Mēbeles
Ernests zīmē
Žurnāla rubrika: Svarīgi
Jaunais zīda ceļš
Ķīna būvē dzelzceļa līnijas, šosejas, naftas un gāzes vadus no Centrālāzijas uz Eiropu, tā radot jaunas saites ar pasauli. Rezultāti var izrādīties ļoti izdevīgi ķīniešiem, bet ne tik labi citām iesaistītajām valstīm
Ķīnas pašā rietumu nostūrī var rasties priekšstats, ka atgriezušies Bībeles laiki un dienas, kad 1. gadsimtā pirms mūsu ēras sāka veidoties senais Zīda ceļš. Tagad Ķīnas valdība plāno Kašgaru kā sākumpunktu jaunam, globālam tirdzniecības maršrutam. Bet pagaidām par to vēl maz kas liecina šajā senajā pilsētā Ķīnas rietumos.
«Pš, pš,» pajūgos sasēdušies vīri skubina zirgus ceļā uz laukumu, kur notiek kamieļu tirgus. Pircēji atver lielo dzīvnieku muti un pēta zobus. Gaiss ir putekļains, un to piepilda dažādu pārdošanai atvesto dzīvnieku bubināšana, zviegšana un blēšana. Pa vidu ēzeļiem un kazām līkumo sievietes, kas pārdod apriokozes un rozīnes.
Svētdienas tirgus Kašgarā ir viens no lielākajiem pasaulē – ik nedēļu tur ierodas vairāki tūkstoši lopu un citu preču pārdevēju. Tas ir fascinējošs tautību jūklis. Lielākā daļa ir stiegri uiguru vīri, kuri nēsā aiz jostas aizspraustus dunčus. Kirgīzu nomadus var atpazīt pēc filca cepurēm. Laiku pa laikam var sastapt puikas ar gaišāku ādu un zaļām acīm – viņi atgādina Aleksandra Lielā pēcnācējus. Taču kārtību tirgū uzmanīgi uzrauga reģiona patiesie valdnieki – haņi, kuru dzimtā valoda ir ķīniešu un kuri veido Ķīnas iedzīvotāju vairākumu – 92%.
Svētdienas tirgus nomalē kāds mākslinieks uz zīdpapīra zīmē pagātnes ainas: karavānas, kas šķērso skarbus tuksnešus un kalnu grēdas, piestājot Kašgarā pa ceļam uz Samarkandu, Buhāru, Teherānu un Bagdādi, no kurienes preces aizceļo tālāk uz Vidsjūru un Senās Romas impēriju. Savulaik šīs karavānas pirmās iepazīstināja Rietumu pasauli ar zīdu, nefrīta rotām, keramiku, papīru un tēju. Savukārt pretējā vizrienā uz Tālajiem Austrumiem tika vesti ķiploki un rīcineļļa.
Šis zīda ceļš bija kultūru satikšanās vieta un reliģijas misionāru maršruts – vispirms budismam, pēc tam islāmam. Vecie tirdzniecības ceļi izsīka pēc mongoļu kundzības sabrukuma 14. gadsimtā.
Iespaidīgs projekts
Tagad veco mītu vēlas atjaunot Ķīnas prezidents un kompartijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins (63), attīstot jaunu Zīda ceļu. Tas ir milzīgs projekts, kurā Ķīna cer iesaistīt 60 valstis jeb pusi cilvēces. Patlaban tam rezervēti 40 miljardi ASV dolāru, lielākoties ceļu, dzelzceļa līniju un naftas un gāzes vadu izbūvei. No Lietuvas ostām uz Āfrikas ragu, no Šrilankas uz Izraēlu, no Pakistānas uz Irānu un tā tālāk. Divas dzelzceļa līnijas vedīs uz Eiropas ekonomikas smagsvaru Vāciju – no Džendžou pilsētas uz Hamburgu un no Čuncjinas uz Dīsburgu.
Lai tas viss kļūtu iespējams, jau 2013. gadā Ķīna ierosināja veidot jaunu finanšu institūciju – Āzijas Infrastruktūras investīciju banku (AIIB). Jau gadiem ilgi Dzjiņpins bija pukojies, ka amerikāņi pārāk mazu teikšanu citiem dod tādās institūcijās kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Un, par spīti ASV iebildēm pret jauno banku, 57 valstis pērn jūnijā parakstīja hartu par AIIB radīšanu. To vidū ir arī Vācija, Lielbritānija un Francija – ikviens vēlas būt klāt tur, kur ķīnieši iecerējuši kaut ko lielu.
Taču ko īsti Pekina vēlas panākt ar šo Zīda ceļa plānu? Veicināt ekonomisko attīstību tuvās un tālās vietās, lai satuvinātu pasauli, vai varbūt tomēr uzspiestu savas valdības propagandu? Vai tas tiek darīts, lai atvēru jaunus maršrutus ķīniešu kompānijām globālajā tirgū, vai varbūt paklusām salauztu Rietumu dominanci un paši ekonomiski iekarotu pasauli?
Viena no jaunā biznesa koridora pieturvietām ir tieši Kašgara, uz kurieni Pekina jau nosūtījusi simtiem amatpersonu un inženieru. Tiek paplašināts augstkalnu ceļš uz Pakistānu, lai tādā veidā sasniegtu Arābu jūru, kur ķīnieši pilnīgi no nulles būvē jauno Gvadaras ostu. Tiek meklēti labākie risinājumi dzelzceļa līnijām uz Kirgizstānu un Kazahstānu.
Lai gan plānotās līnijas ir liels tehnisks izaicinājums, reti kurš šaubās, ka Ķīna ar to netiks galā – jāatceras, ka tieši ķīnieši uzbūvēja pasaulē augstāko dzelzceļa līniju, kas Tibetā uzbrauc augstāk par 5000 metriem virs jūras līmeņa.
Vienlaikus var just, ka pamazām ceļas dzīves līmenis arī pašā Kašgarā, kur ar nodokļu atlaidēm tiek veicināta jaunu industriālo parku veidošana, rodas jaunas darbavietas. Tas pats notiek arī provinces galvaspilsētā Urumči. Statistika liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona ekonomikas pieaugums pēdējā gadā bija 9%, apsteidzot daudzas citas Ķīnas daļas.
Pekina pretī vēlas saņemt pateicību un piekāpību. Pagaidām diezkā neveicas. Daudziem uiguriem svarīgāka par plašu preču sortimentu ir savas kultūras un reliģijas saglabāšana. Taču Pekina to visu uztver ar aizdomām, tāpēc vietējās mošejās notiek videonovērošana, musulmaņu vīriešiem aizliegts nēsāt garu bārdu, bet viņu bērniem skolas ņelauj ievērot gavēni svētā mēneša ramadāna laikā.
Elite izbauda iespējas, ko sniedz Pekinas finanšu pieplūdums, taču vietējie iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti pret jauno Ķīnas ceļu un haņu dominēšanu, ko tas nes sev līdzi. Ar aizdomām Pekinas nolūkus uztver arī citās zemēs.
Almati, Kazahstāna
Jau tagad divas lidsabiedrības apkalpo gaisa līniju starp Urumči un Kazahstānas lielāko pilsētu Almati. Jauni lielceļi un dzelzceļa līnija tagad savieno pilsētas, ko šķir 1500 km. Horgosā uz abu valstu robežas ķīnieši izveidojuši speciālo ekonomisko zonu.
Kazahstānai ir būtiska loma jaunā Zīda ceļa stratēģijā. Ne velti prezidents Dzjiņpins ar šo ideju vispirms devās pie Nursultana Nazarbajeva. Viņa pakļautībā strādājošais dzelzceļa ministrs paziņoja, ka valsts nākamajos piecos gados jaunu satiksmes artēriju izbūvē ieguldīs vairākus miljardus dolāru.
Ganu ģimenē dzimušais Nazarbajevs (76), kas padomju laikos bija Kazahijas kompartijas līderis, pie neatkarīgās valsts grožiem atrodas kopš PSRS sabrukuma 1991. gadā. Viņš ir autoritārs līderis ar uzkrītošu lielummāniju. Viens no viņa lielākajiem projektiem bija mākslīga jaunas galvaspilsētas izveide, stikloto debesskrāpju oāzi tuksneša vidū nosaucot par Astanu.
Nazarbajevs var atļauties šādus ekstravagantus projektus, jo viņa kontrolē ir milzīgi naftas, dabasgāzes un urāna ieguves lauki. Līdz šim viņam izdevies pieslāpēt 20 miljonu tautas neapmierinātību, laiku pa laikam piedāvājot piemaksas no derīgo izrakteņu peļņas. Taču pēdējā laikā Kazahstānas ekonomika acīmredzami stagnē un kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, pārrēķinot cietajā valūtā, kopš 2013. gada ir samazinājies uz pusi.
Nazarbajevs ļoti prasmīgi spēj sadarboties ar lielvarām. Amerikāņiem dod iespēju investēt derīgo izrakteņu ieguvē. Eiropas Savienība ir valsts lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ar Krieviju viņš noslēdzis vienošanos par dalību Kremļa lolotajā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Tajā pašā laikā par valsts stratēģisko partneri viņš uzskata Ķīnu. Pēdējos gados uzbūvētas jau vairākas naftas un gāzes vadu līnijas no Kaspijas jūras uz Austrumu lielvalsti. Ķīnieši kontrolē trešo daļu kazahu dabas resursu un aktīvi sākuši ienākt lauksamniecības sektorā.
Šā gada sākumā Nazarbajevs parakstīja jaunu likumu, kas ārvalstu investoriem ļauj iznomāt nekustamos īpašumus uz 25 gadiem. Tam sekoja negaidīta protestu vētra, iedragājot šķietami nesatricināmā līdera varas pamatus. «Nost ar ķīniešiem! Kazahstānu kazahiem!» maija beigās pie Nacionālā muzeja skandēja demonstrantu pūlis, norādot, ka ar prezidenta lēmumu atsaukt likumu un atlaist grēkāzi – ekonomikas ministru – ir par maz. 5. jūnijā bruņoti vīri uzbruka nacionālās gvardes postenim industriālajā pilsētā Aktebē. Dzīvību zaudēja 25 cilvēki. Protesti pret «valsts izpārdošanu» joprojām turpinās.
Daudzu kazahu acīs jaunais Zīda ceļs ir nevis iespēja, bet drauds. Aizdomu atmosfēra īpaši jūtama Horgosas ekonomiskajā zonā. Ķīnas pusē saradušies jauni uzņēmumi, uzcelti daudzdzīvokļu nami un luksusa iepirkšanās centri. Kazahu pusē izveidotas tikai dažas degvielas uzpildes stacijas un kioski, bet pārējie celtniecībai atvēlētie būvlaukumi pārvērtušies par stihiskām izgāztuvēm. Kazahi te lielākoties ierodas ar vilcienu no Almati, lai pāri robežai sapirktos ķīniešu lētās preces un tās pašas dienas vakarā brauktu mājup.
Taču Ķīnu neuztrauc kuslā pierobežas kustība, viņi redz Horgosu kā svarīgu transporta krustpunktu, kas savieno dzelzceļa līnijas uz Centrālāziju, Irānu un tālāk uz Eiropu. Turklāt preču noiets kopš 2014. gada Horgosā ir dubultojies.
Biškeka, Kirgizstāna
Ja vispār ir kāds cilvēks, kurš spēj kā mājās justies gan Ķīnā, gan Krievijā, gan ES, gan ASV un kurš spēj izvērtēt Zīda ceļa projektu no Centrālāzijas skatpunkta, tad tas ir bijušais Kirgizstānas premjers Djūmarts Otorbajevs. Pavadījis šajā amatā gadu, 2015. gada pavasarī viņš kļuva par politisko konsultantu. Un tagad daudz laika pavada lidojumos uz Pekinu, Maskavu, Astanu un Briseli.
Biškeka, kas atrodas četru stundu brauciena attālumā no Almati pa modernu šoseju, vecā Zīda ceļa laikos bija karavānu atpūtas vieta. Mūsdienās tā ir miegaina pilsēta ar staļinisma arhitektūru un gandrīz katrā krustojumā jūtamu padomju laiku auru. Šis iespaids gan ir maldinošs, jo, salīdzinot ar saviem kaimiņiem, Kirgizstānu var uzskatīt par kosmopolītiskāku, demokrātiskāku un liberālāku valsti. Tajā dzīvo seši miljoni bijušo nomadu pēcteču, kuri cenšas uzturēt labas attiecības ar Rietumiem, Krieviju un arī Ķīnu. Kirgizstāna ir gan Šanhajas Sadarbības organizācijas, gan Eirāzijas Ekonomiskās savienības locekle.
«Mēs esam nabadzīga valsts, kas iespiesta starp Tjanšana un Pamira kalniem, bez tiešas pieejas jūrai,» saka Otorbajevs. Viņš liela savas zemes brīvās vēlēšanas kā «lielisku paraugu» un kritizē kirgīzu elites korumpētību. «Lai tirgotos un attīstītu tūrismu, mums vajag visus iespējamos savienojumus ar ārējo pasauli, ieskaitot atvērtas robežas un transporta līnijas. Tāpēc no jaunā Zīda ceļa mēs būsim tikai ieguvēji.»
Viņš apbrīno Ķīnas spēju pēdējās desmitgadēs palīdzēt tik daudziem pilsoņiem izkulties no nabadzības. Viņaprāt, neviena cita valsts to tik ātri un tik plašā mērogā nekad vēl nav spējusi. «Ķīnai gan vajadzētu piešķirt saviem pavalstniekiem lielākas brīvības pašu mājās. Un tai nevajadzētu ārzemēs uzvesties kā zilonim trauku veikalā.»
Kad ķīnieši ierodas Kirgizstānā īstenot kādu jaunu projektu, viņi ieved savus cilvēkus un sāk būvēt, ko vien vēlas. «Ja kāds pieprasa izņemt attiecīgu atļauju, viņi vienkārši piekukuļo ierēdņus,» kritizē Otorbajevs, kas pēc izglītības ir ārsts. Pēc viņa domām, Pekina būs zaudētāja ilgtermiņā, ja tā turpinās ekspluatēt savu pašreizējo ekonomisko spēku. «Ķīniešiem trūkst maigās varas. Viņi nesaprot, ka ilgtermiņā veiksme atnāks tikai tad, ja mācēs iekarot arī citu cilvēku sirdis.»
Jaunais Māršala plāns
Ideālais scenārijs ir tāds, ka jaunais Zīda ceļš var kļūt par lielāko ekonomiskās stimulēšanas programmu kopš Māršala plāna, kad ASV pēc Otrā pasaules kara palīdzēja Vācijai atkal nostāties uz kājām. Ieguvēja no šīs iniciatīvas varētu būt arī Krievija.
Maskavai kā vēl nekad nepieciešamas jaunas investīcijas šobrīd piedzīvotās recesijas pārvarēšanai. Tajā pašā laikā Kremlis uz Ķīnas pieaugošo pašpārliecinātību raugās ar dziļām aizdomām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka Pekinas īstais nodoms Zīda ceļa aizsegā ir savas politiskās ietekmes nostiprināšana.
Zīda ceļa projektu aktīvi atbalsta Irāna un Turcija. Kad šā gada feburārī Teherānā ieripoja pirmais vilciens no Pekinas, to sagaidīja ar vētrainiem aplausiem. Ķīna jau sen ir lielākā Irānas eksporta partnere, un irāņi ir pateicīgi, ka Rietumu noteikto sankciju laikā Pekina turpināja viņiem piegādāt modernas iekārtas, pretī saņemot izrakteņus. Tagad sankcijas ir atceltas, taču Teherāna joprojām vēlas palikt lojāla ķīniešiem.
Līdzīgs skats ir arī Turcijai. Pēdējā laikā ir acīmredzama pašpārliecinātā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izdabāšana ķīniešiem. Iespējams, tāpēc ka turkiem pašlaik starptautiskajā politikā draugu ir maz. Un ķīniešu naudas ieplūdums nāk pašā laikā Turcijas ekonomikai, kas pārdzīvo krīzi.
Tomēr viens no pārsteidzošākajiem jaunā Zīda ceļa veiksmes stāstiem meklējams Austrumeiropā – reģionā, kuru senais Zīda ceļs nemaz neskāra.
Minska, Baltkrievija
Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas ekskluzīvākās piecu zvaigžņu viesnīcas nosaukums ir Pekina. Tā ir ārišķīga ēka ar 180 numuriem un konferenču centru 500 viesiem. Viesnīca bija abu valstu kopprojekts. Ķīnas pilsētas vārdu nes arī Minskas populārākais restorāns. Daudzos Minskas karaoke bāros dārd ķīniešu popmūzika.
Pēdējo divu gadu laikā Baltkrievijā iebraukuši vismaz 10 000 ķīniešu viesstrādnieku. Viņi ir lielākā imigrantu kopiena pēc ukraiņiem. Lidsabiedrība Air China nesen atklāja tiešos reisus starp Pekinu un Minsku četrreiz nedēļā – tas ir interesants pavērsiens, zinot, ka abas pilsētas šķir 6500 km un līdz šim baltkrieviem ciešāki vēstures un kultūras sakari bija ar Maskavu.
Tagad Baltrievijā nostiprinās ķīnieši, kuri netaupa pūles un naudu Krievijas un ES pārspēšanai. Kad pērn maijā Ķīnas prezidents Dzjiņpins ieradās vizītē Minskā, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Luka-šenko personīgi devās uz lidostu, lai pasniegtu viesim sālsmaizi. Abu valstu kopuzņēmumos ķīniešiem ir vismaz par vienu, tātad izšķirošo, balsi vairāk.
Nozīmīgāko no šiem projektiem sauc Lielais akmens. Tas ir 80 kvadrātkilometru plašs rajons pie Minskas lidostas, kurā tiek būvēts milzīgs industriālais parks. Projekta pirmajā fāzē tiek izcirsts mežs un buldozeri rok būvbedres. Izkārts milzīgs propagandas plakāts krievu, ķīniešu un angļu valodā «Laiks ir nauda, kārtība ir dzīve.» Gandrīz visi celtnieki ir no Ķīnas. Viņiem jāuzceļ jaunas biznesa ēkas, skolas, slimnīcas un mājokļi 170 000 cilvēku. Tuvumā atrodas šoseja E30, kas savieno Maskavu un Berlīni, un, visticamāk, ka Lielais akmens kļūs par būtisku pieturu jaunajā Zīda ceļā.
Intereses Austrumeiropā
Nav šaubu, ka Baltkrievija ir būtisks atspēriena punkts ķīniešiem, taču Dzjiņpins neliek visas olas vienā groziņā. Pērn novembrī viņš uz savu dzimto Sudžou ielūdza 16 Austrumeiropas valstu līderus. Tā bija jau ceturtā šāda veida tikšanās, uz kuru netika aicināta Rietumu prese. Toties Ķīnas avīzes plaši aprakstīja tikšanos, saucot to par pagrieziena punktu Zīda ceļa attīstībā. Izskatās, ka daudzi austrumeiropieši sacentās, kurš tiks pie lielākā ķīniešu kūkas gabala, piemirstot par savām stratēģiskājām interesēm.
Atšķirībā no Centrālāzijas, kur daudzi projekti eksistē vēl tikai uz papīra, Austrumeiropā tie jau uzņēmuši apgriezienus. Pekina ir panākusi vienošanos ar Serbiju un Ungāriju, ka ķīnieši būvēs ātrvilcienu līniju starp Belgradu un Budapeštu. Ķīniešu firmas ir iesaistītas jaunu hidroelektrostaciju celtniecībā Horvātijā un Polijā. Lietuvā par Pekinas naudu tiek paplašināta Klaipēdas osta. Arī Čehija pēc Dzjiņpina paviesošanās Prāgā šā gada martā apsver ideju par privileģētas ekonomiskās partnerības noteikšanu. «Man labpatiktos redzēt, kā Čehija kļūst par Ķīnas vārtiem uz Eiropas Savienību,» deklarēja čehu prezidents Milo Zemans.
Vai var sanākt tā, ka tie pārvēršas par cita veida vārtiem?
Paralēli investīcijām Zīda ceļā Ķīnas valstij piederošie uzņēmumi sākuši agresīvu iepirkšanos, īpašu interesi izrādot par augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Ķīnas Komunistiskā partija izmanto protekcionisma metodes, lai neielaistu Rietumu kompānijas savā tirgū, un nodarbojas ar rietumnieku biznesmeņu sabotāžu.
Pagaidām ES nav izstrādājusi kopēju stratēģiju, kā cīnīties pret šo nevienlīdzīgo attieksmi. Nav arī kopējas nostājas pret Zīda ceļa projektu, taču ES ar aizdomām uztver Austrumeiropas valstu tuvināšanos Ķīnai. «Tā ir mūsu pašu kļūda, ja mēs Eiropā nespējam runāt vienā valodā,» vizītes laikā Pekinā pērn rudenī atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.
Jaunā Zīda ceļa plānotās un jau pabeigtās galvenās maģistrāles
Suns nezina, ko ēdis
Par ziedotāju naudu turpinātā pētījumā zinātnieki secinājuši – ar Dogo barotiem suņiem saslimšanas risks ir daudzreiz lielāks nekā citiem, kaut gan vainīgo indi tā arī nav izdevies atrast. Šogad neārstējamā barības vada kaite jau prasījusi vismaz 25 suņu dzīvības. Tikmēr barības ražotājs tiesā cer piedzīt zaudējumus no veterinārārstiem, kas publiski runā par problēmu
Februārī – 36. Martā – 24. Aprīlī – 20. Bet kopš maija ar neārstējamo barības vada kaiti saslimušo suņu skaits ir stipri krities un rakstāms ar viencipara skaitli. Tieši šajā laikā vairākas lielveikalu ķēdes izņēma no saviem plauktiem sauso suņu barību, par kuras bīstamību trauksmi skaļi cēla zinātnieki. Atbildīgās institūcijas neredzēja un joprojām neredz pamatu rīcībai, jo analīzēs nav atrastas kaitīgās vielas, kas varētu izraisīt suņu saslimšanu. Tagad, par ziedotāju naudu turpinātajā pētījumā, zinātnieki vēlreiz pārliecinājušies – Dogo barība vieno gandrīz visus saslimšanas gadījumus, tomēr konkrētai indīgai vielai pēdas joprojām nav sadzītas.
Atskaņas Igaunijā
Nāvējošā kaite un Dogo barība bļodiņā – šādu ainu trim saviem pacientiem šogad konstatēja igauņu veterinārārsts neirologs Ranno Vītmā (Ranno Viitmaa). Viņš ieradies uz Latvijas Veterinārārstu biedrības rīkoto semināru par barības vadu skārušo polineiropātiju, ar kuru pēdējo divu gadu laikā Latvijā saslimuši jau 238 suņi, 98 no tiem šogad.
Vītmā desmit gadus strādā ar neiroloģijas pacientiem, diagnosticējis arī šo slimību, taču daudz retāk – aptuveni desmit pacientus gada laikā, viņš atzīst sarunā ar Ir. Nu viņš savā praksē saskāries arī ar Dogo. «Nevaru teikt, ka pie mums noticis kas ekstremāls, bet, jā, arī Igaunijā šī saistība ir konstatēta,» saka ārsts, piebilstot, ka Dogo igauņu tirgū ir apmēram divus gadus un nav populārākā suņu barība.
Trauksmes zvanu, kas nu jau atbalsojies arī ārpus Latvijas, mūsu veterinārārsti sāka skandināt jau pirms diviem gadiem. 2014. gadā konstatēts – agrāk salīdzinoši retā slimība, kuru pirms tam pazina kā iedzimtu kaiti vai citas ligas komplikāciju, tiek diagnosticēta aizdomīgi bieži.
Nule septembrī pabeigtajā pētījumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki secinājuši – kāda toksiska viela, kura joprojām nav noskaidrota, bojā dzīvnieku nervus, savukārt šie bojājumi ietekmē muskuļus, tajā skaitā barības vadu pārvērš pārāk plašā caurulē, kas vairs nespēj pildīt savu funkciju.
Suņi lēnām mirst bada nāvē, jo norītā barība nenonāk kuņģī, bet paliek barības vadā. Dzīvnieks to atvemj, ieraujot daļiņas plaušās, rodas iekaisums, un suns sāk smakt.
Lai izvairītos no šāda scenārija, dzīvnieks jābaro vertikālā stāvoklī – Ir jau pavasarī rakstīja par suņiem, kuri, gluži kā mazi bērni, tiek sēdināti īpašos krēsliņos un vairākkārt dienā pacietīgi baroti.
Dogo paliek bildē
Par valsts naudu sāktajā pētījumā nekas netika atklāts. Vienīgā kopīgā slimo suņu iezīme – viena un tā pati barība. Pirmajā pētījumā, kad lūgts veterinārārstus savākt informāciju par saviem slimniekiem, kā īlens no maisa izlīda Dogo, jo 95% slimo suņu bija ēduši šo barību vai arī to komplektā ar mājās gatavoto.
Šīs sausās barības ēdāju procents bija nemainīgi liels arī tad, kad pētnieku grupa par valsts naudu sāka vākt suņu audu paraugus un aptaujāt slimo suņu saimniekus. Nupat pabeigtajā pētījumā Dogo kā vienojošais apstāklis saglabājas.
Eiropas Mazo dzīvnieku veterinārārstu asociāciju federācijas prezidents Jeržijs Gavors (Jerzy Gawor), kuru ļoti satrauc situācija Latvijā, saka – tas, ka vairāk nekā 90% slimo suņu ir ēduši konkrētu barību, ir pietiekams pierādījums barības un slimības ciešai saistībai. «Tas ir vienīgais kopīgais visiem slimajiem», un saistība ir pārāk liela, lai to ignorētu, saka federācijas prezidents.
Šovasar īstenotajā pētījumā veterinārās patoloģes Ilzes Matīses-van Houtanas vadītie zinātnieki izveidoja kontroles grupu, kurā ietilpa 123 suņi. Tiem barības vada kaite nav konstatēta, bet viņi pie dažādiem veterinārārstiem nākuši citu iemeslu dēļ, piemēram, vakcinēties. Pētnieki vēlējās saprast, kas ir kopīgs un atšķirīgs veselajiem suņiem un polineiropātijas skartajiem. Secināts – kontroles grupas dzīvnieki biežāk mīt dzīvokļos, nevis laukā, un starp tiem tikai 13% baroti ar Dogo. Tikmēr no 238 slimajiem suņiem Dogo vai šo barību kopā ar kādu citu ēdmaņu lietojuši 92%. «Kontroles grupa apliecina, Dogo barības ēšana palielina varbūtību saslimšanai daudzas reizes,» saka pētniece. Par secinājumiem vetārsti informējuši Latvijas institūcijas un Eiropas Pārtikas drošības organizāciju. «Cēloņa atklāšana ir sarežģīta, tomēr tas ir tikai laika jautājums. Par saistību ar konkrēto barību iesaistīto valstu eksperti vairs nešaubās,» pētnieci citē LETA.
Raundapa pēdas?
Vai mikroskopā ir atrasta viela, kura izraisa šos nervu bojājumus? «To, kas ir Dogo iekšā, mums pētījums nepasaka,» atzīst Matīse-van Houtana. Taču viņa atgādina – pierādījumu trūkums pats par sevi nav pierādījums.
Gadījumos, kad laboratoriski pierādījumi netiek atrasti, zinātnieki izmanto citas metodes, lai konstatētu cēloņsakarības. Konkrēti šoreiz lietoti Bradford Hill kritēriji, kurus 1965. gadā izstrādājis britu zinātnieks Hills – tie ir deviņi cēlonības kritēriji, kurus izmanto epidemioloģijā. Matīse-van Houtana stāsta, ka Dogo gadījumā ir izpildījušies astoņi kritēriji, piemēram, slimības cēlonis ir meklējams Latvijā, jo citās valstīs tik liela saslimšana nav novērota, saistība starp konkrēto barību un slimību ir ļoti liela, jo vairāk nekā 90% slimnieku to ēduši. Vienīgais kritērijs, kurš palicis neizpildīts, ir eksperiments, jo tas dārdzības dēļ nav veikts.
Tomēr arī laboratorijas analīzes nav beigušās tukšā. Pētnieki ir atraduši pierādījumus, ka vainīgā viela varētu būt kāds organofosfāts, ko lieto, piemēram, labības lauku miglošanā. Proti, suņu smadzenēs ir pārbaudīts ferments – holinesterāze, kurš samazinās, ja dzīva būtne saskaras ar organofosfātiem. Specifiskā testā atklāts, ka šis ferments suņu smadzenēs ir zudis vai stipri samazināts. Tomēr konkrēts organofosfāts ne suņos, ne barībā nav atrasts. Piemēram, meklēts Latvijā populārais raundaps, ar kuru laukos indē nezāles, bet bez rezultātiem.
Tomēr nupat, 7. septembrī, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot Dogo barībā izmantotos graudus, tajos atrada raundapa aktīvo vielu glifosātu. Dienesta pārstāve Ilze Meistere stāsta, ka PVD nosūtījis laboratoriskai izmeklēšanai suņu barības ražošanā izmantotos kukurūzas un kviešu graudus, lai pārbaudītu fosfororganisko savienojumu klātbūtni. Kukurūzā glifosāta atliekas neatklāja, bet kviešu pērnā gada Latvijas ražā tās bijušas – 0,112 mg/kg. Dienests gan uzsver, ka maksimāli pieļaujamais glifosāta atlieku saturs kviešos, kurus var izmantot pārtikas ražošanā, ir 10 mg/kg, tātad atrastais daudzums ir neliels. «Izejvielas tika pārbaudītas tieši tādēļ, ka uz iespējamo glifosāta klātbūtni graudos norādīja Latvijas Veterinārārstu biedrība. Tomēr šīs aizdomas neguva apstiprinājumu,» saka Meistere.
Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc īpašais ferments, kuru noārda organofosfāti, saslimušo suņu smadzenēs ir samazināts, uzsver Matīse-van Houtana. Kopumā viņas vadītajā pētījumā pārbaudīta saslimušajiem suņiem dotā barība no 30 dažādām Dogo partijām, kura iegūta no dzīvnieku saimniekiem.
ASV Aiovas štata universitātes laboratorijā, kurā pētīja barību, kopā ar toksikologu Stīvu Ensliju (Steve Ensley) secināts, ka barība satur zemas kvalitātes organiskās izcelsmes – gaļas vai kaulu miltu – produktus. Dogo barībā ir daudz šķiedrvielu, taču parasti to ir daudz zemas kvalitātes barībā, saka zinātniece. Piemēram, Dogo barībā ar gaļu norādīts, ka 50% izejvielu ir graudaugi, bet pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas – 20%; kucēniem domātajā Dogo ar vistas gaļu graudaugi ir 34%, dzīvnieku olbaltumvielas – 30%. Pētniece saka – jo mazāks graudaugu procents, jo barība ir kvalitatīvāka.
Pētniekiem nav izdevies noskaidrot, kāda ir graudaugu izcelsme. Dogo ražotāja Tukuma Straumes pārstāve Ērika Kirsone-Kriviņa stāsta, ka graudi ir vietējie, taču no Krievijas un Ungārijas tiek iepirkta kukurūza. Uzņēmums importē arī citas vielas, piemēram, gaļu, eļļas un taukus, tie nāk no sertificētiem Zviedrijas, Francijas, Beļģijas, Krievijas un Čehijas ražotājiem.
Vēl zinātnieki atklājuši, ka slimajiem suņiem ir pazemināts B grupas vitamīnu līmenis – B1, B6 un B12. Dogo barībā tie norādīti pietiekamā daudzumā, bet barību ēdušajiem suņiem to trūkst. Pētniece stāsta, ka, iespējams, tas nav slimības cēlonis, bet slimības gaitā šie vitamīni noārdās, jo nervu bojājumu gadījumā B grupas vitamīni ir vairāk vajadzīgi.
Izmeklējot barību, vēl secināts, ka tajā ir daudz metālu – mangāna un magnija. «Nekas no tā nav toksiskās devās, bet arī suņu aknās mēs atrodam, ka dzelzs ir trīs rezes virs normas,» saka pētniece.
Pētījumā tika analizēta arī slimības gaita. Pētnieki no Helsinkiem neirologs Sigits Cizinausks un veterinārārsts Jānis Jeserevičs, kā arī Minhenes neiropatologs Kaspars Matiaseks secinājuši, ka suņiem bojājumi ir lielākoties nervu galos, tamdēļ netiek novirzīti impulsi uz muskuļiem, un notikušas izmaiņas barības vadā. Latvijā nervus tik sīki nevarēja izpētīt, tāpēc lūgta kolēģu palīdzība. Somi pētīja dzīvos suņus, atbraucot uz Latviju, bet uz Minheni sūtīti jau mirušo dzīvnieku audu paraugi. Jeserevičs piekrīt, ka slimības un barības sasaiste ir ļoti liela, citu vienojošo faktoru nav. «Es kā zinātnieks teiku – tas ir par maz, lai teiktu, ka barība ir vainīga, bet, visticamāk, tā ir pie vainas,» ar šādu kalambūru pētnieks rezumē savu darbu. Viņš kopā ar kolēģi Latvijā apskatījis 15 suņus un uzsver – tie ir reāli, ar rentgeniem apstiprināti slimības gadījumi. Savā praksē Somijā viņš sastopot 10-12 šīs slimības upurus gada laikā.
Iesūdz veterinārārstus
Kamēr valsts dienesti vilcinās, rīkojas tirgotāji. Kopš maija Rimi un Supernetto no saviem plauktiem izņēma Dogo. Jūnijā to pašu izdarīja arī Maxima Latvija. Pētniece Matīse-van Houtana domā, ka šis veikalu lēmums ir ietekmējis saslimstības kritumu, rādot tabulu, kurā saslimušo suņu skaits pa mēnešiem sarūk.
Pārdošanas apjoma sarukumu atzīst arī Tukuma Straumes valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks un vaino veterinārārstus «nomelnošanas kampaņā». Pret 17 veterinārārstiem, kuri visbiežāk runājuši par slimības un barības saistību, uzņēmums vērsies tiesā, prasot solidāri piedzīt gandrīz pusmiljona eiro zaudējumus. Kā tie aprēķināti, uzņēmums pirms tiesas nevēlas atklāt. Taču tāds jautājums radies arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesei Inesei Strodei, kura prasību nav pieņēmusi, lūdzot uzņēmumu līdz 21. septembrim novērst virkni nepilnību, arī pamatot, kā tieši šie cilvēki zaudējumus ir nodarījuši.
Viena no veterinārārstēm Lita Konopore, pret kuru vērsta prasība, stāsta, ka viņas kā atbildīgas dzīvnieku ārstes pienākums bija ziņot par barības un slimības aizdomīgo saistību. Arī pētniece Matīse-van Houtana prasību uzskata par nepamatotu – trauksmes cēlājus apsūdz par to, ka tie izglābuši vēl veselos suņus no šīs slimības.
Tikmēr uzņēmuma vadītājs Podnieks joprojām uzskata, ka problēma ir uzpūsta. Faktu, ka otrdien pētījuma prezentācijas konferencē netika ielaisti uzņēmuma pārstāvji, viņi uzskata par apliecinājumu pētījuma neobjektivitātei. «Cik ir šo slimo suņu, un vai vispār šis skaits ir ārpus dabisko slimību robežām?» rakstiskās atbildēs šonedēļ saka Podnieks. Viņš atkārto arī iepriekš teikto, ka vainot barību ir tikpat liels absurds, kā saistīt gripas saslimšanu ar maizes ēšanu. Uzņēmējs uzskata – veterinārārsti izkropļo informāciju par uzņēmuma ražojumu, radot «ne tikai milzīgus zaudējumus uzņēmuma darbībai, bet arī grauj valsts ekonomiku, jo tirgū tiek mērķtiecīgi atbrīvota vieta importam».
Uzņēmuma gada pārskati liecina, ka pērn būtiski sarucis gan apgrozījums, gan peļņa. 2015. gadā apgrozījums bija 10,9 miljoni eiro un peļņa 153 tūkstoši, savukārt 2014. gadā firma apgrozīja 16 miljonus eiro un nopelnīja 1,8 miljonus. Jāpiebilst, ka suņu barība ir tikai viens no produktiem, uzņēmumā ražo arī citu dzīvnieku barību.
Kas tālāk?
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa, kura kā klausītāja piedalījās otrdien notikušajā pētnieku konferencē, Ir sacīja – PVD izmeklējumi liecina par Dogo nekaitīgumu, tāpēc joprojām nav pamata to oficiāli aizliegt tirgot. «Viņiem visi dokumenti ir kārtībā, normatīvie akti tiek ievēroti,» uzsver PVD pārstāve.
Zemkopības ministrijas atbildīgās amatpersonas šonedēļ ir komandējumos, bet preses dienestā saka – ja veterinārārstiem ir informācija par barības kaitīgumu, lai ziņo.
Tikmēr Eiropas Mazo dzīvnieku veterinārārstu apvienības līderis Gavors izsaka bažas, ka tikai Veterinārārstu biedrība Latvijā domā par šo problēmu. «Visiem būtu jābūt vienā laivā – ministrijai, ražotājiem, veterinārārstiem, suņu saimniekiem, visiem kopā jāmeklē slimības cēlonis.»
Vai šis cēlonis tālāk tiks meklēts un atrasts, nav skaidrs. Pētījuma šīs vasaras posms, kuram cilvēki Ziedot.lv savāca gandrīz 32 tūkstošus eiro, ir noslēdzies. Lauvastiesa summas – 19 tūkstoši – tika iztērēti barības laboratoriskajiem izmeklējumiem ASV, bet pārējā nauda citiem izmeklējumiem un 7000 eiro zinātnieku algās. Lai gan finansējuma vairs nav, pētnieki sola rakt tālāk, brīvprātīgi palīdzēt apņēmušies arī ASV zinātnieki.
Indijas vērtības
Apjautusi, ka trešdaļā pasaules valstu nekad nav viesojies neviens tās ministrs, Indijas valdība triecientempos dodas iepazīšanās tūrē – Rīgā ieradies tieslietu un IT ministrs Ravi Šankars Prasads
Latviešu apziņā Indija ir garīguma lielvalsts, uz kuru alternatīva dzīvesstila piekritēji dodas pēc apskaidrības. Savukārt Indija līdz šim Latvijai nav pievērsusi lielu uzmanību, un arī mēs drīzāk neesam iegaumējuši tās augošo ekonomisko un ģeopolitisko nozīmi.
Tāpēc interesi izraisīja Indijas tieslietu un IT ministra Ravi Šankara Prasada (Ravi Shankar Prasad) vizīte Rīgā pagājušajā nedēļā, jo viņš ir pirmais Indijas valdības ministrs, kas apmeklējis Latviju.
Tiekamies ceturtdienas priekšpusdienā viesnīcas Latvija restorānā, un sāku ar dabisku jautājumu – kāpēc viņš nolēmis uz šejieni atbraukt? Ministrs sāk ar īsu pārskatu par Indijas augošo ekonomisko nozīmi pasaulē. Attīstīto valstu tautsaimniecības buksē, bet Indijā turpinās spēcīga izaugsme – vairāk nekā 7% šogad. Pēdējos divos gados Indijā ieplūdušas rekordlielas ārzemju investīcijas, un informācijas tehnoloģiju eksports pērn sasniedzis 108 miljardus dolāru. Apzinoties valsts augošo nozīmi pasaulē, valdības vadītājs Narenda Modi nesen licis noskaidrot, kurās valstīs nekad nav bijis augsta līmeņa vizīšu. Izrādījies, ka no gandrīz 200 pasaules valstīm gandrīz 60 nekad nav viesojies neviens Indijas ministrs. Modi pieņēmis lēmumu, ka līdz šā gada 31. decembrim Indijas valdības pārstāvjiem jāapmeklē visas šīs valstis, un Prasadam uzdots atbraukt uz Igauniju un Latviju.
Kā tas nākas, ka Prasada amats apvieno divas šķietami atšķirīgas jomas – tieslietas un IT? «Man par pārsteigumu, šis jautājums tiek uzdots tikai Latvijā,» ministrs pasmaida. Starp abām jomām ir saistība, jo IT ir ļoti daudz starptautisku un juridisku aspektu, kas saistīti ar vienādas pieejas nodrošināšanu tīmeklim, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu terorismā, ar kiberdrošību. Turklāt Indija šobrīd veido visdažādākās digitālās programmas, kas būtiski mainīs valsts politisko, ekonomisko un sabiedrisko vidi.
Daudzi ir dzirdējuši par Indijas straujo attīstību IT jomā, kas centrējas Bengalūru pilsētā. Kā Indija spējusi nodrošināt šo izaugsmi? «Valdība deva IT profesionāļiem daudz stimulu», un Indijā ir spēcīgi cilvēkresursi. Katru gadu universitāti beidz 200 000 inženieru, un patlaban viens indietis – Satja Nadela (Satya Nadella) – vada Microsoft un cits – Sundars Pičai (Sundar Pichai) – vada Google.
Prasads lepojas ar Indijas IT uzņēmumu sekmēm, taču sevišķu uzmanību pievērš faktam, ka Indijas valdība tagad izvērš digitālas programmas cilvēku dzīves uzlabošanai, izglītībai, veselībai, pakalpojumu piegādei. Indijā dzīvo 1,25 miljardi cilvēku, un tur tiek lietoti jau 1,04 miljardi mobilo telefonu. 1,05 miljardiem indiešu ir digitālā identitāte. Gandrīz 400 miljoni indiešu lieto internetu, no kuriem 60% to izmanto mobilajās ierīcēs. Indijas valdība atvērusi nabadzīgo cilvēku digitālajai identitātei piesaistītus bankas kontus, kuros tiek ieskaitīti viņu pabalsti. Tā valdība ietaupījusi sešus miljardus dolāru, kurus līdz tam piesavinājās dažādi krāpnieki un starpnieki. Ir radīta mājaslapa Mygov.in, kurā pilsoņi var apspriest dažādas iniciatīvas un dot savu ieguldījumu valdības programmu izstrādē. Kopš tās izveides 2014. gadā tajā reģistrējušies 3,7 miljoni cilvēku. «Mēs izmantojam IT, lai radītu atklātību un labu pārvaldību,» lepni saka Prasads. «Tas ir Indijas valdības lielākais sasniegums.»
Pasaules politisko un ekonomisko procesu komentētājiem ir dabiski salīdzināt Indiju ar Ķīnu – divas milzīgas valstis, kuras pēdējās desmitgadēs piedzīvojušas strauju ekonomisku izaugsmi. Tomēr rodas iespaids, ka Ķīna šajā sacensībā ir bijusi Indijai priekšā. Kāpēc?
Ķīna agrāk atvēra savu ekonomiku, atzīst Prasads. Tomēr «Ķīna ir lielvara, un mēs esam lielvara», uzsver ministrs. «Āzija ceļas.» Lai gan ir jautājumi, kuros Indija un Ķīna nav vienisprātis, viņš vēlot labu Ķīnai. Tomēr Prasads arī izmanto iespēju norādīt uz vienu no savas valsts priekšrocībām. «Indija ir ļoti sena valsts ar ļoti jauniem iedzīvotājiem – 65% ir jaunāki par 25 gadiem,» viņš saka, atstājot klausītāja ziņā atcerēties, ka Ķīnā dzimstības ierobežošanas politika radījusi nopietnus sabiedrības novecošanas draudus.
Cik lielā mērā attīstību ietekmē atšķirīgās politiskās sistēmas? «Es gribu būt politiski korekts un neizteikties par politiskām sistēmām,» iesāk Prasads. Tomēr turpina: «Mēs Indijā ļoti lepojamies ar savu demokrātiju. Mums pārmet, ka pārāk aizraujamies ar savstarpēju apstrīdēšanu, bet mēs ar to lepojamies. Sociālie mediji ir pilnīgi brīvi. Internets ir pilnīgi brīvs. Kā ministrs es uzklausu sūdzības savā sociālo mediju profilā. Man ir jāatskaitās vēlētājiem, jo vēlēšanas mums ir ik pēc pieciem gadiem.»
Vai viņš nav dzirdējis argumentu, ka zināms autoritārisms ir nepieciešams ekonomiskajai attīstībai, kuru it kā kavējot dažādo interešu cīņa demokrātijās? Indija tomēr liecina par demokrātijas spēju veicināt attīstību, atbild ministrs. «Mūsu izaugsme pārsniedz 7%. Ir svarīga laba pārvaldība. Ir svarīga pārvaldība bez korupcijas.»
Šajā brīdī notiek kas nedaudz pārsteidzošs. Daudzās citās valstīs un arī dažkārt Latvijā, kad priekšnieks runā, visi citi klusē. Savukārt Prasads neizrāda nekādas nepatikas pazīmes, kad sarunā iesaistās viņu pavadošā Indijas vēstniece Latvijā Banašri Harisona (Banashri Harrison), kura papildina viņa teikto: «Mums nav svarīga tikai attīstība, mums ir svarīga iekļaujoša attīstība, kura palīdz visiem. To var nodrošināt tikai demokrātija.» Jo iedzīvotāji jūtas spējīgi ietekmēt politiskos lēmumus. Nedaudz vēlāk arī ministra padomnieks iesaistās sarunā, lai parādītu savā planšetdatorā platformu Mygov.in. Pats Prasads arī pievērš uzmanību šim brīvajam attiecību modelim, kurā gan vēstniecei, gan padomniekam ir pilnas tiesības izteikt viedokli un dot viņam padomu. «Vai tāda sistēma varētu pastāvēt slēgtā sabiedrībā?» viņš retoriski vaicā.
Tomēr Latvijā daudzi apbrīno bijušo Singapūras autoritāro valdnieku Li Kuanju, kurš «Āzijas vērtības» bieži pretstatīja demokrātijai un liberālismam. «Man ir milzīgs respekts pret Li Kuanju,» saka Prasads, bet tas nenozīmē, ka jāpiekrīt Singapūras pārvaldes modelim.
Ministra atbilde uz jautājumu par Latvijas un Indijas attiecību tālāko attīstību liecina, ka patlaban notiek iespēju apzināšana. Prasads piemin virkni jomu, kurās varētu notikt sadarbība, sākot ar farmāciju, mežsaimniecību, tranzītu un beidzot ar dzintara apstrādi rotaslietām. Izrādās – par Baltijas jūras dārgakmeni pirmo reizi Prasads uzzinājis tikai šā ceļojuma laikā.
Vairākos strīdīgos, Latvijai nozīmīgos ārpolitiskos jautājumos Prasads izvairās ieņemt nostāju. Nesen Japānas valdība norādīja Lielbritānijai, ka aiziešana no Eiropas Savienības kopējā tirgus varētu kaitēt investīcijām. Indijas ministrs savukārt uzskata – ir pāragri izteikties par Brexit. Arī Krimas aneksiju Indija nav vērtējusi – nav to ne atzinusi, ne nosodījusi, un, vaicāts par Krievijas un Ukrainas konfliktu, ministrs tikai uzsver, ka viņa valsts vēlas redzēt, kā šo situāciju atrisina mierīgā ceļā. Tāpēc «mēs ļoti novērtējām veidu, kā jūs ieguvāt neatkarību», Prasads sarunas noslēgumu atkal ievada Latvijas un Indijas attiecību gultnē. «Tur varēja redzēt Gandija [nevardarbīgās pretošanās] metodes pielietojumu. Tā bija dziesmotā revolūcija!» priecīgi uzsver miljardu valsts ministrs, pateicas par sarunu un dodas uz nākamo tikšanos.
Ēdienkarte
Tēja ar pienu
Melna kafija
Kā atgūt kontroli
Kompromisa meklētāju uzvedība ir objektīvi saprotama, bet subjektīvi tracinoša
Koalīcijas pēc savas būtības ir klamzīgi veidojumi. Visi lēmumi ir kompromisi, un rezultātā neviens lēmums nekad nevienu pilnībā neapmierina. Koalīcijas dalībniekiem jārēķinās, ka publisks uzbrukums koalīcijas partnerim šodien noteikti izpelnīsies atriebību rīt. Visērtākais veids, kā nonākt līdz kopējam viedoklim, ir visas sarunas un domstarpības risināt privāti, bet publiski tikai smaidīt, spiest citam cita roku un par nesaskaņām vai nu klusēt, vai nepārliecinoši apgalvot, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Ja nu dūša pilnīgi apskrienas, tad kādā intervijā varbūt var atļauties par savu «partneru» vārdiem vai rīcību atļauties izteikt «neizpratni» vai paziņot, ka tie «nav konstruktīvi». Kad lēmums beidzot pieņemts, katrs no partneriem var pasūdzēties par tā trūkumiem, tā novirzot uzmanību no fakta, ka pats tam ir piekritis. Savukārt, ja kādam tomēr ir izdevies panākt sev tiešām izdevīgu lēmumu, nebūtu prātīgi par to publiski lielīties, jo tāpēc vien jau tuvākajā nākotnē partneriem varētu būt sevišķs dzinulis liegt veiksminiekam vēl vienu uzvaru, lai pats izvairītos nonākt pastāvīgā zaudētāja lomā.
Šāda politiskā dinamika ir raksturīga divām svarīgākajām politiskajām sistēmām, kuras veido Latvijas dzīvi – mūsu Satversmē noteiktajam parlamentārismam un Eiropas Savienības valstu kopā sapludinātajai suverenitātei. Abas sistēmas ir radītas ar skaidru mērķi novērst vienas partijas vai valsts neiegrožotu dominanti un lēmumu pieņemšanā nodrošināt pēc iespējas plašāku interešu pārstāvniecību. Lai gan neviena politiskā sistēma nav simtprocentīgi pasargāta no kļūdainiem lēmumiem – galu galā, tās veido cilvēki ar visiem saviem iedzimtajiem trūkumiem -, uz plašu līdzdalību un kompromisiem balstītās konstitucionālās konstrukcijas kopumā ir spējušas gan sa-sniegt lielus mērķus, gan pārvarēt krīzes.
Tomēr cilvēkiem tās nepatīk.
Politikas vērotājiem un vērtētājiem patīk tieša runua, skaidra rīcība, tāpēc kompromisu meklētāju publiskā uzvedība ir objektīvi saprotama, toties subjektīvi tracinoša. Turklāt politikā neizbēgami ir arī savi šova elementi, bet kas var būt garlaicīgāks par nebeidzamu vienošanos, kura turklāt nevienu pilnīgi neapmierina. Izrāde bez konflikta, bez uzvarētājiem un zaudētājiem nav izrāde. Skatītāji grib līderus un varoņus, bet koalīcijās bieži vien visefektīvākie ir ārēji nedaudz pelēcīgie aizkulišu spēlētāji.
Kompromisu sistēma neuzrunā vēlētāju emocijas un līdz ar to nepiesaista viņu lojalitāti. Latvijā šī atsvešinātība tradicionāli izpaudusies prasībā pēc tautas vēlēta prezidenta – pēc izlēmīga līdera, kurš būtu pilnīgs pretstats grūti izprotamajai koalīcijai. Tiesa, Latvijā atbalsts šai idejai pēdējos gados zaudējis intensitāti, taču vienlaikus daudzās Eiropas valstīs redzama augoša neapmierinātība ar «Briseli». Tas kalpo kā sugas vārds kompromisos balstītai politikai, kas likta pašos Eiropas Savienības pamatos.
Dabiski, eiroskeptiķu piedāvātais risinājums ir emocionāls un vienkāršs – valstīm ir «jāatgūst kontrole», kā nemitīgi skandēja Brexit atbalstītāji pirms Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES.
Tas skan lepni. Suverēnas valstis izlēmīgi pašas noteiks savu nākotni, nevis pakļausies kādai neizprotamai «Briselei».
Pagājušajā piektdienā ES prezidējošās valsts Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā notika neformāla ES galotņu tikšanās, kurā valstu vadītāji centās iezīmēt atbildi uz Brexit izaicinājumu. Nav nejaušība, ka pieņemtā «Bratislavas deklarācija» nemitīgi cenšas uzsvērt, ka ES atgūs kontroli. «Mums jāievieš lielāka skaidrība lēmumos. Jārunā skaidri un godīgi,» paziņo ES valstu vadītāji. Iedzīvotāju bažas «rada kontroles trūkuma sajūta», un ES valstu «prioritāte ir parādīt vienotību un nodrošināt politisku kontroli pār notikumiem».
Arī lielākā daļa konkrēto priekšlikumu ir saistīta ar kontrolējošām funkcijām: migrācijas ierobežošana, ārējo robežu un iekšējās drošības nostiprināšana, ES aizsardzības spēju paplašināšana.
Vai visas šīs apņemšanās kaut ko dos? Iespējams, būs kādi konkrēti rezultāti, taču grūti iedomāties, ka tie radīs emocionālu piepildījumu tiem, kas vēlas lielāku «kontroli», jo jebkura virzība uz priekšu, tāpat kā agrāk, būs jāsaskaņo 27 valstīm.
Dīvainā kārtā tieši daudzu peltā Eiropas Komisija, kuras komisāri savu pilnvaru ietvaros var rīkoties relatīvi brīvi, pirms dažām nedēļām visskaidrāk parādīja, kāds spēks var būt ES – konkurences komisāre Margrēte Vestagere izrakstīja pasaules vērtīgākajai kompānijai Apple 13 miljardu eiro rēķinu par nesamaksātiem nodokļiem.
Gribat izlēmību un skaidru rīcību? Te tā ir. Turklāt Vestageres solis uzskatāmi parāda, kāpēc ES nevis samazina, bet gan palielina dalībvalstu kontroli pār notikumiem pasaulē. Neviena dalībvalsts atsevišķi tādu lēmumu, visticamāk, neuzdrošinātos pieņemt un noteikti nespētu panākt tā izpildi.
Tieši kopdarbībā Eiropas valstis var atrast spēku un kontroli. Atsevišķi tās visas kļūtu vājākas. Tāpēc, ja gribam «atgūt kontroli», ir jāstiprina Eiropas Savienība.
Komentārs 140 zīmēs
Operācija atlikta. Veselības aprūpes finansēšanas modelis būs jāatrod līdz aprīlim, saka Kučinskis. Vēl nesen solīja to izdarīt jau šoruden.
Pustukšie iecirkņi. Krievijas Domes vēlēšanu nozīmi atspoguļo zemais nobalsojušo skaits – mazāk par 50% vēlētāju.
Ričuki rullē. 23% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā brauc ar velosipēdu, un 6% brauc vismaz piecas dienas nedēļā.
Streļčenoka izredzes
KNAB priekšnieka izvēle nav «jebkurš cits, ka tik ne pašreizējais»
Izskatoties cerīgi, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš pirmdien teica par saņemtajiem 10 pretendentu pieteikumiem uz KNAB priekšnieka amatu. Tomēr cerības aizēnos lielais konflikts, ko pārvarēt pirmajā acu uzmetienā šķiet gandrīz neiespējami.
Vienkāršoti šo konfliktu var raksturot šādi – Saeima neapstiprinās amatā patiešām labu kandidātu, bet komisija neizvēlēsies pavisam sliktu.
Pretendentu vērtēšanas komisija diezin vai ieteiks valdībai «lielāko kretīnu» vai «šofera dēlu». Komisijā ir Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, ģenerālprokurors Ēriks Kaln-meiers un VK direktors Krieviņš. Visi četri ir profesionāļi, un diezin vai visi ņems vērā politbiznesa vadoņu intereses.
Savukārt pašreizējās Saeimas vairākums diez vai gribēs atbalstīt tādu kandidātu, kas varētu atkal padarīt līdzšinējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka deģenerēto biroju par nopietnu apdraudējumu šiem politbiznesa diriģentiem. (Jeb, kā nesen ļoti tieši izteicās vairākkārt atlaistā bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, tādu, kas nebūs zvērējis uzticību Lembergam.) ZZS atkal ir pie varas, un lielo naudas shēmu grozītāji nešaus sev kājā pašā pļaujas karstumā.
Tomēr KNAB priekšnieka izvēles trīspakāpju kārtība – komisija izvērtē pretendentus un ieteic valdībai kandidātu (vai neieteic nevienu un iesaka rīkot atkārtotu konkursu), tad valdība lemj, vai ieteikto virzīt apstiprināšanai Saeimā, un tikai tad ieslēdzas Saeimas frakciju un grupu balsošanas mašīnītes – ir gana sarežģīts, lai Latvijas korumpantu elite varētu uzskatīt šo lietu par nokārtotu. Katrā no posmiem var rasties sarežģījumi, kuriem turklāt var būt arī tālejošas politiskas sekas.
Lielākais šķērslis blēžiem izdevīga pretendenta tālākai bīdīšanai būs komisija. Pašlaik galvenā uzmanība pievērsta Streļčenokam. Taču, ja viņam pat izdotos tikt cauri komisijas filtram, Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā brīvbiļete uz amatu ne tuvu nebūtu garantēta. KNAB priekšnieka konkurss var kļūt pat par eksistenciālu pārbaudījumu valdībai un koalīcijas partijām.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) pagājušonedēļ pieļāva – ja valdība atzīs par labu Streļčenoku un Saeima apstiprinās viņu amatā, «būs līdzīgi kā kādreiz Emša valdībā», proti, Vienotība varētu aiziet no valdības, un premjerministram Mārim Kučinskim būtu jāvada mazākuma valdība, kura būtu atkarīga no Saskaņas slēpta atbalsta.
Latkovskis nav ne partijas priekšsēdētājs, ne pat valdes loceklis, taču Vienotībai šis jautājums nudien var kļūt vai nu par pēdējo naglu zārkā, vai nu par iespēju vismaz daļēji atgūt «tiesiskuma partijas» izbalējušo tēlu.
Savukārt Nacionālajai apvienībai varētu nešķist ērti galīgi iziet no skapja un strādāt Saskaņas atbalstītā valdībā. Un arī ZZS šāda valdība nozīmētu garantētus skandālus un krītošus reitingus. Līdz Saeimas vēlēšanām vēl divi gadi. «Šprotu ārpolitika» komplektā ar valsts iedzīvotāju apzagšanu vairākumam pilsoņu būtu grūti pieņemama.
Tāpēc Streļčenoka izredzes palikt amatā pat ar viņa slavētāja Lemberga rekomendāciju varētu nebūt tik labas, kā izskatās. Iespējams, to saprot arī Lembergs. Iespējams, to sapratis pat Streļčenoks. Pagājušonedēļ KNAB priekšnieks pauda prieku, ka konkursā viņam tik daudz konkurentu, un pastāstīja, ka esot saņēmis darba piedāvājumus no starptautiskām organizācijām.
Tiesa, Streļčenoku norakstīt ir pāragri. Pirmkārt, KNAB paša sagatavotais konkursa nolikums garantē viņam krietni daudz punktu jau par to vien, ka viņš ir vadījis KNAB. Otrkārt, viņš ir sevi pierādījis darbos – pārvērtis KNAB no korumpantu ļaunākā murga par apsmieklu. Treškārt, Streļčenoka aiziešana būtu kaitējums viņa cildinātāja Lemberga tēlam, ko nevarētu kompensēt ar vēl vienu rozā žaketi un dažiem izbļāvieniem par to, kurš te ir saimnieks savā zemē.
Tomēr būtu naivi iedomāties, ka shēmošanas dižmeistari salikuši visas savas olas Jaroslava groziņā un labs KNAB vadītājs būtu jebkurš, kas nebūtu pašreizējais. Gandrīz droši starp 10 pretendentiem ir gan viņu «plāns B», gan arī «plāns C». Un gandrīz tikpat droši var prognozēt, ka notiks mēģinājumi apšaubīt komisijas locekļu tiesības vērtēt konkrētus kandidātus.
Atskatā var šķist tieši šādam mērķim KNAB vasarā sāktā pārbaude par vairāku valsts amatpersonu, to skaitā Krieviņa, piedalīšanos diskusiju pasākumā Lampa Cēsīs. (Iemesls bija kādas kundzes ieraksts tviterī – salīdziniet tik asu KNAB reakciju šajā gadījumā ar jau gadu ilgušu nekā nedarīšanas trulumu pēc izmeklētāja Jura Juraša ziņojuma Streļčenokam par miljona eiro kukuļa piedāvājumu!) KNAB šo idiotisko pārbaudi pirmdien izbeidza, taču Krieviņš pirms tam bija pieļāvis, ka viņam nepiedienētu vērtēt Streļčenoku, kamēr KNAB vērtē viņu. Nezinām vairākuma pretendentu vārdus, tāpēc nevaram spriest, kuru no viņiem kuram komisijas loceklim būtu līdzīgi šķietami neērti vērtēt.
Process vēl tikai uzņem apgriezienus. Likmes ir augstas gan augstākā līmeņa blēžiem, gan viņu apzagtajai Latvijas valstij.
Komentārs 140 zīmēs
Aplams mārketings. Varētu atgādināt Vējonim, ka Valsts prezidents reprezentē valsti, nevis kūkas, cāļu zupu un atsevišķus drēbniekus.
Un ja nu trīs lietas nav labas? Augustā airBaltic lidmašīnai sabojājās dzinējs, bet pagājušonedēļ iesprūda priekšējā šasija.
Kā var nerakt? Ielu rakšana Rīgā turpināsies arī oktobrī, toties Baronielas racēji vien saņems gandrīz miljonu, informē Ušakova dome.
Nepakļaušanās
Sāgā par Hariju Poteru ir viens vārds, kuru visi baidās nosaukt skaļi, – paši zināt, kurš. Dogo! Nē, patiesībā ļaunais burvis Voldemorts. Taču bēdīgi slavenais suņu barības zīmols Latvijā pamazām sāk atgādināt šo stāstu. Ražotājs iesūdzējis tiesā un prasa pusmiljona eiro kompensāciju no veterinārārstiem, kuri brīdināja cilvēkus par Dogo iespējamo saistību ar neārstējamas slimības uzliesmojumu. Šonedēļ pētnieki publiskojuši jaunus, lai arī ne galīgus, pierādījumus šai saistībai. Strīdu izšķirs tiesa, bet šim lēmumam būs plašāka ietekme uz trauksmes cēlāju nākotni. Negribētu attapties Latvijā, kurā draudu noklusēšanu uzskata par drošību.
Par pilsonisku drosmi, kādu negaidām no klusiem profesionāļiem, šajā žurnālā stāsta Aleksandrijas bibliotēkas vadītājs, kuru plašo zināšanu dēļ dēvē par Renesanses cilvēku. Izrādās, arī bibliotekārs ir cilvēktiesību cīnītājs! Kā vairāki ASV bibliotekāri, kas nebaidījās iet pret likumu, ar kuru valdība sev atļāva izokšķerēt cilvēku lasāmvielas izvēli. Gāja un uzvarēja!
Šajā žurnālā satiksit vēl vienu Renesanses cilvēku – režisoru Jāni Streiču, kurš pirms lielās jubilejas atklāj savu leģendāro filmu aizkadrus. Ak, cik krāšņi ir šie stāsti! Būtu jāfilmē.
Radars pasaulē
Nedēļas notikumi pasaulē
Moldovas separātiskā Piedņestras reģiona prezidents Jevgeņijs Ševčuks izdevis dekrētu par gatavošanos pievienoties Krievijai, lai pildītu 2006. gada referendumā nolemto. Moldovas valdība Ševčuka dekrētu uzskata par spēkā neesošu, bet 2006. gada referendumu par nelikumīgu.
Ungārija būtu jāizslēdz no ES, paziņojis Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, kritizējot Budapeštas imigrācijas politiku. Ungārijai nebūtu izredžu iestāties ES, ja tā pieteikumu iesniegtu šodien, norādīja ministrs.
Pirmo reizi 20 gadu laikā Baltkrievijas parlamentā ievēlētas divas opozīcijas deputātes. Prezidenta Lukašenko kritiķi uzskata, ka tas noticis apzināti, lai radītu šķitumu, ka vēlēšanas notikušas leģitīmi.
Līdz 2018. gadam Krievija pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām, pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņojis Krievijas maģistrālo naftas vadu uzņēmuma Transņeft vadītājs Nikolajs Tokarevs. Kravu plūsma caur Ventspils un Rīgas ostām tiks pārorientēta uz Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku.
Pēc veselības stāvokļa pasliktināšanās ASV prezidenta amata kandidāte Hilerija Klintone atcēlusi Kalifornijas štatā paredzētus vēlēšanu kampaņas pasākumus finansējuma piesaistei. 11. septembra teroraktu piemiņas pasākumā Ņujorkā viņai palika slikti. Klintones ārsts paziņoja, ka politiķei ir plaušu karsonis, bet konkurents Donalds Tramps izplata ziņas, ka veselības problēmas ir nopietnākas.
Lielbritānijā dzimusī Daesh vervētāja Sallija Džounsa patlaban trenē sieviešu džihādistu grupu teroristiskiem uzbrukumiem angliski runājošajās valstīs, izpētījis Daily Mail. Viena no visvairāk meklētajām teroristēm pasaulē pirms vairākiem gadiem kopā ar savu 10 gadus veco dēlu aizbēga uz teroristu kontrolētām teritorijām un apprecējās ar nu jau mirušu Daesh atbalstītāju.
Vairāk nekā pusmiljons cilvēku pulcējās Spānijas autonomā apgabala Katalonijas galvaspilsētas Barselonas ielās, lai paustu atbalstu tās neatkarībai. Demonstranti aicināja rīkot referendumu par atdalīšanos no Spānijas.
Igaunijas start-up uzņēmums Starship Technologies radījis robotus preču nesējus, kas varēs piegādāt klientiem pirkumu pakas no veikaliem. Skype dibinātāji vienojušies ar kompāniju Mercedes-Benz, ka tā īpaši šim nolūkam saražotās automašīnās vedīs robotus uz mikrorajoniem, no kurienes tālāk, izmantojot ietves un pagalmu ceļus, tie sūtījumus nogādās līdz īpašniekam. Robotu komerciālu darbību plānots sākt 2017. gadā.
Ziemeļu apsēstība
Ziemeļkoreja sekmīgi veikusi savu piekto kodolizmēģinājumu. Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija lēš, ka sprādziena jauda bijusi apmēram 10 kilotonnas, un tas ir spēcīgākais kodolizmēģinājums, kas līdz šim noticis Ziemeļkorejā. Militārie eksperti prognozē, ka līdz 2020. gadam Ziemeļkoreja varētu būt spējīga izgatavot kodolraķeti, kas var sasniegt arī citus kontinentus.
Radars Latvijā
Nedēļas notikumi Latvijā
Latvijas budžetā ieskaitīti gandrīz 50 miljoni eiro, kas caur Latvijas komercbankām ABLV un Reģionālā investīciju banka, iespējams, piesavināti no Ukrainas valsts budžeta. Izmeklēšanai nav izdevies konstatēt aizdomās turamos.
Latvijā pievienotās vērtības nodoklī teorētiski varētu iekasēt par aptuveni pusmiljardu eiro vairāk, liecina Eiropas Komisijas ziņojums. Summa ir līdzvērtīga skolotāju algu divu gadu budžetam. Kopumā ES varētu būt neieguvusi 160 miljardus eiro. Lielākais PVN caurums ir Rumānijā – aptuveni 38% no valsts budžeta, bet mazākais Zviedrijā, kur atšķirība ir tikai aptuveni procents.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija kritizē iestāžu koordinācijas trūkumu un mentoru nepietiekamo atbalstu bēgļu integrācijā. Deputāti aicinājuši premjeru atjaunot darba grupu par patvēruma meklētāju uzņemšanu, lai pārskatītu plānu šo cilvēku iekļaušanai sabiedrībā. No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES pārvietošanas programmā, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par centralizētu iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu dzelzceļa projektā Rail Baltica. Kopuzņēmuma vadītāja Baiba Rubesa ir pārliecināta, ka līdz 30. septembrim izdosies parakstīt līgumu par projekta finansēšanas un izpildes nosacījumiem. Iepriekš Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja – ja Baltijas valstis nespēs atrast kopēju valodu, tās var zaudēt projektam piešķirtos līdzekļus.
Saeima novērsusi šķēršļus Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu. Tagad likumā noteikts, ka piebūve, kas dēvēta par Nākotnes namu, un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls jāpabeidz līdz valsts simtgadei. Iepriekš Rīgas būvvalde bija atteikusi muzejam būvatļauju.
Drošības policija aizturējusi Latvijas pilsoni aizdomās par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Tas ir pirmais mūsu valsts iedzīvotājs, kurš notverts par karošanu nemierīgajā valstī. Viņu aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas pieņēma lēmumu par personas deportēšanu uz Latviju.
Nevalstiskā organizācija VoteWatchEurope novērtējusi Latvijas politiķi Krišjāni Kariņu kā 11. ietekmīgāko Eiropas Parlamenta deputātu. Labāko 200 deputātu vidū izdevies nokļūt arī Robertam Zīlem (143.) un Sandrai Kalnietei (185.).
Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa vietā parlamentā strādās Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis, kurš Reģionu apvienības sarakstā Zemgalē ieņēma otro vietu pēc Liepiņa. Politiķis zaudēja mandātu pēc tiesas sprieduma, ar kuru tika atzīta viņa vaina nepatiesu ziņu sniegšanā amatpersonas deklarācijā.
Noslēgusies pieteikšanās konkursam uz KNAB vadītāja amatu. Zināms, ka savu kandidatūru piedāvājuši četri – līdzšinējais biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka. Atlases komisija uz konkursa pirmās kārtas sēdi sanāks 19. septembrī.
Latvijas sportisti izcīnījuši jau trīs medaļas paraolimpiskajās spēlēs, kas 7. septembrī tika atklātas Brazīlijas galvaspilsētā Riodežaneiro. Zelta medaļu ieguva Aigars Apinis diska mešanā un Diāna Dadzīte šķēpmešanā, bet bronzas medaļu izcīnīja lodes grūdējs Edgars Bergs.
Nelikumīgie avoti
Katrs piektais zina vietu, kur nepilngadīgi jaunieši var nopirkt alkoholu – apliecina 18-55 gadus vecu iedzīvotāju aptauja, ko veicis TNS un LNT.
Vai jums personiski ir zināmi veikali, bāri un kafejnīcas, kur nepilngadīgajiem ir iespēja iegādāties alkoholu un tabakas izstrādājumus?
Nedēļas citāts
Ernests zīmē
Diagnoze
