19 gadus viņš bijis neatlaižams Rīgas brīvostas pārvaldnieks. Neraugoties uz pieļauto izšķērdību un pārkāpumiem. Lielāks par likumu. Saimnieks vairāk krievu oligarha, nevis Rietumu vadītāja stilā. Tomēr tagad Leonīds Loginovs dosies pensijā. Savu lēmumu sīkāk neskaidro un uz aicinājumiem uz intervijām neatsaucas, bet 10. martā viņa laikmets Rīgas ostā beigsies. Kāds tas ir bijis?
Kad 1998. gada 10. martā viena no tolaik valdošajām partijām Demokrātiskā partija Saimnieks panāca sava biedra, Mērsraga ostas vadītāja Leonīda Loginova apstiprināšanu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā, diez vai kāds nojauta, cik ilglaicīgs izrādīsies šis lēmums. Loginovs amatā pārdzīvoja ne tikai šo partiju, bet vēl 13 nākamās valdības un vairākas koalīcijas Rīgas domē.
«Viņš ir kā diriģents, kurš orķestri vada nevis ar kociņu un pat ne rokām, bet ar uzacīm. Tieši tā – neiedomājams talants!» uzskata Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns. Viņaprāt, Loginovu amatā tik ilgi noturējušas viņa profesionālās zināšanas. Līdzīgi domā kādreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Viņa laikā jau 2001. gadā, nākot pie varas sociāldemokrātiem un dalot amatus koalīcijā, tika pieļauta pārvaldnieka maiņa, taču Loginovs palika savā vietā. «Viņš tomēr ļoti labi māk just politiskos vējus. Diplomāts. Acīmredzot arī profesionalitāte bija izšķiroša,» skaidro Bojārs.
Vēlāk Loginova dienas brīvostā par skaitītām pasludinājis gan Jaunā laika premjers Einars Repše, gan viņa partijas biedrs, Rīgas mērs Aivars Aksenoks, Zatlera Reformu partijas un Vienotības pārstāvji. Visi – nesekmīgi. Oligarhu lietas izmeklēšanā noklausīto telefonsarunu ieraksti liecina, ka arī Aivars Lembergs 2010. gadā trinis dunci viņa novākšanai, jo «priekšvēlēšanu laikā Loginovs atļāvās man uzbraukt». Bet arī šis plāns palicis neīstenots, jo, «izvēloties starp diviem sūdiem», Loginova noņemšanu tomēr izkonkurējuši citi labumi no domes. Loginova atbilstību amatam vairākkārt vērtējusi arī Rīgas Brīvostas valde, taču nekad nav pieticis balsu viņa atcelšanai. To lielā mērā ietekmē fakts, ka koalīcijas valdībā un Rīgas domē nesakrīt, bet ostas valdē abām pusēm ir vienāds balsu skaits.
Īsti nopietnas nepatikšanas viņam nav sagādājuši arī likumsargi, kaut arī virkne brīvostas darījumu raisījuši jautājumus par iespējamu korupciju. «Diemžēl Latvijā ir ļoti daudz nepieķertu cilvēku,» vispārīgi atbild bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kuras laikā birojs izmeklēja tā saukto oligarhu lietu. Viņa stāsta, ka signāli par iespējamiem pārkāpumiem brīvostā bijuši daudzi. Loginovu viņa raksturo kā cilvēku, kas «visu savu termiņu laiku ir bijis esošās politiskās gribas izpildītājs», kurš nekad nav vērtējis, cik šīs varas vēlmes ir likumīgas, taisnīgas, saprotamas un pareizas. «Viņš vienmēr ir pildījis to, ko viņam saka augšas. Lai kādas tās augšas būtu,» saka Strīķe.
Taču «augšā» bijuši Latvijas politikas smagsvari. «Man ir ļoti daudz draugu. Esmu uz «tu» ar Šķēli, Šleseru, Bērziņu, Ārgali, Lembergu – visiem. Viņi man ir palīdzējuši risināt ar ostas izaugsmi saistītus jautājumus,» 2006. gadā žurnālam Klubs lepojas Loginovs. Labās attiecības ar varas pārstāvjiem izpaužas arī kopējās izklaidēs. Ir jau ir rakstījis par būvnieku uzsauktām medībām augstām bijušām un esošām valsts amatpersonām katru gadu novembra pirmajā sestdienā. Līdzās uzņēmējiem, ekspolitiķiem un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram tajās piedalījies arī Loginovs.
Šķēle, Šlesers un Lembergs ir cilvēki, kuru slēptās īpašumtiesības Rīgas ostā vairākus gadus tika vētītas tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros. KNAB bija aizdomas, ka visiem trim vīriem slēpti pieder Rīgas Tirdzniecības osta un kapitāldaļas citos uzņēmumos, taču izmeklēšana šajā lietā dažādu apstākļu dēļ ir izgāzusies. Loginovs pats 2009. gadā, apspriežot, vai toreizējais ostas valdes priekšsēdētājs Šlesers darbojies ostā savās vai sabiedrības interesēs, intervijā blogam Cita Diena saka: «Ja pilnīgi godīgi runā, tad man vienalga. Man labāk patīk, ka vietējie latvieši nopelna naudu nekā kaut kādi ārzemnieki – amerikāņi, krievi, ebreji, vienalga.»
Rīgas ostas vadības saikni ar varas pārstāvjiem novērojis arī ilggadējais Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. «Tā kā pārraudzība ir ļoti politizēta, virkne zemes gabalu [ostā] ir iznomāti politiskajām partijām pietuvinātiem vai pat tieši saistītiem uzņēmējiem. Tādējādi varu apbrīnot Loginova kunga māku tik ilgi noturēties šajā amatā, ņemot vērā, ka politiskā pārraudzība ir mainījusies.» Greiškalns norāda, ka iepriekš bijušas saistības ar Tautas partijas politiskajiem spēlētājiem Kundziņsalā, bet šobrīd var redzēt, ka ir palielinājušās ar Saskaņu saistīto komersantu zemes nomas iegūšanas iespējas. Greiškalns kritizē ostas pārvaldību, kas nav izveidojusi skaidrus un visiem saprotamus nosacījumus uzņēmējdarbībai, ļaujot pēc nepieciešamības atsevišķiem komersantiem radīt priekšrocības attiecībā pret citiem.
To, kāda attieksme Loginovam bijusi pret potenciālajiem ārvalstu investoriem, spilgti raksturo dažas detaļas. Piemēram, kad savulaik Latvijā ieradies koncerna Bosch augsta ranga vadītājs, Loginovs norunāto tikšanos kavējis par kādu stundu, tad parādījies pludmales kreklā un nav varējis atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Vācietis, kurš Latvijā pētījis rūpnīcas atvēršanas iespējas, devies prom uz neatgriešanos. Savukārt uz tikšanos ar pasaules lielākās velkoņu firmas Smit pārstāvi Stokholmā ieradies sporta biksēs, toties ar Maybach luksusa auto, 2012. gada rakstīja Ir.
Kravas sarūk
Pēc apstiprināšanas amatā Loginovs solīja ievērojamas pārmaiņas ostas vadībā, pamatīgu kravu pieaugumu, kā arī – ironiskā kārtā – sabiedrībai atklātu un caurskatāmu ostas pārvaldību. Kas no tā visa ir sanācis?
Vairāki Ir aptaujātie nozares pārzinātāji uzsver, ka Loginova darbībā pirmajos gados var saskatīt vairāk plusu nekā mīnusu – ostā viņam izdevies ieviest sava veida kārtību, arī kravu pieaugums bijis straujš. Brīvotas pārvaldīšanu Loginovs uzņēmās laikā, kad tā pārkrāva 11,2 miljonus tonnu kravu (1997. gada dati). Kopš tā laika apjoms aptuveni trīskāršojies – 2016. gadā pārkrauti 37 miljoni tonnu, ko pamatā gan veido ogles un naftas produkti. Taču kopš 2014. gada ostā vērojams kritums. Vispirms par 2,5%, bet pērn jau par 7,5%. Tā iemesls ir Krievijas lēmums palielināt kravu apjomu caur savam ostām. Lai arī kaimiņvalsts par to jau sen informēja, Rīgas osta neesot darījusi neko, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem un mēģinātu piesaistīt citu veidu kravas vai citādi attīstīties. «Loginovs nekad nebija atbalstošs idejai par industriālo zonu, viņš bija tīrs ostinieks. Diemžēl šobrīd vispār tranzīta situācija ir mainījusies un varētu būt, ka man toreiz bija taisnība,» saka bijušais Rīgas mērs Bojārs. Uz to kā problēmu norāda arī Greiškalns. «Ir trūkusi tālredzīga pārvadība, plānošana. Visu laiku ir paļāvušies uz iepriekšējo gadu lauriem un to, ka kravas būs, ka tām nav, kur citur likties,» saka Greiškalns. Arī Latvijas Loģistikas asociācijas (apvieno lielākos Latvijā strādājošos starptautiskos loģistikas uzņēmumus) vadītājs Normunds Krūmiņš uzskata, ka Rīgas osta nav spējusi tikt līdzi laika garam. «Eiropas un pasaules tirgos situācija pēdējā desmitgadē ir kardināli mainījusies. Vajadzīgas pilnīgi citas pārdošanas metodes, pilnīgi cita pieeja kravu, operatoru piesaistei.» Kā piemēru viņš min to, ka uzņēmējus šobrīd interesē pilna piedāvājuma pakete, ne vairs tikai zemes nomas līgums, ko šobrīd piedāvā osta. «Tam jāietver gan pamatinfrastruktūra, gan risinājumi attiecībā uz kontrolējošajiem dienestiem, nodokļu režīmu, būvatļaujām, visu pārējo,» saka Krūmiņš. Viņš iezīmē vēl vienu problēmu: «Pēdējos 6-10 gados lielie konteineru pārvadājumu operatori (Maersk un MSC), kas sākotnēji ir izskatījuši Rīgu kā savu galveno opciju Baltijas galvenajai ostai, faktiski visi ir izvēlējušies kaimiņu ostas, pārsvarā Klaipēdu.»
Iemesli varētu būt dažādi – procesu sarežģītība Rīgas ostā, arī pārvaldnieka spilgtā personība un dažkārt neordinārā attieksme. Krūmiņš atminas kādas Loginova uzstāšanās reizes, kurās viņš izteicies, ka investoriem jānāk uz Rīgas ostu «un mēs tad skatīsimies, vai viņu paņemsim vai ne».
Vai no uzņēmējiem prasīti kukuļi? Krūmiņš teic, ka par tādām lietām bez pierādījumiem nevar runāt, taču iemeslus katrs pats var minēt. «Šādas kompānijas, ja vispār ver muti vaļā, tad ir veikušas pētījumus, nonākušas līdz tam, ka šeit tas ir jādara [jāveido savs loģistikas centrs]. Toreiz tā bija Rīga. Bet, ja pēc pāris sarunu raundiem cilvēki izvēlas Klaipēdu, tad tur tomēr ir kādi citi iemesli.» Savukārt Loginovs minējumus par kukuļu pieprasīšanu kategoriski noliedz. «Tas, ka te kādam jāmaksā, lai šeit pastrādātu, – pilnīgs stulbums,» viņš sacīja 2009. gadā intervijā Cita Diena.
Draugs draugam
Katra pārkrautā tonna ostai ienesa naudu, kas ļāva zaļi dzīvot gan pārvaldniekam, gan citiem ostā nodarbinātajiem. Raksta tapšanas laikā uzrunātie uzsver, ka par savējiem Loginovs tiešām rūpējies. To apliecina arī fakts, ka viņš ignorēja aizliegumu un izmaksāja prēmijas darbiniekiem arī apstākļos, kad vairums Latvijas sabiedrības savilka jostas ekonomiskās krīzes laikā. Turklāt ostā darbs atradās visdažādāko kalibru noderīgu cilvēku tuviniekiem – Vladimiram Makarovam, Jurim Dalbiņam un jau minētajam Leiškalnam, kurš pabijis dažādās partijās, Leiškalna dzīvesbiedrei Anitai, vides ministra Kaspara Gerharda (NA) sievai Vitai, Rīgas domnieka Ērika Škapara (Vienotība) dēlam Mārtiņam, Rīgas mēra Nila Ušakova šķirtajai sievai Jeļenai Ušakovai, toreizējā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša sievai Allai. Visi gan darbus esot atraduši profesionālo iemaņu, nevis radniecības dēļ – tā vienmēr skaidrojusi brīvosta.
Ienesīgs šis amats bijis arī pašam Loginovam. Pirmajā publiskajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2000. gadu viņš deklarē uzkrājumus skaidrā naudā 862 tūkstošus dolāru un 130 tūkstošus latu, prāvas summas arī banku kontos, un turība ar katru gadu augusi. Kā liecina laikraksta Diena apkopojums, 2003. gadā viņš ir vislabāk atalgotā Latvijas valsts amatpersona, starp labāk atalgotajiem bijis arī pēdējos desmit gadus. Naudu tērējis īpašumiem Kanāriju salās, kas gan pēdējos gados deklarācijās vairs neparādās. Viņam pieder nekustamais īpašums Mērsragā, motorkuģis, vairākas automašīnas, to skaitā Maybach, motocikli. Pēdējā deklarācijā viņš norāda 47 tūkstošu eiro skaidras naudas uzkrājumus un aptuveni 150 tūkstošu eiro uzkrājumus bankās.
Ārpus likuma
Nauda, ko Loginovs saņēma brīvostas pārvaldnieka un citos amatos, gan nešķiet samērīga, ja aplūko skandālus, kādos Rīgas brīvosta šajā laika iekūlusies un kā rīkojusies ar ostas resursiem. Rīgas brīvosta jaunās tūkstošgades sākumā bija naska galvotāja miljoniem vērtiem darījumiem, aiz kuriem vīdēja politiķu biznesa partneru intereses. Piemēram, brīvosta uz 30 gadiem bez konkursa iznomāja zemi starp Andrejostu un Vanšu tiltu mazzināmai firmai Rīgas Pasažieru termināls un galvoja tai 12 miljonu kredītu Parex bankā. Diena vēlāk rakstīja, ka aiz firmas īpašniekiem Igaunijā slēpjas ar Šķēli saistītais uzņēmējs Edgars Šķenders. Savukārt uzņēmumam Rīgas Jūras līnija osta galvoja 7,7 miljonu dolāru kredītu prāmja Baltic Kristina iegādei. Vēlāk šis uzņēmums kļuva maksātnespējīgs, brīvosta kuģi atpirka par 2,6 miljoniem latu, bet 2007. gadā pārdeva tālāk par 780 tūkstošiem latu.
Pāris gadu vēlāk – 2009. gadā sākās Rīgas brīvostas nedienas ar Konkurences padomi. Brīvosta spītīgi ignorēja Latvijā spēkā esošos likumus un izstūma no velkoņu pakalpojumu tirgus igauņu uzņēmējiem piederošo kompāniju PKL. «Viņš ir lielāks par likumu,» igauņu uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Reins Tontsons intervijā Ir trāpīgi raksturoja situāciju jau 2012. gadā. Konkurences padome par šiem pārkāpumiem piemērojusi kopumā četrus sodus. Visbargākais bija 2015. gadā 1,5 miljonu eiro apmērā par likumu neievērošanu un konkurences kropļošanu septiņu gadu garumā, ignorējot iepriekšējos aizrādījumus. Nevēloties tik sālīti maksāt, osta atzina pārkāpumus, vienojās samaksāt mazāko daļu un pārtraukt konkurences kropļošanu. Kopumā par šiem pārkapumiem brīvosta samaksājusi 782 tūkstošus eiro.
Interesanti, ka šī lieta nav pievērsusi prokuratūras uzmanību, kas nav pat mēģinājusi brīvostas amatpersonas saukt pie atbildības par tik lielu zaudējumu radīšanu. Taču citā lietā – par prēmiju izmaksu pārdesmit tūkstošu apmērā – gan prokuratūra rīkojās, par to ierosināts kriminālprocess, un 2015. gadā Loginovs un viņa vietnieks apsūdzēti par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Pirmās instances tiesa šajā lietā janvārī gan viņus attaisnoja.
Pamatīgas nepatikšanas Rīgas brīvostai draud arī saistībā ar vienu no vērienīgākajiem Eiropas Savienības fondu projektiem, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā, lai ostas aktivitātes pārceltu prom no pilsētas centra. Kopējās šī projekta izmaksas ir 148 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonda finansējums 77 miljoni eiro. Jau pērnvasar Eiropas Komisija (EK) vērsa uzmanību uz ogļu kravu apjoma samazināšanos un aicināja Latvijas iestādes vērtēt, kā šo jautājumu risināt. Kopumā EK projektu izvērtēs 2019. gada marta beigās, tad arī būs zināms, vai tas sasniedzis mērķus un vai ES līdzfinansējums šim projektam tiks piešķirts pilnā apjomā. Krievu salas infrastruktūras būvprojektu apstiprināja 2009. gadā, bet jau no paša sākuma to vajājušas dažādas aizdomas un ķibeles. Būvniecības piedāvājumu kā pārāk dārgu un nevajadzīgi sarežģītu vērtēja uzņēmēji. Tiesvedību dēļ būvniecība iekavējās, darbu pabeigšanas termiņus vairākkārt pārlika. Rīgas brīvosta draud – ja 2019. gadā pārcelšanās nenotiks, tiks ierobežoti ogļu pārvadājumi.
Tikmēr vēl nepieredzētu izšķērdību Rīgas brīvostā konstatēja Valsts kontrole. Revīzijā atklāts, ka no 2009. līdz 2011. gadam brīvostā bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā. Lai arī Valsts kontrole pēc revīzijas rezultātu publiskošanas 2013. gadā prasīja tūlītēju atbildīgo amatpersonu izvērtējumu, Loginovs no amata netika atbrīvots, tieši pretēji – tajā pavasarī saņēma arī nepilnu 68 tūkstošu eiro prēmiju par labu darbu.
Dažādu avotu teiktais liecina, ka amatu Loginovs tagad nav atstājis kāda ārēja spiediena rezultātā. Jau ilgāku laiku vēlējies pamest darbu, vairāk laika bezrūpīgi vadīt siltākās zemēs, taču esot pierunāts pagaidīt – līdz pozitīvam tiesas spriedumam prēmiju lietā un līdz šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Par pārsteigumu Rīgas saimniekiem Nilam Ušakovam un Andrim Amerikam, viņš tomēr nolēmis aiziet agrāk – 10. martā, kad aprit tieši 19 gadi, kopš viņš stājies amatā. Valde nolēmusi jauno ostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā.
Loginova ēra
1998
Leonīds Loginovs kļūst par Rīgas brīvostas pārvaldnieku.
2002
Stokholmas mērijas padomnieks Georgs Tārs presē izteicies, ka Rīgas ostā valda mafija un Loginovs ir tikai marionete tās rokās.
2003
Loginovs kļūst par vislabāk atalgoto valsts amatpersonu, gadā nopelnot gandrīz 172 tūkstošus latu.
2003
Valsts kontroles uzmanību piesaista Rīgas brīvostas lēmums uz 30 gadiem bez konkursa iznomāt zemi starp Andrejostu un Vanšu tiltu mazzināmai firmai Rīgas pasažieru termināls un galvot tai 12 miljonu kredītu Parex bankā.
2005
Bankrotē Rīgas domes un brīvostas kontrolētais uzņēmums Rīgas Jūras līnija, kas kuģoja uz Stokholmu ar prāmi Baltic Kristina. Ņemot kredītu Parex bankā, firma 2002. gadā nopirka prāmi par 5,5 miljoniem dolāru. 2005. gadā brīvosta kuģi atpērk par 2,6 miljoniem latu, bet 2007. gadā beidzot izdodas to pārdot, saņemot tikai 780 tūkstošus latu.
2009
Konkurences padome uzliek pirmo sodu Rīgas brīvostas pārvaldei par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, izspiežot igauņu velkoņus. Brīvosta sodīta par to vairākkārt, kopumā par 850 tūkstošiem eiro, vēl 200 tūkstošu eiro papildu izdevumi ostai radušies par juridiskajiem pakalpojumiem šajā lietā.
2011
Stividori sašutuši par haosu ostā – Rīgas līcī iesaluši 34 kuģi. Vienīgais ledlauzis netiek galā, uzņēmēji cieš zaudējumus.
2012
Loginovs par ostai piederošas zemes iznomāšanu Spilves pļavās noslēdz līgumu ar Singapūras firmu, kurā pats ir līdzīpašnieks. Pēc skandāla līgums tika lauzts.
2013
Valsts kontrole revīzijā secina, ka no 2009. līdz 2011. gadam Rīgas brīvostā bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.
2015
Pret Loginovu un vietnieku Pečaku ierosināts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – neatļautu prēmiju izmaksu un citiem pārkāpumiem.
2017
Pirmās instances tiesa attaisno abus apsūdzētos Loginovu un Pečaku.
2017
Loginovs iesniedz lūgumu no 10. marta atbrīvot viņu no Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata.
