Žurnāla rubrika: Svarīgi

Briseles nezinīši

Posted on septembris 7, 2016 by - Pasaulē

Tieši pirms gada daudzus cilvēkus visā pasaulē sadusmoja Volkswagen krāpšanās ar dīzeļauto izplūdes gāzēm, ko atmaskoja ASV varas iestādes. Tagad izdevuma Spiegel rīcībā nonākuši dokumenti liecina, ka amatpersonas Eiropā par autoražotāja blēdīšanos zināja jau gadiem ilgi un… neko nedarīja

Kompānijas Volkswagen (VW) menedžeri zina, cik nozīmīgi ir uzturēt labas attiecības. Pēc tam, kad 2010. gada pavasarī firmā paviesojās toreizējais ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs itālis Antonio Tadžani, viņš saņēma paciņu. «Mēs ceram, ka jūs iepriecinās šis [futbola kluba] VfL Wolfsburg krekliņš, ko parakstījuši spēlētāji,» pavadvēstulē rakstīja VW Briseles biroja vadītājs.

Dāvana bija liela veiksme. Tadžani atsaucās ar kaislīgu atbildes vēstuli, izsakot pateicību VW, kuru viņš uzskata «nenoliedzami par vienu no vācu industrijas balstiem». Ar 2010. gada 24. martu datētajā vēstulē komisārs stāsta, cik ļoti viņu iepriecinājis «2008./2009. gada Vācijas [futbola] čempionu suvenīrs».

Patiesībā Tadžani sarakstē ar VW būtu bijis jāpievēršas daudz nopietnākiem jautājumiem, piemēram, jāprasa, kāpēc kompānijas ražotie dīzeļauto atmosfērā izmet daudz lielāku apjomu indīgu izplūdes gāzu, nekā ticis reģistrēts izmēģinājumos laboratorijā. 

Dažādu sēžu protokoli, korespondence un sarunu atstāsti, kas tagad nonākuši Spiegel un zviedru laikraksta Svenska Dagbladet rīcībā, liecina, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis jau vismaz kopš 2010. gada zināja, ka kaitīgo izmešu līmenis ir krietni augstāks par pieļaujamo normu. Taču izskatās, ka neviena amatpersona neprasīja autoražotājam sniegt skaidrojumu. Tagad ES ierēdņi taisnojas, ka ideju par izmeklēšanu apslāpēja valstis ar spēcīgām autobūves tradīcijām, to skaitā arī Vācija. Eiropas Komisija un iesaistītās dalībvalstis nevis izmeklēja vides piesārņojuma pārkāpumus, bet šo jautājumu savā starpā mētāja kā karstu kartupeli. 

Sen zināma problēma

ES birokrātija bija viena no pirmajām, kuru izpētes organizācijas informēja par nesamērīgi augsto slāpekļa oksīda līmeni VW ražotajos dīzeļauto. Pirmās pārbaudes notika jau 2007. gadā – tās veica Eiropas Komisijas pakļautībā stradājošais Apvienotās izpētes centrs. Papildu testi pēc tā dēvētās PEMS metodes notika arī 2011. un 2013. gadā. Rezultāti bija identiski: reālais slāpekļa oksīda izmešu daudzums uz ceļiem bija ievērojami lielāks nekā laboratoriju analīzēs.

Visnetīrākais bija VW Multivan. Taču sevišķi labāki rezultāti nebija arī dažiem citiem dīzeļauto modeļiem, kurus pēc nejaušības principa pārbaudīja izpētes centra eksperti: VW Golf un Passat, Fiat Scudo, Bravo un Punto, Renault Clio, kā arī BMW 120d.

PEMS tests tiek uzskatīts par gudru inženieru sasniegumu, taču pirmajā seminārā, kas pēc nepatīkamajiem atklājumiem tika sarīkots jau 2010. gada novembrī, uzaicinātās dalībvalstis un autoražotāji to ignorēja. Semināra oficiālais rīkotājs bija Tadžani pakļautībā esošais uzņēmējdarbības un industrijas ģenerālsekretārs. Sanāksmes protokli liecina: klātesošie tika informēti, ka pārbaudītie automobiļi atmosfērā izmet 4-5 reizes lielāku slāpekļa oksīda daudzumu, nekā nosaka ES regulas.

Semināra galaziņojumā pēc Nīderlandes un Lielbritānijas delegātu, kā arī Apvienotās izpētes centra pārstāvju uzstājīgas norādes tika ierakstīts: par spīti stingrākiem eirostandartiem, «dīzeļauto slāpekļa oksīda izmeši pēdējos 25 gados labākajā gadījumā ir palikuši vairāk vai mazāk tādā pašā līmenī». Un tika piebilsts, ka citas īpaši indīgas gāzes – slāpekļa dioksīda – izmešu daudzums ir pat palielinājies, kas ir negatīva blakne automobiļos ierīkotajiem jaunajiem sodrēju filtriem. 

Tūkstošiem mirušo gadā

Būtu jādomā, ka varas iestādes, saņemot šādu atzinumu, nekavējoties ķertos pie problēmas risināšanas, jo vairākās Eiropas Savienības lielpilsētās gaisa kvalitāte ir nožēlojama. Piemēram, jau 2008. gadā tika secināts, ka sīko piesārņojuma daļiņu līmenis gaisā pieļaujamās normas pārsniedz 296 no 821 zonas, kādās tika sadalīta 21 pētījumā apsekotā ES valsts. Slāpekļa dioksīda līmenis bija pārsniegts 188 zonās. Šo gāzi uzskata par īpaši lielu draudu veselībai, jo tā izraisa elpošanas problēmas – plaušu audu iekaisumu un astmu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras atzinumu, kas publicēts šā gada aprīlī, augstā slāpekļa dioksīda līmeņa dēļ katru gadu Eiropas Savienībā priekšlaikus mirst aptuveni 72 000 cilvēku.

Nav šaubu, ka Eiropas Komisija labi zina, no kurienes rodas bīstamās gāzes. Kādas 2010. gada aprīlī notikušas Eiropas Komisijas ekspertu sanāksmes protokolā ierakstīts, ka «galvenais slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda avots blīvi apdzīvotās vietās ir automašīnas ar dīzeļdzinējiem».

Vai šai sanāksmei nekavējoties sekoja reāli darbi? Nē. Tikai 2012. gada oktobrī Eiropas Komisija izsūtīja brīdinājuma vēstules 22 dalībvalstīm par gaisa kvalitātes direktīvu pārkāpšanu. Tagad soda procedūra sākta pret deviņām valstīm, ieskaitot Vāciju. Sekos arī citas, sola amatpersonas.

«Savdabīga iekšdedze»

Autoindustrija centās pūst milgu ES amatpersonu acīs. Vainu par lielo atšķirību starp izmešu daudzumu laboratorijā un reāla ceļa apstākļos viņi novēla uz aplamām testēšanas metodēm. Un piebilda, cilvēki uz ceļiem brauc citādi nekā laboratorijā, turklāt sava ietekme ir arī vējam un riteņu saskarei ar konkrēto ceļa segumu.

Eksperti, kuriem nav tiešu saišu ar autorūpniecību, šādiem argumentiem jau sen netic. «Izmešu daudzums var atšķirties 10% robežās, taču ne piecas reizes. To var izraisīt tikai apzināta manipulēšana,» skaidro Aksels Frīdrihs, kas vairākus gadus strādājis Vācijas Federālajā vides aģentūrā, bet tagad ir vides organizācijas Deutsche Umwelthilfe padomnieks.

Frīdrihs, Deutsche Umwelthilfe un vēl citas vides organizācijas vairākas reizes bija informējušas gan Eiropas Komisiju, gan Vācijas valdību par savām aizdomām – viņiem šķiet, ka automobiļi paši spēj uztvert, ka notiek to izmešu testēšana, un ir gudri ieprogrammēti samazināt kaitīgo gāzu daudzumu laboratorijā. Savukārt, izripojot ielās, tie atgriežas pie lielā piesārņojuma niķa.

Ir pamats domāt, ka ES par to radās aizdomas jau pirms vairākiem gadiem. Piemēram, 2010. gada novembra Eiropas Komisijas seminārā tika veikta viena automobiļa paraugtestēšana. Tika novērots, ka pat pavisam nelielā temperatūras svār-stību amplitūdā slāpekļa oksīda izmešu daudzums var būt ārkārtīgi augsts. «Šie novērojumi mudina domāt, ka pastāv ļoti savdabīga iekšdedzes startēģija,» atzina eksperti, izsakot pieņēmumu, ka netipiskos rezultātus varētu radīt kāda krāpšanās ietaise.

Visas izmeklēšanas komisijas, kas pēc VW skandāla sākšanās pagājušā gada rudenī tika izveidotas vairākās ES valstīs, atklāja līdzīgas krāpšanās ietaises gandrīz ikviena autoražotāja mašīnās – tās spēj ievērojami samazināt izmešus augstā un zemā temperatūrā. Raksturojot šo darbību, eksperti izmanto terminu «temperatūras logs». Pēc VW izmeklēšanas komisijas ziņojuma publiskošanas Vācijas transporta ministrs Aleksandrs Dobrints paziņoja: par šādu ražotāju praksi pirms tam neko neesot zinājis! 

«Visi zina par problēmu»

Paziņojumi par nezināšanu ir pretrunā ar faktu, ka valstiskas aģentūras tomēr ir bijušas informētas. 2012. gada 25. jūlijā komisārs Tadžani izsūtīja vēstuli savas nozares ministriem ES dalībvalstīs. Viņš ierosināja izveidot «tirgus uzraudzīšanas sistēmu», lai panāktu, ka dalībvalstis «veic korekcijas» tad, kad automobiļi neatbilst pašas ES apstiprinātajām piesārņojuma normām un «ja pastāv produktu datu falsifikācija vai manipulēšana».

Tadžani vēl piebilda: «Visi zina par šo problēmu.»

Pats Tadžani 2013. gada februārī saņēma vēl specifiskāku oficiālu vēstuli no toreizējā Eiropas vides komisāra slovēņa Janeža Potočnika. Tajā bija uzsvērts, ka pastāv «pamatotas aizdomas» par to, ka auto dzinēji «ir pieskaņoti samazināt izmešu daudzumu testu laikā». Slovēnis atgādināja, ka jau kopš 2007. gada pastāv regula, kura pieprasa nodrošināt pieņemamu izmešu daudzumu gan laboratorijās, gan reāla ceļa apstākļos. 

Aizdomas par nelegālām darbībām vēlreiz tika oficiāli dokumentētas 2014. gada novembrī, kad ES Vides ģenerāldirektorāts brīdināja Rūpniecības komisiju par «pastāvošo praksi, ko dokumentējis Apvienotās izpētes centrs un citas iestādes». Vēstulē norādīts uz «izmešu samazināšanas tehnoloģiju, kas atslēdzas zemā temperatūrā, kad automašīnai nepieciešama lielāka jauda». Līdz ar to nav šaubu, ka Brisele bija informēta par autoražotāju krāpšanos.

Neko neredzu, neko nedzirdu

Tomēr komisārs Tadžani, kuru tagad uzskata par iespējamo Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca pēcteci, turpina uzsvērt, ka neko aizdomīgu neesot saskatījis. «Es ne reizi netiku informēts par krāpšanās ietaisēm, kas nāca gaismā tikai pēc VW skandāla sākšanās,» Tadžani tagad apgalvo intervijā Spiegel. Un piebilst, ka arī amerikāņi, kas pirmie atmaskoja krāpšanos, slepeno ierīci nemaz nebija atraduši – viņi tikai konstatēja, ka automašīna spēj automātiski mainīt izmešu daudzumu. Par to, ka tas tiek panākts ar viltīgas programmatūras palīdzību, atzinās pats sprukās nonākušais VW. 

Tā ir taisnība – VW sāka rīkoties tikai tad, kas ASV valdība piedraudēja nelaist tirgū kompānijas 2016. gada auto modeļus. Amerikāņi uzstāja – lūdzu, paskaidrojiet nesamērīgās izmešu svārstības laboratorijā un uz ceļa! Taču tieši šī pati problēma jau sen bija zināma arī Eiropā. Kāpēc eiropieši nereaģēja tik asi kā amerikāņi?

Vaina meklējama Eiropas reģionālismā. Nevis Eiropas Komisija, bet dalībvalstis ir atbildīgas par jaunu modeļu reģistrēšanu un, iespējams, gatavas pievērt acis uz atsevišķām problēmām. Kad varas iestādes ir izsniegušas attiecīgu atļauju, ražotājam ir brīvas rokas. 

Turpretī Amerikā ir cita sistēma: autoražotāji ir atbildīgi par savu ražojumu arī ar atpakaļejošu datumu, ja vien tiek pierādīts, ka nav ievērotas likumu prasības.

Tadžani vēl piebilst, ka Eiropas Komisija nav tiesībsargājoša aģentūra. Tā var sākt rīkoties tikai tad, ja «ir pierādījumi, ka kāda dalībvalsts pārkāpusi likumu». Un attiecībā uz autoskandālu šis neesot tas gadījums.

Jāatzīst, ka šāds bijušā eirokomisāra arguments ir visnotaļ dīvains, jo jau 2007. gadā pieņemta regula uzliek pienākumu dalībvalstīm apstiprināt tikai tādus auto, kuru izmeši atbilst normai reāla ceļa ap-stākļos, nevis tikai laboratorijā. Un Eiropas Komisija jau kopš 2008. gada zināja, ka tas netiek ievērots.

«Spēlēšanās ar uguni»

Eiropas Komisijā pastāv arī cits viedoklis. «Ir pilnīgi skaidrs, ka ievērojamā izmešu atšķirība testu laikā un reālos apstākļos nav legāla,» saka kāda amatpersona, kas savulaik bija iesaistīta šīs problēmas šķetināšanā. Viņš pats vēl krietni pirms VW skandāla sākuma esot brīdinājis autoražotāju: «Jūs spēlējaties ar uguni!»

Kompānija to laida gar ausīm. Un kāpēc gan ne? 2007. gadā pieņemta ES regula pieprasa dalībvalstīm līdz 2009. gada 2. janvārim noteikt sankcijas pret pārkāpējiem. Tagad ir 2016. gada septembris, un Vācijas valdība neko tādu vēl nav izdarījusi. Ne arī kāda cita ES dalībvalsts. 

Tā vietā Vācijas transporta ministrs Aleksandrs Dobrints ar pirkstu rāda uz Briseli. Kad viņa padotie pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas nāca klajā ar savu atzinumu par VW krāpšanos, ministrs daudzus šokēja ar apgalvojumu: jā, ražotājs ir krāpies ar izmešu daudzumu, taču tādā veidā tiek pasargāti dzinēji. Savu-kārt ES nevienā regulā neesot definējusi, kas ir pieņemamie izņēmumi dzinēju aizsargāšanai. 

Uzvarētājas šajā cīņā ir autokompānijas Opel un Mercedes, kas izmantojušas iespēju izvairīties no atbildības. Volkswagen Group ir piekritusi maksāt 15 miljardu dolāru soda naudu ASV valdībai. Turpretī Eiropā tā var justies pilnīgi droša, jo te tai nedraud kriminālvajāšana par krāpšanos.

Slāpekļa oksīda pieļaujamais limits



Kompensācijas


Krāpšanas recepte

Posted on septembris 7, 2016 by - Tēma

Ar skaļu skandālu sākusies restorān Gan Bei lieta, kurā bija jālūdz atļauja kratīšanai pat Saeimas deputāta mājās, noslēgusies ar pieticīgiem sodiem nodokļu izkrāpējiem. Lai gan izmeklēšana ir pierādījusi, ka pusgada laikā no restorānu kasēm izņemti vairāk nekā divi miljoni eiro un valsts zaudējumi nesamaksātu nodokļu veidā tuvojas miljonam, tieslietu sistēma Latvijā uz šādiem noziegumiem lūkojas pielaidīgi. Kāpēc cietumā nesēdēs arī Gan Bei krāpnieki?

Tehnisku iemeslu dēļ šodien nestrādājam!!! Šāds uzraksts 2014. gada 10. decembrī parādījās pie restorānu Gan Bei durvīm, kas rosīgajā pirmssvētku laikā pēkšņi izrādījās slēgtas dažādās Rīgas malās. Patiesie iemesli bija aizdomas par finanšu mahinācijām, kuru pārbaudei pretterorisma vienības kopā ar finanšu policistiem veica kratīšanas uzņēmumā un tā darbinieku mājās. Iesaistījās arī Saeima, kurai vajadzēja atļaut kratīšanu pie Saskaņas deputāta Sergeja Potapkina, jo aizdomas krita arī uz viņa sievu Gaļinu Karmaču, ēdinātāju firmas finanšu direktori.

Pēc pusotra gada šī skandalozā lieta ir beigusies ar jaunu skandālu – līdzās dažādām ēdienu receptēm Gan Bei tagad ir pazīstams ar uzskatāmu recepti, kā krāpt valsti un izbēgt no cietuma. Deviņu apsūdzēto komanda, kas ilgāku laiku slēpa uzņēmuma patiesos ienākumus, izkrāpjot valstij nodokļos lielas summas, ir atzinuši savu vainu, un tiesa ir apstiprinājusi viņiem sodus, kas tālu atpaliek no bargajām sankcijām, kuras par šādiem noziegumiem ļauj piemērot likums.

Nodokļu nemaksāšanu atbildīgie dienesti jau gadiem sauc par lielu problēmu, taču tiesu spriedumi krāpšanas lietās ir maigi un no pārkāpumiem neattur.

Gan Bei lietā pilnais tiesas spriedums gaidāms pirmdien, 12. septembrī, taču Ir rīcībā esošā apsūdzība ļauj jau detalizēti izprast gan izmeklēšanas atklāto, gan arī neatbildētos jautājumus. Tādi ir vairāki, to skaitā – kur nelegālā nauda palika?

Izņem no kases 30%

Noziedzīgās finanšu shēmas autors bija Oļegs Arups, uzņēmumu Lage Ko un Lage LTD valdes loceklis. To atklāja izmeklēšana, un viņš savu vainu ir atzinis. Apsūdzība liecina – «ne vēlāk kā 2013. gada decembrī» uzņēmējs nolēma izveidot organizētu grupu un ar speciālas programmas, tā sauktās ļaunatūras, palīdzību samazināt ikdienas ieņēmumus restorānu kasēs, tā izvairoties no nodokļu nomaksas.

Arups par savu ideju informēja Gaļinu Karmaču, Lage Ko finanšu direktori un Lage LTD valdes locekli. Viņa ar Arupa akceptu iesaistīja shēmā izpildītājus. Apsūdzība liecina, ka finanšu direktore vienojās ar kases aparātu apkalpotāja Brio Engineering vadītāju Zalmanu Brio, ka viņš krāpniekus nodrošinās ar vajadzīgo programmatūru, iemācīs ar to rīkoties un sniegs tehnisko atbalstu. Brio kopā ar firmas programmētāju Jonu Geni radīja nelegālās datorprogrammas – NS.EXE palīdzēja samazināt dienas ieņēmumus kases aparātos, bet utilFM32.exe to pašu izdarīt kases sistēmās. Geni jaunā gada sākumā ļaunatūras nodeva Arupam un Karmačai, kā arī apmācīja ar tām apieties ēdināšanas uzņēmumu datorsistēmu administratoru Viktoru Meļkovu. Vadītāji paši ļaunatūru neizmantoja, bet nodeva to savām darbiniecēm, grāmatvežu palīdzēm – Bairmai Dambaevai, Jeļenai Ņevickai, Irinai Gusevai un Ilonai Višņevskai. 

Apsūdzībā secināts, ka viņām uzņēmumu restorānu kases aparātos un sistēmās katru dienu bija jāsamazina oficiālie dienas ieņēmumi par 20-30%. Izmaiņas attiecīgi jāreģistrē žurnālos un grāmatvedības dokumentos, kurus vēlāk saņem VID.

Praktiski tas notika šādi – darbinieces inkasēja naudu, vispirms izdrukājot X atskaiti, kura parāda naudas daudzumu kasē. Tad aparātiem tika pievienota zibatmiņa ar ļaunatūru un naudas summas samazinātas. Pēc tam izdrukāta gala atskaite Z, kuru mainīt vairs nevar, un tā pievienota uzņēmuma oficiālajiem dokumentiem. Starpību izņēma no kases, lai vēlāk nodotu vadībai.

Piemēram, 2014. gada martā kopumā 13 uzņēmuma restorānu ieņēmumi bija 1 368 123 eiro, taču no kasēm tika izņemti 365 069 eiro – vairāk nekā ceturtā daļa naudas, no kuras attiecīgi netika nomaksāti arī nodokļi. Laika posmā no 2014. gada janvāra līdz jūnijam, par kuru savākti apsūdzības pierādījumi, no restorānu kasēm izņemti vairāk nekā divi miljoni eiro – no Lage Ko 2 046 738 eiro un no Lage LTD 81 706 eiro. Valstij nodarīti 957 800 eiro zaudējumi, kas nav samaksāti PVN un iedzīvotāju ienākuma nodoklī (no kasēm izņemto naudu, kas tika nodota Arupam, apsūdzība atzīst par viņa ienākumiem, no kuriem būtu jāmaksā ienākuma nodoklis).

Var tikai minēt, kādi bijuši patiesie šīs shēmas mērogi, piemēram, vai programmatūra nav lietota ilgākā laika posmā un izņemtās summas patiesībā nav lielākas, nekā izdevies pierādīt. Piemēram, Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Lage Ko apgrozījums 2014. gadā bijis 13,5 miljoni eiro. Ja pieņemtu, ka šis oficiālais apgrozījums ir nelikumīgi samazināts par 25-30%, tad gada laikā uzņēmuma saimnieku rīcībā paliek 4,5-5,7 miljoni «pelēkās» naudas.

Prokurors Igors  Gerasimins, kurš apsūdzējis arī citus nodokļu nemaksātājus, sarunā ar Ir šo shēmu nesauc par sarežģītu. «Ir iegūta ļaunatūra, un viss – nav bijuši ne pārskaitījumi, ne naudas atmazgāšana.» Programmatūras pēdas bijušas redzamas, taču lielāki spēki bija jāiegulda, lai apkopotu visus datus un apzinātu no kasēm izņemtās summas.

Prokurors neatklāj, kā Finašu policija uzgāja šīs grupas pēdas un kādas metodes izmantotas, lai krāpšanu atklātu. Taču pēc ļaundaru atmaskošanas visi sadarbojās ar izmeklēšanu. Arupa advokāts Aivars Purmalis bija tas, kurš apsūdzību uzturošajam prokuroram piedāvāja vienošanās procesu. Likums paredz šādu iespēju – izvairīties no parasti vairākus gadus ilgas tiesāšanās, ja noziegums ir pierādīts, apsūdzētais vainu atzinis un piekrīt sodam. No vienas puses, šāds risinājums ļauj ātrāk noregulēt radušos netaisnību un valstij atgūt līdzekļus, bet, no otras puses, tas vainīgajiem atvēl ietekmi soda izvēlē.

Šajā lietā vienošanās process aizņēma pusgadu, prokurors atzīst – no visām pusēm prasījis piekāpšanos, taču atsakās konkretizēt, kādos jautājumos ir piekāpies valsts apsūdzības uzturētājs. Vienošanās par sodiem ir jāapstiprina tiesai. Tiesnesis Zigmunds Dundurs to jau jūlijā ir izdarījis, bet nākamnedēļ gaidāms motivēts spriedums.

Nelietderīgais cietums  

Profesore Valentija Liholaja, kura pirms dažiem gadiem publicējusi pētījumu par tiesu praksi nodokļu noziegumu jomā, atzīst – bijusi pārsteigta par sodiem Gan Bei lietā, ņemot vērā no valsts izkrāpto summu apmēru. Viņa uzskata, šāda sodu politika neattur no krāpšanās ar nodokļiem.

To apstiprina arī tiesu statistika – šādu lietu skaits nemazinās, tieši otrādi. «Tā ir laba recepte – atzīsti vainu, vienojies ar prokuroru un esi brīvs,» rezumē Liholaja.

Reāla cietumsoda piespriešana par nodokļu noziegumiem ir liels retums, pārsvarā tiesas atzīst brīvības atņemšanu par nesamērīgu neatkarīgi no tā, cik ilgi krāpšanās notikusi un kādi zaudējumi valstij nodarīti. Jāatgādina, ka Krimināllikumā paredzētā soda sankcija par izvairīšanos no nodokļiem grupā ir līdz pat 10 gadiem cietumā. Laikā no 2010. gada līdz šī gada augustam reālus cietumsodus saņēmuši tikai septiņi nodokļu nemaksāšanā apsūdzētie. Tie ir gadījumi, kad shēmotāji ķērušies klāt arī pie naudas atmazgāšanas, nav atzinuši savu vainu vai šo noziegumu pastrādājuši, būdami jau nosacīti notiesāti.

Prokurors Gerasimins nepiekrīt, ka Gan Bei lieta demonstrētu labu krāpšanās recepti citiem. «Sods nevar būt atriebība,» uzsver prokurors. Viņaprāt, sodu bardzība neattur citus no pārkāpuma, tāpat kā viduslaikos arī publiska pakāršana neesot atturējusi. «Mēs nevaram sarīkot paraugprāvu un sasēdināt visus cietumā,» uzskata prokurors, kā piemēru piesaucot skaļo Rīgas domes kukuļošanas lietu, kurā pirms vairākiem gadiem apsūdzētos tiesa sodīja ar reāliem cietumsodiem, rokudzelžus uzliekot uzreiz tiesas zālē. «Tas nenozīmē, ka vairs nekukuļo!» Balto apkaklīšu mantiskajos noziegumos svarīgākais esot panākt uzņēmēju iziešanu no pelēkās ekonomikas zonas, kompensēt valstij zaudējumus. «Ja tu izvairies no 958 000 eiro nodokļu nomaksas, bet tev jāsamaksā 1,4 miljoni eiro, es nedomāju, ka tas ir biznesa plāns,» prokurors atspēko kritiku.

Vainu atzinušie, kas tiesas zālē savu sodīšanu sagaidīja saulesbrillēs vai cenšoties neuzkrītoši aizklāt seju, no sīkākiem komentāriem atturas. Galvenais shēmas iniciators Arups, pie kura arī nonāca nauda, ar advokāta starpniecību atzīst, ka nevēlas atbildēt uz jautājumiem. 

Tikmēr prokurors apsūdzētos savā ziņā slavē – viņi nav mēģinājuši slēpt pēdas, atzinušies uzreiz. Attiecībā uz Arupu prokurors saskatījis trīs sodu mīkstinošus apstākļus – tūlītēju atzīšanos, sadarbošanos un vēl pirms soda noteikšanas daļēju zaudējumu atlīdzināšanu. Prokurors stāsta, ka Arups arī atbrīvojis no ķīlas īpašumu, kuru valsts viņam konfiscēs – dzīvokli Varavīksnes gatvē. «Atbildību pastiprinoši apstākļi nevienam nav konstatēti,» uzsver prokurors. «Ja mēs ieliktu cietumā organizatorus, kuri dzīvotu uz mūsu līdzekļiem, mēs no viņiem, visticamāk, neko neatgūtu – kāda viņiem būtu interese kaut ko atmaksāt, sēžot cietumā?»

Neatbildētie jautājumi

Lai gan apsūdzētie noziegumā atzinās un sadarbojās, ir lietas, kuras izmeklēšana nav noskaidrojusi. Piemēram, kā no kasēm izņemtā nauda tērēta. «Izmeklēšanas sākumā, protams, tika mēģināts iet šo virzienu – noskaidrot, vai ir maksātas aplokšņu algas. Skatoties finanšu datus, tas bija loģisks secinājums, bet pierādījumus neatradām,» saka prokurors. Izmeklēšanā pratināti vairāk nekā 100 uzņēmuma darbinieki, bet neviens nav liecinājis par algu aploksnē. Prokurors nezina, kāda bijusi tālākā naudas plūsma, kad tā pēc izņemšanas no kasēm nonākusi pie Arupa. Viņš pats nav atklājis, kā summas tērējis. «Mums arī tas nebija tik aktuāli, kur tērēja naudu, jo noziegums [nodokļu nemaksāšana] ir izdarīts un pierādīts,» samierinās prokurors.

Bez atbildes ir arī jautājums, kādu labumu no iesaistīšanās šajā noziegumā guva kases aparātu apkalpotājs Brio Engineering. «Patiesībā izmeklēšanā netika pierādīts, ka Brio būtu kāds materiāls labums», proti, nav atrasti pierādījumi, ka Arups vai kāds cits būtu maksājis par ļaunatūrām. Gerasimins spriež – firmas ieguvums bijis liela klienta saglabāšana. Apsūdzības uzturētājs uzskata, vienīgais labuma guvējs visā Gan Bei sāgā bija tikai Arups. Savukārt finanšu direktores Karmačas advokāts Saulvedis Vārpiņš stāsta, ka viņa kliente shēmā iesaistījusies, baidoties zaudēt amatu, citus labumus nav saņēmusi.

Ar spriedumu ir apmierināts arī galvenais nodokļu iekasētājs VID. Dienests uzteic uzņēmēja rīcību, ne tikai uzreiz atzīstot vainu, bet vēlāk godprātīgi sadarbojoties ar nodokļu administratoru un pat palielinot darbinieku algas. VID vēsta – tās augušas par aptuveni 50%. To, ka iepriekš uzņēmumā maksātas aplokšņu algas, liek domāt arī uzņēmuma gada pārskati. Vēl 2014. gadā uzņēmumā strādāja 687 darbinieki un to vidējā bruto alga gadā bija 4424 eiro, bet pērn – jau 8335 eiro. Vienlaikus par 95 cilvēkiem samazinājies nodarbināto skaits.

VID pozitīvi vērtē gan to, ka pirmstiesas izmeklēšanā nomaksāts valsts budžetam nodarītais kaitējums, gan to, ka uzņēmumam piemērots naudas sods, un nedomā, ka šādos noziegumos būtu jāpiemēro cietumsodi – galvenais esot atgūt naudu, kura valstij izkrāpta. Arī Igaunijā un Lietuvā balto apkaklīšu noziegumi tiek vērtēti līdzīgi, lielākoties par nodokļu lietām piemērojot naudas sodus. 

Nav gan saprotams, kā ar šādu maigu attieksmi masveidīgo krāpšanos varēs samazināt. Kad 2014. gada nogalē Finanšu policija atklāja Gan Bei notiekošo, VID atzina – iejaukšanās kases aparātu darbā ir ierasta uzņēmumu prakse. Ejot reidos, reiz VID vienā dienā iejaukšanos kases aparātos konstatēja 156 gadījumos no 194 veiktajām pārbaudēm. Ne vienmēr runa ir par speciālām programmām, nereti tas notiek ar primitīvākām metodēm. Pēc Gan Bei gadījuma VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, kura šobrīd pilda arī iestādes vadītājas pienākumus, atzina, ka 65-70% kontroles gadījumu tiek konstatēts, ka uzņēmums izmanto aizliegtus paņēmienus, lai samazinātu reģistrētos ieņēmumus. Vai tādā gadījumā ir iespējams, ka Brio Engeneering ir devuši ļaunatūru vēl kādam savam klientam un Gan Bei restorāni nebūt nav vienīgie, no kuru kasēm ik dienu žūksņiem izņemta skaidra nauda? «Nezinu, man nav tādas informācijas,» saka prokurors un cer, ka viņi tā nebūs rīkojušies.

Mierīgi dala naudu

Posted on septembris 7, 2016 by - Analīze

2017. gada budžetā kaut kas atrodas visiem

Pirmajām krācēm esam tikuši pāri, apmierināti murrā ZZS līderis Augusts Brigmanis intervijā NRA. «Budžeta pamatjautājumi ar koalīcijas partneriem ir izrunāti. Domāju, ka budžets tiks sekmīgi pieņemts.»

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nevar vien nopriecāties par budžeta veidošanas gaitu: «Esam atteikušies no budžeta deķīša raustīšanas, kad katrs to rauj uz savu pusi un neinteresējas, vai otram kaut kas paliks.»

Tik tiešām – vēl salīdzinoši nesen budžeta veidošanas laikā Latvija rībēja no politiskām sadursmēm un izšautiem ultimātiem. Šogad viss notiek klusi.

ZZS izmantotais nomierināšanas līdzeklis nav oriģināls, toties gana efektīvs – visiem iedot vairāk naudas. Uzkrītoši šī metode bija redzama augusta vidū, kad valdība sprieda par nākamā gada prioritārajiem pasākumiem.

Otrdien, 16.augustā, valdības kārtējā iknedēļas sēdē tika izskatīts un akceptēts finanšu ministres vadītās darba grupas informatīvais ziņojums par jaunām politiskajām iniciatīvām un citām prioritātēm 2017. gadā, un Finanšu ministrija izplatīja preses relīzi ar virsrakstu «Nākamgad prioritārajiem pasākumiem plānots novirzīt 102,6 miljonus eiro».

Ar to laikam tomēr nepietika. Pēc divām dienām, 18.augustā, valdība tikās atkal ārkārtas sēdē, lai no jauna lemtu par nākamā gada prioritārajiem pasākumiem. Mazāk nekā 48 stundu laikā tiem bija atradušies papildu vairāk nekā 40 miljoni eiro. Dienas beigās Finanšu ministrija izplatīja preses relīzi ar jaunu virsrakstu «Nākamgad valdības prioritārajiem pasākumiem būs pieejams 144,1 miljons eiro».

Salīdzinot FM mājaslapā atrodamās 16. augusta un 18. augusta prioritāro pasākumu tabulas, grūti atrast kādu ministriju vai iestādi, kurai nebūtu piešķirtas lielākas, dažkārt pat ļoti ievērojamas summas. Iekšlietu ministrijas sākotnējie 10,2 miljoni izauguši līdz 36,9 miljoniem, lielā mērā pateicoties papildu 26 miljoniem, kas piešķirti IeM un Ieslodzījuma vietu pārvaldes algām. Tieslietu ministrijai pieaugums ir vēl straujāks – no 800 000 eiro līdz 13,1 miljonam. Arī TM tiek 4,2 miljoni zem IeM un Ieslodzījuma vietu pārvaldes «jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanas» rubrikas, bet klāt nāk arī 3,8 miljoni tieslietu sistēmas darbinieku algām, 2,5 miljoni Satversmes aizsardzības birojam un vēl 1,6 miljoni citām algām. Kultūras ministrija saņēmusi papildu 5 miljonus Latvijas simtgadei, Veselības ministrija 7 miljonus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Minimālās algas paaugstināšanai visās ministrijās un iestādēs, pēc Ir aprēķiniem, piešķirti 7,2 miljoni, un vēl ap četriem miljoniem «zemāko mēnešalgu izlīdzināšanai».

Pēc tāda dāsnuma kurš tad sūdzēsies?

Kā maksās?

Paliek tikai viens mazs jautājums – kur ņemt naudu, lai par to visu samaksātu?

Atbildēt šobrīd nav vienkārši, jo visa budžeta skaitļi vēl nav zināmi. Kā redzējām augusta vidū, budžetā ir iespējamas visai plašas amplitūdas svārstības dažu dienu laikā, bet valdība savu budžeta projektu plāno pieņemt tikai 14. oktobrī, un par budžeta galējo variantu varēsim spriest tikai tad, kad to pieņems Saeima.

Tomēr zināmu priekšstatu par šo tēriņu finansēšanas avotiem varam gūt jau tagad. Jau vasarā valdība panāca Eiropas Komisijas piekrišanu budžeta deficīta palielināšanai par 0,1% no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes reformas ieviešanai. Tas dos papildu 34 miljonus. Vēl nauda Veselības ministrijai atbrīvota, iekļaujot valsts parādā valsts galvotos slimnīcu kredītus, kuri līdz šim tika atmaksāti ar ministrijas budžeta naudu. (Mediķu arodbiedrība neuzskata, ka ar to pietiek, bet ZZS paspārnē esošā Veselības ministrija pagaidām netaisās karot ar savu premjeru un finanšu ministru.) Valdība kārtējo reizi atlikusi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reformu, kas mainītās maksāšanas kārtības dēļ būtu nākamgad samazinājis budžeta ienākumus par 45,6 miljoniem. Savas lielākās algas Iekšlietu ministrijai būs lielā mērā jānopelna pašai – valdība gaida, ka nelikumīgi iegūto līdzekļu konfiskācija ienesīs papildu 20 miljonus valsts kasē. Finanšu ministres solījums 2017. gadā nemainīt nodokļus tagad tiek attiecināts tikai uz «lielajiem» nodokļiem, un no dabas resursu nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un elektroenerģijas nodokļa cer palielināt ienākumus par vairāk nekā 20 miljoniem. Tomēr paliks spēkā lielajām algām uzliktais solidaritātes nodoklis, par kuru, stājoties amatā, Reizniece-Ozola izteicās skeptiski. Visbeidzot, pēc Ir aprēķiniem, līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem tiks samazināti par kādiem 17 miljoniem eiro.

Bet kur tad palikusi ēnu ekonomikas apkarošana? Par spīti ZZS pārstāvju skaļām runām, ka krāpšanās ar PVN valsts kasei izmaksā 750 miljonus, valdība 9. augustā bija gatava PVN iekasēšanas prognozes palielināt tikai par 8,6 miljoniem. Šajā jautājumā valda liela neskaidrība. Reizniece-Ozola apgalvo, ka no ēnu ekonomikas apkarošanas budžetā ieplūdīs 90 miljoni, bet viņas partijas biedrs un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns stāsta, ka šie ienākumi paredzēti 12 miljoni eiro.

Par spīti tik ievērojamām atšķirībām, finanšu ministre acīmredzami jūtas ļoti mierīga. Pagājušajā nedēļā viņa aizbrauca uz divas nedēļas ilgušo šaha olimpiādi Baku, un tur jau paspējusi vienā spēlē uzveikt pasaules čempioni. Varam viņu apsveikt ar spožu uzvaru – un secināt, ka budžeta pieņemšanas process notiek tā, ka finanšu ministre visu uzmanību var veltīt šaham.

* Ir aprēķins
Avoti: Finanšu ministrija un ministru kabinets

Valoda spēlējas

Posted on septembris 7, 2016 by - Pusdienās

Dzejnieks un Literārās akadēmijas vadītājs Ronalds Briedis Dzejas dienās aicina uzkavēties pie Raiņa pieminekļa, izstaigāt ar dzejniekiem Āgenskalnu un ieskatīties Ojāra Vācieša muzejā

Gada sākumā iznāca 36 gadus vecā Ronalda Brieža trešais dzejas krājums Zāles pret nemirstību. Viņš joko par skaitļu rotaļu: starp pirmo un otro krājumu bija četru gadu starplaiks. Starp otro un trešo – astoņu. «Līdz nākamajam laikam būs sešpadsmit.» Šķita, ka paša krājuma iznākšana varētu būt labs iemesls Dzejas dienas atzīmēt īpaši, taču Ronalds saka: «Izmantoju iespēju paklusēt. Iekšējā tukšuma sajūta ir vērtīga. Klusums, tas ir miers, un miers ir tas, pēc kā mēs visi tiecamies.» Attiecības ar klusumu Ronaldam tomēr ir savdabīgas: rakstot apkārt vajadzīgs troksnis. Taču tāds, kas uz viņu neattiecas. «Vislabāk rakstās, kad esmu sabiedriskās vietās: ir trokšņa siena, kas norobežo no pasaules, – balsis, murdoņa. Sēžu pie galdiņa, dzeru kafiju un rakstu.» Agrāk viņam šķitis, ka ar datoru nav iespējams sacerēt dzeju. Vajag papīru, pildspalvu. Redzēt, kā vārdi izskatās pierakstīti. «Kad pārdrukāju ar rakstāmmašīnu, tie ieguva citu izskatu un ļāva uz tekstu paskatīties no malas, kā svešu.» Vai dzejniekam nav kaitinoši atrauties no iedvesmas darba, lai pievērstos praktiskām lietām – pagatavotu ēst, samaksātu rēķinus un, galu galā, ietu uz darbu? Tieši darbu ne-dzejas izpratnē Ronaldam ir daudz: viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības sekretārs referents. Vada Literāro akadēmiju, kurā jau trīspadsmito gadu mācīties rakstīt var gan tie, kuri to vēlas savam priekam, gan tie, kam ir sapnis kļūt par profesionālu rakstnieku. Ronalds atbild: «Es profāno (ikdienišķās pasaules kairinājumus) no sakrālā (dzejas šajā gadījumā) tik ļoti nenošķiru. Man sakrālā pasaule no profānās visu laiku lien laukā kā tādas zīmes.» Lai vai kā ar trokšņu sienu kafejnīcās, darba laikā Rakstnieku savienībā viņam vēl nekad nav izdevies uzrakstīt dzejoli. Telefons zvana, ierodas apmeklētāji. Iedziļināšanos prasa no dzejas pavisam atšķirīgi teksti – dokumentu kaudzes.

Ko viņš zaudētu, ja vairs nevarētu rakstīt? «Iespējams, neko,» Ronalds saka. «Es pasauli tveru caur valodu. Valoda spēlējas manā apziņā, veidojot savas nozīmes, atklājot jaunas kopsakarības. Dzeja atnāk no nekā un, ja nepierakstu, aiziet atpakaļ uz neko.» 

Vai Ronaldu interesē, kas lasa viņa dzeju? «Dzeja ir kļuvusi par, man nepatīk vārds «elitāru», tāpēc teikšu – šauru, specifisku mākslas jomu. Mūsdienās ir liela kultūras notikumu konkurence. Katrs var izvēlēties, kas uzrunā visvairāk – kino, teātris, mūzika. Dzeja piesaista nelielu interesentu loku. Taču šie cilvēki dzejā ir ļoti dziļi. Viņiem nav jāskaidro, kāpēc būtu jālasa viena vai otra autora darbi.» Kāda nesena saruna, kas Ronaldam sanākusi ar Krievijas kolēģiem, Latvijas dzejas situāciju iezīmē pavisam pozitīvā gaismā. 800 eksemplāros izdota grāmata (kā Ronalda paša Zāles pret nemirstību) esot ilgots un gandrīz nereāls skaitlis dzejas grāmatai Krievijā, ja vien neesi viens no slavenākajiem autoriem. Savukārt, pēc latviešu dzejnieka domām, neadekvāta ir atsaukšanās uz padomju laikiem, kad dzejas grāmatas izķēra tūkstoš eksemplāru lielās tirāžās. «Padomju laikos dzeja pildīja Ēzopa valodas funkciju. Ja cilvēki šodien grib saņemt līdzīgas emocijas, viņiem jāiet uz rokkoncertu.» Savukārt Krievijā, «aizvien pieaugot autoritārisma spiedienam, dzeja varbūt atkal kļūs pieprasīta». «Taču es nekādā gadījumā negribētu, lai Latvijā dzejas popularitāte pieaug šādu iemeslu dēļ.»

Dzejas dienas Ronalda izpratnē ir dzejnieku Jaunais gads. Iespēja pārskatīt izdarīto, sākt jaunu ciklu. Raiņa dzimšanas dienā 11. septembrī, sākot no diviem dienā, viņš kopā ar citiem kolēģiem lasīs savus dzejoļus. «Ko tieši lasīšu, parasti izdomāju pēdējā brīdī.» Latviešu dzejas klausītāji esot pieklājīgi: ar klusumu uzstāšanās laikā un aplausiem beigās allaž izrāda cieņu autoriem. Ronalds piemin arī kādu pretēju tradīciju: urdu valodā izpildītu gazeļu lasīšanu, kas ir sens austrumu mīlas dzejas veids. Proti, kad dzejnieks lasa gazeli, publika nemitīgi reaģē: kliedz, ja patīk; apklust, ja neiet pie sirds. «Ja mūsu dzejniekiem klausītāji sāktu kliegt, viņi, visticamāk, sabiedrībā vairs nerādītos.» Dzirdēt dzejnieka paša lasītus tekstus vismaz reizi gadā, pēc Ronalda domām, ir jauki. «Es, kad klusībā lasu citu dzejnieku darbus, dzirdu tos viņu balss intonācijā. Tajā ir savs šarms.» 

Vēl kāds dzejas dienu pasākums, uz kuru Ronalds aicina visus dzejas mīļotājus, noritēs 16. septembrī Ojāra Vācieša muzejā. Pasākumā Atvērt nevar aizvērt savas grāmatas virinās visi tie dzejdari, kuriem tās šogad iznākušas. Viņu vidū Artis Ostups, Inga Pizāne, Ruta Štelmahere, Krišjānis Zeļģis. Gads ir grāmatām tik bagāts, ka visi dzejnieki pasākumā nav varējuši pat piedalīties. «Sadzirdēt šodienas Latvijas dzejas balsi, paskatīties šķērsgriezumā, kas to veido, varētu būt vērtīgi,» spriež dzejnieks. 

Par vienu no jaukākajām Dzejas dienu tradīcijām Ronalds sauc Ceļojumu ar dzejniekiem, kas 10. septembrī šogad noritēs Āgenskalnā (pulcēšanās plkst. 11 pie autobusu pieturas Ļermontova ielā). «Relaksēta atmosfēra. Starp ceļojuma dažādiem punktiem cilvēki var atpūsties, pārrunāt redzēto.» Tie, kuri nejutīsies saguruši, tās pašas dienas vakarā varēs izkustēties dzejas diskotēkā Blumbergs = Bezgalība fonda Mākslai vajag telpu vasaras mājā Kalnciema ielā. Savukārt, ja ir vēlme piedalīties dzejas slamā, kā to nesen izdarīja žurnāliste Inga Spriņģe un aktrise Dārta Daneviča, vakarā var doties uz kultūras centru Ritums – tur būs Brīva vieta tavai dzejai.

Par to, ka latvieši labprāt dzejo un raksta prozas darbus, Ronalds pārliecinās, kad katru gadu saņem daudzus jo daudzus pieteikumus Literārās akadēmijas nodarbībām. Tās ir interesantas ne tikai tāpēc, ka darbus analīzē zinoši eksperti, bet nodarbībās tiek dots ieskats arī literatūras un drāmas vēsturē. Kopš pats iesaistījies akadēmijā, Ronalds citādi skatās uz iesācēju degsmi. Talantus varot ieraudzīt uzreiz, bet ir arī daudz tādu piemēru, kad centīgi strādājot izveidojas labs autors. Viens no lielākajiem pēdējo gadu pārsteigumiem ir dzejniece Daina Sirmā – viņa profesionāli sāka rakstīt tieši akadēmijā un pirms dažiem gadiem 54 gadu vecumā par grāmatu Kailsals ieguva Gada balvu literatūrā kā labākā debija dzejā. Pēc Ronalda domām, tas ir lielisks piemērs nebaidīties rakstīt. Mēģināt.

«Man liekas, ka caur mākslu Visums izzina sevi. Tas uzliek atbildību pierakstīt dzejoli, kas no nekā pie tevis atnācis,» ikgadējām Dzejas dienām sākoties, rezumē Ronalds Briedis.

Ēdienkarte

Divas tases melnas kafijas

Pārvarēt nespēju

Posted on septembris 7, 2016 by - Komentārs

Patvaļas ierobežošanai nepieciešama stingra tiesībsargātāju uzraudzība

Bija laiks, kad par problēmām maksātnespējas jomā tikai retais uzdrošinājās atklāti runāt. Pazīstami juristi privātās sarunās šausminājās par notiekošo, taču publiski nebija gatavi neko pateikt. Baidījās sabojāt savu karjeru. Kad daži ietekmīgi maksātnespējas administratori nepamatoti iesūdzēja žurnālu Ir tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, nebija nemaz vienkārši atrast kādu advokātu, kurš būtu gatavs uzņemties mūsu aizstāvību.

Tagad situācija vismaz retoriskā līmenī ir radikāli mainījusies. Pirms dažām nedēļām Valsts prezidents Raimonds Vējonis maksātnespējas jomas sakārtošanu pat ierindoja starp diviem svarīgākajiem tālākās ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikumiem: «Lai gan Latvijas, gan ārvalstu investori vēlētos investēt Latvijā, ir nepieciešama stabila nodokļu sistēma un skaidrs maksātnespējas process.»

Diemžēl jau vairākus gadus maksātnespējas sistēmas sakārtošanā Latvija tālāk par runāšanu nav tikusi. 2013. gadā tā laika tieslietu ministrs Jānis Bordāns ierosināja plašu un nozīmīgu sistēmas reformu – un rezultātā viņa paša partija, Nacionālā apvienība, panāca Bordāna demisiju. Tā kā tobrīd partijas ģenerālsekretārs bija viens no skandalozākajiem maksātnespējas administratoriem Aigars Lūsis, motivācija Bordāna gāšanai nebija tālu jāmeklē, un kopš tā laika NA pielipusi «maksātnespējas administratoru partijas» slava.

Par spīti Lūša aiziešanai no amata, tieslietu ministra Dzintara Rasnača publiskajiem strīdiem ar citu maksātnespējas spīdekli Māri Sprūdu un melnā PR kampaņai pret ministru, kuru viņš pats skaidro ar administratoru atriebību, no sliktās reputācijas NA nav spējusi atbrīvoties. Kopš Bordāna aiziešanas tieslietu ministriju ir vadījuši trīs NA biedri – Baiba Broka, Gaidis Bērziņš un pats Rasnačs. Visi ir solījuši sakārtot maksātnespējas jomu, taču reālie darbi vienmēr tikuši plānoti tikai kaut kad pēc gada, diviem vai trim. Tikmēr investori zaudē un turpinās zaudēt miljonus.

Turklāt gandrīz visi Tieslietu ministrijas priekšlikumi balstījušies it kā naivā pārliecībā, ka negodīgu sistēmu var salabot ar mehāniskiem pārkārtojumiem. Mainīsim lietu piešķiršanas kārtības noteikumus. Liksim maksātnespējas administratoriem deklarēt ienākumus. Padarīsim maksātnespējas procesu caurskatāmāku. Apmācīsim tiesnešus.

Tas viss ir nepieciešams, bet, kamēr negodīgi administratori netiks reāli sodīti par savām shēmām, jaunie noteikumi kalpos lielā mērā tikai kā vingrinājumi juridiskās tehnikas asināšanai un bezkaunības nostiprināšanai.

Žogam, kuru Tieslietu ministrija uzceļ, alkatība un nesodāmības sajūta viegli kāpj pāri.

Daudz efektīvāks par dažādiem pēc diviem vai trim gadiem gaidāmiem likuma precizējumiem būtu viens notiesājošs spriedums. Tāpēc jau ilgāku laiku Ārvalstu investoru padome Latvijā ir pievērsusi uzmanību tieši nepieciešamībai valstij aktīvāk iesaistīties maksātnespējas administratoru uzraudzībā un sodīšanā. Neredzot nekādu kustību šajā virzienā, 10. augustā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim ĀIPL paziņoja, ka netaisās vairs piedalīties apspriedēs par Tieslietu ministrijas izstrādātajām maksātnespējas politikas pamatnostādnēm, jo TM «birokratizētā un formālā pieeja neatbilst situācijas nopietnībai» un pamatnostādņu nākamajos gados plānotās izmaiņas «nerisina situāciju, ar kādu uzņēmēji un investori spiesti saskarties šobrīd».

Ņemot vērā, cik svarīga investīciju piesaistei ir šīs jomas sakārtošana, varētu domāt, ka padomes viedoklim pievērstu sevišķu uzmanību. Tā vietā Rasnačs sarīkoja tikšanos, kurā nepiedalījās ĀIPL, un pēc tam paziņoja, ka ar uzņēmēju asociācijām panākta vienošanās par prioritārajām reformām maksātnespējas jomā.

Pat ASV viceprezidenta aizrādījums Rīgas vizītes laikā, ka Latvijai nepieciešams sakārtot tieslietas, Rasnačam nelikās sevišķas uzmanības vērts. Baidenam esot «novecojusi informācija».

Taču citi varbūt Baidenā rūpīgāk ieklausījās.

TM sagatavotās, ĀIPL kritizētās maksātnespējas politikas pamatno-stādnes valdība bija gatava apstiprināt 30. augustā, bet jautājums tika atlikts, un 5. septembrī ĀIPL izpilddirektora Ģirta Greiškalna tviterkontā parādījās pārsteidzoši optimistisks ieraksts: «Laba saruna pie @MarisKucinskis par maksātnespējas procesa sistēmiskumu un nekavējošu uzlabošanu. Konkrēti darbi, finansējums un termiņi.» Kučinskis pēc tikšanās ar ĀIPL paziņoja, ka jautājumu par atbildīgo represīvo iestāžu darbu taisās apspriest Noziedzības novēršanas padomē un Tieslietu ministrijai uzdots piestrādāt pie sodu sistēmas efektivizēšanas.

Katra pozitīva ziņa ir apsveicama, tomēr pagaidām Kučinskis tikai pavērsis skatu pareizā virzienā. Nekas konkrēts vēl nav izdarīts. Lielākā daļa vajadzīgo reformu jāpieņem Saeimā, kur grozījumi Maksātnespējas likumā tiek apspriesti jau vairākus gadus un nav vēl pat tikuši līdz otrajam lasījumam. Valdībai un deputātiem būs vēl krietni jāpiestrādā, lai pierādītu, ka pārvarējuši savu nespēju maksātnespējas jomā.

Komentārs 140 zīmēs

Viļņā nesaprot, kāpēc zirga galvām vajag vilcienu. ES amatpersonas pārmetušas Lietuvai Rail Baltica projekta kavēšanu, kas var projektu izgāzt.

Alma mater tikai viena. Latvijas Universitāte pakāpusies pasaules augstskolu reitingā. Diemžēl vienīgā Latvijas pārstāve sarakstā.

Putinam jauni medību lauki? Brutālā diktatora Karimova nāve var pavērt ceļu Krievijas ietekmes pieaugumam Uzbekistānā.

Īstais kiberkarš

Posted on septembris 7, 2016 by - Komentārs

ASV izmeklē Krievijas specdienestu operāciju vēlēšanu procesa ietekmēšanai

Prezidenta vēlēšanas ASV šogad ir pirmās vēsturē, kuru norisi tieši apdraud un iznākumu mēģina ietekmēt citas valsts valdība. Politiķi lielākoties bija izvairījušies norādīt uz Krieviju kā pēdējā laikā Amerikā notikušo kiberuzbrukumu vaininieci. Taču pirmdien ASV prezidents Baraks Obama to pateica netieši, tomēr gana nepārprotami.

Pēc G-20 valstu vadītāju sanāksmes Ķīnā, kuras laikā tikās arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Obama ieteica nesākt kiberbruņošanās sacensību un brīdināja, ka ASV šajā jomā ir «vairāk spēju – gan uzbrukuma, gan aizsardzības – nekā jebkuram». Viņš atturējās nosaukt Krieviju kā brīdinājuma adresāti un atsaucās uz pašlaik notiekošu «aktīvu izmeklēšanu», tomēr piebilda, ka «mums pagātnē ir bijušas problēmas ar kiberielaušanos no Krievijas».

ASV prezidenta amata kandidāte Hilerija Klintone bija tiešāka un apvainoja Krievijas specdienestus par jūnijā notikušo Demokrātu nacionālās komitejas e-pastu uzlaušanu. Viņa norādīja uz «ticamiem ziņojumiem par Krievijas iejaukšanos mūsu vēlēšanās», kas esot «gandrīz neiedomājami».

Par Obamas minēto izmeklēšanu pirmdien ziņoja laikraksts The Washington Post. ASV izlūkošanas un tiesībsargāšanas dienesti izmeklē plašu Krievijas operāciju, kuras mērķis ir traucēt prezidenta vēlēšanu normālai norisei un vairot sabiedrībā neuzticēšanos demokrātiskam vēlēšanu procesam. Izmeklēšanā iesaistītas galvenās ASV drošības iestādes – Federālais izmeklēšanas birojs, Centrālā izlūkošanas pārvalde, Iekšzemes drošības departaments, Nacionālās drošības aģentūra.

Jāuzsver, ka izmeklēšana acīmredzami ir par Krievijas valdības īstenotām operācijām, un pirmo reizi tas ir pateikts gandrīz bez aplinkiem arī visaugstākajā politiskajā līmenī.

Par «kirberkaru» un apdraudējumiem digitālajā telpā arī līdz šim ir runāts daudz, taču ar to varēja būt domāts jebkas – gan vientuļa hakera mēģinājumi nozagt naudu bankā, gan rūpnieciskā spiegošana, gan politisko konkurentu elektroniskās sarak-stes zagšana, gan teroristu grupu centieni izjaukt valdību sakaru sistēmas un vervēt jauniešus, gan Krievijas «troļļu fabrikas» interneta piedrazošanai ar dezinformāciju. Šoreiz ir runa par Krievijas valsts operācijām pret citām valstīm. Ne tikai pret ASV – amerikāņu un citu valstu drošības dienestu uzmanība ir pievērsta arī līdzīgām operācijām Eiropā.

Šo būtisko atšķirību The Washington Post uzsver NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts: «Mūsu pētījumi rāda, ka, ļoti iespējams, [ietekmēšanas] operācijas ir centralizēti vadītas.» Dezinformācijas un ietekmēšanas kampaņu galvenās tēmas ir saskaņotas «diezgan augstu Krievijas valsts hierarhijā», viņš norāda.

Kiberdrošības eksperti ir izpētījuši, ka Demokrātu partijas vēlēšanu kampaņas e-pasta vēstules, kuras jūnijā publicēja WikiLeaks, bija nozagušas ar Krievijas valdību saistītas hakeru grupas. Taču Demokrātu partija ne tuvu nav vienīgais Krievijas hakeru mērķis Amerikā. Kiberuzbrukumus pieredzējušas daudzas domnīcas, advokātu, lobiju un konsultantu firmas un gandrīz 4000 privātpersonu Google konti. Bet augustā FIB sniedza bezprecedenta brīdinājumu štatu vēlēšanu amatpersonām uzmanīties no ielaušanās viņu elektroniskajās sistēmās un palielināt to drošību.

Apdraudējums ir ne tikai Amerikas vēlēšanām, un Krievijas aģenti prot paslēpties aiz dažādām fasādēm. Jūnijā žurnāls Der Spiegel rakstīja, ka Vācijas drošības dienesti secinājuši – tā dēvētais Kiberkalifāts, ko uzskatīja par Daesh teroristu organizācijas hakeru grupu, patiesībā esot Krievijas specdienestu slepena operācija. Pirms tam arī Francijas drošības dienests, izmeklēdams kiberuzbrukumu TV5Monde televīzijai pagājušogad, bija secinājis, ka šī hakeru grupa ir saistīta ar Krievijas specdienestiem. (Šķiet, ka tas ir tikai laika jautājums, kad uzzināsim arī par Krievijas slepeno dienestu saistību ar teroristu uzbrukumiem ne tikai kibertelpā.)

Krievija, protams, noliedz saistību ar šiem uzbrukumiem. Taču pagājušonedēļ intervijā Bloomberg Putins pat savā ziņā vientiesīgi izpauda Kremļa mērķus, pavēstīdams, ka neesot nemaz svarīgi, kurš uzlauza Demokrātu partijas saraksti, galvenais esot «saturs, kas tika sniegts sabiedrībai». Tieši tāpat Krievija vēlas piespiest rietumvalstu sabiedrības diskutēt arī par savas propagandas un dezinformācijas straumes «saturu», nevis par šo operāciju veicēju mērķi vājināt šīs valstis.

Latvijā lielu publisku «kibersprādzienu» vēl nav bijis, taču, iespējams, Kremlim pagaidām nav bijis vajadzības tādus sarīkot. Itin veiksmīgi izdevies sabiedrības apziņā radīt bažas par dažiem desmitiem bēgļu kā apdraudējumu, taču neuzticēšanos politiķiem un valsts pārvaldei paši politiķi ar savu rīcību veicina gana sekmīgi. Pašvaldību vēlēšanās nākamgad Kremlim draudzīgajai Saskaņai specpalīdzību varbūt nemaz nevajadzēs, bet premjerministra «zaļo zemnieku» partija vienmēr atsaucīga «konstruktīvas sadarbības» piedāvājumiem. Varam justies droši?

Komentārs 140 zīmēs

Ne tikai Rīgā. Ceļu remontdarbi ir pabeigti 325 km garumā, bet līdz sezonas beigām vēl jāpaspēj saremontēt 1000 km, atzīst satiksmes ministrs Augulis (ZZS). 

Dzelži vairs nerullē. IT un programmēšanas pakalpojumu eksports pārsniedzis dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksportu, liecina FM dati. 

Atpūsties zem bumbām un drupās? Sīrijas tūrisma ministrija reklamē kara plosīto valsti kā «vienmēr skaistu».

Sodi

Posted on septembris 7, 2016 by - Redaktores sleja

 

Cietumi nelabo, šaubu nav. Taču nesodāmības sajūta arī diezin vai padara kādu labāku. Cilvēki, kas Krimināllikumu lasa kā cenrādi, kalkulējot ieguvumus pret sodīšanas risku, noteikti nekļūs godīgāki, uzzinot, ka dažiem noziegumiem tiesu sistēma regulāri piemēro tik dāsnas atlaides, kādas lielveikalu apmeklētājiem nerādās sapņos pat sezonas lielajās izpārdošanās.

Labs piemērs ir skandalozā Gan Bei lieta – pirms nepilniem diviem gadiem ar skaļu blīkšķi pieķertā nodokļu izkrāpēju blice tagad rādās tikusi cauri itin sausām kājām. Vai tiešām tas ir jau tik ikdienišķs pārkāpums Latvijas valstī, ka pelnījis vienīgi simbolisku sodu? Iedomājieties – ar speciālas programmatūras palīdzību katru dienu no restorānu kasēm izgrābti līdz pat 30% ieņemtās naudas (visticamāk, lai laistu tālāk aplokšņu algu apritē), un tā pelēkajā ekonomikā pārpumpēti vismaz divi miljoni eiro tikai dažu mēnešu laikā! Bet pietiek atzīties, samaksāt izkrāpto summu, vēl uzņemties nelielu soda procentu komisiju par iespēju tikt cauri «ātrajā kasē» bez gadiem ilgas tiesāšanās, un esi brīvs. Ja šāds sods vispār no kaut kā attur, tad laikam no nodokļu maksāšanas…

Taču šajā žurnāla numurā ir stāsts par citu cietumu, kuru tajā pabijušais sauc par savu Universitāti. Tas ir padomju lēģeris, kurā par disidentismu apsūdzētais dzejnieks Knuts Skujenieks no jauna puiša norūdījās vīrā ar stāju. Starp citu, arī padomju vara viņam piedāvāja soda atlaidi – tikai bija jāatzīstas noziegumā, kuru viņš nebija veicis. Kas sirmajam dzejniekam, kurš šonedēļ svin savu astoņdesmito gadskārtu, ir sakāms par drosmi, patiesību un taisnīgumu?

Radars pasaulē

Posted on augusts 31, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Vairāki desmiti Turcijas tanku iegājuši Sīrijas teritorijā, lai padzītu Daesh kaujiniekus no Džerābulusas pilsētas. Turcijas prezidents Erdogans paziņojis, ka operācija vērsta arī pret kurdu zemessardzi. Sīrijas kurdi nosodījuši Turcijas rīcību, nosaucot to par kara pieteikumu.

Igaunijas parlamentam trīs balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jauno Valsts prezidentu, tāpēc nākammēnes valsts galvu izraudzīsies elektoru kolēģija. To veido parlamenta deputāti un 234 pārstāvji no pašvaldībām. No nepieciešamajām 68 deputātu balsīm trešajā balsojumā bijušais eirokomisārs Sīms Kallass saņēma 42, bijusī izglītības ministre Mailisa Repsa 26, savukārt parlamenta spīkers Eiki Nestors tika izslēgts pēc otrās balsošanas kārtas.

Briseles Kriminoloģijas institūtā eksplodējis spridzeklis, nodarot ievērojamus postījumus. Ēka nakts stundā bijusi tukša, un cietušo nav. Teroristiskie grupējumi atbildību nav uzņēmušies, un prokuratūra atteikusies izteikt pieņēmumus par to, kas izraisījis sprādzienu. Iespējams, uzbrucēji centušies iznīcināt DNS pierādījumus, ko plānots izmantot tiesā.

Pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Slovākijas premjerministrs Roberts Fico nosodījis sankcijas, kuras Krievijai noteikusi ES, sodot par agresiju Ukrainā. «Sankciju rezultāts ir pilnīgi nekāds. Mēs ar Putinu vakar bijām vienisprātis, ka mūsu kopējais mērķis ir atdzīvināt tirdzniecību,» norādīja premjers. Slovākija šajā pusgadā ir ES prezidējošā valsts.

Itālijas krasta apsardze 29. augustā koordinējusi apmēram 6500 migrantu izglābšanu Vidusjūrā pie Lībijas. Šī bija viena no visvairāk noslogotajām glābšanas dienām pēdējo gadu laikā, paziņojusi krasta apsardze. Mēģinot sasniegt Grieķiju vai Itāliju, kopš gada sākuma jūrā gājuši bojā vairāk nekā 3000 migrantu, uz pusi vairāk nekā šādā periodā 2015. gadā.

Nedrīkst!

Vairākas Francijas piejūras pilsētas aizliegušas savās pludmalēs nēsāt burkini jeb visu ķermeni sedzošos peldkostīmus, ko valkā daļa islāmticīgo sieviešu. Francijas augstākā administratīvā tiesa atcēlusi Vilnēvlubē pilsētas aizliegumu, bet citas pilsētas, to skaitā Nica un Kannas, paziņojušas, ka ierobežojumus paturēs spēkā. Tikmēr Vācijas valdība apsver iespēju aizliegt nēsāt seju aizsedzošus lakatus vairākās sabiedriskās vietās.

Musulmaņu apgērbs Francijā: aizliegts, pusaizliegts un atļauts

Radars Latvijā

Posted on augusts 31, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Pēc nesaskanīgām ziņām, ko Latvijas un Lietuvas zemkopības ministri snieguši par dalību kopējās medībās un vakariņās, kā arī par to, kurš izklaides apmaksājis, Lietuvas premjers Butkevičs paziņojis, ka izskatīs Lietuvas ministres atbilstību amatam. Tikmēr Māris Kučinskis Latvijas ministra rīcību uzskata par atbilstošu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis jūlija beigās Lietuvā piedalījušies vakariņās un medībās kopā ar Lietuvas ministri, gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela vadītāju un Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru, kas apsūdzēts dienesta pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā.

Pavasarī aizvērtajā Trasta komercbankā par noguldījumiem ierosināti 30 kriminālprocesi, kuru izmeklēšanas procesā arestēti 11 miljoni eiro aizdomīgas naudas. Tiesības uz noguldījumiem slēgtajā bankā klienti pieteikuši par kopējo summu 250 miljoni eiro. Gandrīz visiem klientiem bankas likvidators pieprasa papildu informāciju par naudas izcelsmi.

Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2017. gadā veidojot jaunu banku. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, jaunais finanšu tirgus spēlētājs ar 5,3 miljardus eiro vērtiem aktīviem būs otrā lielākā banka Latvijā pēc Swedbank.

Augustā partijas Vienotība reitings nokrities līdz vēsturiski zemākajai atzīmei. SKDS pētījums liecina, ka par ZZS un Saskaņu balsotu 18%, par Nacionālo apvienību – 9,3%, par Artusa Kaimiņa KPV LV – 5,3%, par Vienotību – 4,2%.

Lai gūtu rīdzinieku atbalstu jaunai pārvaldībai galvaspilsētā, Vienotība aicina Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību (NA) veidot kopēju sarakstu 2017. gada pašvaldības vēlēšanām Rīgā. NA ir gatava sēsties pie sarunu galda, bet ZZS, visticamāk, no piedāvājuma atteiksies, apliecinājis ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Iespaidīgs autoparks, desmitiem tūkstošu eiro skaidrā naudā un dāsni dāvinājumi – tas  redzams Rīgas Brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova ienākumu deklarācijās, izpētījis raidījums De facto. Pirms diviem gadiem Loginovs, kurš apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, no tēva zvejnieka mantojumā saņēmis luksusa automašīnu Maybach un 700 tūkstošus eiro.

Illarions Girss Krievijā pieprasījis politisko patvērumu, jo Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar savu politisko darbību. Drošības policija pret Girsu sākusi trīs kriminālprocesus un 2013. gada darbības pārskatā minējusi viņu starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā.

Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova valsts valodas zināšanas neatbilst prasībām, pārbaudes laikā secinājis Valsts valodas centrs. Par pārkāpumu Agafonovam sastādīts administratīvais protokols, bet pašvaldība piešķīrusi 2300 eiro, lai domes priekšsēdis varētu papildināt savas latviešu valodas zināšanas. 

Spēcīgas erozijas dēļ sabrūk forti Karostas ziemeļos Liepājā, turklāt pastāv risks, ka jūrā varētu tikt ieskalotas arī Liepājas ūdens attīrīšanas iekārtas. Pēdējo 40 gadu laikā jūra dažviet «nograuzusi» jau apmēram 200 metrus pludmales. Lai aizsargātu fortus un attīrīšanas iekārtas, divu gadu laikā plānots izbūvēt puskilometru garu molu.

Izglītība nav galvenais

Puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītība ir svarīga, taču tas nav izšķirošais faktors, lai gūtu panākumus darba dzīvē, secināts Baltic International Bank pētījumā. Par pilnīgi nesvarīgu to uzskata 6%, savukārt izglītības nozīmei tic 39%.

Domājot par situāciju skolās, kuras, jūsuprāt, ir trīs vissteidzamāk risināmās problēmas?


Nedēļas citāts