Baltijas valstīs redzu optimismu, ko grūti atrast daudzās citās valstīs, viesojoties Rīgā atzīst viens no ietekmīgākajiem Skandināvijas baņķieriem, DnB Nord bankas prezidents Rūne Bjerke
Skats no DnB Nord bankas prezidenta Andra Ozoliņa kabineta 9.stāvā ir ne tikai plašs, tas ir vienlaikus arī simbolisks. No Skanstes ielas biroja ēkas augstumiem redzami gan Rīgas vecie torņi, gan nepabeigtas daudzstāvu jaunceltnes un tukšie bijušā hipodroma lauki, kuri trekno gadu trakumā šķita neiedomājamas bagātības pamats, bet tagad vientuļi gaida labākus laikus.
Taču ekonomika nekad nestāv uz vietas, un DnB Nord bankas augstumos man sarunāta tikšanās ar Latvijas ceturtās lielākās bankas īpašnieces – Norvēģijas lielākās un Skandināvijas otrās lielākās bankas (pēc akciju tirgus, nevis aktīvu vērtības) DnB Nord prezidentu Rūni Bjerki. Norvēģu banka pagājušā gada beigās kļuva par Latvijas bankas 100% īpašnieci, izpērkot līdzšinējo partneri Vācijas banku Nord/LB, un jaunais īpašnieks ir ieinteresēts apskatīties pirkumu. Pirmo mēģinājumu maijā izjauca Islandes vulkāns, bet otrais mēģinājums augusta beigās ir sekmīgs, un man rodas iespēja ar viņu tikties pie kafijas tases.
Vai Bjerkes personiskā ierašanās norāda uz DnB Nord interesi ieņemt lielāku lomu Latvijas banku tirgū? Pretstatā Nordea, kas nozīmīgi kāpināja savu tirgus daļu 2007. un 2008.gadā, DnB Nord patlaban atrodas aptuveni turpat, kur bija pirms krīzes. Sarunā kļūst skaidrs, ka Bjerkem sevišķi nepatīk skaļas deklarācijas. Vaicāts, vai DnB Nord tiks izvirzīts mērķis kļūt par banku nr.1 Latvijā, Bjerke atbild: «Tā kā esam tirgus līderis Norvēģijā, mēs vienmēr skatāmies, vai nav iespējams ieņemt līderpozīcijas arī kaimiņvalstīs, bet to nav viegli sasniegt,» un piebilst, ka «būt nr.2 arī nav slikti».
DnB Nord nekomentē, vai tai būtu interese izplesties, nopērkot pārdošanai lemto valsts piederošo Citadeli vai Hipotēku banku, taču Bjerke liek saprast, ka banka varētu būt gatava paplašināt kreditēšanu.
Mātesbanka DnB Nord aug par aptuveni 8% gadā. «Ja izaugsmes tendences turpinās Latvijā, es neredzu iemeslu, kāpēc Latvija nebūtu tādā pašā situācijā kā citi tirgi, kuros mēs darbojamies. Ja tautsaimniecība aug par 5%, jābūt iespējai kreditēšanai pieaugt arī Latvijā.» Tūlīt gan viņš piebilst, ka gaida izaugsmi arī no citām bankas aktivitātēm, kas nav saistītas ar kreditēšanu, un joprojām ir problēmas ar neatmaksātiem kredītiem un tukšiem dzīvokļiem, kas pamazām jāatrisina, pirms var pilnībā atgriezties «ilgtspējīga kreditēšana». «Taču mūsu plāni balstās uz pieņēmumu, ka būs izaugsme.»
Tādu pašu pārliecību viņš saredzējis arī savos vizītes laika sarunu partneros: «Es Baltijas valstīs saskatu optimisma pazīmes, kuras ir ļoti grūti atrast daudzās citās valstīs. Daudzi, protams, vēl aizvien cieš no pēdējo gadu krīzes, tomēr viņi tic izaugsmei 2011.gadā un turpmākajos gados. Turklāt nav runa pr 1%. Tie varētu būt 5% šogad un nozīmīgi vairāk nekā 3% nākamajā un aiznākamajā gadā. Tas ir ievērojami vairāk nekā vidējais Eiropas līmenis.»
Sarunas gaitā Bjerke vairākkārt uzsver, ka DnB Nord ir ilgtermiņa investors Latvijā un saskata te lielu izaugsmes potenciālu. Latvijas un pārējo Baltijas valstu tautsaimniecības vēl ilgi augs ātrāk nekā Eiropas vidusmēra valsts, iedzīšanas periods var ilgt «desmit, divdesmit, pat trīsdesmit gadus». Turklāt Baltijas valstīm ir fantastisks potenciāls pēc tam turpināt attīstīties un ieņemt vietu Eiropas valstu priekšgalā.
Par Latvijas spēju pārvarēt krīzi viņš izsakās atzinīgi. «Baltijas valstis ir modelis citām Eiropas valstīm, kuras nonākušas parādu krīzē. Es ļoti labi atceros, ka 2009.gada februārī, kad biju Davosā, Baltijas valstis bija uzmanības centrā, tās tika uzskatītas par potenciālu Eiropas krīzes izraisītāju, kas izplatītos un inficētu Centrāleiropas valstis. Tajā laikā ļoti reti kāds runāja par Spāniju, Portugāli, Itāliju, Grieķiju, Īriju. Jūs redzat, cik ātri mainās ne tikai priekšstati, bet arī realitāte. To ir izmainījuši reāli sasniegumi.»
Par eiro viņš sakās esam «mērens optimists» un domā, ka ir «stipri vairāk nekā 50% iespēja», ka eirozona no savām problēmām izķepurosies. Taču krīze vēl nav beigusies, un aizvien lielāka uzmanību tiek pievērsta eirozonas banku sektora stabilitātei. Mūsdienās bankas nodrošina nozīmīgu daļu no sev nepieciešamajiem līdzekļiem, aizņemoties no lieliem ieguldījumu fondiem. Jo lielākas bažas ir par kādas bankas stabilitāti, jo grūtāk tai ir šādā veidā aizņemties un nodrošināt sevi ar vajadzīgo naudu jeb, baņķieru žargonā, – likviditāti. 2008.gada septembrī pēc Lehman Brothers bankrota paniskas bailes par citu banku maksātspēju izraisīja naudas tirgu pilnīgu sasalumu un pasaules finanšu krīzi. Tagad vērotāji sāk bažīties, ka līdzīgas bailes atkal sāk iezagties Eiropas naudas tirgos. Bjerke atklāj, ka «pirms trim nedēļām mēs redzējām situāciju, kas bija daudzējādā ziņā līdzīga tai, kāda bija 2008.gadā». Laiks, uz kuru investīciju fondi bija gatavi aizdot naudu, kļuva īsāks un īsāks. «Bija pieejama milzīga likviditāte vienas dienas vai vienas nedēļas ietvaros, bet, ja kāds meklēja aizņemties uz diviem, trim, 6-9 mēnešiem, bija aizvien grūtāk dabūt piekļuvi tādai likviditātei. Taču tas bija pirms trim nedēļām, un pat vissliktākajā nedēļā bija daudzas bankas, kuras varēja saņemt īstermiņa likviditāti.»
Tādēļ Bjerke uzsver, ka sāk rasties jauna veida konkurence banku starpā. «Pēdējās nedēļās var redzēt lielākas atšķirības starp tām bankām, kurām ir pieeja kapitālam pat nestabilos apstākļos, un tām bankām, kurām ir grūtības piekļūt pie finanšu avotiem. Tā arī būs daļa no nākotnes ainas – būs stipras institūcijas un vājas institūcijas.» DnB Nord viņš, protams, pieskaita pie stiprajām bankām.
Vaicāts par Latvijas mērķi pievienoties eiro, viņš atbild, ka jābūt ļoti piesardzīgam, sniedzot padomus citai valstij. Viņš ticot finanšu integrācijai, tomēr tai ir jābūt ilgstpējīgai sistēmai. Eirozonā tagad ir viena valūta, taču nav notikusi tāda pārrobežu sadarbība, kas varētu uzturēt šo filozofiju un integrāciju. Tas ir jāatrisina. Norvēģijas krona brīvi peld, tās kaimiņzemē Dānijā valūta ir piesaistīta eiro, taču šīs atšķirīgās pieejas nevar salīdzināt, jo Norvēģijas tautsaimniecība lielā mērā ir atkarīga no dabas resursiem un pasaules naftas un gāzes tirgiem, savukārt Dānija ir daudz lielākā mērā integrēta Eiropā. Katras valsts valūtas režīmam ir jāatbilst tās ekonomikas konkrētām īpašībām un nākotnes vīzijai.
Daudzi tagad uztraucas par pasaules ekonomikas attīstību, bet Bjerke atkal sevi nosauc par piesardzīgu optimistu. Ja pasaules ekonomika kopumā turpinās augt, tas ietekmēs visus pozitīvi, jo starptautiskajai tirdzniecībai ir pat svarīgāka loma nekā pirms pieciem gadiem. Lielākais drauds ir politiski soļi, kurus varētu spert ASV, Eiropā vai Āzijā un kuri varētu kaitēt globālajai integrācijai un tirdzniecībai.
Sarunu noslēdzam ar novērojumu, kurš liek skatīties pāri Rīgas torņiem uz plašāko pasauli. «Daudz esam dzirdējuši par G7,» saka Bjerke, atsaucoties uz Rietumu pasaules lielāko tautsaimniecību – ASV, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Kanādas – kopējo organizāciju. «Taču nākamajos desmit gados E7 [emerging jeb izaugsmes septiņnieka], tas ir BRIC valstu [Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un Krievijas] plus Meksikas, Turcijas un Indonēzijas, kopējais IKP kļūs lielāks par G7.»
Taču, domājot par nākotni, nedrīkst aizmirst arī pagātni. «Ja bankas, valdības un finanšu regulatori atcerēsies, kas notika 2008. un 2009.gadā, nākamie gadi varētu radīt fantastiskas iespējas Latvijai un reģionam. Norvēģija, Zviedrija un Somija piedzīvoja finanšu krīzi 90.gadu sākumā. Tās zināšanas un pieredze mums palīdzēja pēdējo gadu krīzē. Ja jūs liksit lietā šo pieredzi, tā būs papildu pozitīvs elements nākotnes izaugsmei. Nedrīkst aizmirst! Tā ir ļoti svarīga atziņa, arī bankām.»
Ēdienkarte
Kafija
