Ceļā uz savu partiju Valdim Zatleram jāizvairās no «grābekļiem» – kompromitējošas naudas un cilvēkiem
Kaut nu svētdien lītu! – šādu lūgšanu dažas dienas pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera atvadu pasākuma Likteņdārzā varēja dzirdēt apvienības Vienotība Saeimas frakcijā. Tā tika uzklausīta – pirms pasākuma Koknesē gāza kā no spaiņiem, pūta dzestrs vējš, un mazāk cilvēku nekā gaidīts ieradās pateikties prezidentam, atbalstīt Likteņdārza tapšanu vai vienkārši paklausīties populāru mūziķu uzstāšanos.
Lietusmēteļu parādē galvenokārt manīja sirmus represēto tuviniekus un ārzemju latviešus, bet maz jauniešu, kas Vecrīgā bija dedzīgākie Zatlera atbalstītāji spontānā akcijā pēc lēmuma rosināt Saeimas atlaišanu. Toties Likteņdārza idejas autors, eksbaņķieris Vilis Vītols neslēpa prieku, ka Zatlers atvadu balles vietā izvēlējis satikties ar tautu Likteņdārzā, norādot, ka viņam ir pilnīgi vienalga, vai pasākums tiek vai netiek izmantots jauna politiskā spēka pieteikšanai – viņš prezidentam vēl visu to labāko.
Kur komanda?
Laba vēlējumus un atbalstu cīņai pret oligarhiem un demokrātijas privatizēšanu prezidents saņēma arī no radošās inteliģences pārstāvjiem, viņu vidū Māras Zālītes, Noras Ikstenas, Liānas Langas, Mārtiņa Brauna un daudziem citiem. Pasākuma noskaņu precīzi izteica bijušais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns – ir pienācis Antiņa laiks, pietiek melnajiem kraukļiem izsaimniekot Latviju.
Īvāns ir to cilvēku vidū, kas personiski tikušies ar Zatleru pēc viņa 28.maija lēmuma. «Vienreiz Saeimu vajadzēja sodīt, man tā liekas jau gadus desmit vismaz. Varēja vēl piedot to, ko Saeima darīja pirmajos desmit gados, bet tagad – vairs ne. Tas ir galvenais, ko Zatlers izdarījis,» saka Īvāns. Tomēr viņš atzīst, ka saglabā uzticību sociāldemokrātu idejām un aktīvajā politikā pats neplāno atgriezties.
Māra Zālīte izjūt «nepieciešamību pēc jauna politiskā spēka ne tik daudz politiski ideoloģiskā nozīmē, bet kā tādu jaunu morālisku uzrāvienu, spēku, kas pārdalītu tradicionālo elektorātu citās proporcijās». Viņa gatava to atbalstīt, pašai gan politikā tieši neiesaistoties.
Tiešāks vai aizplīvurotāks atbalsts Zatlera dalībai politikā izskanēja arī no skatuves, taču viņš pats lielāku skaidrību par saviem nākotnes plāniem nedeva. Tāpat klusēt turpina arī pazīstami cilvēki, kas varētu pievienoties Zatlera politiskajam spēkam. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle nenoliedz, ka saņēmusi piedāvājumu iesaistīties Zatlera partijas dibināšanā, taču otrdien pēcpusdienā izplatīja paziņojumu, ka neiesaistīsies politikā, bet turpinās profesionālo darbību. Par savu izvēli nerunā bijušais Latvijas krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš ieguvis maģistra grādu Hārvardā un pēc ilgāka pārtraukuma atgriezies Latvijā. «Esmu ticies ar Zatleru. Jā, mēs esam runājuši, bet neesmu vēl pieņēmis lēmumu darboties publiskajā telpā,» pauda Bondars, kurš Vairas Vīķes-Freibergas laikā vadīja prezidenta kanceleju un vēlāk ticis minēts kā viens no iespējamajiem premjera amata kandidātiem. Runājot ar tuvākajiem Zatlera domubiedriem, kļūst skaidrs, ka tieši spēja izveidot spēcīgu komandu ir galvenais priekšnoteikums, lai prezidents izšķirtos par jaunas partijas dibināšanu. Nodoms ir radīt komandu, kura «iet tajā virzienā, kas ir nopietns centrs – ne pa labi, ne pa kreisi», palīdzot Saeimā nodrošināt «tiesiski demokrātisko» vairākumu.
Starts svētdien
Ja Zatlers spēs īstenot savu pirmo izvēli – jaunas partijas izveidi, tad, pēc neoficiālām ziņām, tās dibināšana notiktu 17.jūlijā. Tas arī ir pēdējais brīdis, lai «līdz ar nagiem» paspētu reģistrēt partiju un vēlāk pieteikt deputātu kandidātu sarakstu ārkārtas vēlēšanās.
Tomēr pastāv arī atkāpšanās plāns – ieplūšana Vienotībā, lai arī pašlaik šī iespēja šķiet mazāk ticama. Jo vairāk tāpēc, ka Zatlers uzrunājis virkni jauno Vienotības politiķu – Klāvu Olšteinu, Guntaru Galvanovski par pievienošanos savam politiskajam spēkam. Viņi par piedāvājumu un savu lēmumu pagaidām klusē. Olšteins vien uzsver, ka turpinās darboties politikā un aicinās uz ārkārtas vēlēšanām jaunus cilvēkus – «trīsdesmitgadniekus, kas nav piedalījušies privatizācijā un izglītību ieguvuši neatkarīgās Latvijas laikā». Galvanovskis norāda: «Galvenais mērķis ir panākt, lai pirmo reizi varētu izveidot koalīciju bez oligarhiem. Pārējais viss ir sekundāri.» Skaidru nostāju vēl nav gatavs formulēt arī bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, kuram pievienošanās jaunveidotajai organizācijai nozīmētu iestāšanos jau trešajā partijā – viņš savulaik bija Tautas partijas biedrs, bet 2010.gadā pēc tās aiziešanas no Valda Dombrovska valdības palika amatā un iestājās Jaunajā laikā.
Kamēr Zatlers gaida atbildes no potenciālajiem līdzgaitniekiem politikā, citi paši meklē ceļus un taciņas uz Rīgas pili, solot visu veidu atbalstu jaunajam politiskajam spēkam. Iespējams, sabiedriskās domas aptauju rezultāti, kuri uzrāda lielu Zatlera popularitāti, savas vērtības likuši pārskatīt ne vienam vien «vecās politikas» atbalstītājam, kas patlaban būtu gatavi vienoties «zem tiesiskuma karoga». Tomēr, tā kā pašlaik vēl nav partijas, nav arī zināmi tās dibinātāji, var tikai minēt, vai virknes uzņēmēju vēlmju paliks vien ideju līmenī, vai arī jauno politisko spēku atbalstīs visi, «sākot no Sorosa un beidzot ar krievu oligarhiem», ironiski saka pieredzējis politikas profesionālis, kas savu vārdu lūdz neminēt. Noprotams, ka nauda nebūs problēma – ja vien par problēmu nekļūs pati naudas piesaiste no avotiem, kuru līdzdalība jaunā spēka izveidē var izrādīties grābeklis, no kura dabūt sāpīgu punu.
Trīs grābekļi
Neoficiālās sarunās iezīmējas trīs šādi riska faktori jeb potenciālie «grābekļi», uz kuriem Zatlers var uzkāpt, pošoties ceļā uz varu.
Viens ir Zatlera līdzšinējais ārštata padomnieks Vasilijs Meļņiks, kas prezidenta kancelejā formāli palīdzējis uzturēt saikni starp Rīgu un Maskavu, bet neoficiāli izskan minējumi par viņa un viņa krievu partneru interesēm Latvijā. Meļņiks nevēlējās sīkāk izpausties par šo tēmu, telefonsarunā tikai norādot: «Man pagaidām neviens nav piedāvājis iesaistīties.»
Starp tiem cilvēkiem, kas meklējuši ceļu uz Rīgas pili, tiek saukti arī daži uzņēmēji no apvienības Par labu Latviju! Iespējams, viņu ceļu uz jauno politisko spēku sekmējusi cita prezidentam pietuvināta persona – juridiskā padomniece Sandra Kukule. Viņas vīrs Guntars zināms kā tuvs līdzgaitnieks gan PLL līderim Aināram Šleseram, gan kādreizējam Rīgas mēram Gundaram Bojāram un zināms, ka Zatlers pēc rīkojuma nr.2 pieņemšanas ir ticies arī ar Kukulu.
Visvairāk jautājumu varētu rasties par čečenu diasporas Latvijā pārstāvja uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova atbalstu «labām idejām», jo viņa vārds ne reizi vien medijos saistīts ar policijas izmeklēšanām, lai gan saiknes ar noziedzīgo pasauli nav pierādītas. Viņš līdz šim atbalstījis apvienību Visu Latvijai!, taču kuluāros dzird, ka esot vīlies. «Bislans uzskata un mūsu kopējā filozofija ir – Latvijā ne tik daudz vajadzīga jauna partija, cik jauna politiskā kultūra. Viņš neiesaistās politikā kā tādā, neatbalsta vienu politisko spēku, bet drīzāk jaunu Atmodu un nacionālās frontes kustību, kas ir nepieciešama Latvijai,» pauda kādreizējais iekšlietu ministrs un Šlesera partijas deputāts Ēriks Jēkabsons, kurš pašlaik strādā pie čečenu līdera.
To, ka partijas atbalstītāju lokā varētu būt visdažādākā spektra cilvēki, nenoliedz prezidentam tuvu stāvoši cilvēki. «Jā, ir cilvēki, kas varbūt savulaik ir asociēti ar oligarhu partijām. Viņi ir bijuši oligarhiem pietuvināti, bet aizgāja prom, un varbūt pašlaik viņi ir vairāk vajadzīgi antioligarhu frontei nekā tie, kas nezina to drēbi no iekšpuses.»
Galīgo lēmumu Zatlers formulēs pēc pilnvaru nolikšanas. Tikai tad arī kļūs skaidrāks, vai politiskajā cīņā mazpieredzējušais Valdis spēs izlīkumot starp bīstamajiem grābekļiem un dosies Stikla kalna iekarošanā, vai tomēr paliks trešā tēvadēla muļķīša lomā, jo vecākie brāļi izrādīsies atkal soli priekšā.
