bankas
- Viedoklis
- 20.05.2025.
Kas notika, kad Igaunijā ļāva izņemt pensiju uzkrājumus, un ko varam mācīties?
- Viedoklis
- 12.05.2025.
No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāts neviens - modrība ir labākā aizsardzība
- Naudas idejas
- 03.06.2025.
- Agnese Meiere
Samazināt kredītmaksājumu? Iespējams!
Kopš gada sākuma likmes samazinātas jau 4500 hipotekārajiem kredītiem, aizņēmējiem ļaujot ietaupīt vidēji 500 eiro gadā un pat vairāk nekā 10 tūkstošus visā aizņēmuma periodā
- Viedoklis
- 20.05.2025.
Kas notika, kad Igaunijā ļāva izņemt pensiju uzkrājumus, un ko varam mācīties?
Pirms četriem gadiem Igaunijā tika ieviesta pensiju sistēmas reforma, padarot dalību pensiju 2. līmenī brīvprātīgu un ļaujot iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju kapitālu.
- Viedoklis
- 14.05.2025.
Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?
No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21%, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
- Viedoklis
- 12.05.2025.
No krāpniecības mēģinājumiem nav pasargāts neviens - modrība ir labākā aizsardzība
Digitālajā laikmetā krāpniecība vairs nav stāsts par atsevišķiem un nejaušiem gadījumiem, bet gan par rūpīgi pārdomātu un starptautisku “biznesa modeli” ar miljardu apgrozījumu.
- Viedoklis
- 06.05.2025.
Latvijas iespējas digitālajā laikmetā: laiks drosmei un rīcībai
Tehnoloģijas maina finanšu sektoru – bankas no tradicionālām finanšu iestādēm kļūst par moderniem tehnoloģiju uzņēmumiem.
- Viedoklis
- 14.02.2025.
Ekonomikas veicināšana – sargies no vienkāršiem risinājumiem!
Kādi ir aktuālākie sarunu temati, domājot par izaicinājumiem finanšu sektorā un ekonomikā? Tādu ir daudz, bet centīšos pieskarties tiem, kas ir aktuālāki finanšu sektoram. Vispirms – jautājums par to, cik daudz ir jāregulē bankas? Otrs jautājums ir, vai var piespiest bankas kreditēt vairāk un kas būtu jādara, lai veicinātu kreditēšanu? Kāda ekonomiskā politika ir kreditēšanu veicinoša? Trešais jautājums – kas jādara, lai attīstītu kapitāla tirgu Latvijā? Un, visbeidzot, kāda veida kapitālismu mēs vēlamies Latvijā un kādu lomu šajā modelī mēs vēlamies piešķirt valstij piederošajiem uzņēmumiem? Šajā rakstā centīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.
- Viedoklis
- 12.02.2025.
Kapitāla tirgus attīstībai visi vajadzīgie soļi joprojām nav sperti
Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.
- Viedoklis
- 07.02.2025.
Trīs padomi, kā nepārmaksāt par hipotekāro kredītu
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
- Viedoklis
- 06.11.2024.
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums. Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
- Analīze
- 03.11.2024.
Aiziet pie citas
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
- Viedoklis
- 30.10.2024.
Krāpšanas gadījumi Baltijā: cietušie zaudē vidēji 3000 eiro
Tāpat kā atšķiras cilvēki, valodas un kultūras, atšķiras arī krāpšanas veidi dažādās valstīs. Neraugoties uz ģeogrāfisko tuvumu, šāda tendence vērojama arī Baltijas reģionā, liecina SEB bankas statistika. Lai gan visās trīs Baltijas valstīs krāpšanas gadījumi ir līdzīgi, to izplatība un upuru profili tomēr nav vienādi. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro.
- Viedoklis
- 28.10.2024.
Mākslīgais intelekts – krāpnieku bieds, sabiedrotais vai abi reizē?
Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.
