Viltoto medikamentu izplatība ir šokējoša – speciālisti lēš, ka vismaz puse internetā nopērkamo zāļu ir pakaļdarinājumi, kas labākajā gadījumā neārstēs, bet ļaunākajā var nogalināt. Latvijas pacienti pagaidām tikuši cauri ar «sačakarētām» aknām, bez letālām traģēdijām, taču situāciju draudīgāku padara viltojumu nonākšana aptieku plauktos, kas jau konstatēta citur Eiropā
22 gadi nav nekāds vecums, un tieši tik bija Veronikai Diazai. Jauna, dzīvespriecīga argentīniete. 2004.gada nogalē viņai vietējā slimnīcā Patagonijā bija jāsaņem kārtējā preparāta Yectafer injekcija mazasinības ārstēšanai. Nevainīgā špricīte izrādījās liktenīga. Veronikai «uzdeva» aknas un viņa neizdzīvoja līdz transplantācijas operācijai. Reģionā vēl astoņas sievietes ar līdzīgām problēmām tika hospitalizētas, vēlāk varasiestādes ziņoja arī par otru letālu gadījumu.
«Es domāju, ka tajā dienā nosirmošu,» liktenīgā preparāta Yectafer ražotāja Astra-Zeneca pārstāvi Hosē Blanku citē Argentīnas žurnāls Noticias. Taču vēlāk izrādījās, ka uzņēmums nemaz nav pie vainas. Veronikai nāvējošās zāles bija rupjš viltojums. Aktīvās vielas vietā bija izmantots cits paveids, turklāt trīs reizes lielākā koncentrācijā, nekā vispār pieļaujams. Likumsargi aizturēja un apsūdzēja vairākus nāvējošās ķēdes locekļus, taču viltojuma ražotājus tā arī neatrada.
Oktobra beigās Bukarestē risinājās konference, kurā vairāku valstu pārstāvji kārtējo reizi rībināja trauksmes bungas – arī Eiropu arvien vairāk apdraud viltotās zāles. Definīcijas par to, kas tad uzskatāms par viltojumu, papildina cita citu. Kopsavelkot, tas ir nelegāls produkts, kas ražots pēc iespējas līdzīgāks oriģinālam, taču bez jebkādām licencēm, patentiem, atbilstošām tehnoloģijām un kvalitātes standartiem gan ražošanas procesam, gan galaproduktam. Viltojumi var būt pilnīgi nekaitīgi, ar citām aktīvajām vielām nekā oriģinālprodukts, bet dažos gadījumos to sastāvā var atklāties pat tādi piemaisījumi, kas cilvēkam izrādās nāvējoši.
Šķiet, ka tas ir kaut kur tālu, ne jau pie mums. Taču patiesībā ir jāsper tikai viens solis, lai šī svešā pasaule nonāktu līdz mūsu veselības namdurvīm. Šā soļa vārds ir internets.
Katra otrā tablete viltota
Tieši internets ir galvenais kanāls, pa kuru zāļu viltojumi un atvasinājumi nonāk pie patērētājiem. Skaitlis, ko saistībā ar internetu piesauc gan Latvijas, gan ārvalstu iestādes, šķiet šokējoši neticams. Sākot ar to, ka katra otrā internetā nopērkamā tablete ir viltojums, un beidzot ar dramatiskajiem 80-90 procentiem – arī tādas ir aplēses par pakaļdarinājumu apjomu.
Par lielākajām viltojumu ražotājvalstīm tiek uzskatīta Ķīna un Indija. Kā žurnālam Ir skaidro a/s Grindeks kvalitātes direktors Juris Hmeļnickis, šīs valstis ražo visvairāk zāļu aktīvo vielu, līdz ar to var vienkāršāk un lētāk saražot jebkādas zāles. Muitas kriminālpārvaldes direktors Marjans Burijs papildina, ka viltojumi tiek darināti arī Pakistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, iespējams, arī Dienvidamerikā.
Ar mūsdienu poligrāfijas tehnoloģijām nav grūti viltot gan iepakojumu, gan rēķinus, gan visu pārējo, lai pircējam rastos iespaids, ka saņēmis īstu mantu. «Viņam nerodas aizdomas, ka sūtījumu no pilnīgiem atkritumiem ir štancējis kāds piecgadīgs bērns Indijas mēslainē,» saka Burijs. Turklāt viltojumu kvalitāte mēdz būt tik augsta, ka pat ražotājam no pirmā acu uzmetiena neizdodas atšķirt, kas ir kas.
Lai savu nelegālo produkciju pārdotu pircējiem, rūpala darboņi vilto ne tikai pašus medikamentus, bet arī tīmekļa vietnes, izveidojot mājaslapas, kuru adreses un vizuālais izskats stipri līdzinās cienījamu farmaceitisko kompāniju lapām. Savukārt līdz pasūtītājam viltojumi nonāk ar nelieliem pasta vai kurjerdienesta sūtījumiem. «Tas nav konteiners ar tabletēm, kas atnāks uz Eiropu. Nē. Tie ir simti tūkstoši privātu sūtījumu, kas nepiesaista muitas dienestu uzmanību,» klāsta Burijs.
Nemaz nerunājot par to, cik lielu ļaunumu cilvēka veselībai var nodarīt «melnās zāles», ir vēl arī cits iemesls, kas rūpju rievu amatpersonu pierēs padara vēl dziļāku. Šo rūpalu kontrolē organizētā noziedzība. «Peļņa no kontrafaktās medicīnas ir nesalīdzināmi lielāka nekā no narkobiznesa,» atzīst Burijs, lūdzot viņa teikto izklāstīt pēc iespējas maigāk, jo nevēloties ieinteresēt mūsu bāleliņus mesties šai biznesā.
Taču fakts paliek fakts: viltotās zāles ienes miljardus, turklāt bez lieliem kapitālieguldījumiem. Tiek lēsts, ka viltoto zāļu bizness pasaulē šogad varētu sasniegt aptuveni 54 miljardu eiro vērtību. Vairākos interneta medijos atrodama atsauce uz Bonnas Universitātes pētījumu par peļņu, kādu gūst kriminālā pasaule no 1000 eiro, ieguldot tos dažāda veida viltojumus. «Investējot» 1000 eiro naudas viltošanā, peļņa sasniegs 3000 eiro. Viltotas datorprogrammatūras ienesīs 100 tūkstošus, bet medikamentu viltošanā ienākumi būs ap pusmiljonu. «Kontrafaktā medicīna jau īstenībā neko nemaksā. Viņš paņem sauju smilšu, sauju krāsvielu, saštancē un pārdod,» piekrīt arī Burijs. «Viss ir ļoti vienkārši.»
Brīnumlīdzekļi dzen kapā
Taču saistībā ar zālēm būtu jāpiemin ne tikai šādi viltojumi. Ne mazākas raizes dara atvasinājumi. «Tauta zina, ka kamagra ir viagras pakaļdarinājums,» skaidro Linda Kalniņa, Veselības inspekcijas Zāļu kontroles daļas vadītāja. «Nekur pasaulē nav reģistrēta kamagra, bet cilvēki zina.»
Latvijā plašāk zināms ir arī līdzeklis Lida. «Lida – tas ir nekas. Man nav reģistrētas tādas zāles,» Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča ir tieša. Linda Kalniņa pievienojas, ka Lida nekur pasaulē nav reģistrētas kā zāles: «Tas bija savā laikā piereģistrēts kā uztura bagātinātājs, Ķīnā ražots notievēšanas līdzeklis. Bet vairākas laboratorijas ārvalstīs un arī mūsu Zāļu valsts aģentūras laboratorija bija konstatējusi, ka tur ir sibutramīns.» ES valstīs, tai skaitā arī Latvijā, sibutramīnu saturošajām zālēm drošības apsvērumu dēļ ir apturēta reģistrācijas apliecība. Eiropas Zāļu aģentūra uzskata, ka sibutramīna pozitīvā iedarbība neatsver bažas par kardiovaskulāro drošību.
Pērn žurnāls Kas jauns? vēstīja, ka pirms dažiem gadiem slimnīcā nokļuva vairākas Lida lietotājas, viņām atklātas nopietnas izmaiņas sirds muskulī. Viena bijusī Lidas lietotāja, kuras aknas esot pilnīgi «sačakarētas», kādā interneta portālā rakstījusi: «Es nokritos mēneša laikā par astoņiem kilogramiem, bet tagad guļu slimnīcā (pagājuši ir divi mēneši).»
Kalniņa norāda, ka Latvijā sastopami arī Lidai līdzīgi produkti, kas satur sibutramīnu. Turklāt laboratoriskie pētījumi liecina, ka ražotājs šo vielu dozējis kādā partijā vairāk, kādā mazāk – kā nu sanāk. «Tas var beigties arī letāli,» saka Kalniņa, atsaucoties uz Amerikas un Kanādas kolēģu informāciju par «brīnumlīdzekļu» lietotāju nāves gadījumiem.
Kautrējas vai taupa?
Kāpēc tad cilvēki riskē un iegādājas internetā maisu, kur kaķa vietā var būt noslēpusies nāve? «Viagras gadījumā es saprotu, ka kāds varētu kautrēties ieiet aptiekā un pateikt: «Man, lūdzu, paciņu viagras.» Bet tas neiztur kritiku, kad ir runa par citām zālēm,» stāsta Burijs. Varbūt tāpēc, lai nebūtu jātērē laiks, sēžot rindā pie ārsta? Iespējams. Varbūt tāpēc, ka ikviens pats uzskata sevi par gudrāku, nekā visi dakteri, kopā ņemti? Nevar izslēgt.
Burijs zina stāstīt, ka ES daži «pašārstēšanās» gadījumi beigušies ar nāvi, kad bērni saviem senčiem iegādājušies zāles internetā vai arī «advancēts opis» to darījis pats uz savu roku. «Par to tiešām gribas brīdināt lasītājus. Tāpēc, ka absolūti nekādas kontroles pār to, ko viņi nopērk internetā, nav vispār,» atzīst Burijs.
Cilvēki, kas atsaucās žurnāla Ir aicinājumam dalīties pieredzē par zāļu iegādi internetā, atzina, ka lielā mērā to darījuši cenas dēļ. 28 gadus vecajam Elvim bija nepieciešams specifisks vitamīnu komplekts, ko ražo Vācijā. Rīgas aptieka par trīs mēnešu devu prasījusi ap 100 latiem: «Tad izdomāju, ka sameklēšu ebay.» Tur viņš atradis dažas Vācijas aptiekas, vairākas gan atteikušās sūtīt zāles pa pastu, bet viena piekritusi, un pirkums maksājis 40 latu.
Savukārt Mārtiņš Leitass pirms septiņiem gadiem iepircies kādā Lielbritānijas vietnē, jo «cenu starpība bija nenormāla. Ja nemaldos, Latvijā vitamīni maksāja kādus 15 latus, tur 5 mārciņas». Pirms diviem gadiem viņš ASV pasūtījis bērnam zāles, ko nebija iespējams nopirkt Latvijā. Vēl kādam pircējam, kurš lūdza neminēt vārdu, ārsts bija izrakstījis viagru, bet Latvijas aptiekā tā bijusi «šausmīgi dārga», tāpēc iegādāta internetā.
Vai nebija bail? Visi atbild noraidoši. «Ja es izvēlētos pirkt no spama nospiestu linku, tad citādāk. Bet ebay, es uzskatu, viss ir diezgan droši,» saka Elvis. Analīzes vēlāk liecinājušas, ka vitamīni iedarbojušies. Efektu sajutis arī anonīmais viagras pircējs, kurš atzīst, ka viņa vecumā «vairs nav no kā baidīties». Toties Mārtiņš vienmēr rūpīgi gūglē un pārbauda iepirkšanās vietu: «Tas ir elementārs priekšnoteikums. Citādi mēs varam ieiet kādā tumšā kāpņutelpā Maskačkā un mēģināt kaut ko nopirkt tur.» Ir lietas, ko viņi tomēr internetā nekad nepirktu – ģenēriskās zāles, kādus īpaši specifiskus medikamentus vai antibiotikas.
Arī žurnāls Ir iejutās medikamentu pircēja ādā, meklējot«veco labo» viagru. Rīgas aptiekās astoņas 50 miligramīgās tabletes pieejamas par 50,12 latiem jeb 6,27 latiem par tableti. Protams, uzrādot recepti. Savukārt pasūtot šo pašu daudzumu kādā ASV un vienā Kanādas tīmekļa vietnē, izvēloties ātrāko piegādes veidu un par to attiecīgi piemaksājot, viena viagras tablete izmaksātu attiecīgi 7,26 latus un 8,34 latus. Dārgāk, nekā mūsu pašu aptiekās, toties nekādu recepšu. Un, iespējams, arī garantiju. Jo interneta vietne legitscript.com, kurā iespējams pārbaudīt interneta aptieku uzticamību, Ir izvēlētās tīmekļa aptiekas identificēja kā blēdīgas (Rogue Internet Pharmacy). Tas nozīmē, ka tās pārkāpj federālos vai štata tiesību aktus, neievēro medicīnas un/vai farmācijas prakses standartus un/vai iesaistās krāpnieciskā uzņēmējdarbībā.
Aiztur 30 sūtījumus
Lai cik dramatiska būtu situācija citviet pasaulē, tomēr mūsu valsts iestādes nevar apgalvot, ka arī Latvija būtu pārpludināta ar viltojumiem. 2008.gadā mūsu muita piedalījusies operācijā Medifake, divus mēnešus kopā ar kolēģiem no pārējām ES dalībvalstīm pastiprināti kontrolējot pasta sūtījumus. Operācijas laikā Latvijas muitnieki īstenojuši, Burija vārdiem izsakoties, desmit «rezultatīvas situācijas», proti, aizturēti sūtījumi no Ķīnas un Indijas. Galvenokārt Lida, viagras un kamagras tabletes. Ap 20 sūtījumiem aizturēts arī pērn un šogad.
Šie ir administratīvi pārkāpumi, kas neparedz personu aizturēšanu, tomēr apjomi liecinot, ka preparāti visticamāk bijuši domāti tālākpārdošanai. Burijs tos uzskata par atsevišķiem centieniem «paspēlēties» Latvijas tirgū, un muitai šos centienus līdz šim izdevies noslāpēt: «Tie nav tādi ļoti nopietni mēģinājumi nodrošināt Latvijas tirgu ar kontrafakto medicīnu. No vienas puses, paldies Dievam, ka mums šis tirgus ir maziņš, par to nav lielās organizētās noziedzības intereses.»
Vai muitai ir idejas, kā efektīvāk cīnīties pret viltotu zāļu tirdzniecību internetā? Esot gan, tikai Burijs saprotamu apsvērumu dēļ tās nevēloties publiskot. «Tikai lieta ir tāda, ka šajā brīdī, kad mums vēl ņem nost resursus, idejas kādu laiku vēl būs tikai idejas,» piebilst muitas pārstāvis.
Bet ir jau arī interneta gaišā puse, proti, legālās tīmekļa aptiekas. Patlaban Latvijā ir reģistrēta viena – SIA Jelgavas Pils aptieka -, kas darbojas arī internetā, un tajā iespējams iegādāties tikai bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus. Kā izskaidro Inguna Adoviča no Zāļu valsts aģentūras, tām aptiekām, kas vēlas izplatīt zāles internetā, savā licencē jādabū īpaša atļauja: «Tā ir reāla aptieka ar licenci, ar adresi. Tāda interneta aptieka – virtuāla ar virtuāliem cilvēkiem – nevar saņemt aptiekas licenci.»
Savukārt Kalniņa zina teikt, ka katrā valstī noteikta sava kārtība – ir zemes, kur nedrīkst pārdot pilnīgi nekādas zāles, bet dažās ļauts tirgot arī recepšu medikamentus. Žurnāls Ir atrada dažas šādas vietnes – galvenokārt ASV, kurās recepšu medikamentus pacients var nopirkt, ievadot ārsta izrakstītās receptes numuru. Taču, cik noprotams, arī interneta legālā puse dabū ciest no krāpnieku darbības. Bijušais The Washington Post reportieris Braiens Krebs savā blogā publicējis Baltā nama e-vēstuli, kurā uz tikšanos aicināti lielākie interneta domēnvārdu reģistrētāji. 29.septembra sapulcē apspriesti veidi, kā vērsties pret vietnēm, kurās tiek tirgoti viltoti recepšu medikamenti, taču Baltā nama pārstāvji sīkākus komentārus par šo tikšanos nesniedz.
Pērc Krievijā uz savu risku
Kā secināts iepriekš pieminētajā Bukarestes konferencē, dažos gadījumos viltotas zāles iet roku rokā ar narkotikām. Turcijas policija aizturējusi kravu, kurā bez 6000 viltotām viagras tabletēm uzieti arī 378 tūkstoši ecstasy ripu un sastāvdaļas, no kurām varētu saražot 50 kilogramus heroīna. Latvijā pagaidām nav bijis šādas pieredzes, stāsta Kārlis Dombrovskis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) priekšnieks. Taču ne viņš, ne NAB 1.nodaļas priekšnieks Imants Putāns neizslēdz, ka šāda tendence varētu parādīties.
Viņi min vienkāršu piemēru. Ja nelegāls darbonis, kuram pieder spirta bizness, izveidojis uz robežas «logu» kontrabandas preču ievešanai, pastāv ļoti liela varbūtība šo kanālu izmantot arī citu nelegālu preču ievešanai: «Kāda starpība – heroīns, degvīns vai zāles? Tikai procentuālais vinnests cenu atšķirībā ir stipri lielāks.»
Taču nemaz nevajag cirst «logu» robežā. Krievijas un Baltkrievijas pierobežas rajonos ir populāri lūgt radiem un paziņām, kas dodas austrumu virzienā, atvest kaimiņvalstu zāles. «Cilvēki brauc uz turieni pēc spirķik, vodočka, sigareti, ved arī zāles, kas ir lētākas – to pašu analgīnu, citramonu, vēl kaut ko,» stāsta Putāns, jo cilvēki vadoties ne tikai no stereotipiem, bet arī – un galvenokārt – pēc cenas.
It kā no vienas puses šķiet – kāda gan atšķirība, no kuras valsts aptiekas tiek ievestas zāles? Nebūt nē. «Krievijā ir augsts viltojumu procents,» stāsta Inguna Adoviča no Zāļu valsts aģentūras. «Ja jūs būtu atbraucis no Maskavas un tur pircis aptiekā zāles, es nevaru jums apgalvot, vai jūs varat būt mierīgs vai ne. Tur tirgus ir liels, tas ir pievilcīgs viltojumiem.» To apliecina arī Pasaules Veselības organizācijas dati: bijušajās Padomju Savienības valstīs viltoto zāļu īpatsvars pat pārsniedz 20% no kopējās tirgus vērtības.
Taču nemaz nevajag viltojumu, lai būtu pamats bažām. Ja gadās kvalitātes defekti un ražotājvalsts austrumos paziņo, ka atsauc no tirgus tādas zāles, kas nav reģistrētas Latvijā, tad pircējs šeit par to nemaz neuzzinās. Kā skaidro Adoviča, ja, piemēram, Baltkrievijā ražotas zāles būtu reģistrētas Latvijā, problēmu gadījumā Zāļu valsts aģentūra rīkotos nekavējoties: «Es zinātu, kam es devu atļauju, kurš izplatīja, un tam jautātu, kam jūs izplatījāt tālāk.» Taču aģentūra nekādi nevar sniegt ziņas sabiedrībai par medikamentiem, kas Latvijā ievesti nelegāli. «Ko tad es, Panorāmā sākšu lasīt nosaukumus un sērijas? Valsts uzņemas atbildību, ka legālajā zāļu tirgū jābūt drošiem un atbilstošiem medikamentiem. Bet valsts nevar uzņemties atbildību par to, kas tiek vests čemodānos un tirgots no rokas.»
Patlaban Latvijas Zāļu reģistrā iekļauti 13 Krievijā ražoti medikamenti, bet vēl daži atrodas reģistrācijas procesā. Savukārt neviens no Baltkrievijā radītajiem medikamentiem Latvijā reģistrēts un līdz ar to arī nopērkams legālajā tirgū nav. Galvenokārt tāpēc, ka t.s. trešajām valstīm, to skaitā arī NVS, esot lielas problēmas izpildīt Labas ražošanas prakses prasības, kādas pastāv ES.
Legālais tirgus – drošs?
Viltoto zāļu biznesa tabletes viena puse ir tirdzniecība internetā – nekontrolēta un mežonīga. Taču paliek arī otra – legālais tirgus, zāļu lieltirgotavas un aptiekas. Cik liela ir iespējamība, ka Latvijas legālajā zāļu tirgū varētu nonākt viltojumi? Visas amatpersonas vienbalsīgi apgalvo: nav bijis un maz ticams, ka varētu būt.
Kā stāsta Veselības inspekcijas pārstāve Linda Kalniņa, nedaudzās aizdomas par iespējamajiem zāļu viltojumiem, kuras pēdējo gadu laikā saņēmusi Veselības inspekcija, vienmēr izskatītas un secināts, ka sūdzības nav bijušas pamatotas. Piemēram, zāļu ražotājs lietošanas instrukcijā vienkārši nav norādījis, ka mainījis zāļu izskatu un baltu tabletīšu vietā tagad sācis ražot brūnas.
Patērētāju veselību sargā divi galvenie apstākļi – mazais tirgus un stingrā kontroles sistēma. «Man šķiet, šī problēma Latvijā nav tik asa tāpēc, ka mūsu ir šausmīgi maz. Vai ir jēga taisīt viltojumu, piemēram, 100-200 iepakojumus?» spriež Zāļu valsts aģentūras direktore Adoviča, piebilstot, ka vērienīga apjoma viltojumu atmaksājas taisīt vienīgi tur, kur ir liels patēriņš.
Latvijas likumi nosaka, ka visiem medikamentiem ir jābūt marķētiem latviešu valodā. Pat ja krāpnieki to nodrošinātu un atrastu viltojumu izplatīšanas kanālu mūsu valstī, mērogs un potenciālā peļņa nav salīdzināms ar angļu vai krievu valodas tirgu.
Savukārt uzraudzība, kā izriet no Adovičas stāstītā, tiešām ir drakoniska, un zāļu apritei iespējams izsekot līdzi no ražotāja līdz aptiekai: «Tik stingru un komplicētu regulējumu kā zālēm jūs neatradīsiet nevienā tautsaimniecības nozarē, pat ieroču tirdzniecībā ne. Mēs varam izsekot, ka tabletē ir piecas vielas, viena viela ir ražota tur, otra – tur, trešā – tur, tālāk kopā tās vielas ir saliktas tajā valstī un tajā adresē.» Tāpat var izpētīt, kura no 47 lieltirgotavām, kas patlaban reģistrētas Latvijā, attiecīgos medikamentus ievedusi Latvijā un kurā aptiekā tie izplatīti. Jebkurš uzņēmums saprot – ja viltojums tiks konstatēts lieltirgotavā, licence tiks zaudēta nekavējoties. «Risks no legālo tirgus dalībnieku viedokļa ir tik milzīgs, ka nedomāju, vai kāds būtu gatavs uz kaut ko tādu peļņas dēļ parakstīties,» domā Adovičas kolēģe Kalniņa no Veselības inspekcijas.
To pašu apgalvo arī Grindeks kvalitātes direktors Juris Hmeļnickis: «Gribu viennozīmīgi pateikt, ka praktiski šādas iespējas nav. Latvijā izplatīt viltotās zāles ir ļoti grūti, jo viss iet caur lieltirgotavām, tiek kontrolēts. Vienīgais viltoto medikamentu iegādes avots Latvijā varētu būt internets.»
NAB pārstāvis Putāns atceras gadījumu pirms četriem gadiem, kad birojs aizturēja kādu personu ar visdažādākajiem medikamentiem. Šis cilvēks liecinājis, ka zāles iegādājies kādā lieltirgotavā. NAB darbinieki tajā veikuši kratīšanu un runājuši ar uzņēmuma amatpersonām. «Redzot visu iekšējo drošības sistēmu, bija skaidrs, ka tas vecis muldēja,» atceras Putāns. NAB pārstāvji norāda, ka zāļu lieltirgotājiem ir savi drošības dienesti, kas ļoti rūpīgi pēta tirgu. Tāpēc jebkādas izmaiņas pārdošanas apjomos būs uzreiz manāmas un lieltirgotāji analizēs: kāpēc tā? Kāpēc 100 tablešu vietā pēkšņi aptieka pārdod tikai desmit? «Viņi skries pie mums, lauzīs durvis ārā un teiks: veči, re, kur visi fakti,» uzskata NAB šefs Dombrovskis.
Arī Adoviča piekrīt, ka pašus zāļu ražotājus šis jautājums ļoti uztrauc. «Ja tiek noviltots kāds viņu medikaments, vispirms krītas ieņēmumi. Un otrs – ja viltojums ir bīstams veselībai, tas kompromitē produktu. Viņiem tas ir milzīgs zaudējums.»
Tiesa, Burijs atstāj nelielu vietu šaubām: «Ir sliktās lietas, kad kontrafaktā medicīna nonāk aptiekās. Tā ir, es vēlreiz teikšu, visas Eiropas problēma.» Pēdējais skaļākais gadījums bijis augustā, kad Vācijas izmeklētāju redzeslokā nonāca ap 100 aptieku Hamburgā, Ķīlē un citviet valsts ziemeļos. Aptiekas tur aizdomās par to, ka tās iegādājušās nelegālu aktīvo vielu, lai izgatavotu un pārdotu preparātus, kas tiek izmantoti vēža ārstēšanā, ziņo izdevums EuroPharma Today. Aktīvo vielu piegādājis kāds dāņu lieltirgotājs, kura vārdu tiesībsargājošās iestādes tur slepenībā. Savukārt izdevums The Local papildina, ka aptiekas tirgojušas veselības apdrošināšanas sabiedrībām arī viltotus pretsāpju līdzekļus, antibiotikas, potences zāles u.c. Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību kādam farmaceitam, kurš šajos darījumos no apdrošinātājiem saņēmis 1,68 miljonus eiro.
Kaut arī muitas dienests neuzrauga Latvijas aptieku darbību un Burijam nav reāla pamata runāt par viltoto zāļu izņemšanu Latvijas aptiekās, tomēr viņš uzskata, ka būtu pamats pastiprinātām pārbaudēm. «Aptieku tīkli būtu jāuzrauga stiprāk, ja reiz cik Eiropa ar to ir sastapusies un mēs neesam izņēmums.»
To, ka ES satraucas par viltojumu nokļūšanai legālajā tirgū, netieši apliecina arī Adovičas stāstītais par Eiropas Komisijā notiekošām diskusijām. Proti, tiek apspriests priekšlikums, ka katram medikamentu iepakojumam vajadzētu nodrošināt īpašu numuru. «Rezultāts būtu šausmīgi dārgs,» atzīst Adoviča. «Vai jūs stādāties priekšā to iepakošanas sistēmu un pēc tam izsekojamības sistēmu?» Iepakojumu numuri būtu jāievada datubāzē, tā jāuztur, numuri jāspēj nolasīt lieltirgotavās vai pārdošanas brīdī aptiekā, lai konstatētu, vai konkrētais, teiksim, deguna pilienu vai citu zāļu iepakojums ir legāls. «Var aiziet līdz absurdam,» spriež Adoviča, iesakot tā vietā koncentrēties uz jau zināmo problēmu – tirgošanos internetā.
Tomēr ja ES dalībvalstu aptieku plauktos ir nonākušas viltotās zāles, jāpatur prātā Muitas kriminālpārvaldes šefa Burija teiktais, ka problēmu vilnis vienā vai otrā veidolā vienmēr atnāk līdz Latvijai: «Ļoti ceru, ka mūsu cilvēki, kas šajā biznesā darbojas, nekritīs šā kārdinājuma priekšā.»
Viltoto medikamentu aizturēšanas gadījumi pasaulē
2002 – 196
2003 – 484
2004 – 964
2005 – 1123
2006 – 1412
2007 – 1759
2008 – 1834
2009 – 2003
Konstatētie incidenti atšķiras pēc apjoma, tostarp viens gadījums var nozīmēt arī tūkstošiem tablešu vai citu dozēto vienību aizturēšanu. Ja aizturēts vairāk par 1000 dozēto vienību vienā reizē, to klasificē kā izplatīšanu komerciālos nolūkos un 2009.gadā tādi bijuši 48% konstatēto gadījumu.
Avots: Pharmaceutical Security Institute
Konstatēto viltojumu terapeitiskās kategorijas
Reproduktīvā un urīnizvades sistēma – 37%
Pretiekaisuma – 12%
Centrālā nervu sistēma – 12%
Gremošanas sistēma – 9%
Sirds un asinsvadu sistēma – 9%
Cits – 21%
Avots: Pharmaceutical Security Institute (2007)
