Žurnāla rubrika: Svarīgi

Sēdies, septiņi!

Posted on aprīlis 6, 2011 by - Analīze

Izaudzis – tā deputāti visbiežāk raksturo Valdi Zatleru prezidenta amatā, bet vidējā Saeimas atzīme četru gadu darbam ir «labi» 

Ja vēlēšanas notiktu šonedēļ, Valsts prezidentam Valdim Zatleram būtu izredzes tikt apstiprinātam amatā atkārtoti, liecina žurnāla Ir veiktā aptauja. 

Aptaujā 60 deputātu pauda vai nu stingru apņēmību balsot par Zatleru, vai vismaz pieļāva, ka varētu to darīt, ja nebūs citu labāku kandidātu. Savu balsi sola arī eksprezidents, tagad Par Labu Latviju! deputāts Guntis Ulmanis. 

Savukārt 37 deputāti vēl nebija gatavi atbildēt, kamēr nav zināmi citi iespējamie kandidāti, vai arī nevēlējās publiskot savu lēmumu par Zatleru. 

Galvenie argumenti tiem, kas pozitīvi novērtē Zatlera darbu, ir viņa neatkarīgums, izlēmīgā rīcība krīzes situācijās. Lielo izaugsmi prezidenta amatā novērtē teju visi, taču kritiski noskaņotie teic – viņš tomēr nav pierādījis sevi kā līderi. 

Augstāko vērtējumu – 9 balles – prezidents saņēma no ZZS deputāta Staņislava Šķestera, arī starp frakcijām vispozitīvāk Zatleru vērtē tieši ZZS (7,5 balles), kam seko Par labu Latviju! un Vienotība, ieliekot prezidentam 7 «ar astīti». Savukārt politiskos pretpolus Saskaņas centru un VL-TB/LNNK vieno piesardzība pret Zatleru – līdzīga ir gan deputātu nevēlēšanās atklāt savu viedokli, gan zemāks vērtējums no tiem, kuri gatavi runāt (vidējā atzīme attiecīgi 6,5 un 6,3). 

Zatleram ir piekritēji visās frakcijās, taču oficiālu lēmumu par atbalstu līdz šim pieņēmusi tikai Vienotība. Pārējie vēl domā un sūta signālus prezidentam – vērtēs, kā viņu vēlētāju intereses būs uzrunātas Zatlera programmā, kandidējot uz otro termiņu. Kandidātu izvirzīšanas oficiālais beigu termiņš ir 24.maijs, Saeimas prezidijam līdz 8.jūnijam ir jānosaka laiks, kad tiks sasaukta sēde šā jautājuma izlemšanai. 8.jūlijā beidzas Valda Zatlera prezidentūra.

VĒRTĒJUMS NO 1 LĪDZ 10
10 nozīmē augstāko vērtējumu, savukārt 1 – viszemāko; = atteicās vērtēt vai izvēlējās savu  vērtību skalu

Dzintars Ābiķis (V) = Labi
Pietiekami pragmatisks ārpolitikā. Iekšpolitikā nav skatījies mutē politiķiem, bet rīkojies pietiekami principiāli, lai valsts intereses likumdošanā tiktu ievērotas. Ja Zatleram nebūtu četru gadu pieredzes, tad varētu atrast ne vienu vien atbilstošu kandidātu, bet viņš ir iestrādājies, izveidojis komandu. Nav jātērē valsts budžeta līdzekļi kompensācijām. Visu summējot, būtu loģiski turpināt strādāt.

Solvita Āboltiņa (V) 7,5
Ir bijušas veiksmes un neveiksmes. Pēc 13.janvāra viņš vienīgais spēja pateikt, ka plaisa starp varu un sabiedrību ir tik liela, ka jāmeklē risinājumi. Vienotība nolēmusi atbalstīt Zatleru, es balsotu par viņu.

Arvils Ašeradens (V) 5+
Ārpolitikas sekmes ir pretrunīgas. Iekšpolitiski izšķirīgos brīžos viņa rīcība bija būtiska, lai valsts rāptos laukā no bedres. Otrajā periodā prezidents var rīkoties dinamiskāk, viņu vairs nesaista pārvēlēšanas jautājums. Tas var būt milzīgs sabiedrības ieguvums. Tāpēc jāpasaka – Zatlers, un jārunā par viņa uzdevumiem.

Silva Bendrāte (V) 7
Stabils, paredzams, nacionāli noskaņots. Pašlaik izskatās labākā kandidatūra.

Andris Buiķis (V) 7,5
Strādājis labi. Ja ir labi, tad ko tur mēģināt mainīt? Neredzu pašlaik neko labāku, balsošu par viņu.

Andis Caunītis  (V) = Labi
Patīk neatkarīgā nostāja, normāls mugurkauls. Viennozīmīgi stiprākā kandidatūra.

Ingrīda Circene (V) = Labi
Sākumā gāja ļoti grūti, bet viņš ir parādījis stāju. Mani visvairāk iespaidoja notikumi pēc 13.janvāra, kad viņš pateica skaidri punktus, kas jāizdara. Politiskā neatkarība rada manī pārliecību, ka viņš to var darīt atkārtoti.

Ingmārs Čaklais (V) 6,5
Pretēji tam, kā tika ievēlēts, Zatlers savus pienākumus veica ļoti korekti. Viņam jāturpina strādāt.

Ilma Čepāne (V) 7,5
Ļoti izaudzis. Iestājies pret likumiem, kurus nevajadzētu pieņemt. Piemēram, Rivžas un Pilātes virzītie grozījumi par privatizācijas sertifikātiem. Diezgan daudz tādu lietu. Patiešām bijis neatkarīgs. Balsotu par viņu.

Lolita Čigāne (V) 7
Par spīti negatīvām gaidām, spējis parādīt, ka nav viegli manipulējams. Tas manā vērtējumā ir būtiskākais. Būtu gatava balsot par viņu.

Ints Dālderis (V) 8,5
Pārspējis to, ko no viņa gaidīja, kad izvirzīja. Pierādījis, ka ir politiski neitrāls. Augstu novērtēju viņa iesaistīšanos 2009.gadā valdības darbā vissmagākajā brīdī. Ļoti labs kandidāts. Noteikti par viņu varētu balsot.

Ina Druviete (V) 6,5
Atbalstīšu. Beidzamajos gados sevi parādījis kā domājošu valsts vadītāju. Pats labi zina savas vājās vietas. Zatleram ir galvenais, kas prezidentam vajadzīgs, – viņu atbalsta sabiedrības vairākums.

Guntars Galvanovskis (V) 7,5
Ļoti audzis. 2009.gadā viņš pārņēma budžeta pieņemšanas procesu, samierinot sabiedrisko organizāciju vadītājus un norādot, ka tā ir vienīgā iespēja iziet no krīzes. Esmu par Valdi Zatleru!

Dzintra Hirša (V) 7,5
Zatleram varu uzticēties nacionālajos jautājumos. Tomēr ne visu varu atbalstīt, piemēram, Maskavas brauciens nelikās īpaši vajadzīgs. Esmu gatava balsot.

Ojārs Ēriks Kalniņš (V) 6,5
Politiski neatkarīgs. Viņš ir audzis. Labākais kandidāts, jo mums jāturpina iesāktais, un ar šo prezidentu un premjeru mums ir lielākas izredzes arī starptautiskās sabiedrības acīs.

Rasma Kārkliņa (V) 7
Visumā strādājis viduvēji, bet dažubrīd spēris izšķirīgus, nozīmīgus soļus. 2009.gada martā vērsās pie Saeimas ar aicinājumu veikt virkni grozījumu, kā arī iesaistījās ekonomiskās krīzes risināšanā. Balsotu par viņu.

Janīna Kursīte-Pakule (V) 7
Prezidentūras sākumu vērtēju kritiski, bet ar katru gadu – arvien atzinīgāk. Vispiemērotākā kandidatūra.

Ainars Latkovskis (V) 7
Prezidentam ir ceremoniāla loma, bet vienā jautājumā ļoti svarīga – iespēja atdot atpakaļ Saeimā likumus. Zatlers nav pakautrējies to darīt, it īpaši lietās, kas būtu pretrunā sabiedrības interesēm. Tā viņš pierāda savu neatkarību. Balsotu par viņu.

Atis Lejiņš (V) 8
Balsošu, jo viņš uzmeta oligarhus. Esmu dzirdējis viņu BBC radio, viņš runā labi angliski, ar dziļu domu. Viņš ir izaudzis. Jūs jau zināt, kādas divas prāvas Latvijā notiek. Ja viņš netiks ievēlēts, es baidos par Latvijas nākotni.

Imants Viesturs Lieģis (V) 8
Neveiksmīgs sākums, bet vēlāk viņš ir atradis sevi, ieaudzis šajā amatā. Augstu vērtēju viņa veikumu un balsošu par, jo uzskatu to par svarīgu priekšnosacījumu, lai Latvijas kurss paliktu nemainīgs, saglabātos stabilitāte.

Liene Liepiņa (V) 8
Viņš ir neatkarīgs. Balsošu atkārtoti. Viņš ir aktīvi piedalījies, saka, ko domā.

Aleksejs Loskutovs (V) 6,5
Galvenais, ka prezidents spēja pierādīt, ka darbojas patstāvīgi. Balsotu par viņu.

Klāvs Olšteins (V) 8
Pierādījis, ka šaubām, ar kādām tika ievēlēts, nav pamata – spējis būt konstruktīvs valstsvīrs. Izgāšanās nav bijusi. Balsotu par viņu, bet pirms tam man būtu daži lūgumi par komandu un lietām, kur var uzlabot darbu.

Jānis Reirs (V) 7
Balsošu par viņu. Visnopietnākās krīzes laikā samērā normāli nostrādāja, pozitīvi vērtējami lēmumi par Saeimu, tiesībām iedzīvotājiem atlaist parlamentu.

Inguna Rībena (V) 7
Krietni progresējis. Par virkni jautājumu izteicies atbilstoši savai sirdsapziņai, ne politiskajai konjunktūrai. Varēja būt spilgtāks, demonstrēt kolorītāku nacionālā līdera lomu.

Uģis Rotbergs (V) 7
Negaidīti politiski neatkarīgs, pieņēmis svarīgus lēmumus ārpolitikā, atšķirībā no iepriekšējiem aktīvi darbojies iekšpolitikā. Ir progresējis. Esmu gatavs balsot par viņu.

Ansis Saliņš (V) 7,5
Darbībā jūtams progress, kopumā tā bijusi pozitīva. Es varētu balsotu par viņu.

Edvards Smiltēns (V) = Labi
Uzrādījis ļoti lielu izaugsmi. Spējis pieņemt labus lēmumus kritiskos brīžos, piemēram, pēc 13.janvāra. Iniciatīvas par vēlēšanu sistēmas maiņu veicināja partiju konsolidāciju.
Es par viņu balsotu.

Kārlis Šadurskis (V) 7
Rezultāts bija labāks, nekā biju domājis. Viņš spējis būt neatkarīgs. Nākamais termiņš varētu būt ievērojami labāks.

Ilze Vergina (V) 8
Mani kā izglītības darbinieci priecē, ka Zatlers vairākkārt uzsvēris izglītības lielo nozīmi valsts attīstībā. Viņš saprot, ka izglītota tauta ir valsts nākotne. Būtu gatava balsot.

Ilze Viņķele (V) 7
Viņa izaugsme no laba ārsta un slimnīcas vadītāja līdz cilvēkam, kas spēj kritiskos brīžos pieņemt lēmumus, tuvojas 10 ballēm. Kaut vai 2010.gada budžeta pieņemšanā viņš veica vēsturisku misiju. Pēc ļoti sarežģītas tikšanas amatā viņam izdevies politiskās bērnības traumu pārvarēt, kļūt par cienījamu un tautas novērtētu prezidentu. Balsotu par.

Aivars Volfs (V) 6
Prezidentus jau nekur nesagatavo, tāpēc pirmie četri gadi bija kā ieskrējiena jeb mācību laiks. Īstais darbības laiks būs nākamie gadi, kad viņš vairs nebūs tik atkarīgs no Saeimas. Par viņu balsošu.

Dzintars Zaķis (V) 7
Spējis palīdzēt Dombrovska valdībai brīžos, kad bija ārkārtīgi sarežģīta situācija ar valsts iespējamo bankrotu. Problēma – neviena fundamentāla jautājuma risināšanā nav pats uzņēmies iniciatīvu, līdera lomu. Izņemot aplokšņu algas veselības aprūpē, bet tur nekas prātīgs nesanāca. Balsošu par viņu.

Jānis Ādamsons (SC) 7
Zatlers grūti iegāja apritē, bet viņam ir sava stāja. Spēcīgākais prezidents kopš neatkarības atjaunošanas. Esmu gatavs balsot, bet, ja būs citas kandidatūras, situācija var mainīties.

Valērijs Agešins (SC) = Gandrīz labi
Darbu vērtēju pozitīvi, bet gribētos saņemt Zatlera atskaiti par padarīto. Pašlaik nevaru atbildēt, vai balsošu par viņu – nav zināmi citi kandidāti.

Aleksejs Burunovs (SC) 7,5
Vērtēju pozitīvi, bet man šķiet, ka viņš mazliet bremzēja. Arī tas, ka negribēja runāt krieviski. Pozitīvi, ka aizbrauca uz Krieviju. Vai balsot – būs frakcijas lēmums.

Boriss Cilevičs (SC) = Nevēlas vērtēt
Zatlers neparādīja sevi kā spēcīgu un patstāvīgu figūru. Nesaku, ka tas ir slikti. Latvijas situācijā veidot vēl vienu varas centru būtu diezgan bīstami. Principā rīkojās atbilstoši pilnvarām, bet vairākos gadījumos atklāti pakļāvās spiedienam, piemēram, atsakoties lietot krievu valodu neoficiālos apstākļos. Man ir šaubas, vai vajadzētu viņu atbalstīt, bet lems frakcija.

Sergejs Dolgopolovs (SC) 6
Viņš  ļoti ātri mācās, tas ir labi. Slikti, ka mācības notiek uz nodokļu maksātāju rēķina. Vai es balsotu, tas atkarīgs no tā, kādi būs kandidāti. Runājot par sabiedrības mērķiem, esmu par to, lai turpinātos viņa darbība – tā ir garantija, ka saglabāsies zināma stabilitāte sabiedrībā. Ja būs kolīzijas saistībā ar prezidenta maiņu, tas var izraisīt neprognozējamas sekas.

Sergejs Fjodorovs (SC) 7
Ne pārāk slikts prezidents. Viņš rīkojās pēc 13.janvāra notikumiem, bija veiksmīga vizīte uz Krieviju, es neesmu pret viņu. Nevaru atbildēt, vai atbalstīšu.

Valentīns Grigorjevs (SC) 8
Vērtēju vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Viņš ir izaudzis, nosvērts, stāja – kā pienākas prezidentam. Ja būs tāda iespēja, noteikti nobalsošu par viņu.

Aleksejs Holostovs (SC) 7
Daudz padarījis, it īpaši Latvijā, nevis starptautiskajā arēnā. Vai varētu atbalstīt pārvēlēšanu, tas atkarīgs no frakcijas lēmuma.

Aleksandrs Jakimovs (SC) 5
Pievienošos SC viedoklim. Man personīgi nav iebildumu pret Zatlera atkārtotu apstiprināšanu.

Nikolajs Kabanovs (SC) 7
Pozitīvi, jo apmeklēja Krieviju. Centīgi strādāja, veltīja laiku likumprojektiem. Labāks nekā iepriekšējie. Diezgan pozitīvi skatās uz nāciju līdzāspastāvēšanu Latvijā. Ja būs savs kandidāts, nevaru izslēgt, ka balsosim par citu.

Andrejs Klementjevs (SC) 4
Ja runājam par ārpolitiku, problēmas nav. Iekšpolitikā nepaveica galveno: apvienot tautu. Abas kopienas nevar viņu nosaukt kā savu prezidentu. Atteicās runāt krievu valodā, tas nav labi. Tas ir pieklājības jautājums, nevis principi. Atbalstīja piemaksu samazināšanu pensionāriem, ko vēlāk atcēla Satversmes tiesa.

Ivans Klementjevs (SC) =
Deputāts divu nedēļu laikā nebija sasniedzams.

Valērijs Kravcovs (SC) 7
Ziniet, tas ir tāds emocionāls vērtējums – septiņnieks. Kāpēc? Nevaru pateikt. Vai esmu gatavs balsot – jāpadomā, bet es lieku likmes, ka prezidents būs Uldis Sesks.

Igors Meļņikovs (SC) 4,5
Ne tas labākais, ne sliktākais prezidents. Kā teiks frakcija, tā darīšu.

Sergejs Mirskis (SC) =
Ir lietas, kas man patīk, bet ir arī daudz jautājumu. Nevar teikt, ka būtu slikti strādājis, bet novērtēt viņa darbu pašlaik nevaru.

Ņikita Ņikiforovs (SC) 6,5
Nedomāju, ka viņam sanāca kļūt par tautas prezidentu, kā viņš gribēja. Daudzos jautājumos paveicās, bet daudz arī neizdarītu lietu. Jautājums, turpināt vai meklēt jaunas asinis. Jāzina, kādi būs citi kandidāti.

Vladimirs Nikonovs (SC) = Atteicās vērtēt
Vērtēju apmierinoši.  Varētu balsot, jo pagaidām neredzu citas figūras.

Vitālijs Orlovs (SC) 6,5
Varu runāt par pēdējiem gadiem, kad viņš komentēja Visu Latvijai! iniciatīvu par krievu skolu slēgšanu, aizbrauca uz Maskavu. Vērtēju pozitīvi. Negribu komentēt, vai atbalstītu pārvēlēšanu.

Igors Pimenovs (SC) 7
Viņš ir iemācījies strādāt par prezidentu. Ja es būtu vienīgais, kas pieņem lēmumu, atbalstītu. Tomēr gribu dzirdēt kolēģu viedokli.

Ivans Ribakovs (SC) 7
Ir bijis daudz kļūdu. Personīgi vēl neesmu pieņēmis lēmumu, vai balsošu par viņu.

Dmitrijs Rodionovs (SC) 7
Pēdējā laikā izdarījis daudz pozitīvu lietu, bet nav zināmas visas kandidatūras, nevaru pateikt, vai varētu viņu atbalstīt.

Artūrs Rubiks (SC) 6
Nevaru teikt, ka prezidents izdarījis visu, lai pārstāvētu tautas intereses, lai dzīve būtu vieglāka un labāks skats uz nākotni. Ir ļoti labi panākumi – sanāksmē Maskavā, arī atdodot Saeimai likumprojektus. Bet viņš nav nācis ar likumprojektiem, kas būtu vajadzīgi. Neesmu gatavs atbildēt, vai varu viņu atbalstīt.

Raimonds Rubiks (SC) 7
Varēja vairāk izmantot savas prezidenta tiesības. Kopumā nav tas sliktākais, viņam ir reālas iespējas tikt apstiprinātam. Pagaidām neatbildēšu, vai varētu atbalstīt.

Aleksandrs Sakovskis (SC) 7,5
Sākums nebija tas labākais, bet kļuva labāks. Simpātiska bija reakcija uz Lietussargu revolūciju. Izaudzis līdz normāla līmeņa prezidentam. Bet mums varētu būt arī labāki kandidāti – Inguna Sudraba būtu labāka. Svarīgi, ko Zatlers minēs savā programmā.

Juris Silovs (SC) =
Sākums Zatleram bija diezgan smags kā jau visiem jaunā amatā. Pēdējos divus gan viņam ir savs viedoklis, darbu vērtēju pozitīvi. Varētu balsot par viņu.

Jānis Tutins (SC) 6,5
Ņemot vērā, ka viņš bija iesācējs, izaugsme bija tīri pozitīva. Pietika drosmes parādīt, ka nav nevienas partijas atbalstītājs. Neredzu patlaban citas kandidatūras, tāpēc nevaru pateikt, vai atbalstītu viņu.

Jānis Urbanovičs (SC) = Atteicās vērtēt
Zatleram būtu jāstāsta, kā redz pagājušos četrus gadus, tāpat jāsniedz redzējums par turpmākajiem gadiem. Tas palīdzētu salīdzināt viņa plānus ar manu vēlētāju gaidām. Viņam caur jums saku: ja gribi izvairīties no kuluāru spēlītēm, lūdzu, uzrunā manus vēlētājus! Visus interesē viens – kad dzīvosim labāk? Viņš ir Dombrovska valdības stutētājs, viņam jāatbild kopā ar Dombrovski.

Mihails Zemļinskis (SC) 7,5
Bijis tuvāk tautai nekā iepriekšējie prezidenti. Daudz laika veltījis, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Viņš izraisa uzticību. Būtu gatavs par viņu balsot.

Igors Zujevs (SC) = Ne slikti, ne labi
Pozitīvi, ka viņš aizbrauca uz Maskavu. Bija kļūdas, bet darbu var vērtēt kā normālu. Varēja vairāk izdarīt. Vēl nesolu atbalstu, jo nezinu visus kandidātus.

Aija Barča (ZZS) 8
Vērtēju pozitīvi. Esmu gatava balsot atkārtoti, bet tās ir diskusijas, jo neviens vēl nezina, cik un kādi būs kandidāti.

Andris Bērziņš (ZZS) 7,5
Ļoti ātri iegājis visās jomās. Nopietnas izgāšanās nav bijušas. Ir savs viedoklis, iniciatīvas. Pāragri runāt, vai balsošu.

Andris Bērziņš (ZZS) = Nesniedz novērtējumu
Ļoti progresējis. Savu mērķi ir puslīdz sasniedzis. Rīkojies kā dzīvs cilvēks ar normālu dzīves izpratni.

Augusts Brigmanis (ZZS) 8
Padarīto vērtēju labi. Esmu gatavs balsot par viņu. Bet mums ir četras partijas, un lēmums vēl nav pieņemts.

Gundars Daudze (ZZS) = Drīzāk labi, nekā slikti
Ir pozitīvas lietas, ir lietas, kas bija darāmas citādi. Vēl neesmu savu viedokli līdz galam noformulējis, jautājums – kādas būs alternatīvas, kāda būs viņa darbības programma.

Aivars Dronka (ZZS) 7
Ļoti audzis profesionāli un darījis visu, kas nepieciešams prezidentam gan ārlietās, gan iekšlietās. Ja nebūs neviena cita kandidāta, noteikti balsotu par Zatleru.

Māris Dzelzskalns (ZZS) 7
Grūti izcelt kādus īpašus labos darbus. Nav tā, ka kaut kas neapmierina. Būtu gatavs balsot.

Rihards Eigims (ZZS) = Labi
Pret viņu man nav nekādu iebildumu. Bet vajadzētu biežāk apmeklēt reģionus. Kad būs īstie kandidāti, tad parunāsim, varbūt būs kāds labāks par Zatleru.

Iveta Grigule (ZZS) 7
Kad stājās amatā, tā bija ļoti liela vilšanās, bet pēdējā laikā ir ļoti audzis. Cilvēks tiešām cenšas. Ja Zatlers tiks izvirzīts kā vienīgais kandidāts, es nobalsošu. Ja būs alternatīva kandidatūra, tad vērtēšu.

Jānis Klaužs (ZZS) = Atteicās vērtēt
Ko jūs par prezidentu, man par ceļiem vairāk sirds sāp. Par prezidentu ir kolektīvs lēmums. Es pārstāvu Līvānu novada attīstības biedrību, mūsu darba kārtībā šis jautājums vēl nav bijis.

Ingmārs Līdaka (ZZS) 7
Stabilizējošs faktors Latvijas politikā. Atzinīgi vērtēju viņa iniciatīvas, mēģinot ietekmēt valdības un Saeimas darbu krīzes situācijās. Ar katru gadu labāka retorika. Ir lietas, kurām nepiekrītu, – gribētu padiskutēt par enerģētiku. Ja skaitāt balsis, manu var droši pieskaitīt viņam.

Dace Reinika (ZZS) 8
Atbilstošs Latvijas tēla nesējs ārvalstīs. Katram ir iespējas augt, bet būtu gatava balsot par viņu.

Dana Reizniece (ZZS) 7,5
Ļoti pozitīvi vērtēju Zatlera veikumu, viņš kā personība ļoti audzis, ticis galā ar sākotnējo negatīvo viedokli. Būtu gatava balsot, bet izvērtēšu arī citas kandidatūras.

Guntis Rozītis (ZZS) 8
Kā pilsonis vērtēju pozitīvi. Sliecos atbalstīt.

Kārlis Seržants (ZZS) 6,5
Ļoti izaudzis. Gribētu redzēt lielāku svaru ārpolitikā, jo iekšpolitikā ir diezgan labi reaģējis. Nākamajā termiņā varētu kļūt vēl aktīvāks. Ja balsošana būtu šodien un Zatlers būtu vienīgais kandidāts, es noteikti par viņu balsotu, bet, kā būs uz to brīdi, vēl nezinām.

Vitauts Staņa (ZZS) 8
Sākumā trūka pieredzes, izskatījās, ka viņš pakļāvies TP, bet pēdējā laikā arvien pozitīvāk. Sakārtoja mugurkaulu, un man viņš patīk. Esmu gatavs balsot par viņu, pat ja būs citas kandidatūras. Nesaskatu nevienu spēcīgāku. Man gan simpatizē Lembergs – ja būtu viņš, tad par to lietu būtu jāpadomā.

Jānis Strazdiņš (ZZS) = Labi
Pa šiem gadiem ir izaudzis, ieguvis autoritāti, arī starptautisko pieredzi, kritiskos brīžos pieslēdzies Ministru kabineta darbam. Intelektuālais potenciāls ir augsts, sevi pierādījis kā ļoti nopietnu nākamo prezidenta kandidātu. Esmu gatavs balsot par.

Laimis Šāvējs (ZZS) = Atteicās vērtēt
Kopumā pozitīvi vērtēju paveikto. Vai esmu gatavs balsot – paskatīsimies, kāda būs situācija.

Staņislavs Šķesters (ZZS) 9
Šausmīgi audzis. Sākums bija grūts, bet tagad ir izaudzis par īstu politiķi. Esmu gatavs balsot. Uz šo mirkli viņš ir labākais.

Jānis Vucāns (ZZS) 7
Ļoti progresējis. Man par viņu viedoklis daudz labāks nekā par iepriekšējiem prezidentiem. Ja Zatlera kandidatūra būs viena, tad neredzu problēmas balsot par viņu. Bet varbūt mums pēkšņi parādās kāds ģēnijs?

Didzis Zemmers (ZZS) 8
Sākums bija ļoti neveiksmīgs. Bet kā cilvēks viņš asociējas ar godīgumu, apzinīgi dara savu darbu. Ir ļoti audzis. Esmu gatavs balsot par viņu.

Oskars Zīds (ZZS) 7
Audzis kā valstsvīrs, izveidojis komandu. Turklāt viņam ir izaugsmes potenciāls. Būtu gatavs balsot par viņu.

Imants Jānis Bekešs (PLL) 7,5
Es kā Saeimas «zaļais gurķis» vērtēju viņu visnotaļ pozitīvi. Ļoti pilnveidojies, valstiski izaudzis, un es Zatleru atbalstīšu.

Māris Kučinskis (PLL) 8
Zatlers sāka no mīnusiem, bet sevi pierādīja. Izvelkot Dombrovski no klusēšanas, kad divas nedēļas bija līdz Latvijas bankrotam, viņš parādīja, ka iekšpolitika un krīze ir viņa stiprā puse. Vīķei-Freibergai viņš stipri zaudē ārpolitikā. Bet, tā kā mēs vēl gadus četrus, astoņus mocīsimies ar savām iekšpolitiskajām problēmām, tad viņš var turpināt.

Rita Strode (PLL) 7
Daudz izdarījis, daudz mācījies, arī tautas attieksme mainījusies krasi uz pozitīvo pusi. Parādīja mugurkaulu, kad bija valdības krīze, parakstīja līgumu ar Krieviju. Nesēž pilī, bet apciemo novadus, Daugavpilī bijis vismaz četras reizes. Viņam jāļauj turpināt strādāt. Es savu viedokli nemēdzu mainīt.

Andris Šķēle (PLL) 6
Esošais prezidents, protams, bauda priekšrocību. Iestrādājies, spējīgs pildīt pienākumus, ne slikti. Bija kompromisa figūra, tāpēc rezultātu «teicami» vienkārši neiespējami sasniegt. Tas izriet no neveiklā mandāta. Bet, ja prasītu, vai Zatlers ir spēcīgāks par Māri Riekstiņu, tad [pēdējā] profesionālās, intelektuālās, pārējo īpašību kopums vērtējams kā izcilāks. Ja koalīcija atbalstīs Zatleru, balsosim par viņu.

Andris Bērziņš (PLL) 8
Latvija pašlaik nevar atļauties kaķi maisā. Balsoju par Zatleru iepriekš, ne brīdi nav bijis kauns par to, balsotu vēlreiz.
Ir piebilde. Andris Bērziņš nav deputāts, bet, visticamāk, kļūs par tādu Ineses Šleseres vietā, kas drīz dosies dzemdību atvaļinājumā.

Ainārs Šlesers (PLL) = 4 ar lielu mīnusu pēc vecās piecu ballu sistēmas
Cilvēks ir godprātīgi centies. Bet uz Vairas Vīķes-Freibergas fona viņam nav izdevies parādīt sevi starptautiski. Mīnuss, ka centās kļūt par tautas mīlētu prezidentu, izdabāt tiem, kuri viņu lamā. Esmu gatavs balsot par Zatleru tikai ar nosacījumu, ja viņam būs koalīcijas atbalsts.

Guntis Ulmanis (PLL) 7,5
Zatlers ir labs prezidents. Bijis pietiekami aktīvs sadarbībā ar parlamentu, veiksmīgi nominējis premjerus. Veiksmīga ir vizīte Krievijā, ko negribētu teikt par vizītēm uz citām bijušajām padomju republikām. Gribētos vairāk uzmanības kultūrai. Esmu gatavs balsot par viņu.

Edgars Zalāns (PLL) 7,5
Viņam nebija viegls periods. Pirmo gadu cīnījās, lai atgūtu reputāciju. Dažos brīžos ir nostrādājis kā nejēdzīgu procesu bremzētājs, piemēram, veselības aprūpē. Ja skatāmies šauri partijiski, TP biedriem pārāk siltas jūtas pret Zatleru nav, jo divas reizes nenominēja mūsu premjeru, bet, ja valstiski skatās, tad kopumā darbs bijis pietiekami labs. Varētu balsot par viņu, bet situācija var mainīties.

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) = Atteicās vērtēt
Ieguvis politisku pieredzi, kā prezidents bijis pietiekami aktīvs, bet varbūt viņa pilnvaras neliek viņam būt tik aktīvam. Lēmumu pieņemšu pēc Zatlera uzklausīšanas, ir vairāki jautājumi, kuros mums domas nesakrīt.

Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) = Nevēlas vērtēt
Pozitīvās lietas ir divas – viņš bija neatkarīgs, nekļuva par marioneti tiem, kas viņu zoodārzā izvirzīja. Prezidentūras beigu daļā cenšas virzīt ilgtermiņā valstij svarīgus jautājumus enerģētikā, demogrāfijā. Taču viņš nav kļuvis par nācijas garīgo līderi. Ļoti iespējams, varētu balsot par viņu, bet vēl spriedīsim frakcijā.

Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) 5
Viena no retajām amatpersonām, kas konsekventi runā latviešu valodā. Bieži tiekas ar cilvēkiem reģionos. Bet tautas labā nekas ievērības cienīgs nav izdarīts, drīzāk ar mīnusa zīmi – vizīte Maskavā, līgums pensiju jautājumā. Visdrīzāk balsošu pret.

Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) 6,5
Pilnvaras ir simboliskas, tāpēc būtiski, lai ir stipra personība. Zatleram šīs īpašības nebija. Vērtējums ir vairāk pozitīvs, bet ar piesardzību, jo vairāki lēmumi bijuši pretstatā mūsu nostājai. Pozitīvi, ka viņš bija tuvāk tautai kā lāga vīrs. Ļoti liela iespēja, ka mūsu deputāti pilnā skaitā vai atsevišķi atbalstīs, jo nav pārliecības, ka tas, kurš tiktu apstiprināts 2.kārtā, būtu labāks par Zatleru.

Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) 7
Pozitīvi vērtēju viņa izaugsmi, spēju adaptēties – tā bijusi veiksmīga karjera. Man bija iespēja tikties, kad viņš apmeklēja Daugavpili, lai personīgi pasniegtu ordeni darbiniecei, kura veselības dēļ uz Rīgu nebrauca. Tā bija ļoti liela individuāla uzmanība. Esmu gatava balsot, bet, ja būs citas kandidatūras, nopietni vērtēšu.

Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) 6
Varēja izdarīt vairāk, bet visu cieņu tam, ko paveica. Negribētu balsot, bet, ja nebūs labākas alternatīvas, varētu balsot par, jo negribas piedzīvot, ka ir sliktāks prezidents.

Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) 7
Veikumu vērtēju vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Atšķirībā no citām amatpersonām viņš ievēroja valsts valodas likumu un nerunāja krieviski. Valstiski atbildīgi rīkojies. Ja runājam par negatīvo – Maskavā paustais atbalsts bezvīzu režīmam starp ES un Krieviju. Ja nebūs labāka kandidāta, balsošu par Zatleru.

Visvaldis Lācis (neatkarīgs deputāts, ievēlēts no VL-TB/LNNK) =
Atbildi varēšu dot, kad būšu redzējis citus kandidātus.

Ēnu sarunvedis

Posted on aprīlis 6, 2011 by - Komentārs

Iespējas mīkstināt aizdevuma atmaksas noteikumus ir niecīgas

Paviršam vērotājam pēdējo divu nedēļu laikā būs nostiprinājies priekšstats, ka sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem no Ministru prezidenta Valda Dombrovska pārņēmis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Dažam labam pat sācis likties, ka galvenais mērķis Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas delegāciju pašreizējai vizītei Rīgā ir tikšanās ar cilvēku, kurš nav ne deputāts, ne ministrs un kurš turklāt tiek tiesāts par smagiem noziegumiem. 

Kopš 26.martā notikušā Latvijas Zemnieku savienības kongresa, kurā Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis informēja, ka Eiropas Komisija vērsusies pie «Lemberga un partijas vadības», izsakot vēlmi ar viņiem tikties, mediji bijuši pilni ar ziņām par rosīšanos, kas notiek, gatavojot ārzemju emisāriem žēlīgi atvēlēto tikšanos ar vietējo virsaiti. 

Vienu dienu Lembergs preses konferencē gari un plaši klāsta savu «strikto nostāju», ar kuru iepazīstinās Latvijai 4,4 miljardus eiro aizdevušās organizācijas. Citu dienu Ventspils kungs nicīgi nodēvē valdības pārstāvjus par sulaiņiem, kuriem «neviens uz paplātes neko nenesīs». Vēl pirms dažām nedēļām asi nokritizējis Dombrovski, ka viņš Irākā un Afganistānā ir bijis «švaks laupītājs», jo sevišķi tāpēc, ka nav dabūjis Latvijai daļu no Afganistānā ražotā heroīna, Lembergs tagad nedaudz atmaigst un atzīst, ka sarunās «vienmēr jābūt kāda labajam policistam, sliktajam policistam (..) – visi nevar būt lielceļa laupītāji», un žēlīgi atbrīvo sevi no atbildības par sarunu iznākumu, atklājot, ka «es nevadu sarunas valdības vārdā». 

Pati valdība gan noraugās uz viņa aktivitātēm ar pasīvu iecietību. Finanšu ministrija atzīst, ka ziņā par aizdevēju vēlmi tikties ar Lembergu «nekāda pārsteiguma nav», bet procesa vērotājs, nevis veidotājs Dombrovskis min: «Es nedomāju, ka šīs sarunas dēļ radīsies kādas jaunas prasības.»

Tas tik vēl trūka, ka sāktu rasties kādas jaunas prasības, jo no valdības pārstāvju mutes sāk skanēt Lemberga idejas. Jau pirms Saeimas vēlēšanām ZZS «premjerministra kandidāts» kā savu galveno mērķi attiecībās ar SVF un EK izvirzīja aizdevuma atdošanas termiņa pagarināšanu, un par to viņš ir turpinājis runāt, arī gatavodamies uz šīs nedēļas «galotņu tikšanos». Un ko mēs dzirdējām no finanšu ministra Andra Vilka dienu pirms aizdevēju misijas ierašanās? Ka Latvija uzrunāšot Eiropas Komisiju par tās izsniegtā aizdevuma atdošanas pagarinājumu par 3-5 gadiem. 

Tas, ka Lembergam uzņemto saistību un solījumu pildīšana varētu likties naivi sulainiska rīcība, jau sen vairs neizbrīna. Taču Vilka izteikumi bija nepatīkams pārsteigums, kas var likt bažīties par esošās valdības gatavību novest starptautisko aizdevuma programmu līdz sekmīgam noslēgumam. Publiskajos izteikumos par Latvijas spēju samazināt budžeta deficītu Finanšu ministrija pēdējā laikā ir bijusi optimistiska, un pirmdien Ministru kabineta pieņemtie budžeta grozījumi pat ietver prognozi, ka budžeta deficīts šāgada beigās būs tikai 4,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir ievērojami mazāk nekā SVF un EK programmā noteiktie 6%. 

Ja šī prognoze piepildīsies un ekonomika turpinās augt, varētu prognozēt, ka 2012.gada budžeta konsolidācija būtu ievērojami mazāka par līdz šim minētajām summām. Turklāt starptautiskās reitingu aģentūras turpina paaugstināt Latvijas kredītreitingu, un FM aprīļa sākumā paziņoja, ka apbrīnojamā kārtā Latvijas kopējais valsts parāds gada pirmajos divos mēnešos ir pat samazinājies līdz 37,7% no IKP. Ja jau viss iet tik labi, kāpēc finanšu ministrs sāk satraukties par Latvijas spēju pārfinansēt aizdevumu finanšu tirgos, kā tas līdz šim tika plānots?

Vilka izteicieni bija vēl jo mulsinošāki tāpēc, ka izredzes panākt no Eiropas Komisijas parādu atmaksas pagarināšanu ir niecīgas. EK negribēs radīt precedentu citām ārpus eirozonas esošajām valstīm, Ungārijai un Rumānijai, ka tās var krīzes laikā izsniegtos ļoti lētos aizdevumus (daudz izdevīgākus, nekā saņēma eirozonas valstis Īrija un Grieķija) sākt pagarināt. Turklāt EK pati aizņēmās naudu finanšu tirgos, lai finansētu šīs palīdzības programmas, un ļoti ticams, ka tā ciestu zaudējumus no parāda atmaksas pagarināšanas. 

Jau otrdien finanšu ministrs atzina, ka aizdevuma atmaksas termiņš, visticamāk, netiks pagarināts, tomēr gatavība vismaz uz brīdi pieslieties Lemberga galvenajam priekšlikumam pastiprina bažas, ka ap viņa tikšanos ar starptautiskajiem aizdevējiem sakultās putas ir kas vairāk nekā tikai sabiedrisko attiecību pasākums savu iekšpolitisko spalvu spodrināšanai, ka savā augošās varas apziņā ZZS «ēnu premjerministrs» tiešām grib sevi pieteikt kā cilvēku, kas var «sarunāt» ar Valūtas fondu.

Lemberga aizvien lielākā ietekme uz šo procesu draud Latvijai ar ļoti nelāgām sekām. Dažam labam var likties, ka Lembergs ir viltīgs un veiksmīgs sarunu vadītājs, taču vēsture rāda, ka viņam labi iet tikai savā mazajā pīļu dīķī, kurā visi mazie pīlēnpolitiķi sastājas aiz viņa ierindā. Tiklīdz viņš no tā izpeld, spalvas put. 

Lielo zaudējumu virkni ievadīja naftas tranzīta pāriešana no Ventspils uz Primorsku, kuru zinātāji saista ar Lemberga neveiksmīgo sarunu vadīšanu. Pēc tam viņš tā nokaitināja savus biznesa partnerus, ka tie bija gatavi iet uz prokuratūru pret viņu liecināt, un rezultātā Lembergam ne tikai pie vārda pielipusi birka «smagos noziegumos apsūdzētais», bet arī pašam vairākus mēnešus nācās baudīt dzīvi cietumā. Arī relatīvi mazāk svarīgos darījumos rezultāti ir stipri neapmierinoši. Nekustamo īpašumu buma laikā par viņa ietekmes sfērā esošo Preses namu esot piedāvāti miljoni, taču tagad tas der tikai par Rīgas impozantāko reklāmas stabu. 

Ja pat šādos gadījumos, kuros tiek skartas Lemberga personiskās intereses, viņš nespēj reāli novērtēt situāciju un alkatības dēļ iedzen pats sevi nelaimē, tad ko izdarītu, uzstādamies Latvijas vārdā, kad iespējas izvirzīt neizpildāmas prasības pret pasauli ir vēl daudz lielākas, bet personiskais risks ievērojami mazāks? Atstājot politikas veidošanu ar starptautiskajiem aizdevējiem Lemberga varā, mēs visi varam palikt pie tukšas trubas.

Noderīgie radikāļi

Posted on aprīlis 6, 2011 by - Komentārs

Ieguvējs no bezcerīgajiem referendumiem būs Saskaņas centrs

Valodas un pilsonības jautājumi politiskā spektra abu galu radikāļiem ir antioksidants, ko tie zirga devās ņemas sinhroni patērēt, kad jūt sava politiskā organisma novecošanos. Efekts parasti ir īslaicīgs, tāpēc triecienkūres tiek taupītas vēlēšanām. Taču Visu Latvijai! pārī ar otrā gala partneriem sarosījusies «grozīt Satversmi» dažus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām un gandrīz divarpus gadus pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Kas noticis, ka tieši tagad jāšauj ar lielgabalu?

VL nupat ir savākusi 10 tūkstošus parakstu par ierosinājumu papildināt Satver-smes 112.pantu, ka «valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību», ar diviem vārdiem –  «valsts valodā». Uzreiz arī «krievu aizstāvji» – marginālas grupiņas ar pretencioziem nosaukumiem Vienota Latvija un Dzimtā valoda – kā pēc komandas metušās vākt parakstus grozījumiem veselos piecos Satversmes pantos, lai panāktu krievu valodai otras valsts valodas statusu.

Skaidrs, ka nekādi grozījumi Satversmē netiks izdarīti. Un pat tautas nobalsošana par tiem diezin vai notiks. To saprot arī paši parakstu vācēji. «Kāds rezultāts būs, tāds būs,» Raivis Dzintars bilst bezatbildīgi, taču ne optimistiski.

 Savāktie paraksti ir tikai pirmais solis uz referendumu. Tagad to vākšanu turpinās Centrālā vēlēšanu komisija. Mēneša laikā būtu jāparakstās desmitajai daļai vēlētāju jeb vairāk nekā 150 tūkstošiem, lai CVK varētu likumprojektu iesniegt Valsts prezidentam, kurš to nodotu Saeimai. Ja Saeima to noraidītu, kā tas droši vien notiktu (neviens cits no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neatbalsta ne vienu, ne otru iniciatīvu), būtu jārīko referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, par tiem būtu jānobalso vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem jeb aptuveni 750 tūkstošiem Latvijas pilsoņu. 

Tas nenotiks. Un arī 150 tūkstoši parakstu, lai šis likumprojekts vispār tiktu līdz Saeimai, ir divreiz vairāk, nekā par VL–TB/LNNK balsoja Saeimas vēlēšanās pērn oktobrī. Bet Saskaņas centrs savam elektorātam jau ir pateicis, ka referendumu par otru valsts valodu neatbalsta. 

«Nacionālboļševikiem» Jevgeņijam Osipovam (senam Dzintara sadarbības partnerim) un Aleksandram Lindermanam, kuri ir starp redzamākajiem «krievu valodas tiesību» cīnītājiem, vismaz ir saprotama motivācija – tiem jebkāda publicitāte der. Lindermans atklāti stāsta, ka vispār jau viņi bija gatavojušies cīnīties par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības, bet, kad jau Dzintars rīko tādu referendumu, tad jau «jāatbild» ar savējo. Taču kādēļ to vajag «Dzintara latviešiem»? 

Viņu runas par latviešu valodas statusa nostiprināšanu un ka valstij neesot jātērē līdzekļi citu valodu mācīšanai, ir tukša pļāpāšana, ja ir skaidrs, ka nekāda «statusa nostiprināšana» – grozījumi Satversmē – nenotiks, toties abi neveiksmei nolemtie referendumi, ja tomēr notiktu, izmaksātu nodokļu maksātājiem aptuveni piecus miljonus latu. (Tomēr Dzintars lielās, ka viņa partija esot «čempione spējā sarīkot kampaņu bez lielas naudas».)

Varbūt VL «jauneklīgie ideālisti» attapuši, ka neko citu daudz arī nespēj, kā tikai doties gājienos un skandēt saukļus. Eiforija par ietapšanu parlamentāras partijas kārtā sākusi izvēdīties, bet, atskaitot pašiem sev piešķirto «īsteno latviešu» titulu, nekā cita, ko piedāvāt, viņiem nav. Tad nu sajūta, ka kaut kas ir jādara. Bet pa rokai ir «vecāko brāļu» – TB/LNNK – līdz rutīnai izkoptā parlamentārā parazitēšana no «nacionālajiem jautājumiem». 

Taču TB/LNNK provokācijas vienmēr ir bijušas Latvijas valstij patiešām bīstamas. Sākot ar nikno pretošanos līgumam par Krievijas karaspēka izvešanu 1994.gadā, kas, ja būtu sekmējusies, būtu nodrošinājusi okupācijas armijas palikšanu šeit vēl uz daudziem gadiem. Un turpinot ar 1998.gadā sarīkoto referendumu pret tā dēvēto naturalizācijas «logu» atcelšanu pilsonības likumā, kas izdošanās gadījumā būtu apturējis Latvijas virzīšanos uz Eiropas Savienību. Tad 2002.gadā, īsi pirms gaidāmā uzaicinājuma Latvijai pievienoties NATO, iebilstot pret atteikšanos no valodas prasmes izziņas prasīšanas «krievvalodīgajiem» deputātu kandidātiem.

TB/LNNK «mežonīgās privatizācijas» virtuozu politikas izdošanās būtu atstājusi Latviju Krievijas pažobelē. Salīdzinot ar viņu veikumu, VL ierosmi pat grūti nosaukt par provokāciju. Jo šoreiz trūkst viena izšķiroši svarīga komponenta, bez kura nav cerību izprovocēt nopietnu konfliktu, – Maskavas skaļa atbalsta vieniem un nosodījuma otriem. 

Šķietami paradoksāli, taču lielākais ieguvējs no šīm referendumu cīņām varētu būt Saskaņas centrs. Sasniedzis mērķi būt par vienīgo «īsto» visu Latvijas «krievvalodīgo» pārstāvi  parlamentā, taču ne pirms vēlēšanām solīto savu valdību, tas varētu justies nekomfortabli bez radikālāka fona, uz kura izskatīties gana mērenam, lai «latviešu partijām» un sabiedrības vairākumam šķistu pieņemamam valdībā.

Biškekas un «es būšu vara» solītājs Jānis Urbanovičs ir paziņojis, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā, un pārmet «valdošajām partijām», ka tās nav «skaidri norobežojušās» no «VL–TB/LNNK provokācijas». Sak, es no saviem radikāļiem norobežojos, tagad jūs norobežojieties no savējiem, un tad apkampsimies kā mēreni pragmatiķi.

Ja šī referendumu jezga ir tikai fons SC nākšanai valdībā, top saprotama Kremļa klusēšana par VL iecerēto «tautiešu» briesmīgo diskrimināciju. (Salīdziniet ar «skolu dumpi» un Kremļa vērienīgo kampaņu 2004.gadā, kam iegansts bija tikai latviešu valodas proporcijas palielināšana skolu programmās.) Divdesmit gadu centienus iegūt Latvijā sev draudzīgu valdību nelon izjaukt ar bļaušanu, kuras mērķis vienmēr ir bijis dabūt šeit promaskavisku valdību.

Kāds labums no tā būtu Dzintara lāpnešiem? Kad jau valdībā tā kā tā netiek, tad vismaz nostiprinātu «īsteno latviešu» platformu turpmākām vēlēšanām. Par citiem ieguvumiem visu zina TB/LNNK vecmeistari.

Gads gaisā

Posted on aprīlis 6, 2011 by - Redaktores sleja

Visi, kam saku, netic. Ir  tikai gads? Jā, mīļie

Kaut arī pirmā numura lappuses jau maigi iedzeltējušas un smaržo pēc grāmatplaukta priedes un mūsu vāka varonis Renārs iedzīvojies skaistā bārdā, kopš Ir dzimšanas apritējis tikai gads. Straujš. Krāšņs. Dāsns. Tāpēc šķiet – piedzīvots trejtik. Nesis pieredzi, par ko noelsties «nekad mūžā otrreiz to nepaveiktu», un lidojuma sajūtu, ko rada cik patiesa, tik nepatiesa acumirklīga sajūsma «labāk būt nevar». Skaists laiks, kas ļāvis daudz dot un daudz saņemt pretī. Esam runājuši par tēmām, kuras citi noklusē. Esam mācījušies dzirdēt to, ko ir grūti vai neērti uzklausīt.

Pērn tieši pirms Ir rašanās sanāca būt Japānā. Pateicoties internetam, darbus varēju turpināt, tāpēc prātā vienmēr bija kāds jautājums par to, kā Ir vēl nav. Viendien biju svētnīcā, kas Tokijā uzcelta par godu imperatoram Meidzi. Varens vīrs, kura laikā Japāna izauga par attīstītu 20.gadsimta sākuma lielvalsti. Turklāt sacerējis vismaz 100 tūkstošus vaku jeb tradicionālo 31 zilbes vārsmu.

Nākotni nemēdzu zīlēt, bet japāņu veiksmes rituāli izrādījās ļoti lipīgi – noziedoju skanīgu grasi un no milzu bunduļa uz labu laimi izvilku salātzaļu tīstoklīti ar kādu Meidzi pantu. Tinot vaļā, ļipa drusku drebēja, bet Meidzi viedums bija nesatricināms arī pēc vairāk nekā 100 gadiem (un arī manā laja tulkojumā): «Agrāk vai vēlāk, bet vienmēr mērķi sasniegs tas, kurš ir patiess.» Paldies Meidzi par uzmundrinājumu un paldies jums, kas darījāt šo Ir pirmo gadu iespējamu!

Radars pasaulē

Posted on marts 30, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

 

NATO pārņēmusi vadību starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Lībijā. «NATO ieviesīs visus ANO rezolūcijas aspektus. Neko vairāk, neko mazāk,» uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. NATO jau nodrošina ANO noteikto ieroču embargo Kadāfi režīmam un ir iesaistījusies lidojumu aizlieguma zonas izveidē virs Lībijas. Svētdien pieņemtais plāns paplašina NATO pilnvaras, atļaujot uzbrukumus arī tankiem un artilērijai, taču tikai gadījumos, ja ir apdraudēti iedzīvotāji.

Parādu māktā Portugāle politiskās krīzes dēļ var būt spiesta klauvēt pie Starptautiskā Valūtas fonda un citu aizdevēju durvīm, lai lūgtu glābšanu no bankrota, brīdinājis finanšu ministrs Fernandu Teišeira duš Santušs. Premjers Žozē Sokratišs pagājušonedēļ atkāpās no amata, jo parlaments noraidīja viņa vadītās mazākuma valdības piedāvātos taupības pasākumus. Portugālei varētu būt nepieciešams 75 miljardu eiro aizdevums.

Francijā svētdien pašvaldību vēlēšanu otrajā kārta uzvarēja opozīcijā esošā Sociālistiskā partija, un panākumus guva arī galēji labējā Nacionālā fronte. Šīs vēlēšanas tika uzskatītas par pēdējo lielāko pārbaudījumu Sarkozī pirms prezidenta vēlēšanām nākamgad. Viņa popularitātes reitings ir sarucis zem 30%, un viņa partija UMP ir satraukta par iespēju, ka Sarkozī neiekļūs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Augsnē pie avarējušās Fukušimas atomstacijas Japānā atrasts plutonijs, taču piesārņojuma līmenis nav bīstams veselībai, paziņojis stacijas apsaimniekotājs Tokyo Electric Power. No piecās vietās ņemtajiem paraugiem vismaz divi varētu būt saistīti ar avāriju, ko izraisīja 11.marta zemestrīce un cunami. Oficiālais bojāgājušo un bez vēsts pazudušo skaits pārsniedzis 28 000.

Kosovas prezidenta Behģeta Pacolli ievēlēšana ir bijusi nekonstitucionāla, paziņojusi Konstitucionālā tiesa. Parlaments Pacolli ievēlēja 22.februārī, bet opozīcija balsojumu boikotēja, jo Pacolli ir biznesa saites ar Krieviju, kura ir pret Kosovas neatkarību, un viņš izmantojot politiku savu biznesa mērķu sasniegšanai. Pacolli pieder būvfirma Mabetex, kura rekonstruējusi Kremli, Lielo teātri un Krievijas Valsts domes ēku.

23.martā mūžībā 79 gadu vecumā aizgājusi viena no dižākajām 20.gadsimta kinozvaigznēm Elizabete Teilore. Vairāk nekā 50 gadus ilgās karjeras laikā Teilore divas reizes ieguvusi ASV kinoakadēmijas balvu Oskars un filmējusies tādās kinolentēs kā Kleopatra, Kam no Vulfa kundzes bail un daudzās citās.

ASV mediju kompānija New York Times Co. pirmdien sāka digitālo abonēšanu avīzes interneta mājaslapai. Kompānijas valdes priekšsēdis Artūrs Sulcbergers norādīja, ka digitālās abonēšanas ieviešana ir «investīcijas mūsu nākotnē». Tāpat kā citus drukātos izdevumus, arī New York Times ir skāris reklāmu apjoma kritums, tirāžas samazināšanās un lasītāju novēršanās no drukātās preses.

Tūkstošiem cilvēku svētdien Bulgārijā bloķēja galvenos autoceļus un veidoja milzu sastrēgumus galvaspilsētā, protestējot pret augstajām degvielas cenām. Kampaņas rīkotāji sola, ka šādi protesti notiks ik pēc divām nedēļām, līdz valdība samazinās cenas. Piemēram, dīzeļdegvielas cena kopš janvāra pieaugusi par 40% un sasniegusi 2,52 levas (90,5 santīmus) par litru.

Radars Latvijā

Posted on marts 30, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

 

Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti aprīlī rīkos kopēju sēdi, uz kuru aicinās Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš apliecinājis gatavību kandidēt uz amatu arī uz otro termiņu, pirmdien pavēstīja premjerministrs Valdis Dombrovskis un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Dombrovskis norādīja, ka Vienotība ir paudusi atbalstu Zatleram un tagad tiek gaidīts ZZS viedoklis. Brigmanis apstiprināja, ka viņa mērķis ir pārliecināt tos ZZS Saeimas frakcijas deputātus, kuri neuzskata Zatleru par labāko kandidātu augstajam amatam.

Bijušais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks Vladimirs Vaškevičs atbrīvots no apcietinājuma pret 60 000 latu drošības naudu. Viņam piemēroti trīs citi drošības līdzekļi. Vaškeviču aizdomās par kukuļdošanu KNAB aizturēja 31.janvārī, un aiznākamajā dienā tiesa viņu apcietināja.

Stājies spēkā spriedums, ar kuru Saeimas deputātam Aināram Šleseram (PLL) uzdots samaksāt valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai morālo kompensāciju 5000 latu apmērā par godu un cieņu aizskarošajiem izteikumiem. Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, ko bija iesniedzis viņa advokāts. Deputātam uzlikts par pienākumu atsaukt LTV raidījumā Panorāma 2007.gada 10.oktobrī teikto, ka  Sudraba «izmanto valsts resursus kādām privātām vajadzībām».

Vienotība varētu atbalstīt pašreizējā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Arņa Cimdara pārvēlēšanu amatā uz piekto pilnvaru termiņu, pirmdien pēc viņa uzklausīšanas frakcijas sēdē žurnālistiem atzina Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Zaļo un Zemnieku savienība jau agrāk pauda atbalstu Cimdara atkārtotai apstiprināšanai amatā. Līdz ar koalīcijas atbalstu Cimdaram savu deputātu balsis sola arī opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcija.

Daugavpils dome no amata atbrīvojusi domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi (LPP/LC) un viņa vietā ievēlējusi Žannu Kulakovu, kas domē arī ievēlēta no LPP/LC saraksta. Lāčplēsis nolēmis izstāties no LPP/LC un devies uz Peipusa ezeru Igaunijā zvejot.

53% Latvijas iedzīvotāju savas ģimenes finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu, liecina jaunākais DnB Nord Latvijas barometra pētījums. 16% savas ģimenes finansiālo stāvokli novērtējuši kā ļoti sliktu, bet 37% – kā drīzāk sliktu. Šādi domājošo cilvēku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo janvāra pētījumu, palielinājies par 11 procentiem.

Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palāta atzinusi bijušo KNAB darbinieci Indru Veipu par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja tā izraisījusi smagas sekas, un sodījusi ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Veipa apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas 33 tūkstošu latu apmērā piesavināšanos laikā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto – bijušo KNAB darbinieku Jāni Imšu – spriedums jau ir stājies spēkā. Viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis vērsies prokuratūrā ar lūgumu vērtēt, vai biroja operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša apgalvojumi nesatur noziedzīga nodarījuma pazīmes. Jurašs 22.martā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē paziņoja, ka Vilnītis prettiesiski un bez pamata lūdzis noklausīties politiķu sarunas.

A/s Preiļu siers valdes loceklis Jāzeps Šnepsts negrasās atvainoties un atsaukt savus izteikumus par jaunveidojamo piena pārstrādes uzņēmumu SIA Latvijas piens, kas esot «naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā». Atbildot uz šo apgalvojumu, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs pieprasīja no Šnepsta atvainošanos.

Nākamā pietura — demokrātija?

Posted on marts 30, 2011 by - Pasaulē

Prezidents ir gāzts, nīstā drošības policija likvidēta, konstitūcijā ir ieviesti labojumi. Uz kurieni pēc vēsturiskā dumpja virzās lielākā arābu valsts – Ēģipte?

Nesen kādu vakaru graciozajā Suecas kanāla ostas pilsētā ieradās ceļojošā «demokrātijas skola». Tie bija daži lielākoties gados jauni aktīvisti, kuru sejas pirms pusotra mēneša bieži bija redzamas masu protestos Atbrīvošanas laukumā galvaspilsētas Kairas centrā. Kad beidzās runas, uz improvizēto skatuvi teltī metās azartisks pūlis. 

Daži vienkārši vēlējās pieskarties Atbrīvošanas laukuma varoņiem, citi gribēja nofotografēties. Taču pāri tam visam bira līdzīgi jautājumi, pārkliedzot skaļo vēju, kas kulstīja palmu zarus Portsaīdas galvenajā laukumā. 

«Vai jūs uztrauc Ēģiptes nākotne?» 

«Kāpēc valdošie ģenerāļi tik lēni ievieš cilvēku prasības?» 

«Vai kāds no jums kandidēs uz prezidenta amatu?» 

«Vai jums jau ir politiskā partija?» 

«Kad sāksies izglītības sistēmas reforma?» 

Atbraukušie nezināja atbildes uz visiem jautājumiem, taču viens no viņiem, 43 gadus vecais politisko zinātņu profesors Amrs Hamzavī, atbildēja vismaz par partiju: «Mēs aizvien meklējam vislabāko nosaukumu un idejas, kas spētu piesaistīt cilvēku uzmanību.» 

Šim 15 vīriešu un sieviešu kodolam, kas palīdzēja vadīt tautas kustību prezidenta Hosni Mubaraka gāšanai, tagad līdz galam jānovada vēl nepabeigtais sacelšanās uzdevums: jāizārda autoritārā sistēma. Lai to panāktu, viņi cenšas ļoti ierobežotā laikā radīt jaunu nacionālu politisko organizāciju, pie reizes mēģinot novērst tādu jau eksistējošu politisko grupu kā Musulmaņu brālība nostiprināšanos politiskajā vakuumā. 

Šādas tikšanās kā Portsaīdā viņi organizē gandrīz ik vakaru, braukājot pa visu valsti. «Protestu laikā, izmantojot [sociālo tīklu] Facebook, viņi rīkojās ļoti prasmīgi, bet tagad viņiem savas idejas ir jāpieradina ielās,» komentē politiskais konsultants Mišels Munjē. 

Protams, Atbrīvošanas laukuma aktīvisti spēja iedvesmot miljoniem cilvēku iziet ielās un piedalīties protestos prezidenta gāšanai, taču jaunais uzdevums ir krietni grūtāks – ir jāpārliecina par savām idejām, jāpanāk, lai cilvēki par tām balsotu un viņiem būtu vērā ņemama ietekme nacionālajos jautājumos. 

Partija rekordātrumā
Pagaidām viņiem nav pat biroja. Uz apspriedēm parasti sanāk lētā mugursomnieku hostelī Kairas centrā – kādreiz krāšņā namā, kas jau sen pārdzīvojis savas labākās dienas. Viņi diskutē cigarešu piedūmotā telpā un strīdas par labāko nosaukumu (pirms dažām dienām viņi vienojās, ka nosaukums būs Ēģiptes sociāldemokrātiskā partija, otrs spēcīgākais nosaukuma kandidāts bija «Laukums» kā atsauce uz galveno protestu vietu). 

Viņu finanses ir ierobežotas, lai gan pēdējā laikā piesakās arvien vairāk ziedotāju. Taču, iespējams, visgrūtākais uzdevums ir izstrādāt stratēģiju kā savu kreiso un sekulāro ideoloģiju darīt pievilcīgu lielākoties konservatīvajā un reliģiozajā ēģiptiešu sabiedrībā. 

«Ja vēlamies mainīt politisko dzīvi valstī, tad ir jāpanāk, ka pie teikšanas ir nevis atsevišķas personas, bet gan institūcijas,» skaidro Nasers Abdels Hamids (28), kādu vakaru uzrunājot aptuveni 40 šķietami turīgu vīriešu un sieviešu, kas sapulcējušies uz politisku sanāksmi kādā Kairas frizētavā. Tā vietā, lai sadzīvotu ar arābu valstīm tipisko politisko modeli, kad pie varas ir viens vadonis, kas lielākoties netraucēti rīkojas pēc saviem ieskatiem, «šī ir vienīgā iespēja radīt partiju, kas izaugusi no apakšām», mudina Hamids. 

Jaunie aktīvisti sāk mulst, kad viņiem pajautā, vai viņi pārstāv Ēģiptes tautu vai vismaz jaunāko paaudzi. Viņi uzstāj, ka vienkārši vēlas virzīt uz priekšu revolucionārās pārmaiņas. Pirmais lielākais izaicinājums bija nacionālais referendums aizpagājušajā sestdienā – pašlaik pie pagaidu varas esošā armijas augstākā padome bija sagatavojusi astoņus labojumus konstitūcijā, kas paredz, ka jaunas parlamenta vēlēšanas var sarīkot jau jūnijā un prezidentu ievēlēt augustā vai septembrī. Jauniešu aktīvisti aģitēja balsot pret – viņuprāt, šis process jāpagarina vismaz uz sešiem mēnešiem, dodot vairāk laika jaunu demokrātisku spēku pašorganizācijai. Pārliecinošs vairākums referenduma dalībnieku tomēr nobalsoja par. 

Tagad aktīvisti steidzas veidot savu kandidātu sarakstu parlamenta vēlēšanām, lai gan pat paši īsti netic, ka paspēs formāli izveidot partiju, sapulcinot tās rindās līdzšinējos atbalstītājus, kuru politiskie uzskati bieži vien ievērojami atšķiras. 

Jaunie liberāļi ir sašķēlušies divās grupās galvenokārt ekonomisku jautājumu dēļ. Viskreisāk noskaņotais spārns grib fokusēties uz sociālā taisnīguma jautājumiem, piemēram, palielināt minimālo algu līdz 200 ASV dolāriem mēnesī (Ls 100), skaidro īru un ēģiptiešu izcelsmes psihiatre Sallija Mūra (32). Pašlaik minimālā alga ir 35 dolāri (Ls 18), un pat to darba devēji bieži vien ignorē. Viens no izaicinājumiem ir arī spēja uzrunāt dažādās ēģiptiešu grupas, ieskaitot kristiešu minoritāti – koptus, nūbiešu etnisko grupu valsts dienvidos un tuksneša ciltis beduīnus Sīnāja pussalā. 

Un vēl – kā pārliecināt cilvēkus balsot par sekulāru partiju? Pēdējos gados reliģiskie ekstrēmisti ir veiksmīgi izkropļojuši vārda «ilmani» jēgu. Burtiski tulkojot, tas nozīmē «sekulārs». Taču regulāra lamāšana pielipinājusi tam sinonīmu «kufr» jeb bezdievis. 

«Vārds «sekulārs» tagad netiek uztverts diez cik labi,» nopūšas Mūra. Tāpēc, tiekoties ar cilvēkiem, viņas domubiedri izvairās to lietot, tā vietā sakot, ka mērķis ir moderna, pilsoniska un demokrātiska valsts. 

Patiesībā šai ideoloģiju sadursmei ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, kad dzima Ēģiptes neatkarības kustība. 

Biznesmenim Tarekam Hegijam, kas tagad dibina savu partiju, patīk atstāstīt, kas notika ar pirmo prominentāko Rietumu stila demokrātijas pionieri Ahmedu Lutfi Saīdu. 1923.gada parlamenta vēlēšanās viņa reliģiskie konkurenti sāka izplatīt baumas, ka vārds «demokrātija» patiesībā nozīmē «mainīšanos ar sievām». Kad kādā lielā kampaņas pasākumā Ēģiptes laukos viens no zemniekiem pajautāja, vai Saīds ir demokrāts, un viņš lepni atbildēja, ka tik tiešām tāds ir, gandrīz visi atnākušie steigšus izklīda. 

Tieši šādu aizspriedumu dēļ viena no desmit grupām, kas apvienojusies Revolucionārajā jauniešu koalīcijā, – 6.aprīļa kustība (tā jau 2008.gada 6.aprīlī ar Facebook starpniecību aicināja uz streiku) – nolēmusi, ka nebūs partija un nepiedalīsies vēlēšanās. Viņu mērķis ir kļūt par politisko sargsuni, kas vērtēs jaunās valdības darbu un aģitēs par demokrātisku principu īstenošanu. 

«Mums ir jāsāk politiskās izglītošanas kampaņa, lai radītu pamatu jaunai politiskai dzīvei,» teica viens no kustības dibinātājiem Ahmeds Mahers, uzrunājot mītiņu Ismaīlījas pilsētā, kas arī atrodas pie Suecas kanāla. Viņš atstāstīja gadījumu, kad kādā citā administratīvajā apgabalā cilvēki viņam jautājuši – kā pārliecināt Kairu, lai tā nomaina Mubaraka iecelto gubernatoru. «Es viņiem atbildēju ar pretjautājumu – kāpēc jūs paši nevarat aiziet uz viņa biroju un vienkārši patriekt?» 

Vai reliģija gūs virsroku?
Pašlaik izskatās, ka gaidāmajām vēlēšanām vislabāk ir sagatavojusies Musulmaņu brālība – islāmistu kustība, kura Ēģiptē tika aizliegta 1954.gadā un kopš tā laika darbojusies nosacītā pagrīdē. Tās pazīstamākās figūras pašlaik publiski cenšas neizrādīt platos smaidus, kas liecina par pārliecību – mūsu laiks ir pienācis. Viņi sola, ka neizvirzīs savu kandidātu prezidenta amatam, un jaunajā parlamentā negrib vairāk par 35% vietu. 

Lai gan Ēģiptē aizvien nav politisko partiju likumu, Brālība vienā no aizvadītajām nedēļas nogalēm Kairā sarīkoja plašu pasākumu, kas apliecināja, ka viņi no kustības tik tiešām ir kļuvuši par partiju. Vakara debesis izgaismoja kustīgu prožektoru stari, bet virs konferenču zāles ieejas bija izkarināts liels plakāts gan arābu, gan angļu valodā – «Musulmaņu brālības godināšana». Agrāk šāda izkārtne nozīmētu tūlītējus arestus. 

Kritiķi norāda, ka Brālības zināmākās personas ir «reliģiskie ājatollas, kas nomaskējušies jēriņu kostīmos», tajā pašā laikā pati Brālība aizvien uzstāj, ka viņu mērķis ir nacionālā vienotība. 

«Musulmaņu brālība ir atvērta visiem sociālajiem un politiskajiem slāņiem: musulmaņiem, kristiešiem un visiem politiskajiem spēkiem,» klātesošajiem teica galvenais orators Hairats al-Šatirs, kas tikai nesen tika atbrīvots no ieslodzījuma. «Esam atvērti ikvienam, kuru apspieda Mubaraks. Ir jāsadodas rokās, lai atrisinātu šīs zemes problēmas.» 

Taču arī Brālībai ir parādījušies konkurenti. Par savu dibināšanu paziņojušas jau sešas reliģiskās partijas. Viena no tām ir pieslējusies harismātiskam musulmaņu priesterim Amram Haledam (Aleksandra Ļedjajeva vietējā versija – red.). Vēl viena balstās uz kaujinieku grupējumu Gamaa al-Islamiya, kura mērķis iepriekšējos gados bija Mubaraka vardarbīga gāšana un islāma režīma ieviešana (ASV un ES to ierakstījusi teroristu grupējumu sarakstā). 

Savukārt nereliģisko politisko aktīvistu vidē ir liels jūklis. «Tagad katri pieci cilvēki dibina savu partiju,» saka politiskais konsultants Munjē. Pat Mubaraka vadītā Nacionāli demokrātiskā partija ir sadalījusies mazākās grupiņās un prāto par jauniem nosaukumiem, iepinot tajos vārdus «jaunatne» un «25.janvāris» (diena, kad Atbrīvošanas laukumā notika pirmā demonstrācija). 

Nav šaubu, ka ēģiptieši pašlaik ir pārņemti ar politisku azartu. 

«Es neticu pats savām acīm – ka stāvu Kairā Nīlas krastā un varu personīgi tikties ar pilsoni, kas nolēmis kandidēt prezidenta vēlēšanās,» labi nostādītā balsī paziņoja vakara vadītājs populārā kultūras centrā. Tā bija pilsoņu tikšanās ar Amru Musu, ilggadējo Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru. 

Drīz vien vakara vadītājam bija jālūdz, lai klātesošie uzvedas savaldīgāk, jo nav labi, ka pie mikrofona jautājumu uzdošanai vienlaikus cenšas pieķerties simt cilvēku. Atmetuši cerību tikt pie mikrofona, vairāki gados jauni cilvēki ielenca skatuves priekšu un sāka bombardēt Musu ar aizskarošiem jautājumiem par viņa nereti lišķīgo karjeru. 

Daudzi sūdzas, ka jaunā realitāte ir kā zvēru dārzs. «Pēkšņi radusies situācija, kad cilvēkiem ir iespēja paust viedokli, lai gan nekad agrāk viņiem nav bijusi tāda iespēja. Gluži pretēji – tika darīts viss, lai nekādu demokrātisku viedokļu nebūtu,» saka Zeinaba Faruka (33), kas atnāca uz tikšanos ar Musu. Tajā pašā laikā Portsaīdā un citās pilsētās, kur ierodas Atbrīvošanas laukuma protestu veterāni, kuriem izdevās panākt Mubaraka gāšanu, vietējie viņus sagaida ar cerību, ka tieši šiem jaunajiem aktīvistiem izdosies izvest zemi arī no negaidīti nepievilcīgā politiskā «zvēru dārza». «Mēs uzticamies viņu viedoklim,» saka Mohameds el-Saids (31), angļu valodas skolotājs. «Šie cilvēki ir līderi. Viņi ir mūsu skolotāji, kas palīdzēs mums izveidot jaunu demokrātisku dzīvi.»

Iespējamie Ēģiptes prezidenta amata kandidāti

Mohameds el-Baradejs, 68
Bijušais starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadītājs. 2005.gadā saņēma Nobela miera prēmiju par «centieniem novērst kodolenerģijas izmantošanu militāros nolūkos». Kritiķi pārmet, ka pārāk ilgu laiku dzīvojis ārpus Ēģiptes un ir pārāk kosmopolītisks.

Amrs Musa, 74
Diplomāts un Arābu valstu līgas ģenerālsekretārs kopš 2001.gada. Bija populārs Ēģiptes ārlietu ministrs 90.gados, taču pēdējā laikā izpelnījies kritiku par Arābu līgas «bezzobainību» izšķirīgos ģeopolitiskos notikumos.

Omārs Sulejmans, 74
Bijušais pret-izlūkošanas dienesta vadītājs no Mubaraka «galma» , kuru, sākoties protestiem, steigšus iecēla par viceprezidentu. Amatā noturējās tikai 14 dienas. Kritiķi norāda, ka Sulejmans ir Mubaraks II, kas, piemēram, nodarbojies ar politisko ieslodzīto spīdzināšanu.

Ahmeds Šafiks, 70
Bijušais gaisa spēku komandieris un civilās aviācijas ministrs kopš 2002.gada. Šāgada 29.janvārī Mubaraks viņu steigšus iecēla premjera krēslā, taču tajā noturējās tikai mēnesi – opozīcija viņu kritizēja kā veco Mubaraka gvardi.

Hamdīns Sabahi, 57
Bijušais žurnālists un parlamenta loceklis kopš 2005.gada. Tajā pašā gadā paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu, taču mainīja domas. Mubaraka režīms vairākus gadus vilcināja viņa nacionālistiski noskaņotās partijas Karama (Cieņa) reģistrēšanu.

Ajmans Nurs, 46
Bija Mubaraka sāncensis 2005.gada vēlēšanās. Pēc tām viņu ieslodzīja uz četriem gadiem, jo Nura dibinātajai liberālajai Ghad (Rītdiena) partijai esot bijuši viltoti dokumenti. Dažas dienas pēc Mubaraka krišanas viņu uz ielas mēģināja sadurt kāds policists.

Ahmeds Zevails, 65
Nobela prēmijas laureāts ķīmijā (1999). Pirms gada teica, ka nevēlētos būt prezidents, taču tagad domas ir mainījušās. Konstitūcija gan paredz, ka kandidēt nevar persona ar dubultpilsonību. Zevails strādā universitātē Kalifornijā, un viņam ir arī ASV pilsonība.

Mohameds Badī, 67
Musulmaņu brālības līdz-priekšsēdētājs. Uzreiz pēc universitātes tika arestēts par iesaistīšanos konservatīvajā kustībā un cietumā pavadīja 10 gadus. Brālība pagaidām apgalvo, ka neizvirzīs savu kandidātu prezidenta amatam, taču var arī mainīt plānus.
Avots: Reuters

Kas noticis kopš Hosni Mubaraka gāšanas
Kopš 11.februāra vara nodota Armijas augstākajai padomei, kurā ir 19 ģenerāļu. Viņi atlaida parlamentu, apturēja konstitūciju un veic priekšdarbus jaunām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

Saūda Arābijas mediji apgalvo, ka Mubaraks (82) atrodas Tebūkas hospitālī, kur ārstē resnās zarnas un aizkuņģa dziedzera audzēju. Savukārt Ēģiptes armija pirmdien paziņoja, ka Mubaraks ar sievu un dēliem atrodas mājas arestā prezidenta pilī Šarm eš Šeihā, uz kurieni viņi pārcēlās pēc atkāpšanās.

8.martā tiesa Kairā noraidīja Mubaraka ģimenes lūgumu noņemt arestu viņu kontiem un īpašumiem, kas tika uzlikts nedēļu pēc prezidenta atkāpšanās. Tiesa, neviens īsti nezina, cik liela ir Mubaraku turība. Aplēses svārstās no 15 līdz 80 miljardiem dolāru. Marta sākumā tika izlaupīts Iekšlietu ministrijas slepenais arhīvs, un atklātībā nonāca divi šokējoši dokumenti. Viens ir «Misija nr.77»: drošības dienestam pērn 2.decembrī uzdots sarīkot sprādzienu kristiešu konfesijas koptu baznīcā Aleksandrijā. Uzbrukums notika Jaungada dienā, nogalinot 21 cilvēku. Valdība pēc sprādziena publiski apsūdzēja Musulmaņu brālību.

Otrs dokuments: trīs sprādzienus 2005.gada jūlijā Šarm eš Šeihā pasūtīja Mubaraka dēls Gamals (47), kurš bija sastrīdējies ar biznesmeni Huseinu Salemu par peļņas procentiem gāzes eksportā uz Izraēlu. Salemam pieder arī Movenpick un Naama Bay viesnīcas, kā arī bazārs kūrortā. Pie viesnīcām un tirgū novietotās bumbas nonāvēja 88 cilvēkus. Valdība oficiāli apsūdzēja islāma ekstrēmistus.

77% referendumā nobalsoja par armijas sagatavotajiem konstitūcijas grozījumiem. Referendumā piedalījās 41% balsstiesīgo, un tas ir aktivitātes rekords. Viens no labojumiem noteic, ka prezidentu ievēl uz četriem gadiem un ne vairāk par diviem termiņiem. Jaunas vēlēšanas jāsarīko nākamo sešu mēnešu laikā.

Jauniešu grupas, kas sāka protestus janvārī, aicināja balsot pret labojumiem, mudinot rakstīt pilnīgi jaunu konstitūciju. Vecās pielabošana esot tikai «diktatūras leģitimizēšana», jo 1971.g. rakstītais likums aizvien pārāk daudz varas koncentrē potenciālā prezidenta rokās.

Musulmaņu brālība aicināja nevilcināt reformas un balsot par, jo citādi Ēģipte varot kļūt par sekulāru valsti. Labojumus atbalstīja arī Mubaraka vadītās pajukušās Nacionāli demokrātiskās partijas jaunie atvasinājumi. Dienu pirms referenduma Kairā tika izkaisītas musinošas skrejlapas: noraidot konstitūcijas labojumus, «Ēģiptē, tāpat kā Šveicē, vairs nevarēs dzirdēt mošeju aicinājumus uz lūgšanām, tāpat kā Francijā, tiks aizliegta musulmaņu sieviešu galvassega, tāpat kā Amerikā, vīrieši varēs precēties ar vīriešiem un sievietes ar sievietēm».

Cunami atvēsina Baltiju

Posted on marts 30, 2011 by - Tēma

Vēl pirms mēneša gaisā virmoja politiska nolemtība – Krievija kā tanks gāja uz priekšu ar savu Kaļiņingradas atomelektrostacijas projektu, kas torpedēja Baltijas valstu izraušanos no kaimiņvalsts enerģētiskās atkarības nagiem. Turklāt Latvija pavīdēja kā vājais posms, kas varētu uzkāpt uz Krievijas grābekļa. Tad nāca cunami. Apturējis kodolstaciju Japānā, tas var nogremdēt arī projektus Baltijā

Oficiāli Baltijas valstu valdību nostāja nav mainījusies. Tās ir apņēmušās, piesaistot arī poļus, būvēt atomelektrostaciju (AES) Visaginā Lietuvā un uzskata, ka Japānas kodolreaktoru krīze ietekmēs vienīgi AES drošības standartus. «Visagina ir modernākais atomelektrostacijas projekts Eiropā, un mēs virzīsimies uz priekšu kā plānots,» saka Lietuvas enerģētikas ministra padomnieks Ķēstutis Jaunišķis. «Es nedomāju, ka šiem notikumiem būs būtiska ietekme uz projektu,» piebilst Einari Kisels, par enerģētiku atbildīgais Igaunijas Ekonomikas un satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) marta vidū apliecināja, ka attieksme pret Visaginas projektu paliek nemainīga. 

Tā ir politiskā griba, bet tas nenozīmē, ka enerģijas industrijā viss palicis pa vecam. «Neapšaubāmi, situācija ir mainījusies,» saka starptautiskais enerģētikas konsultants Juris Ozoliņš. «Sabiedrības drošības un veselības jautājums ir pacēlies citā līmenī.» Par to liecina pasaules valstu reakcija un diskusija ārvalstu medijos, kuros tagad plaši tiek uzdots jautājums – vai AES tiešām ir drošā un neizbēgamā nākotnes enerģija?

Cīņa pret klimata izmaiņām pēdējos gados pasaulē AES bija padarījusi par populāru izvēli, tika runāts par gaidāmo atomenerģijas renesansi, un valdības bija gatavas dažādi atbalstīt kodolreaktoru būvi (piemēram, ASV šiem projektiem piedāvāja kredītu galvojumus). AES ir savi vides riski, kas saistīti ar kodolatkritumu glabāšanu un radiācijas noplūdi avāriju gadījumā, tomēr tās tiek uzskatītas par tīriem enerģijas ražotājiem – atšķirībā no fosilā kurināmā (gāzes, ogļu) stacijām kodolreaktori nerada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. AES arī var nodrošināt lielas enerģijas jaudas par stabilu cenu. 

Tomēr renesanse nav notikusi. Kā žurnālā Time izteicies Atomenerģijas institūta viceprezidents Ričards Maiers, mītu par to ir radījuši enerģētikas industrijas draugi, nevis pati industrija. Privātais kapitāls ieguldījumus AES vēl pirms Japānas krīzes gluži vienkārši uzskatīja par ekonomiski riskantiem. Lai uzbūvētu AES, ir nepieciešami milzīgi kapitālieguldījumi, bet par to atmaksāšanos nav drošības. Drošāk ir ieguldīt citās tehnoloģijās, kuras nav tik dārgas un sola lielāku atdevi. Papildu risku ir radījusi globālās ekonomikas lejupslīde, jo samazinājies pieprasījums pēc jaunām enerģijas jaudām. 

Kā atomenerģijas industrijai veltītā plašā materiālā raksta Time, pasaulē pašlaik tiek būvēti 65 jauni reaktori, galvenokārt tos finansē valdības ar Ķīnu un Krieviju priekšgalā. «Privātais kapitāls atomenerģiju joprojām uzskata par «radioaktīvu» un tā vietā plūst pie dabasgāzes un atjaunojamajiem resursiem, kuru cenas strauji krīt. Atomenerģija attīstās vienīgi vietās, kur par to var piespiest samaksāt nodokļu maksātājus,» raksta Time. 

«Vismaz pāris nākamajās desmitgadēs atomenerģija būs ļoti nekonkurētspējīga,» The Los Angeles Times citē Amerikas zinātnieku federācijas prezidentu Čārlzu D.Fergusonu. Finansiālu apsvērumu dēļ ASV kopš 2008.gada ir apturēti AES projekti deviņos štatos, vēl citi ir aizkavējušies. 

Līdzīgi notikumi risinās tepat Eiropā. «Naudas trūkums un neskaidrās enerģijas cenas novilcina vai aptur atomenerģijas projektus Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā,» gada sākumā rakstīja Reuters. Ziņu aģentūra min vairākus piemērus – aizkavējušos AES projektus Čehijā, Polijā un Bulgārijā, lielu privāto investoru lēmumu izstāties no jaunu kodolreaktoru būves projektiem Rumānijā. «Pasaule ir mainījusies, ikviens ir kļuvis piesardzīgs, kad ir runa par lielas naudas tērēšanu. Šie projekti ir sarežģītāki nekā pagātnē, un kāre pēc riska ir mazinājusies,» Reuters citē firmas Accenture enerģētikas konsultantu Stefanu Vertšulti. Lai dalītu risku, AES projektiem tiek meklēti daudzi partneri. 

Juris Ozoliņš stāsta, ka problēmas pabeigt sāktas AES pašlaik ir arī Somijā un Francijā. 

Dārgās kodoltehnoloģijas
Latvijas medijos pēdējās nedēļās plaši izskanējis viedoklis, ko pārsvarā pārstāv kodolfiziķi, ka avārija Japānas reaktoros nepadara atomenerģiju mazāk drošu – pasaulē darbojas ap 440 kodolreaktoru, un vērā ņemamas avārijas līdz šim piedzīvotas tikai trijās stacijās (tagad Fukušimā, pirms tam Černobiļā Ukrainā un Trīs Jūdžu salā ASV). Vērienīgas katastrofas notiek daudzās nozarēs, piemēram, aviācijā, taču tas šīm industrijām nepārvelk svītru. Turklāt visu laiku lielākās industriālās katastrofas slava pieder nevis Černobiļai, bet pesticīdu rūpnīcai Indijā, kur 1984.gadā uzreiz gāja bojā vismaz 2200 cilvēku un dažādas pakāpes veselības problēmas bija simtiem tūkstošu. Černobiļā tieši no radiācijas miruši 47 cilvēki, bet desmitiem tūkstošu avārija varētu būt pastiprinājusi slimības un saīsinājusi mūžu. 

Tomēr ir pārgalvīgi teikt, ka avārijai Fukušimā nebūs seku. Tā izraisīja paaugstinātu (lai arī niecīgi) radioaktīvo vielu klātbūtni Tokijas dzeramajā ūdenī un jūrā, kas uzreiz radīja jautājumu par iespaidu uz zivīm. Lauksaimniecības kultūru lauki radiācijas dēļ reģionā palika nenovākti. Par bīstamu pasludinātā zona ap Fukušimu ir tikai pletusies plašāka (pašlaik 30 km), un neviens neņemas prognozēt, kādas būs krīzes beigas. 

Pāragri arī priecāties, ka Fukušima ir iztikusi bez cilvēku upuriem, jo AES teritorijā radiācija stipri pārsniedz veselībai bīstamo robežu – slieksnis ir 100 milizīvertu gadā, bet, pēc Japānas varas iestāžu ziņām, AES strādnieki saņēmuši 400 milizīvertu stundā, ko salīdzina ar šādā laika sprīdī veiktiem 2000 rentgena izmeklējumiem. Kaut arī darbinieki strādā aizsargtērpos, tiek uzraudzīti un 400 milizīvertu vēl nenozīmē automātisku nāves spriedumu, daži zinātnieki uzskata, ka «saglabāt dzīvību dažiem no šiem cilvēkiem būs īsts izaicinājums», žurnālā Time delikāti izsakās fiziķis Kenets Bergerons. Uz šīm sekām nereaģēt vienkārši nebūs iespējams. 

Pēc Japānas notikumiem Eiropas Savienībā izlemts veikt visu AES pārbaudes, bet Vācija uz laiku apturēja septiņas atomstacijas. ASV Atomenerģijas regulēšanas komisija paziņoja par visu nozares plānu pārskatīšanu, bet Ķīna – par jauno AES būvniecības projektu iesaldēšanu. 

«Ja tas notiek Japānā, tas var notikt jebkurā laikā citā vietā. Visur, kur cilvēks ir radījis kādu tehnisku ierīci, ir iespējamas kļūdas – gan pašā tehnikā, gan cilvēka rīcībā. Jautājums ir par kļūdas sekām un izmaksām. Atomenerģijas gadījumā tās ir ļoti augstas,» uzskata Juris Ozoliņš. «Notikumi Japānā katru dienu rada jaunus argumentus, kādēļ kodoltehnoloģija būs dārga. Būs jaunas paaugstinātas prasības ne tikai pašiem reaktoriem un stacijām, bet arī drošībai un veselībai tuvākā un tālākā apkārtnē. Nedomāju, ka sabiedrība būs gatava uzņemties tik lielas izmaksas kāda atsevišķa biznesa atbalstam. Ļoti piesardzīgi būs finansētāji un privātā nauda,» spriež Ozoliņš. 

«Industrijas draugi var ignorēt Fukušimu, bet industrija to nedarīs. Tā pret sabiedrības drošību izturas nopietni, un kodolreaktora avārija ir slikta biznesam: neviens uzņēmums negrib vienas nakts laikā zaudēt 10 miljardus dolāru vērtu reaktoru. Bet papildu drošības pasākumi maksā naudu,» raksta Time. 

Visagina meklē investorus
Privātās naudas piesardzīgā attieksme pret atomenerģiju vistiešākajā veidā attiecas arī uz Visaginas atomelektrostaciju, kurai lietuvieši pašlaik cenšas atrast investoru. Pirmie mēģinājumi vēl pirms Japānas krīzes bija neveiksmīgi: dienvidkorejiešu Korea Electric Power Corp. bija piekritis piedalīties AES būvē, bet pagājušā gada beigās negaidīti atteicās. Lietuvā ir plaši izskanējis viedoklis, ka korejiešus varētu būt ietekmējis Kremlis, kas bīda savas stacijas plānus reģionā, tomēr Ozoliņš nenoraida iespēju, ka savu lomu nospēlēja ekonomiskie apsvērumi. 

Par Visaginas projekta izdošanos nav pilnībā pārliecināti arī paši lietuvieši. Prezidente Daļa Grībauskaite februārī intervijā Dienai sacīja, ka «AES paliek kā viens no Lietuvas stratēģiskajiem mērķiem, taču šodien iespējas to realizēt nevajadzētu pārvērtēt», jo Baltijas valstis investoru šim projektam pašlaik nevar piesaistīt. «Bez investora ne Lietuva, ne Latvija, ne Polija, nedz visas valstis kopā to nevar uzbūvēt. Jo mums nav nepieciešamo tehnoloģiju, nav tādu resursu un arī zināšanu,» izteicās Grībauskaite. 

Ozoliņš uzskata, ka pašreiz sabiedrību varēs pārliecināt par jaunas AES būvi tikai tad, ja «kādā vietā un ekonomikā reāli trūks elektrības un citas alternatīvas nebūs». Vai Baltijas valstis ir tas gadījums – Ozoliņš šaubās. Enerģijas bads reģionā netiek prognozēts, un rūpniecības bums nav gaidāms. 

Baltijas valstis par jaunas AES būvi vienojās jau 2006.gadā, galvenā motivācija bija aizvietot Ignalinas staciju, kuras slēgšanai Lietuva piekrita, iestājoties ES. (Ignalinas tehnoloģijas tika uzskatītas par nedrošām.) Bija izplatīts uzskats, ka Ignalinas slēgšana 2009.gada beigās reģionā radīs elektrības deficītu un cenu lēcienu, tomēr tā nenotika – trūkstošo enerģiju piedāvāja tirgus. Baltijas valstis tirgojas savā starpā un ar Krieviju, Baltkrieviju un Ziemeļvalstīm, ar kurām tirgi tuvākajos gados tiks integrēti vēl ciešāk, uzbūvējot jaunus savienojumus ar Zviedriju un Somiju. Piemēram, Latvijas elektrības gada patēriņš pārsniedz pašu saražoto, tomēr mēs elektrību ne tikai importējam, bet izdevīgos brīžos arī eksportējam, kas Latvenergo pēdējos gados nesa lielu peļņu. 

Pieņemot, ka elektrības patēriņš līdz ar ekonomikas attīstību augs, jaunu jaudu jautājums tomēr būs aktuāls. Taču brīvā tirgus principu iedzīvināšana elektrības tirgū nozīmē, ka svarīgi ir ne tikai uzbūvēt elektrostaciju, bet arī piedāvāt cenu ziņā konkurētspējīgu preci. 

Krievija vēlas dominēt
Var cerēt, ka tie paši faktori, kas apdraud Visaginas projektu, izjauks arī Krievijas plānus būvēt Kaļiņingradas AES, kuru Baltijas valstu valdības uzskata par reģiona enerģētikai nevēlamu. Krievija iepriekš ir paziņojusi, ka Kaļiņingradā piesaistīs privātos investorus, kuriem varētu piedāvāt vai nu 49% kapitāla vai ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumus, bet pašreizējos apstākļos investoriem šis projekts varētu nelikties pievilcīgs. 

Taču tas nenozīmē, ka Krievija liksies mierā, jo enerģētika tai vienmēr ir bijusi ne tikai bizness, bet arī politikas ierocis. Ja tai nebūtu politisku mērķu, Krievija pie Kaļiņingradas AES nemaz neķertos, jo pašai Kaļi-ņingradai tik liela stacija nav vajadzīga. «Jaudu analīze liecina, ka Kaļiņingradas AES ir politiski motivēta – pašiem Kaļiņingradas patērētājiem paredzēti tikai 20% AES jaudu,» saka ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Krievi zina, ka Baltijas valstu un Ziemeļpolijas vajadzības pilnībā nosegtu Visaginas AES (kurai ir salīdzinošas priekšrocības – gatava infrastruktūra, elektriskie tīkli, kas samazina izmaksas), un tomēr viņi sāka Kaļiņingradas projektu, neslēpjot, ka mērķis ir pārdot enerģiju šajā reģionā. «Esmu pārliecināts, ka Krievija gribētu apturēt Lietuvas projektu un būt galvenais šā reģiona spēlētājs,» Dienas Biznesam izteicies Igaunijas energokompānijas Eesti Energia vadītājs Sandors Līvs. 

Pat atmetot ģeopolitiskās bažas, Ozoliņš teic, ka par Kaļiņingradas staciju ir jāsatraucas Baltijas valstu pašreizējiem elektrības ražotājiem, jo, parādoties lielām jaudām un kombinējot ar eksistējošās stacijās ražoto elektroenerģiju, krievi varētu piedāvāt cenu, kuras priekšā vietējie izrādītos nekonkurētspējīgi. Jo sevišķi tas attiecas uz Latvenergo, kurš milzīgas jaudas plāno ražot augstas pašizmaksas gāzes termoelektrostacijās (TEC). 

Latvenergo gan tam nepiekrīt – uzņēmums uzskata, ka krievi būs ieinteresēti pelnīt, nevis dempingot, bet TEC būs vajadzīgi jebkurā gadījumā, lai ražotu siltumu Rīgai. 

«Kaļiņingradas kodolstacija Baltijas valstu enerģētikas tirgum radītu vairāk problēmu, nekā tās atrisinātu,» citās domās ir par enerģētiku atbildīgais Igaunijas valdības pārstāvis Einari Kisels. «Šādu staciju gadījumā vienmēr ir jautājums par rezerves jaudām – kurš ražos elektrību, ja ārpus elektrības tirgus esošā elektrostacija apstāsies? Par kādu cenu šo enerģiju ražos? Kā tas ietekmēs piegāžu pietiekamību Baltijas reģionā? Kā tiks risināti vides un citi jautājumi? Visi šie jautājumi nav atbildēti. Visaginas projekta gadījumā tos var viegli atbildēt,» uzskata Kisels. 

Lai Krievijas mērķi izdotos, ir vēl viens priekšnoteikums – tai ir jātiek klāt Baltijas valstu elektrības tīkliem un jāizveido jauni starpsavienojumi enerģijas pārvadei no Kaļiņingradas uz Lietuvu un Poliju. Tieši tāpēc Krievija reģionā īsteno aktīvu kampaņu par atbalstu Kaļiņingradas AES un starpsavienojumu izveidi. Lietuvas un Polijas nostāja pret starpsavienojumiem nav skaidra. Lietuva politiski it kā to negrib, bet bizness varētu gribēt. «Lai lemtu par tādiem projektiem, jāveic plaša analīze, ņemot vērā [enerģijas] sistēmas, vides, ekonomiskos un citus aspektus,» žurnālam Ir atbildēja enerģētikas ministra padomnieks Jaunišķis. Polija pagājušā gada nogalē paziņoja, ka ir piekritusi veikt izpēti par starpsavienojuma izveidi uz Kaļiņingradu, un arī šīs valsts politikā un ekonomikā cīnās spēki, kas gribētu ciešāku sadarbību ar Krieviju enerģētikā un kas to uzskata par nepieņemamu no valsts drošības viedokļa. 

Pēc J.Ozoliņa domām, Baltijas valstīm ir iespējas nobloķēt Kaļiņingradas piekļuvi tirgum, balstoties uz vides aizsardzības un enerģijas apgādes drošības jautājumiem, kuri tirdzniecības «karos» ir bieži izmantoti argumenti. «Valdībai vajadzētu rūpīgi izsmadzeņot, kādas ir mūsu nacionālās intereses.» Sarunas ar triju Baltijas valstu ministriju amatpersonām gan neliecina, ka tās mērķtiecīgi domātu, kā varētu nobremzēt Krievijas atomstacijas ienākšanu tirgū. 

Lietuvieši gan cīņā aktīvi izmanto vides faktoru, jo uzskata, ka netālu no tās robežas plānotajā stacijā negrasās ievērot starptautiskos standartus. «Krievijas iesniegtajos oficiālajos AES vides ietekmes novērtējuma dokumentos trūkst informācijas par to, kāda būs tās reālā ietekme,» saka Jaunišķis. Projekta attīstītāji neesot iesnieguši informāciju nedz par kodolatkritumu apsaimniekošanas metodēm, nedz par iespējamiem riskiem avāriju gadījumos, nedz iedzīvotāju evakuācijas stratēģijas. Japānas notikumu iespaidā lietuvieši aicinājuši Eiropas Savienību izmantot savas sviras un ietekmēt pierobežā plānoto AES drošības standartus. Lai arī tiešā veidā ES nevar noteikt prasības Krievijai, politiķi ir pārliecināti, ka ir mehānismi, kā iespaidot sadarbībā ar ES ieinteresēto Krieviju. 

Latvija uz Krievijas grābekļa?
ES sarunās Latvija gan ir atbalstījusi Lietuvu, taču uz šā fona kā minimums neveikli izskatās kāds Latvijas puses atzinums, kas ir pretējs Lietuvas secinājumiem. Janvāra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ieradās liela Krievijas delegācija, lai ziņotu par Kaļiņingradas AES ietekmi uz vidi. Pēc šīs tikšanās ministrija izplatīja paziņojumu, ka «tiek būvēta ļoti droša atomelektrostacija, kas ietekmi uz apkārtējo vidi nepasliktinās», ko pēc tam nevilcinājās citēt Krievijas valsts uzņēmuma Rosatom pārstāvji. («Kā tādus vārdus vispār var ņemt mutē?» par VARAM atzinumu brīnās Ozoliņš.) 

Ko nozīmē viesmīlība un atsaucība, kuru Krievijas projekta lobētājiem izrādīja VARAM? Ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pēc tam steidza labot, ka tā bijusi tikai parasta informācijas apmaiņa starp valstīm un Latvija pievienosies Lietuvai, kura uzstāj uz starptautisku vides novērtējumu Kaļiņingradas AES. Tomēr Lietuvas un Igaunijas amatpersonas žurnālam Ir apgalvoja, ka kaimiņvalstīs šādas Krievijas delegācijas nav viesojušās. Tas liek vaicāt – vai Krievija tieši Latvijā nav atradusi sava projekta atbalstītājus?

Decembrī Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Maskavā Latvija saņēma tiešu Vladimira Putina aicinājumu iesaistīties Kaļiņingradas AES. Piedāvājums noraidīts. Kā sacīja ministrs Kampars, «visu Latvijas augstāko amatpersonu viedoklis šajā jautājumā sakrīt» – Latvijas interesēs ir sadarboties ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju. Arī Vējonis apgalvo, ka nedz viņš, nedz ZZS neatbalsta AES būvniecību Kaļiņingradā. 

Taču mediju ziņas liecina, ka atbalstu Latvijas dalībai šajā projektā paudis Par labu Latviju! deputāts un Tautas partijas šefs Andris Šķēle, kuram ir intereses arī enerģētikā. Laikā, kad Rīgā viesojās Krievijas delegācija, labvēlīgi par Kaļiņingradas AES izteicies bijušais Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons, kura karjeru energokompānijā apturēja KNAB arests. «Nevajag atkal te meklēt politiku, kaut kādus zemūdens akmeņus. Ja mēs redzam, ka ieguldījumi Kaļiņingradas projektā ir ekonomiski izdevīgi, tad ir vērts piedalīties. Ja bizness diez vai sanāks, tad, kā jūs saprotat, projektā nav jāiesaistās,» Vesti Segodņa izteicies Miķelsons. 

Atšķirībā no Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Līva, kurš nevilcinās tieši atzīt, ka Kaļiņingradas plāni Baltijas valstīm «rada draudus», arī pašreizējā Latvenergo vadība uzskata, ka Kaļiņingradas AES būtiski neietekmēs Baltijas valstu tirgu. Atbildot uz jautājumu, vai Latvijai būtu jāatbalsta AES būvniecība Kaļiņingradā, Latvenergo raksta: «Tas ir politisks jautājums. Mēs līdz šim politiski atbalstām Visaginas AES projektu, bet mēs arī nevaram pretdarboties Kaļiņingradas AES projektam, ja tas izpilda visas kodol-enerģijas drošības un vides prasības.» 

Ņemot vērā ZZS politiķa Viestura Silenieka paseno citātu, ka «Ekonomikas ministriju enerģētikas jomā visu laiku vada Latvenergo, nevis ministrs», un faktu, ka Kaļiņingradas projekts uz urrā aizietu valdībā, kurā būtu Saskaņas centrs, nav neiespējami iedomāties, ka Latvija labprātīgi uzkāpj uz Krievijas noliktā grābekļa. 

Tie paši vides un tehnoloģiju drošības riski ir spēkā arī gadījumā ar Baltkrievijas AES, par kuras būvi uz Japānas kodolkrīzes fona bravūrīgi paziņoja Baltkrievijas un Krievijas pārstāvji. Lietuvieši nobažījušies par šīs stacijas tapšanu 50 km attālumā no Viļņas un ceļ trauksmi ES līmenī, bet Latvijas VARAM atkal jau paziņo, ka no Baltkrievijas ir saņēmusi visu informāciju par ietekmi uz vidi un negatīvu seku Latvijai nebūs. Lietuvā tikmēr galvenās bažas ir par baltkrievu AES ietekmi uz Viļņai cauri plūstošo Nēres upi, kuras ūdeni plānots izmantot kodolreaktoru dzesēšanai. Taču atšķirībā no Kaļiņingradas Baltkrievijas stacijas gadījumā enerģētikas speciālisti neparedz būtisku ietekmi uz Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu. Krievijai un Baltkrievijai ir savas politiskās attiecības, un, pēc pašreizējās informācijas, enerģijas patēriņš galvenokārt plānots NVS tirgos. 

Japānas kodolreaktoru avārija nenozīmē, ka atomenerģijas izmantošanai pienācis gals. «Tehnoloģijas, protams, nestāvēs uz vietas, bet pašlaik ir galvu atdzesēšanas laiks,» saka Ozoliņš. «Tagad ir jākoncentrējas uz sasniedzamām lietām – atjaunojamajiem resursiem tur, kur tie ir paņemami. Ja nāks jaunas tehnoloģijas, tās atradīs vietu ekonomikā, kā tas vienmēr noticis,» prognozē enerģētiķis. 

Apzinoties Visaginas projekta iespējamo neizdošanos, Grībauskaite ir aicinājusi attīstīt citas jaudas un uzlabot energosavienojumus starp Baltiju un Ziemeļvalstīm, kas paplašinātu mums pieejamos enerģijas avotus. 

Oficiālo lozungu līmenī Latvija šajā ziņā ir bijusi gandrīz nevainojama, bet izpildījums – nožēlojams, kā rezultātā no Krievijas resursiem neatkarīgu energojaudu attīstībā nav izdarīts nekas. Saeimas dienaskārtībā nonākušais atjaunojamo energoresursu likums, kuram jānosaka spēles noteikumi «zaļās» enerģijas attīstībai, parādīs, vai gaidāms lūzums. Kaut neliels.