoloģiski neizdevās īstenot šo ieceri. «Es fonā par to visu laiku domāju,» viņš atzīst, «tas bija pārāk interesants jautājums, lai to nepamēģinātu atrisināt.»

2022. gadā fiziķim radās konkrēts risinājums, par ko viņš pastāstīja draugam no Eiropas Kosmosa aģentūras, kurš Mihailam sarunāja iepazīšanos ar aģentūras speciālistiem. Datumu viņš atceras precīzi. «Tā bija brīvdiena — 4. maijs.»

Kad Ščepanskis pieslēdzās tiešsaistes sarunai ar Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvjiem, viņam nebija ne gatava uzņēmuma, ne investoru, ne līdz galam izstrādāta biznesa plāna. Pat ne prezentācijas, kādu parasti gaida investori vai aģentūras. «Es vispār negatavojos — man bija tikai trīs slaidi. Es vienkārši izstāstīju ideju,» viņš pasmaida. 

Šī saruna kļuva par pagrieziena punktu. «Viņi diezgan drīz pateica — jā, tas mūs interesē — un aicināja mani rakstīt projekta pieteikumu.» 

2022. gada rudenī Ščepanskim vienkārši bija nepieciešams uzņēmums, no kā pieteikt šo projektu. «Tā es nodibināju Deep Space Energy. Pamatkapitāls bija viens eiro,» smaida fiziķis. «Tas bija pārdesmit minūšu lēmums, daži klikšķi, un uzņēmums gatavs.»

Ščepanskis atklāj, ka «toreiz viņam nebija ambīciju būvēt lielu biznesu», viņu interesēja «atrisināt konkrēto problēmu». Tas bija «hobija projekts» līdzās viņa pamatdarbam jaunuzņēmumā Cenos. Kad Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par 150 tūkstošu eiro finansējumu, ambiciozais vaļasprieks ātri vien pārtapa reālā biznesā. «2023. gada 1. jūlijā Deep Space Energy sāka darbu pie pirmās dizaina koncepcijas,» stāsta dibinātājs.

Deep Space Energy attīsta elektroapgādes sistēmu, kas radioaktīvo izotopu radīto siltumu pārvērš elektrībā. Foto — Ieva Salmane

Ideja nestrādā!

Gana ātri Ščepanskis jau bija noskaidrojis — viņa «trakā ideja» nedarbojas. «Uzņēmuma zinātniskais vadītājs, profesors Jānis Priede ļoti ātri izkritizēja to un pierādīja, ka tā nestrādās,» atklāts ir Ščepanskis. Daudzos stāstos šī būtu vieta, kur projekts beidzas. 

«Pats foršākais uzņēmējdarbībā ir tas, ka problēma ir iespēja,» saka Ščepanskis. «Jā, mūsu sākotnējais risinājums nestrādā, bet pa ceļam sapratām, ka vajadzība ir īsta, tāpēc piedāvājām citu risinājumu.» Izpētes procesā komanda saprata, ka tehnoloģija var būt vajadzīga gan nākotnes misijām uz Jupiteru, gan daudz tuvākam un komerciāli saprotamākam mērķim — Mēness ekonomikai. «Mēs ļoti ātri sapratām — bāc, tas nav vienkārši hobija projekts, tas ir bizness!»

Taču tur, kur jaunuzņēmēji redz iespēju, publiskais sektors vispirms saskata risku. Ščepanskis par sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru uzsver, ka viņiem kā jebkurai publiskai struktūrai «ir ļoti zema riska tolerance». Aģentūras loģika bijusi vienkārša — pat ja konverters ir labs, radioizotopu piegādes ķēde Eiropā vēl ir vāja, drošības protokoli nav līdz galam izstrādāti, tāpēc nav, kur steigties. Ščepanskim šāds domu gājiens šķitis gandrīz nepanesams.

«Es biju naivi pārliecināts, ka mēs ejam uz priekšu, tāpēc komanda turpināja strādāt — laboratorijā tapa pirmie prototipa eksperimenti, un bija noslēgta sadarbība ar Latvijas Universitāti… Tad martā atnāk negatīvs vērtējums par projekta turpināšanu. Man tas bija šoks,» stāsta Ščepanskis.

Vēlāk viņš secināja, ka lēmumu varētu būt ietekmējušas arī institucionālas pārmaiņas pašā aģentūrā — radioizotopu enerģijas joma tajā laikā tika pārcelta no viena direktorāta uz citu. «Ļoti iespējams, ka vecais vairs negribēja to bīdīt, bet jaunais vēl nebija to pārņēmis.»

Ščepanskis spītīgi neatkāpās. Tas bija brīdis, kad Deep Space Energy izlēma kļūt par īstu jaunuzņēmumu. «Mēs ne reizi neapstādinājām progresu. Es visus savus uzkrājumus ieguldīju. Uz to brīdi man kontā bija gandrīz nulle. Ļoti neprātīgi, bet beigās atmaksājās,» atminas Mihails.

Privātā nauda

«Es sapratu — ar Kosmosa aģentūru var attīstīt projektu, bet ne biznesu,» viņš uzsver. «Ja mēs būtu gaidījuši, projekts vienkārši būtu apstājies.» Lai Deep Space Energy kļūtu par īstu uzņēmumu, bija vajadzīgs cits pamats — privātais kapitāls. Taču kosmosa nozarē tas nav vienkāršs uzdevums. «Te mēs nerunājam par biznesu, kas sāk pelnīt pēc pieciem gadiem,» skaidro Ščepanskis. «Mēs runājam par investīcijām, kas sāk atmaksāties pēc desmit vai vairāk gadiem.»

Šim mērķim palīdzēja viņa iepriekšējā pieredze jaunuzņēmuma Cenos dibināšanā. «Tas, ka man jau ir pieredze un es neesmu pirmreizējs jaunuzņēmuma dibinātājs, investorus iedrošina,» viņš saka.

Pagājušajā gadā Deep Space Energy izdevās piesaistīt pirmo investīciju raundu, ko vadīja Latvijas riska kapitāla fonds Outlast Fund. Tam pievienojās arī Lietuvas eņģeļinvestors Lins Sargautis — viens no kosmosa uzņēmuma NanoAvionics dibinātājiem. «Viņš ne tikai investēja — mēs vienojāmies, ka viņš būs arī padomnieks. Viņš ļoti palīdzēja piesaistīt citus konsultantus un atvērt durvis industrijā,» stāsta Ščepanskis.

Kopumā uzņēmums līdz šim piesaistījis aptuveni 930 tūkstošus eiro — gan privātās investīcijas, gan grantus un projektu finansējumu. Komandā pašlaik strādā seši cilvēki, kā arī vairāki ārštata eksperti un konsultanti.

Durvis uz NATO

Par vienu no lielākajiem pārsteigumiem Ščepanskis sauc uzņemšanu NATO Aizsardzības inovāciju akseleratora Ziemeļatlantijas reģionam (DIANA) programmā, kas atbalsta tehnoloģijas ar potenciālu aizsardzības sektorā. Deep Space Energy ir pirmais uzņēmums no Latvijas, kas tajā uzņemts.

«Mēs pieteicāmies diezgan oportūnistiski,» atzīst uzņēmuma vadītājs. «Godīgi sakot, pat nebiju līdz galam pārliecināts, ka tur ir mūsu vieta.» Pozitīvā atbilde viņu pārsteidza. «Es to pat īsti neaptvēru, līdz man piezvanīja no Aizsardzības ministrijas un palūdza sniegt komentāru.»

Programma piešķir 100 tūkstošu eiro grantu biznesa potenciāla izpētei, taču vēl svarīgāka ir piekļuve industrijai. «Galvenais, ko šī programma dod, — tā ievada NATO militārajās struktūrās,» skaidro Ščepanskis. «Tas ļauj runāt ar cilvēkiem, ar kuriem citādi būtu ļoti grūti tikt pie viena galda.»

Tieši šeit atklājas vēl viena Deep Space Energy potenciālā niša. Tehnoloģija, kas nodrošina enerģiju kosmosa misijām, var kļūt par kritisku infrastruktūru satelītiem vai citiem stratēģiskiem sensoriem, kuriem nepieciešams autonoms enerģijas avots. «Mēs joprojām primāri raugāmies uz Mēnesi,» uzsver Ščepanskis. «Bet satelītu un aizsardzības pielietojums var būt tas, kas ļauj šo tehnoloģiju attīstīt ātrāk.»

Trīs konkurenti pasaulē

Lai gan kosmosa nozare šķiet milzīga, šajā nišā spēlētāju nav daudz. «Mums ir zināmi trīs konkurenti pasaulē,» saka Ščepanskis. Viens no tiem ir amerikāņu uzņēmums Zeno Power, kas jau piesaistījis vairāk nekā 70 miljonus dolāru gan no privātajiem investoriem, gan no NASA un ASV aizsardzības sektora. Eiropā galvenais konkurents ir britu uzņēmums Perpetual Atomics, bet trešais spēlētājs ir Čehijā.

Ar visiem trim Deep Space Energy kādā brīdī mēģinājis sadarboties. «Ar amerikāņiem durvis vēl neesam aizvēruši. Ar britiem mums pat bija kopīgs pieteikums Eiropas Kosmosa aģentūrai, bet beigās sapratām, ka drīzāk esam konkurenti.»

Tomēr Ščepanskis uzskata, ka Deep Space Energy tehnoloģijai ir svarīga priekšrocība. «Mūsu konversijas efektivitāte ir piecas reizes augstāka,» viņš saka. «Tas nozīmē, ka mums vajag piecreiz mazāk degvielas nekā konkurentiem. Kosmosā tas ir milzīgs pluss.»

Taču lielākais izaicinājums pašlaik nav pati tehnoloģija. Tas ir radioizotopu piegādes jautājums. «Mums joprojām nav līdz galam atrisināts piegādes ķēdes jautājums,» viņš saka. Pašlaik visi uzņēmumi paļaujas uz vienu un to pašu nākotnes piegādātāju — Francijas kodolatkritumu pārstrādes uzņēmumu Orano, kas strādā pie amerīcija-241 ražošanas. «Viņi šobrīd būvē ražošanas līniju,» skaidro Ščepanskis.

Ceļš uz pirmo lidojumu

Deep Space Energy plāns tuvākajiem gadiem ir diezgan konkrēts. Jau nākamgad uzņēmums cer testēt savu tehnoloģiju Mēness vides simulatorā — laboratorijā, kur iespējams imitēt Mēness temperatūru.

Pēc tam paredzēti eksperimenti ar roveriem, kas pārvietosies pa Mēnesi imitējošu virsmu. Savukārt sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti tiek plānots eksperiments studentu suborbitālajā raķetē, lai pārbaudītu, kā iekārta iztur starta vibrācijas.

«Mērķis ir soli pa solim validēt tehnoloģiju,» saka Ščepanskis. Uzņēmuma plāns paredz, ka 2029. gadā sistēma būs gatava. «Tad mūsu radioizotopu enerģijas sistēma būs saražota un notestēta. Tātad mēs būsim gatavi lidot.»

Taču ir viena nianse. «Tajā brīdī mums vēl nebūs degvielas,» viņš pasmaida. «Tā ka mašīna būs gatava, bet bāka tukša.» Radioizotopu piegādes ķēde Eiropā, visticamāk, sāks darboties tikai pēc dažiem gadiem. Tāpēc pirmais reālais lidojums varētu notikt laikā no 2032. līdz 2035. gadam.

Ščepanskis atzīst, ka viņa pieeja kosmosa industrijai nav tipiska. Daudzi uzņēmumi pielāgojas esošajai sistēmai — projektiem, programmām un birokrātijai, ko publiskais finansējums paģēr. «Man laikam jaunuzņēmēja dabā ir mazliet dumpinieciskuma,» viņš saka. «Ja nosacījumi nav pieņemami mūsu mērķu sasniegšanai, mēs tos nepieņemam. Mēs meklējam veidus, kā iziet ārpus sistēmas.»

Tieši tā arī radās Deep Space Energy pašreizējais modelis — publisko projektu, privātā kapitāla un militāro programmu kombinācija. Tas ļauj uzņēmumam virzīties uz priekšu pat tad, kad kāds projekts beidzas vai kāda institūcija maina prioritātes.

«Mēs parādījām, ka spējam piesaistīt privāto naudu un virzīties uz priekšu arī bez konkrēta budžeta,» saka Ščepanskis. «Tas rada uzticību.»

Ja viss izdosies, Deep Space Energy nebūs tikai vēl viens kosmosa komponentu piegādātājs. Uzņēmums grib radīt pilnu enerģijas sistēmu — vienu no infrastruktūras elementiem, bez kura Mēness ekonomika vienkārši nevarēs pastāvēt. Ščepanskis par to runā bez pārmērīgas romantikas. Viņam tas ir tehnisks uzdevums, kas jāatrisina. «Ja grib būvēt kosmosa ekonomiku, kādam ir jāsāk ar infrastruktūru,» viņš uzsver.

Kad viņam jautāju, kur pēc desmit gadiem būs Deep Space Energy, Ščepanskis pat nepadomā. «Uz Mēness!» viņš smaida un paskatās uz mani tā, it kā tas būtu vispašsaprotamākais galamērķis pasaulē. Vai ārpus tās.

Deep Space Energy 

• 2022. gadā dibināts uzņēmums
• Attīsta elektroapgādes sistēmu, kas radioaktīvo izotopu radīto siltumu pārvērš elektrībā
• 2029. gadā plānots pabeigt sistēmas izstrādi un testēšanu
• Laikā no 2032. līdz 2035. gadam varētu notikt pirmais lidojums

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem