Žurnāla rubrika: Svarīgi

Mēs varam Eiropu glābt

Posted on novembris 2, 2016 by - Pusdienās

Vienā pusē karš, otrā – vienaldzība. Ukrainas premjerministra vietniece Ivanna Klimpuša‑Cincadze tomēr cīnās par savu valsti un ne bez panākumiem

Ukrainas premjerministra vietnieces Ivannas Klimpušas‑Cincadzes vizīte Rīgā ir saspringta un svarīgu tikšanos pilna – trīs reizes nākas mainīt mūsu intervijas laiku un vietu, un beigās vienīgā iespēja ar viņu parunāt ir astoņos no rīta pie brokastu galda viesnīcā.

Ierodos nedaudz agrāk Pullman hotelī pie Jēkaba laukuma, bet ministre ar saviem palīgiem jau gaida atsevišķā sapulču telpā. Kamēr mums atnes šo to no brokastu bufetes, es ķeros pie jautājumiem.

Klimpuša-Cincadze vairākus gadus strādājusi par žurnālisti Radio Brīvība, pēc tam vadījusi divas sabiedriskas organizācijas. Kāpēc viņa tagad iesaistījusies politikā?

«Pēc Oranžās revolūcijas mēs visi atslābinājāmies un atgriezāmies pie ikdienas pienākumiem – biznesa, sabiedriskajām organizācijam. Mums likās, ka esam savu darbu padarījuši un jaunā valdība rīkosies atbilstoši mūsu pārliecībai.» Klimpuša-Cincadze neiedziļinās bēdīgajā stāstā, kā 2004. gada protesta kustības līderu nespēja sadarboties noveda pie prokrieviskā prezidenta Janukoviča ievēlēšanas 2010. gadā, tomēr šī neveiksme acīmredzot ir motivējusi viņu un daudzus citus pēc Maidana jeb «pašcieņas revolūcijas», kā ukraiņi to sauc, pašiem iesaistīties politikā, lai nepieļautu vēstures atkārtošanos. «Nebija viegli atteikties no brīvības, jo vienmēr ir daudz vieglāk noskatīties no malas» un dot gudrus padomus, viņa ironiski pasmaida. 2014. gada oktobrī Klimpušu-Cincadzi ievēlēja Radā no Porošenko bloka saraksta, lai gan viņa nav prezidenta partijas biedre. Parlamentā viņa palīdzēja izveidot starpfrakciju sadarbības grupu Eirooptimisti. Acīmredzot šī aktivitāte bija par pamatu aicinājumam pēc iepriekšējā premjerministra Jaceņuka valdības krišanas ieņemt par Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju atbildīgās premjerministra vietnieces amatu aprīlī izveidotajā Volodimira Groismana valdībā.

Kā iet ar doto uzdevumu? Pēc asociācijas līguma ar ES parakstīšanas viņa cerēja, ka darbs pārsvarā saistīsies ar reformu veikšanu pašu mājās, tehnisku darbu ar likumdošanu. «Diemžēl liela daļa mana laika ir veltīta ārpolitiskiem jautājumiem.» Krievijas agresijas rezultātā jāskaidro Ukrainas situācija kolēģiem citās valstīs, jāpierāda, ka Maskava nepilda Minskas vienošanos par konflikta noregulējumu, jāpamato sankciju nepieciešamība. Par spīti faktam, ka viņas valsts ir izpildījusi visus 144 ar bezvīzu režīmu saistītos mājas darbus, vēl aizvien ir jāmudina ES institūcijas atvieglot ukraiņiem ceļošanas iespējas.

Daudz laika prasa cīņa ar sekām, kuras radījis Nīderlandes šā gada aprīļa referendums par ES asociācijas līgumu ar Ukrainu. Šis balsojums vēl aizvien izsauc viņā acīmredzamas dusmas. Par to nobalsojuši «20% Holandes iedzīvotāju, kuriem nebija ne jausmas, kas ir asociācijas līgums». Ukraiņi jūtas kā kādas Holandes iekšpolitiskas diskusijas ķīlnieki un nesen izrēķinājuši, ka līgumu šobrīd bloķē 0,6% ES iedzīvotāju.

Ukraina turpina ievērot līguma noteikumus un ievieš tajā paredzētās ES direktīvas, tomēr nav viegli, jo sevišķi tāpēc, ka karadarbības dēļ, kas notiek Donbasā, valsts šobrīd aizsardzībai tērē 5% no iekšzemes kopprodukta. Ir arī lieli izdevumi par bēgļiem – viens miljons cilvēku ir pārcēlušies no okupētajām teritorijām uz citām Ukrainas daļām.

Klimpuša-Cincadze izsaka apmierinātību par sadarbība ar NATO. Tā palīdzējusi atjaunot armiju, kuru «iepriekšējā valdība apzināti iznīcināja un kuru bija infiltrējuši aģenti no Krievijas». Atgādinu, ka Rietumi pretojušies prasībai piegādāt Ukrainai kaujas ieročus. «Mēs cenšamies atrisināt jautājumu par Krievijas uzbrukumu un mūsu teritorijas okupāciju ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, bet mēs arī saprotam – ja mūsu cilvēki un armija nebūtu bijusi gatava cīnīties, mēs nebūtu varējuši apstādināt agresoru. Nedomāju, ka kāds mums būtu gribējis palīdzēt,» viņa ar zināmu rūgtumu atbild. «Vai ieroči ir vienīgais jautājums? Nē. Bet tas ir viens no svarīgajiem jautājumiem.»

Starp spēcīgākajiem Maidana tēliem bija cilvēki, kas Kijevas centrā turēja Eiropas Savienības karogus un iestājās par Eiropas vērtībām. Vai Eiropa to ir novērtējusi un darījusi pietiekami daudz, lai atbalstītu Ukrainu? Klimpuša-Cincadze atzinīgi izsakās par vienotību, kas panākta sankciju jautājumā. Vai sankcijas būtu jāpastiprina? «Tās varētu būt spēcīgākas, jo katru dienu ir jaunumi, kas pasliktina situāciju, jo sevišķi Krimā.» Cilvēki pazūd, Krimas tatārus spīdzina, viņu pašpārvaldes organizācija pasludināta par teroristisku organizāciju, disidentiem piespriež piespiedu psihiatriskās procedūras tieši tāpat kā padomju laikos. «Cilvēki ne tikai stāvēja, viņi arī mira zem Eiropas Savienības karogiem. Kā tad mums, ukraiņiem, tagad reaģēt, redzot, ka tiek vilcināta asociācijas līguma ratificēšana?»

Kā ukraiņi vērtē Latvijas atbalstu? Baltijas valstu gatavība palīdzēt visdažādākajos veidos ir iespaidīga, daloties gan materiāli, gan ar savu pieredzi, atzīst Klimpuša-Cincadze. Viņa arī augstu novērtē Latvijas gatavību atbalstīt sankcijas, par spīti faktam, ka tās uz Latviju atstājušas lielāku iespaidu nekā uz citām valstīm. «Latvijai ir vērtības, kuru dēļ tā ieņem ļoti skaidru nostāju. To nevar par zemu novērtēt,» saka ministre.

Ko domā par Vācijas lomu? «Vācijā ir daudz balsu, bet mēs ļoti augstu vērtējam kancleres Merkeles centienus panākt gan to, lai Krievija atkal sāk ievērot starptautiskās tiesības, gan to, lai Eiropai būtu vienota nostāja,» atbild Klimpuša-Cincadze.

Oktobra vidū notika Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu tā sauktā «Normandijas formāta» tikšanās Berlīnē, lai spriestu par konflikta noregulējumu Austrumukrainā. Kā Klimpuša-Cincadze vērtē situācijas turpmāko attīstību Donbasā? «Ir cerības stars», tomēr viņa nav pārāk optimistiska, jo «līdz šim esam redzējuši, ka Krievija kaut ko sola, bet pēc tam to neizdara». Viņa ir gandarīta, jo beidzot šķiet sadzirdēti Ukrainas argumenti, ka nav iespējams runāt par vēlēšanām Austrumukrainā, kamēr drošības situācija tur nav kardināli uzlabojusies – kamēr nav noturīga uguns pārtraukuma, nav izvests Krievijas karaspēks un tehnika. «Viņiem tajā teritorijā ir 700 tanku. Tas ir neticami!» uzsver Klimpuša-Cincadze. Vai ir iespējama Krievijas ofensīvas atjaunošanās? «Tas ir iespējams, tomēr varbūtība ir daudz mazāka, kamēr spēkā ir sankcijas.» Klimpušai-Cincadzei attieksmi pret Krievijas agresiju pastiprina fakts, ka viņas vīrs ir gruzīns, kurš 90. gados pameta arhitekta karjeru, lai dienētu savas valsts bruņotajos spēkos.

Kā Ukrainā iet ar korupcijas apkarošanu? Starptautiskais Valūtas fonds nesenā ziņojumā rakstīja, ka vēl ir daudz darāmā. «Vērtējot pēdējos divarpus gados sasniegto, SVF arī atzina, ka ir notikusi fantastiska pārveide.» Par spīti karam, budžeta deficīts samazināts no 10% līdz 2% no IKP. Ir reformēts gan gāzes, gan banku sektors, slēgtas 82 bankas. Reformēta policija. Izveidota korupcijas apkarošanas aģentūra. Ieviesta partiju finansēšana no valsts budžeta.

Vai pēc pēdējo gadu pieredzes viņa vēl aizvien ir tāda pati eirooptimiste, kāda bija, kļūstot par deputāti parlamentā? «Mēs ticam Eiropai. Mēs varam Eiropu glābt – no savas puses,» ar pašcieņu saka Klimpuša-Cincadze un ceļas, lai steigtos prom uz nākamo tikšanos.

Ēdienkarte

Brokastu bufete: muslis, omlete, siers, desas, šķiņķis, tomāti, gurķi, maize
Melna kafija
Dubultais espreso ar citronu

Ķīnas plakāti

Posted on novembris 2, 2016 by - Komentārs

Būtu jauki pievilkt kādus zīda ceļa diedziņus, bet tranzītu tas diezin vai glābs

Ķīna. Kaut kādi hieroglifi. China.

Pagājušajā nedēļā pēkšņi visā Rīgā parādījās sarkani plakāti ar šo austrumnieciski daudznozīmīgo vēsti, kuru ilustrēja plašs tūrisma kataloga cienīgu fotogrāfiju klāsts – eksotiski torņi, krāšņas dejotājas, vieds vīrs ar baltām ūsām ķīniešu ciguna vingrotāja pozā.

Plakātu izvietošanas iemesls ir skaidrs – šajā nedēļas nogalē Rīgā notiks Ķīnas un Austrumeiropas ekonomiskās sadarbības foruma 16+1 galotņu tikšanās, kurā piedalīsies ne tikai mūsu reģiona valdības vadītāji, bet arī Austrumu lielvalsts premjerministrs.

Taču plakātu pasūtītājs nekur netiek atšifrēts, un to izvietošanas mērķis paliek līdz galam netverams kā tāda daoistu prātula.

Vai tas ir vienkārši piemērots fons premjerministra Li Kecjana vizītei? Vai informatīvs materiāls rīdziniekiem? Vai arī visuresošie plakāti iezīmē kādus nopietnākus nolūkus ekonomiskajās attiecībās?

Latvijā daudzi gandrīz vai izmisīgi cer uz pēdējo vēsti. Lai gan Latvijas ekonomikā tranzīts jau sen vairs nespēlē to vadošo lomu, kāda tam bija 90. gados, varas gaiteņos nozarei pievērstā uzmanība turpina būt gana liela, jo tajā vēl aizvien visciešāk saāķēta kopā politiskā vara ar milzu naudu. Ne velti sarunās par valdību veidošanu smagākās cīņas allaž notiek par satiksmes ministra krēslu.

Taču tranzītam šobrīd pienākuši grūti laiki. Dzelzceļa pārvadājumu apjomi šogad ir par 20% mazāki nekā pērn. Ostās kravu apjoms jau 2015. gadā samazinājās par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šogad kritums uzņēmis tempu. Gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums bija par 13% mazāks nekā pērn. Krievijas kravas no mūsu ostām bēg – par 23% šogad samazinājušās gan ogļu, gan naftas produktu kravas, bet par veseliem 45% jēlnaftas pārkraušana.

Nākotne neko labāku nesola. Krievijas naftas tranzīta uzņēmuma Transņeft vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņojis, ka līdz 2018. gadam naftas produktu eksports caur Baltijas ostām tiks pilnībā pārorientēts uz Krievijas ostām. Pēc Latvijas Dzelzceļa vadītāja Edvīna Bērziņa teiktā, tas varētu samazināt LDz pārvadāto kravu apjomu par 10 miljoniem tonnu jeb piekto daļu no kopējā apjoma. Kaimiņvalsts vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs izteicies, ka Krievija varētu pilnībā atteikties no kravu tranzīta caur Baltiju. Ir ziņas, ka Putina līdzgaitnieka Sergeja Ivanova vadībā top plāni to panākt līdz 2020. gadam.

Bet, kamēr Krievija dzen mājās paklīdušās tranzīta avis, Ķīna kopš 2013. gada pasludinājusi jaunu, grandiozu projektu ar nosaukumu Viena josla, viens ceļš, kas atjaunos teiksmaino «zīda ceļu» starp rītiem un vakariem. 16+1 forums tiek saukts par šā infrastruktūras, investīciju un tranzīta koridora rietumu galu.

Līdz šim ne Latvija sevišķi pievērsa uzmanību jaunajam zīda ce-ļam, ne ķīnieši Latvijai. «Vienas jos-las, viena ceļa» kartēs pāri Cen-trāl–āzijai, Krievijai un Indijas okeā-nam locījās visdažādākie zemes un jūras ceļi, bet neviens neatvilkās līdz Latvijai. Šā gada pavasarī prestižā žurnāla The Economist pētniecības daļa Economist Intelligence Unit publicēja plašu pārskatu par Ķīnas grandiozajiem plāniem. Austrumei-ropā tas uzskaitīja 80 investīciju projektus – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Albānijā, Moldovā, Maķedonijā -, no kuriem vērā ņemams skaits ir simtiem miljonu vai pat vairākus miljardus dolāru vērti. Taču vienīgais, kurā figurēja Latvijas vai kādas citas Baltijas valsts vārds, bija Rail Baltica.

Tagad kravu kritums acīmredzot iedzinis Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus nelielā panikā.

«Mums ir jābūt zīda ceļā,» septembrī Latvijas Televīzijai atzina Baltijas asociācijas – transports un loģistika prezidente Inga Antāne, «jo tā šobrīd faktiski ir mūsu vienīgā iespēja, lai mēs nenonākam tranzīta izolācijā.» Satiksmes ministrs Uldis Augulis pēdējo mēnešu laikā jau divas reizes bijis Ķīnā – jūlijā, lai parakstītu līgumu par dzelzceļa kravas izmēģinājuma nosūtīšanu, un atkal oktobrī, lai to pašu testa kravu svinīgi izvadītu no Jivu pilsētas Ķīnas austrumos. 5. novembrī 16+1 samita laikā Augulis šo kravu tikpat svinīgi sagaidīs Rīgas Centrālajā stacijā.

Nav jau slikti, ka šajā virzienā strādā, un būtu jauki pievilkt Latvi-jai kādus jaunā zīda ceļa diedziņus. Tomēr tranzīta nozari tas, visticamāk, neglābs. Ir taisnāki ceļi uz Eiropas tirgiem, un ne jau Pekinas neuzmanības dēļ Latvijas līdz šim nebija Ķīnas joslu un ceļu kartēs.

Protams, sapņot nevienam nav liegts, tomēr cerības uz Austrumu brīnumu var kļūt pat ļoti kaitīgas, ja ar tām tiek pamatoti ārkārtīgi dārgi ieguldījumi infrastruktūrā, par kuriem būs jāmaksā visiem valsts iedzīvotājiem. Šobrīd valdībai jālemj, vai atbalstīt 1,3 miljardus vērto Latvijas Dzelzceļa austrumu-rietumu koridora elektrifikāciju, bet tas nevar atmaksāties, ja kravu apjoms nākotnē kritīsies. Un tā, visticamāk, būs.

Tāpēc paliek jautājums – ko tad īsti vēsta Ķīnas plakāti Rīgā? Varbūt to sapratīs tikai cilvēks, kas spēj atbildēt uz Austrumu paradoksu meistaru dzenbudistu jautājumu – kā skan aplausi vienas rokas izpildījumā?

Komentārs 140 zīmēs

Klintones pārsvars pār Trampu samazinās pēc asi kritizētā FIB paziņojuma, ka birojs atkal sācis interesēties par viņas e-pastiem.

Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda, ka IKP trešajā ceturksnī audzis par tikai 0,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Iepriecina mūziķus. Valdība atbalstījusi jaunas akustiskās koncertzāles celšanu Rīgā uz publiskās un privātās partnerības pamata.

Labākais rezultāts

Posted on novembris 2, 2016 by - Komentārs

Jaroslavs Streļčenoks vairs nebūs KNAB priekšnieks

Konkurss esot «beidzies bez rezultāta» vai pat «izgāzies», dzirdam par KNAB priekšnieka amata kandidātu atlases komisijas lēmumu nevirzīt uz konkursa otro kārtu nevienu no desmit pretendentiem, kuri bija pieteikušies. Patiesībā konkursa rezultāts ir pat ļoti nozīmīgs gan tiesiski, gan arī politiski, bet izgāzušies ir tie, kuri bija vēlējušies citādu rezultātu.

Pirmkārt, Jaroslavs Streļčenoks jau pēc divām nedēļām vairs nebūs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks – viņa amata pilnvaru termiņš beigsies 17. novembrī. Otrkārt, komisijas lēmums ir pasargājis Māra Kučinska valdību no krīzes. Vienotības politiķi bija pieļāvuši, ka partija varētu aiziet no valdības, ja tā atzītu Streļčenoku par labu kandidātu un Saeima apstiprinātu viņu amatā.

Politiķu un arī plašākas sabiedrības reakcija uz komisijas lēmumu bija izbrīns un pat «šoks». Turklāt izbrīnīti un vīlušies jūtas varbūt ne tikai Streļčenoka atbalstītāji, bet, lai cik paradoksāli, arī pretinieki.

Pirmajiem tā nudien ir izgāšanās, ka pat ar tik plašu atklātu un slēptu atbalstu Streļčenoka īstenotajai KNAB iznīcināšanai viņiem sanācis čiks – vērtīgā kadra Jaroslava pārapstiprināšana amatā beigusies, līdzko oficiāli sākusies. Izrādās, rokas par īsu pat tik svarīgā lietā kā augstākā līmeņa valsts nozadzēju un korumpantu iespējas turpināt droši un nesodīti shēmot. Pats premjerministra Zaļo un Zemnieku savienības dzinējs un stūmējs, smagos korupcijas noziegumos apsūdzētais sava tiesiskuma orākuls Aivars Lembergs bija gadiem ilgi vēstījis, cik labs priekšnieks esot Streļčenoks – ar principiem, mugurkaulu, aknām un citiem orgāniem. Pļukt.

Taču izbrīnīti varētu būt arī tie, kuri pamatoti uzskatīja, ka Streļčenokam ir plašs Saeimā pārstāvēto partiju atbalsts un aizkulišu šiverētāji izdarīs visu nepieciešamo, lai viņš paliktu amatā, tāpēc rezultāts ir iepriekš izlemts un paredzams. Arī viņi, šķiet, bija par zemu novērtējuši konkursa procedūras nozīmi.

Konkursa nolikums paredz trīs pakāpju sietu kandidātiem. Balsojums Saeimā, kurā, nav šaubu, Streļčenokam būtu bijušas ļoti labas izredzes, ir tikai pats pēdējais cēliens. Pirms tam jānotiek kandidāta apspriešanai valdībā. Bet pirmais posms ir komisija, kurā kandidātu atbilstību kon-kursa nolikuma kritērijiem (valdības jūlijā apstiprināto nolikumu bija sagatavojis pats KNAB) vērtē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets un Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Komisija ar punktu skaitu novērtē kandidātus tādās kategorijās kā izglītība, darba pieredze, valodu zināšana, atbilstība pielaidei valsts noslēpumam un citās.

Valdība jūlijā nolēma svītrot no konkursa nolikuma prasību, ka gadījumā, ja neviens no kandidātiem nesaņem minimālo 40 punktu skaitu, atkārtots konkurss jārīko obligāti, un paredzēja iespēju komisijai ieteikt izskatīšanai Ministru kabinetā arī pretendentu, kurš nav dabūjis minimālo punktu skaitu. Taču komisija vienbalsīgi nolēma to nedarīt. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam būtu jāizsludina atkārtots konkurss.

Komisijas lēmums ir loģisks, ja mērķis ir nevis atstāt amatā pašreizējo vai ielikt viņa vietā jebkādu, bet gan atrast labu KNAB priekšnieku. Par to diezin vai būtu jābrīnās valsts augstākajām amatpersonām un citiem politiķiem, kuri zina, kā notika konkurss.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzreiz pēc komisijas lēmuma pagājušo piektdien teica, ka esot jāprasa komisijai, kāpēc tā nevirzīja Streļčenoku konkursa otrajai kārtai. Īsti apmulsis, it kā nebūtu zinājis paša valdības apstiprināto konkursa kārtību, izskatījās Ministru prezidents Kučinskis: «Es šobrīd esmu pagaidām pārsteigts par šādu rezultātu. Bet es noteikti runāšu ar komisijas vadītāju un uzzināšu kaut ko arī tuvāk.» Viņa partijas Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija lakoniskāks: «Nekādu komentāru.» Bet Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs atzina, ka bijis pat «šokēts». Savukārt viņa partijas biedrene Solvita Āboltiņa aicināja atgriezties pie diskusijas par KNAB reorganizāciju.

Lai kā turpmāk notiks šis process, paliek fundamentāla pretruna starp Saeimas vairākuma vēlmi neitralizēt vai iznīcināt KNAB un komisijas apņemšanos vērtēt kandidātu profesionālo piemērotību svarīgās tiesībsargāšanas iestādes vadītāja amatam. Tāpēc līdzās idejām par KNAB «reorganizāciju» un vienkārši likvidēšanu dzirdēsim droši vien arī citus piedāvājumus, kā šo pretrunu atrisināt.

Kučinskis iesaka palielināt algu KNAB priekšniekam. Sak, visu atrisinās nauda. Citi ieteic premjerministram pašam uzrunāt iespējamos kandidātus. It kā čomiski uzrunātie automātiski kļūtu par izciliem profesionāļiem. Gan jau kāds piedāvās reorganizēt arī pašu komisiju vai vismaz konkursa nolikumu.

Labu KNAB priekšnieku būs grūti atrast, kamēr politiķu vairākuma mērķis ir atrast sliktu. Tāpēc tik svarīgs profesionālu valsts amatpersonu siets, kas nepilda pašreizējā Saeimas un valdības vairākuma «politisko pasūtījumu». Komisijas lēmums ir pašlaik labākais konkursa rezultāts. 

Komentārs 140 zīmēs

Caurums drošībā. Klasificētas informācijas noplūdes Latvijā ir ļoti būtiska problēma, atzīst Drošības policijas priekšnieks Mežviets.

Atkārtots mēģinājums. Komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora amatam atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

Skrūvētājs. Turcijas prezidents Erdogans iejuties Putina drauga lomā un turpina slēgt sev netīkamus medijus.

Vilšanās spēks

Posted on novembris 2, 2016 by - Redaktores sleja

Jaunākie sabiedriskās domas mērījumi rāda skarbu rekordu – 41% vēlētāju nezina, par ko balsot, vai vispār neietu vēlēt. Tik lielu «atbirumu» aptauju veicējs SKDS nav sastapis pēdējo sešu gadu laikā. Mierinājumam jāatgādina, ka esam Saeimas pilnvaru termiņa vidū un jauns parlaments jāvēlē tikai pēc diviem gadiem. Līdz tam ne mazums ūdeņu (un samazgu) vēl aiztecēs un gan jau pie politiskās virtuves durvīm pieklauvēs vēl kādi pavāra kandidāti ar saviem recepšu piedāvājumiem.

Daudz plānāk klājas ASV pilsoņiem, kuriem izvēle jāizdara tūlīt, bet joprojām «nav, par ko balsot». Tikai niecīga daļa atzīst, ka balsos par kādu kandidātu tāpēc, ka tiešām patīk – 6% tā atbalsta Trampu un 11% Klintoni, pārējie sakostiem zobiem un pievērtām acīm izdarīs izvēli pēc «mazākā ļaunuma» principa, cenšoties novērst pretinieka uzvaru. Daudzi nebalsos, jo vīlušies piedāvājumā.

Jūtu līdzi sašķeltajai amerikāņu nācijai, kas pasaules ietekmīgākā līdera izvēli novedusi līdz krievu ruletes līmenim. No Latvijas interešu viedokļa izvēle gan būtu viegla – par labu prognozējamai un rūdītai politikas veterānei, kas izgaršojusi arī kļūdu cenu, nevis impulsīvam populistam bez kādas politiskas pieredzes, toties neskaidrām saitēm ar Krieviju, mūsu un visas Eiropas lielāko draudu avotu.

Likmes ir augstas – izvēles sekas visā pasaulē jutīs miljoni cilvēku, kuriem nav balsstiesību šajās vēlēšanās, arī mēs. Jācer, iznākumu nenoteiks vīlušies mājās sēdētāji, kuri ir pārāk noguruši no demokrātijas. Nepiedalīšanās nekādi neuzlabo piedāvājumu – ja nu gribam kādu mācību arī sev gūt no šīm vēlēšanām, tad vismaz šo.

Radars pasaulē

Posted on oktobris 26, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Krievijas valsts dzelzceļa kompānija Rossiskije žeļeznije dorogi apsver iespēju piemērot 25% atlaidi benzīna, dīzeļdegvielas un mazuta tranzīta pārvadājumiem no naftas pārstrādes rūpnīcām Baltkrievijā uz Krievijas ziemeļrietumu ostām, pielīdzinot savus tarifus maksai par pārvadājumiem uz Baltijas valstu ostām, vēsta laikraksts Kommersant.

Turpinoties Irākas pilsētas Mosulas atbrīvošanas operācijai no grupējuma Daesh, pieaug bažas, ka teroristi grasās izmantot pilsētas iedzīvotājus kā dzīvo vairogu, paziņojusi ASV Aizsardzības ministrija jeb Pentagons. Pēdējās dienās, pastiprinoties karadarbībai pilsētas tuvumā, nav vērojama bēgļu plūsma, kas, viņuprāt, liecina, ka iedzīvotāji tiek turēti ar varu.

Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu sarunās Berlīnē, tā dēvētā Normandijas četrinieka samitā, panākta vienošanās līdz novembra beigām izstrādāt «ceļa karti» Minskas miera līgumu īstenošanai Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Šī bija pirmā reize kopš Ukrainas krīzes sākuma 2014. gadā, kad Putins oficiāli apmeklēja Berlīni.

ES valstu līderi samitā Briselē atteicās no skaidriem draudiem noteikt sankcijas pret Krieviju par Sīrijas pilsētas Alepo bombardēšanu, bet brīdināja, ka izskatīs «visus pieejamos variantus», ja zvērības Sīrijā turpināsies. ES prezidents Donalds Tusks uzstāja, ka samita dalībnieki piekrituši «saglabāt ES vienotību» pret Krieviju.

Beļģijas apgabala Valonijas administrācija atteikusies atbalstīt Kanādas un ES brīvās tirdzniecības līgumu, kas aptur tā parakstīšanu. Gan Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, gan Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzskata, ka tirdzniecības līguma samits joprojām ir iespējams, neraugoties uz to, ka Beļģija līgumu vēl nav parakstījusi. Samits plānots ceturtdien, 27. oktobrī.

Astoņi Krievijas karakuģi devušies uz Sīriju. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs  paudis bažas, ka Krievijas kara flotes grupa, kurā ietilpst arī aviācijas bāzes kuģis Admiral Kuzņecov, varētu veikt uzbrukumus aplenktajai Alepo pilsētai.

Lietuvas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi uzņēmēja Ramūna Karbauska vadītā, pašreizējā Seima sastāvā ar vienu deputātu pārstāvētā Zemnieku un zaļo savienība, kas ieguvusi 56 deputātu mandātus, liecina provizoriskie rezultāti. Konservatīvā opozīcijas partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti Seimā ieguvusi 31 vietu, pašreizējā premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā Sociāldemokrātiskā partija – 17, opozīcijā esošā Viļņas mēra Remiģija Šimašus vadītā Liberāļu kustība – 14, bet pārējās partijas mazāk nekā desmit vietas.

Banku Brexit dilemma

Bankas Lielbritānijā izvērtē iespējas pārcelt operācijas no Londonas uz citām Eiropas pilsētām, lai varētu turpināt darboties Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Reuters/LETA

Radars Latvijā

Posted on oktobris 26, 2016 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pieprasīšot izmeklēt, kurš Izglītības un zinātnes ministrijā pieļāvis kļūdu aprēķinos, kuras dēļ no skolotāju algām atvēlētajiem deviņiem miljoniem eiro 1,7 miljoni palikuši neizmantoti, tāpēc novirzīti internātskolu uzturēšanas izdevumiem. Savukārt Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas deputāti iesnieguši lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

VARAM sagatavojusi jaunu teritoriālās reformas projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem. Premjerministrs Māris Kučinskis un ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

Līdz ar jauno nodaļu vadītāju iecelšanu faktiski mainījusies gandrīz visa KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadība. Šogad dienesta tiesiskās attiecības tika izbeigtas ar Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, viņa vietnieku Mārtiņu Lodi un Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Lienīti Šikori. Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatā tagad iecelts Māris Andriksons, savukārt Izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatā – izmeklētāja Ilze Kivleniece.

Baltijas valstu aizsardzības aprīkojuma pasūtījumu apjoms kopš Ukrainas krīzes sākuma gandrīz divkāršojies un tuvāko divu gadu laikā divkāršosies vēlreiz, sasniedzot aptuveni 670 miljonus dolāru, liecina domnīcas IHS Markit veiktā analīze. Ja kāpums izdosies, tas būs straujākais aizsardzības budžeta palielinājums pasaulē.

Ukrainas un Krievijas interneta mediji apgalvo, ka Doņeckas kaujinieku Arseniju Pavlovu jeb Motorolu nogalinājis algotnis no Latvijas vārdā Marks Ozoliņš. Latvijas Drošības policijas vērtējumā šis apgalvojums ir kārtējais informācijas ietekmes pasākums, kura mērķis ir demonstrēt Latviju un latviešus kā ienaidniekus. Publicētajā Marka Ozoliņa fotogrāfijā vietējie mediji jau atpazinuši kādu Krievijas uzņēmēju.

Šā gada deviņos mēnešos VID administrēto nodokļu ieņēmumi bija par 49 miljoniem eiro lielāki, nekā plānots. Salīdzinot ar 2015. gada deviņiem mēnešiem, nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 7,4%, un tas ir lielākais pieaugums pēdējos trijos gados. Vienlaikus par nedaudz vairāk nekā procentu no plāna atpaliek PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Plašas diskusijas raisījis dzīvnieku tiesību aizstāvju uzņemts video, kurā Latvijā lielākajam olu un olu produktu ražotājam Balticovo tiek pārmesta nepienācīga izturēšanās pret vistām Madonas un Daugavpils ražotnēs. Aktīvisti uzskata, ka vistas tiek mocītas un tām netiek nodrošinātas likumā noteiktās labturības prasības.

Gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem atsevišķus pabalstus maksās vēl trīs mēnešus pēc darba atrašanas. Atbalstu plānots ieviest ar mērķi palīdzēt trūcīgām personām, tāpēc pirms tā piešķiršanas plānots novērtēt katras personas materiālo stāvokli.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube nodevis Nacionālās drošības padomei iesniegumu, lūdzot sevi atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Komandieris vēlas atvaļināties, lai «dotu iespēju attīstīties militārajai piramīdai». Graube turpinās pildīt pienākumus, līdz Saeima apstiprinās jaunu NBS komandieri.

Ieguldīt zeltā

Labākais veids, kā ieguldīt naudu, ir nekustamā īpašuma un zelta iegāde, tā Swedbank veiktā pētījumā atbildējuši attiecīgi 47% un 24%  aptaujāto. Realitātē gan cilvēki rīkojas citādi – zelts nebūt nav populārākais ieguldījumu veids.

Kādus ieguldījumu veidus Latvijas iedzīvotāji izmanto visbiežāk?

Nedēļas citāts


Kurš grib nograut internetu?

Posted on oktobris 26, 2016 by - Pasaulē

Vai miljoni videokameru, bērnu rotaļlietu un termostatu, kas savienoti ar internetu, var apdraudēt globālā tīmekļa pastāvēšanu? Tā sāk izskatīties

Vairāki vērienīgi kiberuzbrukumi pret interneta uzņēmumu Dyn pagājušo piektdien ievērojami apgrūtināja piekļuvi daudzām populārām mājaslapām visā ASV un daļēji arī Eiropā. Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmās grupējums New World Hackers jeb Jaunās pasaules hakeri, apgalvojot, ka tas bija tikai izmēģinājums – viņu patiesie mērķi esot daudz vērienīgāki.

Dyn serveru infrastruktūru, kurai ir nozīmīga loma ASV interneta datu plūsmas uzraudzīšanā un vadīšanā, skāra izkliedētā pakalpojumu atteikuma jeb DDoS uzbrukumi. Šajos uzbrukumos serveri tiek pārpludināti ar bezjēdzīgu datu plūsmu, līdzīgi kā ar ugunsdzēsēju šļūtenes strūklu var nogāzt cilvēku. Piektdienas uzbrukumi īslaicīgi liedza pieeju vairākām populārām vietnēm, piemēram, Twitter, Netflix, Spotify, Airbnb, Reddit, Etsy, SoundCloud un The New York Times. 

Ziņojumi par interneta traucējumiem sākās ASV austrumu krastā un dienas gaitā trijos viļņos izpletās uz rietumiem. Dyn stāsta, ka pirmais trieciens notika tūlīt pēc pulksten septiņiem rītā. Līdz 9.30 uzņēmums ar to bija ticis galā, taču jau pulksten 11.52 uzbrukumi atsākās. Dyn pievarēja arī otro vilni, taču piecos vakarā viss sākās no jauna.

Biedējošs jaunums šoreiz bija tas, ka uzbrukumos tika izmantoti simtiem tūkstošu, varbūt pat miljoni internetam pieslēgtu ikdienišķu mājsaimniecības ierīču: videokameras, zīdaiņu uzraudzības displeji, mājas maršrutētāji. Tās inficēja programma, kas «atlauza» rūpnīcā iestatīto paroli – nereti tā ir vienkārši «admin», «12345» vai pat «password» – un pārvērta ierīci par paklausīgu ierindnieku robotu armijā. Pārņemot ierīces, hakeri lika tām sūtīt bezjēdzīgus datu pieprasījumus norādītajam uzbrukuma mērķim, tādējādi ar šo masīvo vilni traucējot parastajiem lietotājiem piekļūt interneta lapām, kuru datu plūsmu nodrošina šie DNS serveri.

Drošības pētnieki jau izsenis ir brīdinājuši, ka tā sauktais lietu internets – aizvien lielāks tīmeklim pieslēgto ierīču skaits – var radīt milzīgus drošības riskus.

Šādu kiberuzbrukumu spēku nosaka ierīču skaits, kam uzbrucējs var pieslēgties un izmantot saviem mērķiem. Tikai pirms dažiem gadiem lielākajai daļai hakeru nācās iztikt ar mājas datoru inficēšanu un «zombēšanu». Taču jauno internetam pieslēgto sīkrīku popularitāte ir ievērojami palielinājusi uzbrukumos izmantojamo ieroču izvēli. Ziemeļamerikā vienā mājsaimniecībā ir vidēji 13 internetam pieslēgtu ierīču, liecina tirgus izpētes uzņēmuma IHS Markit dati.

Lai arī DDoS uzbrukumi arī agrāk nebija nekāds retums, ir liecības, ka pašlaik tie kļūst spēcīgāki, izsmalcinātāki un aizvien biežāk vēršas tieši pret svarīgiem interneta infrastruktūras nodrošinātājiem. Dyn līdzīgu uzņēmumu darbības apturēšana var nodarīt nesalīdzināmi lielāku postu nekā uzbrukums kādai atsevišķai mājaslapai.

Dyn ir viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas uztur domēnu nosaukumu sistēmu jeb DNS – būtībā tas ir interneta plūsmas sadales panelis. Mūsu izmantotās interneta adreses, piemēram, Fbi.gov, DNS pārtulko skaitļu virknē, ar kurām savā starpā sazinās datori. Internets nevarētu darboties bez šo uzņēmumu vadītajiem DNS serveriem.

Dyn stratēģis Kails Jorks stāsta, ka viņa uzņēmums līdz ar citiem interneta infrastruktūras nodrošinātājiem aizvien biežāk cieš no spēcīgiem uzbrukumiem. «Pieaug gan triecienu biežums un dažādība, gan arī to ilgums un sarežģītība. Šis nebija parasts DDoS uzbrukums,» Jorks saka par piektdien pārdzīvoto.

Deivs Alens, Dyn vecākais jurists, skaidro – hakeri izmantoja desmitiem miljonus IP adrešu, lai pagrieztu datu plūsmas ugunsdzēsēju šļūteni pret uzņēmuma serveriem. Viņš apstiprināja, ka liela daļa no šīs plūsmas nāca no internetam pieslēgtām ierīcēm, kuras bija pārņēmusi Mirai ļaunatūra.

Arī interneta pakalpojumu sniedzēja Level 3 drošības dienesta vadītājs Deils Drū ir atradis pierādījumus, ka uzbrukumā Dyn serveriem tika izmantoti aptuveni 10% no visām Mirai pārņemtajām ierīcēm. Vēl nedēļu iepriekš Level 3 ziņoja, ka šī ļaunatūra ir inficējusi 493 tūkstošus ierīču, gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā mēnesī. 

Neatkarīgu apstiprinājumu New World Hackers atbildībai par notikušo nav izdevies iegūt. Hakeri paši apgalvo, ka uzbrukumā viņi iesaistīja daudzas ierīces, izveidojot milzīgu botu tīklu, kas ik sekundi raidīja 1,2 triljonus datu bitus pret Dyn serveriem. Dyn pārstāvji piektdien preses konferencē šos skaitļus atteicās apstiprināt.

Ja hakeru teiktais ir patiesība, piektdienas uzbrukumi ir pacēluši DDoS uzbrukumus jaunā līmenī. Saskaņā ar kiberdrošības uzņēmuma Verisign ziņojumu, lielākais šā gada otrajā ceturksnī veiktais DDoS uzbrukums nepārsniedza 256 miljardus bitu sekundē. Savukārt lielākais trieciens septembrī, kas bloķēja interneta drošības žurnālista Braiena Krebsa mājaslapas darbību, notika ar 620 miljardiem bitu sekundē.

Kiberdrošības uzņēmuma Flashpoint pētījums atklāja, ka piektdienas uzbrukumā ir izmantota tāda paša veida ļaunatūra kā triecienos pret Krebsu. New World Hackers biedrs, kurš pats sevi dēvē par Pravieti, AP žurnālistam Twitter sarakstē pastāstīja, ka kolektīva mērķis nav nauda, kas bieži ir šādu uzbrukumu motīvs, un tai arī nav nekādu īpašu iebildumu pret Dyn vai konkrētām uzbrukumos cietušajām mājaslapām. Hakeris paziņoja, ka šis uzbrukums bija vienkāršs izmēģinājuma gājiens, pārbaudot savu tehnisko varēšanu. Nākamais viņu mērķis būšot Krievijas valdība, kurai hakeri gribot atriebties par šogad veiktajiem kiberuzbrukumiem pret ASV.

Šī pati hakeru grupa jau iepriekš ir uzņēmusies atbildību par līdzīgiem uzbrukumiem, to skaitā par triecienu pret ESPNFantasySports.com septembrī un BBC pagājušā gada 31. decembrī. Pret BBC vērstā uzbrukuma jauda bija puse no piektdien izmantotās.

Mērķē mugurkaulā

Verisign, kas ir daudzu interneta vietņu reģistrators, nesenā ziņojumā secināja – laikā no šā gada aprīļa līdz jūnijam kiberuzbrukumi ir pieauguši par 75% salīdzinājumā ar šo paša laika posmu pērn.

Uzbrukumi ir kļuvuši ne vien biežāki, bet arī plašāki un izsmalcinātāki. To vidējais spēks ir vairāk nekā dubultojies. Turklāt uzbrucēji vienlaikus izmanto vairākas metodes, kā pārpludināt serveru jaudu, tādējādi apgrūtinot šo uzbrukumu apturēšanu. Biežākie mērķi ir Dyn līdzīgi interneta infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji.

«DNS drošība un pieejamība bieži tiek atstāta novārtā,» saka tīklu drošības uzņēmuma Nsfocus tehnoloģiju viceprezidents Ričards Mēuss. «Visi izturas tā, it kā DNS vienmēr vienkārši būs – tecēs kā ūdens no krāna, tiklīdz to pagriez.»

Skarbāko brīdinājumu līdz šim izteicis interneta drošības eksperts Brūss Šneiers, septembra vidū publicējot īsu bloga ierakstu ar nosaukumu Kāds mācās sagraut internetu. Viņš raksta par cilvēkiem vai grupējumiem, kas šogad metodiski sākuši pārbaudīt svarīgas interneta infrastruktūras kontrolējošo uzņēmumu aizsardzības sistēmas.

«Tas nozīmē precīzi kalibrētus uzbrukumus, lai noteiktu, cik labi šie uzņēmumi spēj aizsargāties un kas būtu nepieciešams, lai apturētu to darbību,» raksta Šneiers. «Mēs nezinām, kurš to dara, taču šķiet, tā varētu būt kāda liela valsts. Mana pirmā doma ir Ķīna vai Krievija.»

Paši paņēmieni nav nekas jauns – hakeri no Ziemeļkorejas valdības līdz vienkāršiem izspiedējiem jau sen ir izmantojuši DDoS uzbrukumus saviem mērķiem. Likumsakarība ir visos gadījumos viena – šajā uzbrukumā uzvar tas, kuram ir lielāka «datu šļūtene» jeb interneta datu plūsmas jauda. Ja tāda ir uzbrucējam, upuris zaudē.

Taču jaunums ir mērķtiecīgie uzbrukumi tieši interneta infrastruktūras uzturētājiem. «Izskatās, ka tiek meklēts precīzs iespējamās sabrukšanas punkts.» Salīdzinājumam ir vērts atcerēties vareno Mažino līniju, kuru vācu armija 1940. gadā pārbaudīja atkal un atkal, līdz atrada tajā vājo posmu un aizsoļoja līdz Parīzei.

Atšķirība tikai tāda, ka mūsdienu Amerikā nav skaidrs, kam vajadzētu sargāt internetu. Tīmeklis nepieder valdībai un patiesībā arī nevienam citam. Tā vietā ikviena organizācija ir atbildīga par sava stūrīša sargāšanu. Bankas, tirgotāji un sociālo mediju uzņēmumi iegulda līdzekļus savu mājaslapu aizsardzībā, taču tas neko daudz nepalīdz, ja pārtrūkst savienojumi starp tām.

Interneta aizsardzības pamatus ASV nodrošina Iekšlietu drošības departaments, taču tas vienmēr paliek iedzinējos. Šajās nedēļās tā ekspertu komandas ir devušās uz dažādiem valsts štatiem, lai atrastu un tiktu galā ar iespējamiem vājajiem punktiem balsotāju reģistrēšanas sistēmā un rezultātu izziņošanas tīklos pirms 8. novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. 

Uzlaušanas gadījumus izmeklē FIB, taču tas prasa laiku, un cilvēki tikmēr grib izmantot interneta bankas un skatīties tiešsaistes televīziju. Nacionālās drošības aģentūras vadītājs Maikls Rodžerss nesen teica, ka speciālisti pret šo drošības problēmu izturas pilnīgi nepareizi. «Mēs esam pārlieku pievērsušies vietām un lietām,» viņš sacīja Hārvardā teiktā uzrunā. «Tā vietā mums ir jāfokusējas uz datiem», kā tie plūst vai neplūst.

Tam ir ciešs sakars ar lietu internetu. Lielākā daļa no pēdējos gados internetam pieslēgtajām ierīcēm īpaši nerūpējas par drošību. Lētajām detaļām, no kurām daudzas ražotas Ķīnā, mēdz būt vājas paroles vai to nav vispār, turklāt bieži nav skaidrs, kā lietotāji varētu šīs paroles nomainīt.

Un problēma strauji pieņemas spēkā: Cisco lēš, ka internetam pieslēgto ierīču skaits 2020. gadā varētu sasniegt 50 miljardus salīdzinājumā ar šobrīd izmantotajiem 15 miljardiem. Intel savukārt uzskata, ka šajā pašā laika posmā tādu ierīču skaits pieaugs pat līdz 200 miljardiem.

Tā kā DDoS uzbrukumi parasti neskar ne ierīču ražotājus, ne arī neapzināti ļaunatūru savās ierīcēs ielaidušos patērētājus, ne vieniem, ne otriem nav liela stimula pastiprināti rūpēties par drošību.

Speciālisti par šo drošības problēmu ir brīdinājuši jau gadiem ilgi, taču viņu piesardzība līdz šim lielākoties ir norakstīta kā nepamatota panikas celšana.

Vai var «uzlauzt» vēlēšanas? 

Vēl ir par agru, lai saprastu, kurš tieši ir atbildīgs par pagājušās piektdienas uzbrukumiem, taču šāda mēroga uzbrukums ir radījis satraukumu ASV vēlēšanu ekspertiem.

31 štats ļauj internetā balsot ASV pilsoņiem – karavīriem vai civiliedzīvotājiem -, kas uzturas ārvalstīs. Aļaskā to var ikviens štata iedzīvotājs. Tomēr šī interneta balsošanas sistēma līdz šim nav atzīta par «kritiski svarīgu valsts infrastruktūru».

Bārbara Simonsa, grāmatas Sabojātie biļeteni: vai tavu balsi ieskaitīs? līdzautore un ASV balsošanas tehnoloģiju uzraudzības komisijas locekle, stāsta, ka naktīs nespēj gulēt no domām par uzbrukuma iespēju. «DDoS uzbrukums pilnīgi noteikti varētu ietekmēt balsojumu, un svārstīgajos štatos tam var būt būtiska ietekme,» Simonsa secināja piektdien. «Tas ir pietiekams iemesls, lai neļautu balsotājiem iesūtīt biļetenus elektroniski.»

Nacionālā izlūkdienesta vadītājs Džeimss Klepers ar Iekšlietu drošības departamentu šomēnes arī apsūdzēja Krieviju ASV Demokrātiskās partijas Nacionālās komitejas uzlaušanā ar nolūku ietekmēt prezidenta vēlēšanas. Runā, ka ASV prezidents Baraks Obama varētu būt licis Nacionālajai drošības aģentūrai veikt prettriecienu, un speciālisti tagad spriež, kāda varētu būt iespējamā Krievijas atbildes reakcija.

ASV viceprezidents Džo Baidens NBC News raidījumā Meet the Press šomēnes teica, ka ASV ir gatava atbildēt Krievijas uzbrukumiem vēlēšanās. «Mēs varam atbildēt viņiem līdzvērtīgi,» teica Baidens.

Taču ar šīs cīkstēšanās sekām būs jātiek galā tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Pēc piektdienas uzbrukumiem Dyn vecākais stratēģis Jorks atzina, ka tieši šāda veida uzbrukumi daudziem uzņēmumiem liek vismaz daļu no savas infrastruktūras pārcelt uz mākoņskaitļošanas tīkliem, lai decentralizētu savas sistēmas un apgrūtinātu vēršanos pret tām. «Te ir pilnīgi mežonīgie rietumi,» brīdina Jorks.

Hakeri plātās

Par kiberuzbrukumiem atbildību uzņēmusies organizācija New World Hackers, kas piektdien tviterī publicēja ironiskus ierakstus par to, ka izbauda nelielu prieciņu par gada spēka pārbaudi un ka Twitter jau ir cietējs.

Ziņojumi par interneta traucējumiem sākās ASV austrumu krastā un dienas gaitā trijos viļņos izpletās uz rietumiem. New World Hackers retvītojis karti, kurā redzama internetam radīto problēmu izplatība.

Slims. Bīstams. Brīvībā

Posted on oktobris 26, 2016 by - Tēma

Katru gadu tiesas lemj par psihiski slimu noziedznieku piespiedu ārstēšanu, nosūtot viņus nevis uz cietumu, bet gan slimnīcu vai uzdodot regulāri apmeklēt psihiatru. Taču sistēmā ir pamatīgs robs – valstī nav vienota reģistra par šādiem bīstamiem varmākām, un to, vai visi tiešām ārstējas, neviens ikdienā nekontrolē. Izkļuvuši brīvībā, šie cilvēki atkal var pastrādāt noziegumus, arī nogalināt

Sergejs (vārds mainīts), kas slimo ar šizofrēniju, 1997. gadā nežēlīgi nodūra sievu. Mediķi atzina viņu par nepieskaitāmu, un tiesa atbrīvoja no kriminālatbildības, nosūtot ārstēties psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Pēc 15 gadiem ārsti secināja, ka vīrieša veselības stāvoklis ir uzlabojies – dzerot zāles, viņš var dzīvot sabiedrībā. Taču pāris mēnešus pēc atbrīvošanas, 2012. gada augustā, viņš Rīgas dzīvoklī ar āmuru nosita māti. Šis piemērs spilgti ilustrē, cik nepilnīga ir psihiski slimo noziedznieku uzraudzība Latvijā.

Dati par psihisko veselību ir skopi. Veselības ministrija šo jomu pēdējo reizi pētīja 2014. gadā, secinot – valstī ir 84 tūkstoši pacientu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Ārstēties vai ne, ir katra brīva izvēle – piespiedu ārstēšanu tiesa var noteikt tikai tiem, kuri atzīti par sabiedrībai bīstamiem vai pastrādājuši noziegumu.

Statistika rāda, ka piespiedu ārstēšana katru gadu tiek noteikta vairāk nekā 100 cilvēkiem. Prokurore Jekaterina Kušakova, kura uzturējusi apsūdzību dažādās smagās krimināllietās, stāsta – tiesa pieprasa ekspertīzi, ja rodas iespaids, ka aizdomās turētais ir nepieskaitāms. Piemēram, reiz šizofrēnija atklāta apsūdzētajai, kura bija nogalinājusi savu māti un līķi turējusi vannasistabā. Balstoties uz ārstu noteikto diagnozi, cilvēks tiek atbrīvots no kriminālatbildības, un tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Likums paredz trīs ierobežojošos līdzekļus. Ja cilvēks netiek atzīts par sabiedrībai bīstamu, viņu var nodot aprūpē tuviniekiem. Bīstamos psihiski slimos var nosūtīt ārstēties ambulatori, nosakot, cik bieži jāapmeklē psihiatrs. Trešais ceļš – ārstēties vispārēja vai slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā. Uz papīra šī kārtība izskatās skaidra, taču, pētot to darbībā, atklājas pamatīgi robi, kas ļauj notikt jauniem noziegumiem.

Trūkst uzraudzības

«Ožamais spirts ir sagatavots,» vedot mūs ar fotogrāfi pa stingrā režīma psihiatrijas slimnīcas koridoriem Rīgā, Laktas ielā, skarbi pajoko tās vadītājs Rihards Brēdermanis. Šeit stingrā uzraudzībā mīt arī kanibāli un cilvēki, kuri pastrādājuši prātam neaptveramas slepkavības. Taču nevienu no ieslodzītajiem nesatiekam – viņi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti un brīvi pa teritoriju nepārvietojas. Šobrīd te ārstējas 44 pacienti, bet parasti ir piepildītas visas 50 gultasvietas. Dzeloņstieplēm apjoztajā slimnīcā atrodas 12 cilvēki, kas pastrādājuši slepkavības, pārējie – citus vardarbīgus noziegumus. Tiesa viņiem nenosaka ārstēšanās termiņu. Lemjot par piespiedu ārstēšanos, netiek ņemts vērā Krimināllikumā paredzētais sods par konkrēto noziegumu, bet gan cilvēka veselības stāvoklis un bīstamība sabiedrībai. Taču psihiatriskā slimnīca nenozīmē izolāciju uz mūžu. Veselības stāvoklim uzlabojoties, likums ļauj atstāt slimnīcu un ārstēties mājās, regulāri atrādoties psihiatram. Taču šī kārtība praksē reāli nedarbojas, jo neviena institūcija nav atbildīga par atbrīvotā varmākas uzraudzību. Brēdermanis uzsver – uzraudzības trūkums ir iemesls, kāpēc šie cilvēki nereti nonāk atpakaļ viņa vadītajā iestādē, jo ir pastrādājuši jaunu noziegumu. «Daudzi ir tādi, kuriem nav vides, kur atgriezties. Nav, kas viņus uzraudzītu.» Tāds ir arī raksta sākumā minētais Sergejs, kurš pēc mātes slepkavības atkal ir atgriezies Laktas ielas slimnīcā.

Nezināmie recidīvisti

Informāciju par piespiedu ārstēšanos apkopo Veselības ministrija, taču dalās ar to skopi, atsaucoties uz personu datu aizsardzību. Sešu mēnešu laikā, kopš turpinājās šis žurnālistikas pētījums, ministrija nespēja atklāt visus datus. Piemēram to, cik pacientu pašlaik atrodas piespiedu ambulatorajā ārstēšanā. Izdevās noskaidrot tikai stacionāros esošos bīstamos pacientus – pērn kopumā sešās psihiatrijas slimnīcās bija 116 tādu cilvēku. No tiesu statistikas zināms, ka piespiedu ārstēšanu pērn piemēroja 121 cilvēkam, tātad ambulatora ārstēšana nozīmēta pieciem pacientiem.

Tā kā šie cilvēki ir atbrīvoti no kriminālatbildības, viņi nav atrodami Sodu reģistrā, kurā atbildīgajiem dienestiem ir pieejama informācija par citiem noziedzniekiem. Tas traucē policijas darbu un neļauj izdarīt skaidrus secinājumus par recidīvu. Vienota reģistra par šiem bīstamajiem pacientiem vispār nav, katra slimnīca atsevišķi apkopo savus datus.

Valsts policijas Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks atzīst – informācijas trūkums rada problēmas. «Esam mēģinājuši [Iekšlietu ministrijā] aktualizēt šo jautājumu, lai dežurants, saņemot izsaukumu, varētu redzēt un brīdināt kolēģus, ka attiecīgajā adresē ir persona ar garīgiem traucējumiem,» taču pagaidām jautājums palicis bez atbildes.

Arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests neveido šādu datubāzi. Toties pieaug gadījumu skaits, kad mediķiem vajadzīga policistu palīdzība, lai tiktu galā ar garīgi nelīdzsvarotiem pacientiem. Piemēram, 2014. gadā ātrā palīdzība 6991 reizi lūdza policijas palīdzību, pērn – 7106 reizes. 

Tiek slēpta informācijas arī par to, cik bieži psihiskās veselības dēļ no kriminālsoda atbrīvotie izdara jaunus noziegumus. Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins lēš, ka recidīvs starp slimajiem un veselajiem noziedzniekiem esot līdzīgs, vidēji 20-30% atkārtoti pārkāpj likumu.

No uzrunātajām sešām psihiatriskajām slimnīcām, kurās notiek piespiedu ārstēšana, šādus datus piekrita atklāt tikai Daugavpils Psihoneiroloģiskā slimnīca. Tajā pēdējos desmit gados piespiedu kārtā ārstējušies 182 par bīstamiem atzīti cilvēki, un 15 no viņiem tur nonākuši pēc atkārtota nozieguma. Šo noziegumu veidus slimnīca atteicās sīkāk atšifrēt. 

Par recidīvu liecina kāds nesen noticis noziegums. Pērn februārī privātmājā Saulkrastos izcēlās ugunsgrēks un krāsmatās tika atrasti divi līķi. Policija secināja, ka upuri nogalināti un ugunsgrēkā mēģināts slēpt pēdas. Aizdomas krita uz 1994. gadā dzimušo Kārli (vārds mainīts), kurš atzinās, bet iemeslus paskaidrot nevarēja. Puisis bija nogalinājis vecmāmiņu un mātes brāli. Un tas nebija viņa pirmais noziegums. 2013. gadā viņš jau tika tiesāts par slepkavības mēģinājumu. Toreiz atzīts par nepieskaitāmu un ar tiesas lēmumu ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Apmēram pēc gada, balstoties uz ārstu konsilija atzinumu, Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmumu mīkstināja un noteica Kārlim ambulatoro ārstēšanos. Tagad pēc dubultslepkavības Kārlis ievietots slimnīcā ar apsardzi.

Piespiedu ārstēšanās

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kontrolē tiesa. Reizi gadā, pamatojoties uz psihiatru atzinumu, tā lemj par tālāko ārstēšanas formu. Taču, ja pacientam noteikta ambulatora ārstēšanās, apmeklējot psihiatru reizi nedēļā, gads kā atskaites posms var būt pārāk ilgs laiks. Turklāt mediķiem nav pienākums ziņot, ja pacients tiesas spriesto ignorē un ārstu neapmeklē. Tiesa par to uzzina bieži vien tikai pēc gada. Tā kā cilvēks nav atrodams Sodu reģistrā, viņam nav noteikti arī pārvietošanos ierobežojoši drošības līdzekļi – ja vēlas, pacients var atstāt valsti, mainīt dzīvesvietu.

Ambulatorā centra Pārdaugava vadītājs Elmārs Tērauds uzskata, ka tiesai būtu konkrētāk jānosaka, kur tieši cilvēkam jāārstējas. Šobrīd tiesa balstās uz deklarēto adresi. Piemēram, cilvēks ir deklarējies Liepājā, bet nekas viņam neliedz pārcelties uz Daugavpili, kur nevienam ārstam un likumsargiem nav iespējams uzzināt par tiesas lēmumu, un tādējādi pacients no piespiedu ārstēšanas var izvairīties. Nav datubāzes, kurā šis piespiedu līdzeklis būtu fiksēts un izsekojams. Dakteris Tērauds neslēpj, ka šī problēma atbildīgās Veselības ministrijas gaiteņos ir apspriesta vairākkārt, jo šobrīd lēmums – ziņot tiesai uzreiz vai pēc likumā noteiktā laika – ir katra mediķa ziņā. Bieži vien dakteris nezina, par kādu noziegumu pacientam noteikta piespiedu ārstēšana.

Tērauds secina, ka tiesas arvien biežāk kā piespiedu līdzekli nosaka tieši ambulatoru ārstēšanu, arī vardarbīgu noziegumu gadījumos. Tā kā Veselības ministrija šos datus neizpauž, par to pārliecināties nav iespējams. «Es tajā saskatu aplamību,» kritizē dakteris. Tērauda praksē piespiedu kārtā ik gadu ārstējas ap 50 pacientu. Starp viņiem ir gan tādi, kuriem ambulatorā ārstēšana noteikta uzreiz, gan tādi, kuri iepriekš pabijuši Laktas ielas slimnīcā. Piektā daļa no šiem piespiedu pacietiem ārstu neapmeklē, saka Tērauds. Ambulatorajā centrā Pārdaugava ir izstrādāta sava kārtība, kā šādos gadījumos rīkoties, – lai gan likumā tas nav noteikts, ārsti mēģina savu pacientu atrast, sazvanīt. Ja tas trīs mēnešus nav izdevies, mediķi ziņo tiesai. Tad tiesa vēršas policijā, tā dodas uz cilvēka deklarēto dzīvesvietu, taču bieži pacientu tur nevar atrast. Kā jau teikts, kontroles trūkuma dēļ nekas neliedz cilvēkam mainīt dzīvesvietu vai atstāt valsti. Tērauda pieredze rāda, ka arī tiesas par šiem cilvēkiem interesējas tikai apmēram piecus gadus kopš piespiedu ārstēšanas noteikšanas – pēc tam vairs ne.

Ministriju futbols

«Tas nav sods. Mēs uz šiem cilvēkiem nevaram skatīties kā uz sodītiem, jo primārā ir cilvēka veselības problēma,» Tieslietu ministrijas pārstāve Indra Gratkovska skaidro, kāpēc trūkst skaidras kontroles pār ambulatoro pacientu piespiedu ārstēšanu.

Jau 2014. gadā kopējā darba grupā Tieslietu un Veselības ministrijas ierēdņi un ārsti sprieduši, ka piespiedu ārstēšanās vājais punkts ir atgriezeniskās saites trūkums. Ārsti neinformē tiesu, un tā nevar kvalitatīvi uzraudzīt, kā psihiski slimais pilda tiesas lēmumu. Toreiz Veselības ministrijai ar valdības lēmumu uzdots sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot ārstiem pienākumu ziņot tiesai, ja pacients neapmeklē ārstu vai nedzer zāles. Taču šāda kārtība joprojām nav izstrādāta. «Kārtības nav, un ārsti saka – kāpēc mums kaut kas būtu jādara? Diemžēl,» rezumē Gratkovska. 

«No veselības aprūpes viedokļa mums ir būtiski ārstēt pacientu,» kategoriska ir Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas pārstāve Anete Jurševica, uzsverot, ka mediķim neesot svarīgi, kā  cilvēks nonācis līdz ārstniecības iestādei. «Ja mēs sāksim vērtēt cilvēkus pēc tā, izdarīts vardarbīgs noziegums vai nav, tas var novest pie stigmatizācijas,» komentē Jurševica. Arī viņas kolēģe no Veselības aprūpes departamenta Biruta Kleina piebalso: «Tas, goda vārds, nebūs ārsts, kurš skries un meklēs, un vedīs piespiedu kārtā ārstēties.»

Neraugoties uz Veselības ministrijas noraidošo attieksmi, grozījumi Ārstnie-cības likumā tomēr top – septembrī šādu normu, kas pieprasa ārstam nekavējoties informēt tiesu, ja piespiedu kārtā ārstējamais pacients vairs neapmeklē mediķi, Saeima ir pieņēmusi otrajā lasījumā. Šādu priekšlikumu iesniegusi nevis Veselības ministrija, kurai tas bija jāizdara jau līdz 2014. gada 1. septembrim, bet gan viens no Saeimas deputātiem krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība). Likuma grozījumi Saeimā vēl jāpieņem galīgajā lasījumā, kas varētu notikt šogad.

Drīz notiks vēl kādas pārmaiņas, kuru ietekmi uz vāji kontrolēto sistēmu pašlaik ir grūti prognozēt. Latvija ir sākusi īstenot ANO konvenciju, kura aizstāv personu ar invaliditāti tiesības uz neatkarīgu dzīvi – šī procesa ietvaros notiek mērķtiecīga aprūpes pārvietošana ārpus institūcijām, tā sauktā deinstitucionalizācija. Tas attieksies arī uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2020. gadam valsts aprūpes centrus atstās aptuveni 700 cilvēku, vairāk nekā 400 ar garīgiem traucējumiem. Turpmāk šo pacientu aprūpi un atgriešanos sabiedrībā organizēs pašvaldības. Šajos centros neuzturas cilvēki, kuriem tiesa noteikusi piespiedu ārstēšanos. Taču tajos mīt pacienti, kuri bez regulāras medikamentu lietošanas var kļūt agresīvi. Bažas raisa jautājums, vai viņi, paliekot bez ikdienas uzraudzības, paši dzers zāles un nekļūs par apdraudējumu apkārtējai sabiedrībai.

Bīstamie pacienti


Pētījumu Psihiatrijas krēslas zona kopīgi īstenoja seši žurnālisti no Latvijas Radio, Latvijas Avīzes, portāla Tvnet, aģentūras LETA, laikraksta Bauskas Dzīve un žurnāla Ir, to vadīja RSU asociētā profesore Anda Rožukalne un finansiāli atbalstīja ASV vēstniecība Lietuvā.

100 miljoni un pīšļi

Posted on oktobris 26, 2016 by - Analīze

NULL

Pat ja tramvajs uz Skansti netraucēs kapu mieru, tas radīs jaunu slogu rīdziniekiem, palielinot jau tā milzīgos Rīgas satiksmes parādus un radot aizdomas par izdabāšanu Saskaņas atbalstītājiem

Salauzti soliņi, sašķiebušās senās, graciozās kapu sētas un garā zālē ieaugušas piemiņas plāksnes, kurām pa vidu bezpajumtnieki sūc grādīgus dzērienus no plastmasas pudelēm – tādi ir Lielie kapi, kādreizējā Rīgas mēra Džordža Armitsteda, Dainu tēva Krišjāņa Barona, jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra un citu slavenu rīdzinieku mūža mājas.

Šie Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai piederošie un novārtā atstātie kapi pēkšņi nokļuvuši mutuļojošu diskusiju centrā. Iemesls ir Rīgas domes iecere izbūvēt jaunu tramvaja līniju, kas stieptos gar Senču ielu pa Lielo kapu teritoriju. Portālā Manabalss.lv ap 1400 cilvēku parakstījuši vēstuli Lielo kapu atbalstam. Eiroparlamentārieši Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, Inese Vaidere un Roberts Zīle atsūtījuši kopēju vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, lūdzot apturēt jaunās tramvaja līnijas projektu, līdz tiks pieņemti juridiski saistoši lēmumi, ka būvdarbi neskars kapus. Dome šobrīd protestiem sakās piekāpusies – Lielie kapi netikšot skarti.

Kurp vedīs tramvajs?

Tracis ap jauno tramvaja līniju aizsākās 11. oktobrī, kad ārkārtas sēdē Rīgas dome lēma par labu jaunai tramvaja līnijai uz Skanstes rajonu. Balsojums bija pārliecinošs – 34 pret 15. Jau trīs dienas pirms balsojuma 46 rīdziniekiem tika nosūtītas vēstules, lūdzot piekrist viņu zemes atsavināšanai plānotā projekta vajadzībām. Cik par to maksās, vēl nav zināms – to noteiks sertificēts vērtētājs.

Jaunā līnija, kas jau iesaukta par «kapu tramvaju», sāksies no Barona ielas. Pa Pērnavas, Senču, Zirņu, Skanstes un Sporta ielu tā aizvedīs līdz savienojumam ar 5. un 9. tramvaja maršrutu Pētersalas ielā. Projekta vēl nav, ir tikai skices, tāpēc maršruts nav skaidri zināms, taču Rīgas satiksme (RS) neizslēdz, ka jauno sliežu posmu varētu izmantot, lai izveidotu apļveida loku ap pilsētas vēsturisko centru. Otrs variants – kombinēt jauno atzaru ar esošajiem tramvaja maršrutiem, daļēji pārklājoties ar tiem.

Par jaunās līnijas lietderību izskan šaubas. Piemēram, 9. tramvaja maršrutā, ar kuru jaunā līnija varētu savienoties, šā gada septembrī pārvadāts vismazākais pasažieru skaits no visa sabiedriskā transporta Rīgā. Turklāt pa Skanstes ielu jau šobrīd 3-4 reizes stundā kursē 24. autobuss. Turpretim sabiedriskā transporta pieprasījums ir augsts visapdzīvotākajos Rīgas rajonos – Juglā, Ķengaragā un Pļavniekos.

Attīstās uz parāda

Rīdziniekiem par jaunās līnijas izbūvi būs jāmaksā 28 miljoni eiro. Pārējos 70 miljonus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, pašvaldība ieguvusi no Eiropas fondu līdzekļiem – konkursā, kas paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Pašvaldības uzņēmums RS gan aizņemsies par 28 miljoniem daudz lielāku summu – 100 miljonus eiro, jo neapstāsies tikai pie jaunās 3,6 kilometru sliežu līnijas izbūves. Nākamo sešu gadu laikā paredzētas vērienīgas investīcijas: iepirks 12 zemās grīdas tramvajus, ar ūdeņradi darbināmus 10 autobusus un 10 trolejbusus, būvēs ūdeņraža uzpildes staciju Jelgavas ielas trolejbusu parkā. Vēl 4. tramvaja maršrutu pielāgos zemās grīdas tramvajiem, veiks apakšstaciju un kabeļu saimniecības rekonstrukciju 6. un 11. tramvaja maršrutos, rekonstruēs RS ražošanas ēku Brīvības ielā.

RS ilgstoši strādā ar miljonos mērāmiem zaudējumiem un ik gadu saņem dotācijas. Pērn no pašvaldības ieguva 88,6 miljonus, no valsts – vēl 4,2 miljonus eiro. Rīgas domes opozīcija ir nobažījusies par RS spēju atdot lielo parādu, jo esošās RS pārādsaistības pērnā gada nogalē jau sasniedza gandrīz 235 miljonus.

Pašvaldību kredītsaistību apjomu uzrauga Finanšu ministrija, un tās dati rāda, ka Rīgas parāds ir prāvs. Septembrī galvaspilsētas kopējais aizņēmums tuvojās miljardam – 884,8 miljoni eiro. Šogad jāatmaksā 75 miljoni, kas veido 12,7% no plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Finanšu ministrija neļautu domei ņemt jaunu aizdevumu, ja gadā atdodamā summa pārsniegtu piekto daļu no plānotajiem ieņēmumiem. Taču pašvaldības kapitālsabiedrībām nekādu limitu nav – tās var aizņemties naudu bez ierobežojuma, ja vien pašvaldība nav aizņēmuma galvotāja.

«Minētā summa [100 miljoni] ir iekļauta RS investīciju plānos un ilgtermiņa attīstībā, un tā neradīs papildu slodzi uz RS budžetu,» skaidro uzņēmuma runasvīrs Viktors Zaķis. Kā nodrošinājums, līdzīgi kā iepriekšējos RS iepirkumos, kalpos projekta ietvaros iegādātie pamatlīdzekļi un atjaunotā infrastruktūra.

Kāpēc uz Skansti?

Luterāņu baznīca neiebilst pret tramvaja izbūvi kapos, ja vien mirstīgās atliekas tiktu cieņpilni pārapbedītas. Rīgas dome gan sola, ka tādas vajadzības nebūs, jo pēc skaļajiem protestiem tramvaja līnijas skicē jau veiktas izmaiņas – kapu teritorija netiks skarta. Tikšot izmantota jau esošā Senču iela, to nepaplašinot. Tehniskais projekts tiks izstrādāts tikai tad, kad tiks saņemti ES fonda līdzekļi (tam jānotiek gada beigās vai nākamā gada sākumā), taču projektētāji esot apstiprinājuši, ka šāds risinājums būs iespējams. Pati būvniecība būtu jāsāk 2018. gadā un jāpabeidz līdz 2022. gadam.

Par to, vai projekts bez ielas paplašināšanas būs iespējams, šaubās domes opozīcija. «Tramvajam tur nebūs vietas,» lēš deputāts Nils Josts (Vienotība). Pirmajās skicēs, kurās Senču ielu bija plānots paplašināt, tramvaja sliežu izbūvei pie kapiem bija nepieciešama 8,2 metrus plata josla. Taču brauktuve, kurā ir divas joslas katrā virzienā, pašlaik ir 13,7 metrus plata. Ja ielu nepaplašina, tramvajs aizņemtu gandrīz visu brauktuvi.

Neskaidri ir arī apsvērumi, kāpēc Skanstes rajons izvēlēts kā jaunās līnijas galamērķis. «Ja [ES fondu konkursā] nebūtu nekādu ierobežojumu, es pats balsotu ar abām rokām par tramvaja līniju uz Purvciemu,» LTV apgalvoja Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs. Dome taisnojās, ka ES līdzekļi paredzēti tikai degradētām teritorijām, tāpēc citu variantu neesot. Taču izrādījās, ka tā nav taisnība. Nemaz nerunājot par to, ka jaunbūvēto daudzdzīvokļu māju un banku biroju apkaimi ir grūti nosaukt par degradētu tikai tāpēc, ka agrāk tur pletušies mazdārziņi, ES institūciju pārstāvji informēja sabiedrību, ka prasības par degradētajām teritorijām konkursa nolikumā nav. Nolikumā tikai teikts, ka projektam jābūt iekļautam pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā.

Skanstes rajons patiešām ir atzīts par Rīgas prioritāri attīstāmu teritoriju. Dome tā lēma 2014. gadā, jaunajā stratēģijā attīstību koncentrējot ap pilsētas kodolu, turpinot to.

Un Skanstes rajons piedzīvo izaugsmi. New Hanza City teritorijas attīstīšanai, kur vēl pērn zāli mīdīja 45 tūkstoši Prāta vētras koncerta klausītāju, plānotas straujas izmaiņas. Līdz 2021. gadam šajā īpašumā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielu banka ABLV investēs aptuveni 160 miljonus eiro. Tiks būvēta bankas centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls.

Jaunas tramvaja līnijas izbūve varētu nākt par labu šīs teritorijas privātajiem attīstītājiem. Tāpēc ir būtiski pieminēt ABLV vadības un īpašnieku saistību ar Rīgas domes valdošajiem spēkiem. Bankas valdes loceklis Aleksandrs Pāže partijai Saskaņa 2014. gadā ziedojis 15 tūkstošus eiro, savukārt 2010. un 2011. gadā kopā – 20 tūkstošus latu. Valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis kopš 2014. gada ziedojis Saskaņai kopā 40 tūkstošus eiro. Savukārt padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs pēdējo trīs gadu laikā ziedojis 40 tūkstošus eiro Rīgas vicemēra Andra Amerika partijai Gods kalpot Rīgai. Baņķieri pēdējos divos gados atbalstījuši arī valdības partijas Vienotību un ZZS, taču šīs summas krietni atpaliek no ziedojumiem, ko saņēmuši Rīgas valdošie.