Lai arī ambiciozie auditorijas mērķi vēl nav sasniegti, sabiedriskā medija vadība arī turpmāk uzticēta līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem. Pēctecība ir galvenais arguments, tāpēc no jauna meklēs tikai satura un finanšu pārraugus Latvijas televīzijas valdē. Kā LTV vadība turpmāk atrisinās sarežģīto uzdevumu – naudas būs mazāk, bet auditorijas uzmanība jānotur?
Latvijas televīzija nav gaļas kombināts, kur var ātri nomainīt direktoru un viss būs kārtībā, – cilvēki ir radoši, ar viņu domām jārēķinās, Ir saka Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere. Vairāk nekā 400 cilvēku lielā LTV kolektīva atbalsts esot viens no trim vaļiem, uz kā balstīts padomes lēmums pagarināt valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes pilnvaras vēl uz pieciem gadiem, kamēr uz divu valdes locekļu amatiem šonedēļ izsludināts jauns konkurss. LTV radošo darbinieku arodbiedrības vadītāja, dokumentālo raidījumu daļas redaktore Sarmīte Plūme teic, ka arodbiedrība uzticas Beltem, jo zina, ko un kā viņš dara. «Šajos gados viņš ir komunicējis gandrīz ar ikvienu, savu darbību ir pierādījis,» saka Plūme. Par pārējiem valdes locekļiem – Māri Skujiņu un Sergeju Ņesterovu – to viņa neapgalvo. Pirmajam tiek pārmesta nespēja sarunāties un finanšu lietas padarīt caurskatāmas arī darbiniekiem, bet par otru Plūme teic, ka LTV saturu veidojošie darbinieki nezina, ar ko īsti nodarbojas par saturu atbildīgais Ņesterovs.
Aprīlī beidzas pirms trim gadiem ievēlētās LTV valdes pilnvaras. Cik skaļas emocijas pavadīja sabiedriskā medija valdes apstiprināšanu 2013. gada sākumā, tik šogad negaidītā vienprātībā visas puses atbalsta Beltes palikšanu amatā. Šā lēmuma politiskās aizkulises ir ēnainas, toties skaļi šķind maks – pēc dāsnā finanšu pieauguma aizvadītajos gados tagad LTV jāatgriežas pie budžeta diētas, vienlaikus cenšoties noturēt piesaistīto auditorijas uzmanību.
Beltes fenomens
Kad pirms trim gadiem Ivaru Belti – bijušo mediju holdinga Baltijas Mediju alianse izpilddirektoru – apstiprināja par LTV valdes priekšsēdētāju, žurnāliste Inga Šņore nedomāja, ka šogad atzīs Belti par «patīkamu pārsteigumu», jo viņš nav mēģinājis ietekmēt vai vājināt LTV saturu. Šņore toreiz publiski LTV sapulcē izteica bažas par jaunā vadītāja neatkarību.
Vēl viens cilvēks, kas mainījis domas par Belti, ir NEPLP vadītāja Aija Dulevska. Pirms trim gadiem viņa vienīgā no padomes protestējot nebalsoja par LTV valdi, kā iemeslu minot bažas par Beltes pagātni BMA grupā, kas veido krievvalodīgo Pirmo Baltijas kanālu un translē Kremļa televīziju saturu Latvijā.
Nupat viņa NEPLP sēdē balsoja par Beltes pilnvaru termiņu pagarināšanu, lai gan sākotnēji uzskatīja, ka konkurss jārīko uz visiem valdes amatiem. Dulevska lēmumu mainījusi, vērojot padomes sēdi kopā ar LTV kolektīvu 18. februārī. Tad sapratusi – jāieklausās darbinieku domās, jo ikviena vadības maiņa rada nestabilitāti.
NEPLP loceklis Ainārs Dimants uzskata, ka pilnvaras varēja pagarināt visiem LTV valdes locekļiem, jo «trīs gadu termiņš ir par īsu, lai sasniegtu un nostiprinātu ilgtspējīgus rezultātus, sabiedriskajai televīzijai pakāpeniski kļūstot par modernu mediju organizāciju». Viņaprāt, arī konkursam atvēlētās dažas nedēļas ir pārāk īss laiks, lai veiktu pēc iespējas kvalitatīvāku atlasi. Tikmēr NEPLP sabiedriski konsultatīvās padomes (SKP) pārstāve Baiba Strautmane norāda – konsultatīvā padome lēma par labu konkursam uz visiem valdes amatiem. Galu galā NEPLP pagājušajā nedēļā tomēr vienbalsīgi nolēma, ka «uzticamies valdes priekšsēdētājam un gribam, lai viņš turpina strādāt», saka par LTV atbildīgā padomes locekle Dace Ķezbere. «Mans pamatojums – ir ļoti daudz kas izdarīts, kas nav tikai valdes priekšsēdētāja nopelns, bet arī kolektīva, ko ir iedvesmojusi jaunā vadība.» Viņa uzskata, ka Beltes palikšana amatā nodrošinās pārmantojamību un valdes «diviem jaunienācējiem būtu vieglāk».
Beltem padomes vienbalsīgais lēmums bijis negaidīts: «Teikšu atklāti – jā, biju pārsteigts.» Belte uzskata, ka darbinieku atbalsts un padomes balsojums dod viņam «fundamentālu mandātu». «Man kā valdes priekšsēdētājam jābūt spējīgam pārredzēt visu futbola laukumu. Tas izteikti bija 2013. gadā, kad sākām uzņēmuma strukturālo reformu. Vienu brīdi tikai es viens pats redzēju, kas uzņēmumā notiek – tie procesi bija ļoti radikāli,» savu atbildību par sabiedrisko televīziju komentē valdes priekšsēdētājs.
LTV valdes izraudzīšanā pirms trim gadiem NEPLP tika pārmesta divu valdošās koalīcijas partiju – Vienotības un Nacionālās apvienības – aizkulišu vienošanās. Satura ietekmēšanu un politisku spiedienu no valdes LTV darbinieki šajos gados neesot izjutuši, savukārt Belte teic, ka varas spiediena politika mūsdienās neizpaužas kā «rīkojumi pa telefonu». Ir citi ietekmes mehānismi, viens no tiem ir finanses: «Vai nu ar tevi runā vai vispār nerunā.» Kā sliktu signālu LTV pērn Belte uztvēris toreizējā NEPLP vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no darba, ko tiesa vēlāk atzina par prettiesisku Saeimas lēmumu un atjaunoja Dimantu amatā.
Pēc izmaiņām NEPLP sastāvā pērn, kad no darba aizgāja par LTV atbildīgais Gints Grūbe un viņa vietā Saeima apstiprināja ar ZZS cieši saistīto Daci Ķezberi, politiskās ietekmes svaru kausi padomē sasvērās uz citu pusi. Netieši to Ir apliecina Dulevska. Komentējot LTV budžetu, viņa atzīst – ja nebūtu «sava cilvēka pie valdības galda», proti, mediju politikas atbildīgās kultūras ministres Daces Melbārdes (NA), būtu klājies grūti un LTV diez vai būtu pērnā gada nogalē izcīnījusi valdības lēmumu par 1,2 miljonu eiro lielās peļņas atstāšanu televīzijas budžetā.
Vai solidāra valdes atbildība?
Kamēr Belte ieguvis mandātu uz nākamajiem pieciem gadiem, kā atvēsinoša duša ir ziņa, ka šogad budžetā naudas ir mazāk – vairāku raidījumu vairs nebūs, darbiniekiem algu mainīgā daļa samazināta par 20-60%. Pērn atlaisti vai paši no LTV aizgājuši 18 darbinieki.
Arodbiedrības vadītāja Plūme teic: «Mūsu lielais pārmetums valdei bija – vai tiešām ir jāiztērē visas pēdējās rezerves? Nekāda drošības spilvena vairs nav.» Šogad nav arī lielo mērķprogrammu, piemēram, Rīga – kultūras galvaspilsēta vai Latvijas prezidentūra ES, kam no valsts budžeta tika piešķirti līdzekļi īpašu raidījumu veidošanai. No malas skatoties, valde nav bijusi tālredzīga finanšu plānotāja, jo daudzi šie faktori bija iepriekš paredzami. Turklāt nauda tērēta reitingus audzējošiem izklaides šoviem un pērn pat divu televīzijas seriālu – Māja pie ezera un Saplēstā krūze – uzņemšanai. Baiba Strautmane atgādina, ka Belte darbiniekiem un padomei, atskaitoties par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, skaidrojis LTV stratēģiju šādi: 2013. gadā netērēt daudz, 2014. gadā – sākt ieguldīt jaunos projektos un 2015. gadā izšaut visu pulveri.
LTV satura redaktore kultūras, izklaides, bērnu un izglītības raidījumiem Gunta Sloga uzskata, ka par finanšu situāciju vienlīdz liela atbildība tomēr ir visai valdei. «Rodas sajūta, ka LTV valde netika plānojusi budžetu un naudas plūsmu ilgtermiņā, domājot par satura attīstību vairāku gadu griezumā. Valdei būtu laikus jāplāno, kā LTV dzīvot apstākļos, kad saturam atvēlamā nauda 2016. gadā ir daudz mazāka nekā iepriekšējos gados.» Piemēram, varēja divus lielos seriālus neražot vienā gadā, bet darīt to pakāpeniski. Viņasprāt, nav noticis arī pietiekami stingrs pozīcijas izklāsts un cīņa kopā ar NEPLP pret budžeta dotācijas samazināšanu šogad par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro.
Gan Sloga, gan Plūme uzsver, ka darbinieki par finanšu situāciju tika informēti tikai pērnā gada decembrī – tad sasaukta sapulce, lai novērstu augošo rūgšanu kolektīvā, vērtē Plūme.
Belte atzīst – pagājušā gada sākumā pēc daudzajām runām par «informatīviem kariem un mūsu lomu un pienākumiem» nav ticējis, ka LTV kā vienam no nabadzīgākajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā vēl samazinās finansējumu. Tagad viņš to nosauc par savu «latvisko naivumu», jo valstij prioritāte ir drošība un citas jomas, nevis sabiedriskais medijs. «Mēs sapratām, ka akcents būs nevis cīņa par papildu finansējumu, bet – lai mums nebūtu mazāk. Sanāca sliktāk, nekā bija plānots,» atzīst Belte. Strautmane norāda – tātad Belte zināja riskus, un viņam jāuzņemas arī pilna atbildība par situāciju.
Kur šogad ņemt papildu finanses, Beltem ir vairāki risinājumi. Viens – reklāmas ieņēmumi, jo LTV vēl arvien ir spēlētājs reklāmas tirgū un gads esot sācies sekmīgi. Otrs ceļš – runāt par atsevišķu raidījumu izveides atbalstu ar nozares ministrijām. Esot jau padomā kāda tēma diskusiju raidījumam Lielais jautājums. Vēl viņš prāto, ka Eiropas naudu varētu piesaistīt LTV satura digitalizācijas projektam.
Belte pēdējā mēneša laikā darbiniekiem dažādos formātos ir solījis, ka, paliekot amatā, veltīs lielus pūliņus papildu finansējuma rašanai, teic Sloga. Tāpēc viņam jārēķinās, ka šā solījuma nepildīšana kopā ar darbinieku neapmierinātību par piemaksu samazinājumu un projektu apjoma kritumu pašreizējo stingro atbalstu valdes priekšsēdētājam var ātri saļodzīt.
Arī Dulevska atklāti saka, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc Beltem jāpaliek amatā – lai domā, kā no situācijas iziet. «Ja sarežģījas finanses, var rasties problēmas arī ar atbalstu [kolektīvā]. Tas ir liels pienākums noturēt visu tad, kad nebūs naudas.»
Viss – satura uzrāvienam
Lai arī varēja ietaupīt, valde vēlējās panākt uzrāvienu LTV saturā. «Un latviešu valodā ražots saturs, kā zinām, ir ļoti dārgs prieks,» saka Dulevska. Valsts nauda aizvadītajos gados tērēta diezgan plaši, un ir sasniegts arī rezultāts. Triju gadu laikā LTV1 izdevies reitingos no ceturtās vietas pacelties uz otro. Tiesa, sasniegtais skatīšanās laiks – 9,7% pērn – vēl nav 2013. gadā solītie 10%. Pēc Dulevskas domām, tas tomēr ir kvalitātes rādītājs un LTV lojālajiem skatītājiem ir augusi uzticēšanās medijam. LTV lepojas arī ar interneta platformā sasniegto auditoriju, kas 2015.gada novembrī un decembrī bija attiecīgi 275 000 un 250 000 unikālo lietotāju. Savukārt Vidzemes Augstskolas pētnieks Jānis Buholcs, kurš NEPLP sagatavoja atzinumu par valdes locekļu veikumu sabiedriskā pasūtījuma izpildē, norāda – LTV vairāk jāstrādā uz to auditorijas daļu, kas šobrīd vispār neskatās sabiedrisko mediju.
Šajos gados raidījumu veidošanā notikušas lielas pārvērtības – nākuši klāt dažādu formātu raidījumi, piemēram, Aizliegtais paņēmiens, Lielais jautājums, atzīst Dulevska.
LTV valdes veiktās būtiskās pārmaiņas palīdzējušas lielā daļā sabiedrības atjaunot uzticību sabiedriskajai televīzijai un pozitīvi mainījušas LTV tēlu, saka Sloga. Viņasprāt, valde nodrošinājusi pilnīgu redakcionālo neatkarību un darbojoties kā spēcīgs buferis pret jebkādiem centieniem ietekmēt televīzijas saturu. Turklāt tieši saturs kļuvis par galveno prioritāti, un valde atbalstījusi inovācijas, arī eksperimentus ar satura formātiem. Rezultātā LTV kļuvusi par mediju profesionāļus piesaistošu darbavietu, uzskata Sloga, vēl pirms gadiem četriem tā nebija. Sloga to izjutusi arī savā draugu un paziņu lokā, sākot darbu televīzijā Beltes vadības laikā. «Kad nācu strādāt LTV, vairākums cilvēku uzskatīja šo soli par «nenormālu». Tagad attieksme ir mainījusies, nereti uzklausu labus vārdus par mūsu produktiem, arī kritiku un ieteikumus – tas nozīmē, ka cilvēki mūs skatās!»
Plūme, kas LTV strādā ilgus gadus, teic, ka trjios gados daudz kas mainījies – sākot no gaišā vestibila, ienākot LTV ēkā. Radošie darbinieki novērtē to, ka katram bijis vismaz viens jauns projekts, pie kā strādāt. «2014. un sevišķi 2015. gadā burtiski sprāga vaļā visi projekti, cilvēki bija nodarbināti, radoši un arī saņēma labu atalgojumu,» saka arodbiedrības vadītāja.
Dimants norāda, ka stratēģiskās attīstības virziens LTV bijis sekmīgs – uzlabojusies sabiedriskā pasūtījuma plānošanas, izvērtēšanas un atskaitīšanās kārtība. «LTV no margināla stāvokļa ir ievērojami atguvusies par neatkarīgu un profesionālu sabiedrisko televīziju,» domā Dimants. Tagad jāsaglabā pēctecība un jāsasniedz jauni mērķi.
Arī SKP pārstāve un bijusī LTV darbiniece Baiba Strautmane atzīst, ka trīs gadu laikā LTV1 ir izdevies atjaunot sabiedriskā medija kā sabiedriski politisko norišu sargsuņa reputāciju sabiedrībā. Par to liecina ne tikai reitingi, bet arī citējamība un tas, ka problēmas, ko LTV1 atspoguļojusi, vairākos gadījumos tikušas risinātas citos varas līmeņos.
Taču kopējais LTV kanālu skatīšanās laiks ir samazinājies. Sloga skaidro – TV skatīšanās apjoms vispār samazinās, jo skatītāji saturu meklē citur. Tieši tāpēc LTV attīstījusi interneta platformu Replay.lv. Aug arī tā dēvētais atliktais skatījums – kad cilvēki skatās raidījumus sev ērtā laikā, nevis to pārraidīšanas brīdī. «Tāpēc uzskatu, ka LTV valdes darbs auditorijas piesaistīšanā ir bijis veiksmīgs,» saka Sloga.
Krīze ar diskusiju un izklaide
Par spīti lieliem ieguldījumiem ziņu un informatīvi analītisko radījumu blokā, Belte atzīst, ka LTV1 ir «krīze ar diskusiju». Proti, nav izdevies atrast adekvātu iknedēļas sabiedriski politiskās diskusijas formātu. Lai gan Tiešā runa ir visvairāk skatītais LTV aktuālās informācijas raidījums (vidējais reitings 84 tūkstoši), tomēr tam nav tādas ietekmes un rezonanses, kā senāk bija diskusiju raidījumiem Kas notiek Latvijā?
LTV iepērk dažādu izklaides formātu licences, jo pašu radoši profesionālā kapacitāte esot nepietiekama. Strautmanei gan liekas, ka problēma ir personālvadības risinājumos – piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, LTV tomēr nespēj nolīgt konkurētspējīgus profesionāļus. Belte to noraida: «Mīts par lielajām algām LTV ir, maigi sakot, pārspīlēts.» Personālvadības firmas Fontes pētījums rādot, ka darba alga LTV no tirgus līmeņa atpaliekot vidēji par 25-30%.
Nereti konkurenti un arī sabiedrība LTV pārmet, ka tā pēdējos gados ar izklaides šoviem laužas komercmediju lauciņā. Sloga atgādina, ka britu sabiedriskais medijs BBC jau pirms daudziem gadiem savu misiju izteica ar trīs vārdiem – informēt, izglītot un izklaidēt. «Esmu novērojusi, ka Latvijā par sabiedrisko mediju valda dīvaina dubultmorāle. No vienas puses, cilvēki nevēlas, lai sabiedriskais medijs tikai sausi ziņotu par notiekošo, taču, saskārušies ar izklaides saturu LTV ēterā, sāk raukt degunu.» Viņa uzsver, ka LTV nevēlas izklaidi tikai izklaides dēļ – tai var būt svarīga loma sabiedrības izglītošanā vai informēšanā. Turklāt izklaides raidījumu augstie reitingi nav pašmērķis, galvenais esot piesaistīt auditoriju kanāla mugurkaulam – informatīvi analītiskajiem raidījumiem. Tas esot redzams reitingos – dienās, kad LTV ir spēcīgi izklaides raidījumi, piemēram, Supernova vai šovs ar lauku saimniecēm, lielāka auditorija ir ziņām un citiem informatīvi analītiskajiem raidījumiem.
Lauzt sabiedrības konservatīvismu un attīstīt mediju lietotprasmi būtu izaicinājums arī LTV, jo sabiedriskā televīzija var būt provokatīva, teic Sloga. Tas īpaši redzams ziemeļvalstīs. Kā piemēru viņa min nupat Igaunijas televīzijā skatīto neatkarības dienas koncertu, kuru bija radījis slavenais diriģents Tēnu Kaljuste. «Tas bija stundu garš stāsts par Igaunijas tapšanu, kurā bija apvienots tradicionālais un laikmetīgais, koris, roks un modernais balets, veselīga pašironija un pat provokatīva attieksme pret pagātnes sāpīgajiem jautājumiem. Ar kolēģiem jokojām – LTV parādīts, šāds neatkarības dienas koncerts būtu skandāls.»
Sāpju bērns – LTV7
Par spīti kvalitatīviem risinājumiem LTV7 krievu satura vairošanā un uzlabošanā, aizvadītājos gados nav izdevies panākt šā kanāla auditorijas pieaugumu. Strautmane atgādina, ka LTV7 koncepcijas izstrādi no valdes gaida katru gadu, tomēr, «runājot SKP locekļa Artūra Vaidera vārdiem, kanāls joprojām atgādina rasola bļodu». Pērn samazinājusies LTV7 skatīšanās laika daļa par 1,5%, kas uz leju novelk kopējos LTV auditorijas rādītājus.
Kā problēmu LTV7 kanāla nesakārtotību atzīst arī Buholcs. Viņaprāt, televīzijas vadība vienā kanālā grib salikt pārāk daudz dažādu lietu. Kanāla popularitātes samazināšanās pērn skaidrojama ar sporta raidījumu kraso samazināšanos. Tāpēc kanālam steidzami nepieciešams skaidrs pozicionējums, lai tā saturs būtu viendabīgāks.
Belte atzīst, ka ir konceptuāli jāizšķiras, vai LTV7 būs kanāls krieviem vai latviešiem. Pastiprinot krievu saturu, zaudēti latviešu skatītāji. NEPLP iniciētajā apspriedē par stratēģiju jautājums par LTV7 būs viens no svarīgākajiem.
Taču NEPLP locekļu teiktais pagaidām nerada pārliecību, ka rasola būs mazāk. Piemēram, Dimants rosina LTV7 attīstīt tikai latviešu valodā kā jauneklīgu kanālu un domāt par citu kanālu attīstību dažādās platformās, it īpaši internetā, ieskaitot kanālus krievu valodā un diasporai. Tas darāms sabiedrisko mediju saplūšanas ietvaros kopā ar Latvijas radio.
Par saplūšanu ar radio domā arī Dace Ķezbere, kas atgādina – iepriekš netika īstenots Radio 5 projekts, kura uzdevums bija izveidot multimediju platformu uz šā radio bāzes. Turklāt šogad nauda no LTV budžeta pārlikta uz Latvijas radio budžetu, lai Doma laukumā izveidotu citāda satura diskusiju raidījumu studiju. Vēl viņa min Latgales projektu ar studijas izveidi, kas nākotnē arī būtu LTV7 daļa.
Belte uzskata, ka LTV7 liela sastāvdaļa ir sporta raidījumi, bet «tas ir finanšu jautājums». «Mēs piedalījāmies lielos tenderos, bet neesam tos vinnējuši.» Šogad vēl zem jautājuma zīmes ir olimpiskās spēles Brazīlijā – raidīšanas tiesības jāpērk par ļoti lielām summām, skaitļi sākas ar sešām nullēm, apgalvo Belte. Uz jautājumu, vai olimpisko spēļu raidīšanu tiešām nevar paredzēt budžeta plānā, nevis pēc tam dzīties pēc naudas, Belte apgalvo, ka vienmēr «visas olimpiādes iet ārpus budžeta». Olimpiādes pārraižu licences tiesības šogad no starptautiskās sabiedrisko mediju organizācijas EBU pārgājušas privātai amerikāņu kompānijai Discovery. «Ja Finanšu ministrijā nebūs izpratnes, mēs varam zaudēt šīs tiesības,» saka Belte.
Sabiedriskā medija galvenā problēma ir attīstības koncepcija, secina SKP pārstāvis Artūrs Vaiders. Vērtējot LTV valdes darbu trijos gados, viņš uzskata – būtu vairāk jāiegulda LTV1 sakārtošanā, lai to būtu interesanti skatīties arī krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, nevis dzīties pēc īpaša kanāla krievu valodā, kā to iepriekš gribēja panākt arī daži NEPLP locekļi. Budžeta nauda ir ierobežota, un LTV7 nevar būt par vietu, kur sabērt visu, kas paliek pāri.
Nākotnes izaicinājumi
Līdzās citām pārmaiņām LTV šonedēļ liels notikums – beidzot notiks visu redakciju pārvākšanās jaunās telpās trešajā stāvā tā sauktajā atvērtajā birojā.
Belte intervijā teic, ka LTV viens no mērķiem ir arī attīstīt korespondentu tīklu pasaulē, sedzot plašāku zonu, nekā to var komerckanāli. Viņš piesauc, ka LTV ir korespondenti Briselē, Viļņā un Maskavā, ir Londonā un arī ASV, tiek meklēti Igaunijā.
Nākamajā valdes pilnvaru termiņā jārisina virkne LTV stratēģiskajai attīstībai nozīmīgu jautājumu. Piemēram, iziešana no reklāmas tirgus – jau tagad jaušami atsevišķu politikai un komercmedijiem pietuvinātu personu mēģinājumi padarīt šo procesu pēc iespējas neizdevīgu sabiedriskajiem medijiem, kas ilgtermiņā var novest pie būtiskas to vājināšanas, bažīga ir Sloga.
Belte Ir apgalvo, ka LTV ir gatava runāt par reklāmas tirgus pamešanu, bet ar nosacījumu, ka šā soļa radītais finanšu robs tiek saprātīgi kompensēts. Kultūras ministrijā teikts – tas ir šā gada jautājums, kam jāgatavojas laikus, ja grib no 1. janvāra sabiedrisko ēteru redzēt bez reklāmām.
Situāciju nepadara vienkāršāku arī ģeopolitiskā situācija un augušie draudi Latvijas un visas Eiropas drošībai. Aizvien lielāka mediju vides sadrumstalotība palielinās sabiedriskā medija lomu, par ko būs nepieciešams pārliecināt sabiedrību un palielināt tam finansējumu, saka Sloga.
Kādā sastāvā LTV valde tiks ar šiem izaicinājumiem galā, par to jālemj NEPLP nule aptiprinātajai kandidātu nominācijas komisijai. To vadīs Ķezbere, komisijā ir Dulevska, SKP locekļi Strautmane un Vaiders, kā arī Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis. LTV arodbiedrību ar padomdevēja tiesībām pārstāv Agita Cāne. Komisijā nav iekļauts par sabiedriskajiem medijiem atbildīgais padomes loceklis Dimants, kurš Ir teic, ka «šāda atbildības jomas ignorēšana objektīvi nav pieņemama un pastiprina manas bažas par konkursa kvalitāti attiecībā uz profesionāliem un nepolitizētiem kritērijiem». Starts kandidātu atlasei tiks dots šonedēļ, bet divu valdes amatu pretendentu izvērtēšanai jābeidzas 31. martā.
LTV sasniegumi
