Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda aizturēšana aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā ir uzplēsusi uzreiz divus tieslietu sistēmas augoņus – tiesas prestiža jautājumu un neadekvāti zemo darbinieku atalgojumu. Viltus darbinieku algu «melnā kase», no kuras piemaksāt vērtīgākajiem darbiniekiem – vai tāda ir realitāte mūsdienu Latvijas tiesu sistēmā, jāpārbauda KNAB izmeklēšanai
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas telpās ieradās neilgi pirms darba dienas beigām. «Viņi bija mazrunīgi, uzrādīja dokumentus un uzreiz devās pie tiesas priekšsēdētāja, divi sāka metodisku tiesas lietvedības dokumentu pārbaudi kancelejā,» 7.augusta pēcpusdienu sarunā ar Ir atceras kāda no tiesas darbiniecēm, kura lūdz neatklāt savu vārdu. Viņa, līdzīgi kā citi tiesā strādājošie, jau tovakar sniedza liecības un parakstījās par teiktā neizpaušanu: «Mūs pratināja līdz pusnaktij. Pa vienam atsevišķā telpā. Sajūta kā noziedzniecei.»
«Spoki» tiesā
Noskaņojums tiesā arī divas nedēļas pēc priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda aizturēšanas ir drūms – lai gan no Zemgales priekšpilsētas tiesā strādājošajiem aizdomās turamā statuss kriminālprocesā piemērots tikai Strazdam, ērti nejūtas neviens. (Otra aizdomās turamā par Strazda atbalstīšanu šajā kriminālprocesā ir Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide.) Tiesas darbiniekiem KNAB uzdevis vienu un to pašu jautājumu – vai esat tiesā redzējis strādājam otru arhivāru, trešo apkopēju un kāda tiesneša otro palīgu. Tie ir trīs cilvēki, kuru fiktīvā nodarbināšanā vairāku gadu garumā tiek vainots tiesas priekšsēdētājs Strazds. Viņš ir šīs tiesas priekšsēdētājs jau kopš 1989. gada un sāka pildīt šo amatu divus gadus pēc tam, kad uzsāka tiesneša darbu.
«Tagad esmu apstaigājusi visus kabinetus un iepazinusies ar pilnīgi visiem tiesas darbiniekiem. Rezultātus darīju zināmus KNAB,» jautājumu par to, cik īsti darbinieku pašlaik ir tiesā, atgaiņā priekšsēdētāja vietniece Aiga Freimane. No plašākas sarunas viņa atsakās, atsaucoties uz parakstīto apņemšanos neizpaust izmeklētājiem sniegtās ziņas. Līdzīgu atbildi saņemu arī no citiem tiesnešiem un tiesas darbiniekiem. «Viena lieta ir kaut ko zināt, kaut ko dzirdēt, bet, ja nevari pierādīt…,» vēl vienu klusēšanas iemeslu piesauc kāda darbiniece.
Atbilde ir Tiesu administrācijai (TA) – pēc tās datiem, Strazda vadītajā tiesā strādā 11 tiesneši, un ir 40 administratīvo darbinieku štata vietas. Katram tiesnesim pienākas pa palīgam, tikpat ir tiesas sēžu sekretāru, vēl četri tiesas sekretāri, trīs tulki, kancelejas vadītāja un viņas vietniece, tiesas administrators, divi arhivāri, tiesas ziņnesis, trīs apkopējas un viens sētnieks. Darbinieku algas svārstās no 439 latiem vislabāk atlagotajiem tiesneša palīgiem līdz 180 latiem, ko saņem apkopēja.
KNAB, nenosaucot precīzu summu «vairāku tūkstošu apmērā», norāda, ka šajā tiesā «vairākas personas fiktīvi nodarbinātas vairāku gadu garumā».
Ir aprēķins rāda – gada laikā fiktīvi nodarbinot tiesneša palīgu (vidējā alga 416 latu mēnesī), arhivāru (270 latu) un apkopēju (180 latu), algās tiek aprēķināti vairāk nekā 10 tūkstoši latu. Kur palikusi šī nauda – tas jānoskaidro izmeklēšanas gaitā.
Uzzināt Ziedoņa Strazda atbildi uz šo jautājumu žurnālam Ir nav izdevies, jo viņš kopš KNAB vizītes ir saslimis un lūdzis sevi atbrīvot no amata. Ar presi kontaktējas Strazda advokāts Pāvels Rebenoks, kurš noliedz KNAB aizdomas. «Mūsu pozīcija – visi izmeklētāju minētie darbinieki bija tiesas atbalsta personāls, kas reāli veica savu darbu,» žurnālam Ir saka Rebenoks, uzsverot, ka «izmeklētāji nav spējuši uzrādīt pārliecinošus pierādījumus, ka kāds no nosauktajiem darbiniekiem tiesā reāli nestrādāja».
KNAB tiešām nāksies papūlēties, vācot pierādījumus šajā lietā, jo tiesu personāla veidošana faktiski ir atstāta vienpersoniski tiesas priekšsēdētāja rokās un no malas pamanīt fiktīvos darbiniekus jeb «spokus» šajā sistēmā nav viegli. Neoficiālā informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, liecina – Strazda vadītajā tiesā KNAB izmeklētāji ieradās pēc tam, kad saņēma ziņojumu no kāda šajā tiesā strādājoša cilvēka, kas bija nolēmis atklāt tās iekšienē valdošo kārtību.
«Pat iedomāties nevarēju!»
Tiesas tehnisko darbinieku pieņemšana darbā notiek ar tiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu, ja vien priekšsēdētājs neizvēlas rīkot konkursu uz vakanto vietu vai izveidot personālatlases konkursa komisiju. Savu lēmumu par to, kurš cilvēks vislabāk atbilst amata aprakstam, viņš paziņo Tiesu administrācijai, kuras personāldaļā tiek sastādīts darba līgums, to nosūta uz tiesu, kur līgumu paraksta gan pieņemamais darbinieks, gan tiesas priekšsēdētājs. Tad līgums ar kurjeru ceļo atpakaļ uz TA, kur to paraksta arī TA direktors.
«Mēs maksājam algas, uzskaitām atvaļinājumus, bet darbinieku atlasi veic tiesas priekšsēdētājs,» procesu skaidro TA direktors Edvīns Balševics. Cilvēkus, kas strādā tiesās, viņš personīgi nekad nesatiek. Tomēr uzsver – TA pēc iesniegtajiem dokumentiem pārliecinoties, lai darbiniekiem būtu likumā un darba aprakstā paredzētā izglītība un profesionālā kvalifikācija.
Vai TA pārliecinās arī par to, ka šie darbinieki reāli tiesā strādā un nav tikai «spoki» algu sarakstos? «Mums nebija nekādu signālu. Es pat iedomāties nevarētu, ka kādā tiesā ir šāda situācija!» skaidro Balševics. Turklāt TA vienīgā iespēja pārliecināties, ka algu sarakstos uzskaitītie darbinieki ir reāli, esot «aizbraukt uz vietas, nostādīt visus rindā un saskaitīt», taču šādu soli Balševics uzskata par neefektīvu – viņaprāt, iestādes vadītājam jeb tiesas priekšsēdētājam ir jābūt tādam, kuram var uzticēties. Konkrētāk runāt par situāciju Zemgales priekšpilsētas tiesā Balševics nevar, jo arī sniedzis liecības KNAB un parakstījies par ziņu neizpaušanu.
Ar līdzīgu «nezinību» sastopos arī pašā Zemgales rajona tiesā. «Mēs kancelejā neuzskaitām visus tiesas darbiniekus,» saka kancelejas vadītāja Diāna Bahmate, atturoties no sīkākiem komentāriem.
Tomēr kāds tiesā ir gatavojis ik mēnesi TA iesniedzamos darbinieku algu sarakstus, kuri bija jāparaksta tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam. «Var jau būt, ka viņš pats visu drukāja un visus faksus mums sūtīja,» divdomīgā intonācijā saka Balševics.
Kādas citas rajona tiesas kancelejas vadītāja piekrīt Ir anonīmi paskaidrot «ierasto kārtību». Algu sarakstu sagatavo tiesas lietvedis, iesniedz parakstīšanai tiesas priekšsēdētājam, bet priekšsēdētāja sekretāre sarakstu aizsūta uz TA. Vienlaikus viņa atzīst – dokumentāru pierādījumu tam, vai tehniskie darbinieki tiešām strādā, var arī nebūt, un šajā ziņā var nākties paļauties tikai uz liecībām. Piemēram, ja apkopējam nav jāparakstās reģistrācijas žurnālā par ierašanos darbā vai tīrīšanas veikšanu, tad faktiski vienīgais pierādījums viņa eksistencei ir «tīra grīda». Līdzīgi arī otrajam arhivāram nav jāparaksta nekādi dokumenti – to dara pirmais arhivārs.
Tomēr pieredzējusī tiesas darbiniece saka: «Piekrītu, lieku apkopēju var pieņemt darbā, un neviens nezinās, ka viņa reāli nestrādā. Bet, ja man jautā par tiesneša palīgu vai arhivāru, – muļķības, visi mūsu mazajās rajona tiesās zina, kurš kur un par ko strādā.»
Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc darbinieki tagad tik negribīgi runā par situāciju Zemgales priekšpilsētas tiesā. Neoficiāla informācija liecina, ka «spoku» darbiniekiem it kā maksātā nauda izmantota tiesas labiekārtošanai, piemēram, telpaugiem, kafijas aparātiem un darbinieku dzimšanas dienās rīkotām «mazām pasēdēšanām».
Vēl viena versija, ko žurnālam Ir pauda par tiesu ikdienu zinoši avoti, – fiktīvo darbinieku algas var tikt izmantotas, lai pabalstītu tiesā reāli strādājošos, piemēram, tiesnešu palīgus vai sekretārus, kuru algas «uz rokas» sanāk virs 200 latiem, un par šādām summām ir grūti piesaistīt kvalificētus speciālistus. Ir sarunbiedrs, kam ir vairāku gadu darba pieredze tiesā, atzina, ka KNAB ierosinātā lieta par fiktīviem darbiniekiem Zemgales priekšpilsētas tiesā viņu nemaz nepārsteidz, jo šāda «sistēma» esot izplatīta dažādās valsts iestādēs, un drīzāk jābrīnās, ka šādi gadījumi tiesās līdz šim nav atklājušies.
Amatpersonu oficiālie komentāri gan ir pilnīgi pretēji. Par fiktīvajiem darbiniekiem tiesās neko nezina ne TA direktors, ne jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība), ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš klātienes interviju atsaka un atbild rakstiski.
Arī Ir aptaujātie citu Rīgas tiesu priekšsēdētāji saka – neko vairāk kā medijos lasāmo par šo tēmu viņi nezina. Uz hipotētisku jautājumu, vai iespējams no TA uzraugošās acs paslēpt kādu tikai uz papīra strādājošu darbinieku, saņemu arī apstiprinošu atbildi, taču aptaujātie tiesu priekšsēdētāji visi kā viens atzīst – lai arī algas tiesu darbiniekiem ir mazas un kadru mainība augsta, viņi uz kompromisiem ar likumu neizies.
KNAB nesniedz komentārus par to, kas, pēc informācijas, kas ir izmeklētāju rīcībā, noticis ar fiktīvo darbinieku algām Zemgales priekšpilsētas tiesā. Tiesas priekšsēdētāja Strazda advokāts Rebenoks uzsver – par šo tēmu runātais ir tikai baumas, jo visi tiesas darbinieki «bija reāli».
Pat ja izrādītos, ka visa nauda iztērēta puķu podos tiesas labiekārtošanai, nozieguma kvalifikācija no tā nemainītos, tā būtu apsūdzība dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, žurnālam Ir paskaidroja KNAB.
Ziedoņa Strazda amatpersonas deklarācija par pēdējiem gadiem neuzrāda ne būtisku īpašumu iegādi, ne citus vērienīgus darījumus. Jau gadiem Strazdam pieder zeme un dzīvojamā māja Jūrmalā, kā arī zeme un dzīvoklis Rīgā. Viņa īpašumā ir arī 2011.gadā reģistrēta automašīna Subaru Legacy, par kuru pērn viņš samaksājis 19,5 tūkstošus latu. Tajā pašā laikā Strazds pārdevis savu iepriekšējo, 2006.gadā reģistrēto šīs pašas markas automašīnu par 8,3 tūkstošiem latu – tātad jaunā mašīna papildus izmaksājusi aptuveni 11 tūkstošus latu. Tā ir puse no Strazda pērnā gada algas, jo TA viņam samaksājusi 21,6 tūkstošus latu. Turklāt tiesnesis no mātes mantojumā pērn saņēmis astoņus tūkstošus latu un 28 gleznas 24 tūkstošu vērtībā.
Kādi secinājumi?
Abi aizdomās turētie tiesneši – gan Ziedonis Strazds, gan viņa atbalstīšanā aizdomās turētā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide – līdz ar lietas ierosināšanu sasirga. Tieslietu ministrs šādu situāciju neuzskata par «gluži pareizu», viņaprāt, tiesnesim būtu nevis jāturpina darbs, bet pašam sevi jāatstādina no pienākumu izpildīšanas, kamēr lietā rit izmeklēšana. Ministrs arī spriež, ka būtu jādomā par likuma grozījumiem, kas paredzētu automātisku atstādināšanu, negaidot, kamēr notikušo izvērtē tiesnešu disciplinārlietu kolēģija vai izmeklētāji Saeimā lūdz izdot tiesnesi apcietināšanai.
Strazds ir uzrakstījis lūgumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam ierosināt viņa atbrīvošanu no amata. Tieslietu padome šo jautājumu plāno skatīt 27.augustā. Turklāt tieslietu ministrs Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu pret Strazdu. Visticamāk, ministrs arī pret Buividi ierosinās disciplinārlietu, taču pirms tam viņam jāsaņem tiesneses paskaidrojums, kas līdz raksta nodošanai nebija noticis. «Strazda paskaidrojumu pieņēmu zināšanai, bet to, kas tieši tiesā ir noticis, tas neizskaidro,» atzīst Bordāns.
TA vadītājs Balševics pieļauj, ka tuvākajā laikā varētu veikt izlases pārbaudes atsevišķās tiesās, tiešām pārskaitot darbiniekus, tāpat varētu domāt par darbinieku «elektronisko uzskaiti», jo faktiski visi tiesas darbinieki strādā ar vienotajā informācijas sistēmā esošajiem datiem, tāpēc papildu darbinieka reģistrācija nebūtu sarežģīti ieviešama.
Savukārt tieslietu ministrs ir apņēmies noskaidrot, kāpēc ziņojumi par nelikumībām tiesā netika saņemti no pašu tiesā strādājošo vidus un netika atklāti savlaicīgi, negaidot KNAB kriminālprocesu. Bordāns uzskata – ja tiesneši paši publiski nereaģēs uz notikušo, tiesas reputācija būs iedragāta. Ja Ģenerālprokuratūra piekrita KNAB argumentiem un Augstākās tiesas tiesnesis deva sankciju kratīšanai Zemgales priekšpilsētas tiesā, tad, pēc ministra domām, tiesu vara «nevar izturēties tā, ka nekas nav noticis».
Viedoklis
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs par KNAB izmeklēšanu Zemgales priekšpilsētas tiesā:
Ar zināmu pārliecību varam teikt, ka šādas situācijas, kad pār kādu atsevišķu tiesu vai tiesnesi gulstas aizdomu ēna par notikušu likumpārkāpumu, grauj ne tikai konkrētā pārkāpumā iesaistīto amatpersonu autoritāti, bet vairo neuzticēšanos visai tiesu sistēmai kopumā.
Atalgojums
Tiesu darbinieki un vidējais atalgojums visās 34 Latvijas rajona tiesās
Amata nosaukums Skaits / Alga, Ls
Priekšsēdētāja palīgs 33 / 421
Tiesneša palīgs 268 / 417
Kancelejas vadītājs 41 / 417
Kancelejas vadītāja vietnieks 7 / 401
Tiesas konsultants 10 / 347
Tiesas sēžu sekretārs 269 / 317
Tiesas sekretārs 58 / 308
Tiesas tulks 83 / 317
Tiesas arhivārs 37 / 277
Tiesas administrators 9 / 326
Lietvedis 27 / 267
Tiesas ziņnesis (kurjers) 24 / 210
Fiziskā darba veicēji (apkopēji, sētnieki) 92 / 200
Dati: Tiesu administrācija
Kolēģu viedokļi
Ir uzdeva hipotētisku jautājumu Rīgas tiesu priekšsēdētājiem – vai iespējams no Tiesu administrācijas paslēpt kādu tikai uz papīra strādājošu darbinieku?
Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica:
Jau tagadējais štats ir par mazu, un slodzes darbiniekiem ir pārāk lielas, lai varētu pat teorētiski pieļaut tukšu vietu turēšanu. Piekrītu, algas tiesas darbiniekiem ir neadekvāti zemas, un vajadzētu veidot labākos darbiniekus stimulējošu prēmēšanas sistēmu, taču es to nekad nedarītu, pārkāpjot likumu.
Kā tiesu sistēmas darbiniecei man tas [KNAB izmeklēšana Zemgales priekšpilsētas tiesā – red.] bija ļoti nepatīkami.
Kurzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdēja Aija Orniņa:
Tīri teorētiski tas uz īsu laika sprīdi būtu iespējams, taču man ne prātā nenāk ko tādu izmēģināt. Turklāt, ja ir tukša štata vieta, tad iespējams pilnīgi legāli maksāt 20% no neaizpildītās štata vietas algas tam cilvēkam, kurš šos pienākumus veic.
Notikušais Zemgales priekšpilsētas tiesā, protams, negatīvi ietekmē tiesas reputāciju, un, par to uzzinot, biju ļoti nepatīkami pārsteigta.
Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Āva:
Tiesu administrācijai ir jāpilda savi normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, bet tiesas priekšsēdētājam jāorganizē savas tiesas darbs tā, kā to nosaka likums. Protams, teorētiski no likuma viedokļa apšaubāmas darbības var veikt un kādu brīdi paturēt noslēpumā. Taču es uzskatu, ka tas ir nepieļaujami. Izmeklēšana Zemgales priekšpilsētas tiesā ir emocionāli nepatīkams fakts, taču kā juriste bez pietiekamas faktoloģiskas informācijas secinājumus neizdaru.
Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Alfs Baumanis:
Minēto prēmēšanas sistēmu tiesā es nevarētu izveidot. Jautājumu par tās izveidošanu neesmu pat apsvēris. Par šādas sistēmas iespējamību citās tiesās līdz šim nebiju zinājis.
Ziņu par Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja aizturēšanu un kriminālprocesa ierosināšanu vērtēju kā negatīvu faktu visai tiesu sistēmai kopumā.
Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Sandra Meliņa:
Savā tiesā nepieļauju iespēju izmantot brīvu štata vietu, lai iegūtu papildu līdzekļus mazāk atalgoto tiesas darbinieku stimulēšanai. Šādu rīcību arī neatbalstu, jo tas ir likuma pārkāpums. Darbiniekiem palīdzu cīnīties par lielāku atalgojumu likumīgā ceļā. Piebildīšu – zemā atalgojuma dēļ tikai 2012.gada pirmajā pusgadā darbu mūsu tiesā ir pametuši pieci darbinieki ar darba stāžu virs pieciem gadiem.
Fakts, ka pret tiesas priekšsēdētāju ir ierosināts kriminālprocess, ir nepatīkams un tiesu sistēmas prestižu graujošs.
Rezonansi izraisījušie Ziedoņa Strazda spriedumi
1995. Strazds skata lietu, kurā prokuratūra lūdz atzīt, ka tiesnesis Ivars Bičkovičs ir sadarbojies ar LPSR VDK. Strazds atzīst – nav gūti pierādījumi, ka VDK aģents ar segvārdu Raitis (Ivars Bičkovičs) ir veicis apzinātu sadarbību ar VDK.
1996. Tieslietu ministrija konstatē, ka Strazds, skatot spirta kontrabandas lietu, nav ievērojis lietu nepārtrauktības principu. Par to viņam tiek izteikts aizrādījums.
1997. Kad pēc Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmuma pirms termiņa tiek atbrīvots Alfrēds Rubiks, Tieslietu ministrija veic pārbaudi, kā tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds organizējis darbu tiesā, un konstatē pārkāpumu – tiesas piesēdētājas tiesā nostrādājušas ilgāk, nekā ļauj likums, pārkāpta arī piesēdētāju izvēles kārtība.
1998. Strazds nosūta atpkaļ prokuratūrai papildu izmeklēšanai lietu par toreizējā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iespējamo sadarbību ar VDK.
1998. Tiesa Strazda vadībā izbeidz lietu, kas ierosināta pret toreizējo Privatizācijas aģentūras vadītāju Jāni Nagli par savlaicīgu amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu.
2003. AT priekšsēdētājs Andris Guļāns ierosina disciplinārlietu pret Strazdu par tīšu likuma pārkāpumu, izskatot lietu par īpašuma atņemšanu pensionārei Birutai Dailai Vaiteniecei par labu kādam ārzonas uzņēmumam. Disciplinārkolēģija atzina Strazda vainu un piesprieda viņam rājienu.
2004. Strazds piespriež četru gadu cietumsodu Denisam Veremeičikam, kurš narkotisko vielu reibumā izraisīja avāriju, kurā bojā gāja trīs cilvēki un ievainojumus guva vēl trīs. Vēlāk Rīgas apgabaltiesa piesprieda Veremeičikam 10 gadu cietumsodu.
