Žurnāla rubrika: Svarīgi

Stopkrāns pilsonības referendumam?

Posted on oktobris 24, 2012 by - Analīze

Centrālajai vēlēšanu komisijai jālemj, vai pilsonības «nulles varianta» likumprojekts nonāks tautas vai tiesas izlemšanai

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā paredz radikālas izmaiņas – tiem stājoties spēkā, visi nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim nebūtu uzrakstījuši iesniegumus par šā statusa saglabāšanu, no 2014.gada uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem. Likums attiektos uz 305 tūkstošiem personu, kam ir nepilsoņa statuss, un tādējādi būtiski paplašinātu pilsoņu loku, kurā patlaban ietilpst 1,8 miljoni Latvijas iedzīvotāju.

Tā sauktā pilsonības «nulles varianta» ideja nav jauna, un tās aizstāvji ir labi zināmi jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču viņu politiskie uzskati Latvijā vienmēr bijuši mazākumā. Tomēr tikai pusgadu pēc tam, kad referendumā noraidīta divu valsts valodu ideja, politiskajā dienas kārtībā pieteikts otrs jutīgais jautājums – pilsonība.

«Neviens mums nepalīdzēs, ja paši to nedarīsim,» uz aktīvu rīcību augustā krievvalodīgo tiesībām veltītā konferencē aicināja apvienības PCTVL valdes līdzpriekšsēdētāja un Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kas ir ne vien pazīstamākā «nulles varianta» politiskā aizstāve, bet arī šā projekta finansiālais balsts – pēc organizatoru sniegtās informācijas, no 30 tūkstošu latu kopējām parakstīšanās izmaksām viņa personīgi segusi vismaz 12 tūkstošus latu. Ždanoka uzskata, ka pēc likumprojekta iesniegšanas CVK ir iespēja «šo jautājumu pacelt Eiropas līmenī un, iespējams, radīt sava veida spiedienu».

Kāda būs šā jautājuma tālākā virzība, un vai galavārds tajā būs tautai vai tiesai, tagad atkarīgs no CVK, kura gatavojas nākamajā nedēļā lemt, vai par 4.septembrī iesniegto un 12,7 tūkstošu pilsoņu parakstīto likumprojektu ir jāturpina 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšana. Atšķirībā no citām reizēm, kad vēlētāji rosinājuši likumu izmaiņas, šoreiz CVK ir lūgusi dažādas institūcijas sniegt savus vērtējumus par to, vai likumprojekts ir tālāk virzāms. Pretinieki ir gan parakstu vākšanas otrās kārtas rīkošanai, gan nerīkošanai, un līdz ar juridiskiem argumentiem izskan arī politiski.

Sistēma vai izņēmums?
Satversmes 78.pants paredz, ka vēlētājiem ir tiesības iesniegt «pilnīgi izstrādātu» projektu, un tieši atbilstību šim kritērijam pašlaik vērtē CVK. Taču ne Satversmē, ne referendumu likumā nav sīkāk teikts, kas jāsaprot ar pilnīgu izstrādātību un kā CVK tā jāpārbauda. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzīst, ka definīcijas ir vairākas, bet par noteicošo uzskata «Satversmes tēva», profesora Kārļa Dišlera rakstīto, ka likumprojektam ir jāspēj stāties spēkā un tas nevar saturēt acīmredzamas aplamības. «Tātad tur ir gan juridiskā tehnika, gan tas nevar būt pretrunā ar augstākstāvošu likumu. Pēc vienkāršas loģikas – mēs nevaram pieņemt likumu, ar ko groza Satversmi,» skaidro Cimdars.

Kaut gan līdz šim pie vēlētāju likumprojektu iesniegšanas priekšplānā ir bijusi pārbaude, vai iniciatīvu parakstījuši obligāti nepieciešamie 10 000 vēlētāju, Cimdars uzsver, ka CVK arī agrāk ir allaž vērtējusi likumprojektu izstrādātību. Tikai šajā gadījumā bijusi nepieciešama pamatīgāka izpēte, jo likumprojekts skar pilsonības jautājumu, par kuru ir lēmusi Satversmes tiesa (ST), un saskaņā ar Administratīvā procesa likumu iestādēm ir jāņem vērā ST sniegtā likumu normu interpretācija.

Pirmo signālu, kas uz to norādījis, CVK saņēmusi jau pirms parakstu iesniegšanas – tas nācis no Valsts prezidenta kancelejas. Vēstulē skaidrots, ka likumprojekta pilnīgas izstrādātības pārbaudē jāvērtē ne tikai atbilstība juridiskās tehnikas prasībām, bet arī augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kā arī iekļautas atsauces uz četriem ST spriedumiem, kur sniegta pilsonības un valsts nepārtrauktības aspektu interpretācija. Vēstuli parakstījušais prezidenta padomnieks Edgars Pastars skaidro – tā sūtīta, jo arī prezidents ir viens no posmiem Satversmes 78.panta piemērošanā un viņu ieskatā juridiskas iebildes ir jāizvērtē procesa sākumā, nevis jāatstāj uz beigām.

Saņēmusi šādu ieteikumu, CVK lūdza atzinumus par likumprojektu sniegt dažādām institūcijām – Saeimas Juridiskajam birojam un tiesībsargam, vairākām ministrijām, augstskolām. Visi atzinumi ir publicēti CVK mājaslapā. Lielākoties šie atzinumi apšauba likumprojekta pilnīgo izstrādātību, kā galvenos argumentus nosaucot to, ka jaunā pilsonības piešķiršanas kārtība būtu pretrunā ar valsts nepārtrauktības doktrīnu un Satversmi, kā arī minot citus juridiskus un praktiskus pret-argumentus, piemēram, papildu izmaksas valsts budžetā. 

«ST Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnā ietvērusi aizliegumu Latvijas pilsonību iegūt automātiski tām personām, kuras valstī bija ieceļojušas prettiesiskās okupācijas laikā,» secina Saeimas Juridiskais birojs. Vienīgais spilgtais izņēmums ir divu Baltijas Starptautiskās akadēmijas docētāju un partijas Par dzimto valodu! valdes locekļa Illariona Girsa pēc pašu iniciatīvas sniegtais atzinums, kurā secināts – CVK nav tiesiska pamata neturpināt parakstu vākšanu, un atteikuma gadījumā būs pamats rosināt jautājumu par CVK locekļu iespējamo kriminālatbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Juristu vidū nav vienprātības par to, vai CVK rīkojas tiesiski, pieprasot šādus atzinumus. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka «Satversme neparedz CVK pienākumu un uzdevumu vērtēt projektu atbilstību Satversmei», līdz ar to CVK nav pamata aizliegt rīkot parakstu vākšanas otro kārtu. Viņa secina, ka šajā gadījumā «iemesli nerīkot referendumu ir vairāk politiski un emocionāli, nevis juridiski». Arī Saeimas Juridiskais birojs sava atzinuma ievadā uzsver, ka nav pilnvarots sniegt atzinumu, vai CVK iesniegtais vēlētāju likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē. Līdzīgs secinājums attiecināms uz visiem atzinumu sniedzējiem, un arī CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzīst – prasītie ekspertu viedokļi nav saistoši, bet katrs CVK loceklis, individuāli pieņemot lēmumu, var tos izmantot.

Juridiski saistošu vērtējumu par CVK pilnvarām varētu sniegt ST – tajā pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma jau ierosināta lieta saistībā ar valodu referendumu. Taču lietas izskatīšana plānota 13.novembrī, tātad pēc CVK lēmuma pilsonības jautājumā.

Kas tālāk?
Lai arī kāds būs CVK lēmums, tā pieņemšanai vajadzīgas vismaz piecas no deviņām CVK locekļu balsīm. Cimdars atzīst – ja vismaz pieci CVK locekļi uzskatīs, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, viedoklim būs jāliek klāt argumenti, jo iesniedzēji neslēpj, ka šādu lēmumu apstrīdētu administratīvajā tiesā.

«Mans uzskats ir tāds – Satversmes vienīgais kodols ir tas, ka augstākā vara pieder Latvijas tautai. Tauta vienīgā var izlemt, ko darīt,» pārliecību par grozītā Pilsonības likuma atbilstību Satversmei pauž Andrejs Tolmačovs, kurš koordinē likumprojektu iniciējušo kustību Par vienlīdzīgām tiesībām un vienlaikus ir arī PCTVL valdes loceklis.

Likums ļauj administratīvajai tiesai apturēt tiesvedību lietā un nosūtīt motivētu pieteikumu ST, ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei. Taču šajā gadījumā šis variants nebūs izmantojams attiecībā uz projekta konstitucionalitāti, jo vērsties ST var tikai par kādu spēkā jau esošu likumu normu.

Kādā ceļā jautājums varētu tomēr nonākt ST? Tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska ieskicē četrus potenciālos scenārijus.

Pirmais, jau minētais, – ja ST vēršas administratīvā tiesa, taču ne par likumprojektu, bet tikai par spēkā esošu normu, piemēram, apstrīdot CVK rīcības konstitucionalitāti.

Otrs – ja CVK nolemtu procesu turpināt un projekts pēc parakstu savākšanas nonāktu pie prezidenta, bet prezidents atteiktos to virzīt nobalsošanai Saeimā. Tad pieteikumu par prezidenta lēmuma konstitucionalitāti ST varētu iesniegt gan Saeima, gan vismaz 20 deputāti, gan valdība un arī pats prezidents.
Trešais – ja prezidents projektu virzītu nobalsošanai Saeimā, teorētiski ST var vērsties arī par šo rīcību, taču nevar prognozēt, kā tiesa vērtētu prezidenta rīcības juridisko statusu, proti, vai viņš pieņem lēmumu vai arī vienkārši tehniski nodod likumprojektu tālāk likumdevējam. Ceturtais ceļš – ja likumprojekts Saeimā tiktu noraidīts, notiktu tautas nobalsošana, un vēlētāji atbalstītu šīs izmaiņas Pilsonības likumā, tad par šo spēkā esošo likumu varētu parastajā kārtībā iesniegt pieteikumus ST. Kovalevska gan atzīst, ka scenārijus modelēt ir sarežģīti un var būt iespējami vēl kādi ceļi.

Jebkurā gadījumā redzams, ka iegūt ST vērtējumu iespējams tikai tad, ja CVK procesu neaptur. Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Tolmačovs uzskata – jāļauj tautai lemt un tad, ja likums stājas spēkā, to var skatīt ST, jo šo jautājumu «labāk risināt tiesā, nevis caur angažētiem politiķiem». Ždanoka sola, ka projekta iniciatoriem noteikti būs argumenti, kāpēc parakstu vākšana ir jārīko, bet viņa negrib apsteigt notikumus. «Es pilnībā aizstāvu šo likumprojektu. Bet – kā mēs aizstāvēsim, ar kādiem argumentiem, tas būs vēlāk,» sola Ždanoka.

No intervijas ar CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru

Vai publiskās diskusijas dēļ jau pirms parakstu iesniegšanas jums bija skaidrs, ka nāksies prasīt atzinumus par pilsonības likumprojektu?
Viens no pirmajiem signāliem, ka šoreiz izskatīšanas gaita varētu virzīties lēnāk un uzmanīgāk, bija vēstule, ko saņēmām no Valsts prezidenta kancelejas, kurā cita starpā tika norādīts – ja Satversmes tiesa ir skatījusi kādu problēmu un pieņēmusi lēmumu par to, tādā gadījumā iestādes, skatot šādu pašu jautājumu, nevar to nerespektēt. Līdz ar to šis likumprojekts – kā tāds, kas runā par [pilsonību], par ko Satversmes tiesa jau ir spriedusi – iegūst nedaudz citu virzības ātrumu. Tā kā likums nereglamentē, cik ilgā laikā tas jāizdara, mēs varam atļauties izpētīt šo jautājumu, un to mēs arī darām.

Pēc kā jūs vadāties, interpretējot vārdus «pilnīgi izstrādāts»? Ne Satversmē, ne likumā par tautas nobalsošanu nav rakstīts, ko šis jēdziens ietver.
Varu runāt par savu izpratni, jo es neesmu redzējis ļoti detalizētu definīciju, vai tādas ir vairākas. Kā noteicošais varētu būt [profesora Kārļa] Dišlera rakstītais, ka tam [likumprojektam] ir jāspēj stāties spēkā un tas nevar saturēt acīmredzamas aplamības. Tātad tur ir gan juridiskā tehnika, gan tas nevar būt pretrunā ar augstākstāvošu likumu. Tas nozīmē, pēc vienkāršas loģikas, mēs nevaram pieņemt likumu, ar ko groza Satversmi.

Pēc kādiem principiem CVK izvēlējās, kam prasīt atzinumus?
Virkne ir diezgan loģiska – ir Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, tie ir speciālisti, kas likumprojektus gatavo. Nākamais ir juristi augstskolās. Jebkurā gadījumā atbildība par lēmumu būs jāpieņem katram no CVK locekļiem. Ekspertu viedokļi, ko esam prasījuši, nav saistoši, bet tie var tikt vērtēti, pirms pacelt roku par vai pret.

Tas krusts ir jānes man

Posted on oktobris 24, 2012 by - Pusdienās

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apgalvo, ka nelobē Teilāna radaru biznesu, taču arī nevēlas nodokļu maksātājiem radīt jaunas izmaksas 

Lai ko Rihards Kozlovskis iekšlietu ministra amatā darītu, viņa laiku apzīmogo nevis paša lēmumi, bet iepriekšējās ministres mantojums – neveiksmīgais fotoradaru līgums. Nepaiet ne diena, kad viņam ar to nebūtu jāsaskaras. «Es par to neesmu laimīgs,» viņš, saprotams, saka, taču arī mūsu tikšanās kafejnīcā La Kanna, fonā skanot liegai mūzikai, ir par to pašu. Relaksējošo ēstuves noskaņu gan, šķiet, viņš nemaz nepamana. Ieradies pēc valdības sēdes ar vairāk nekā stundas nokavēšanos un iPad rokās, Kozlovskis pasūta kafiju un minerālūdeni, un visu sarunas laiku dzērieniem gandrīz nepieskaras. Fonā citi tikmēr malko vīnu.

Jautāju, kāpēc viņš radaru līgumam ļauj dominēt pār viņa ministra darbības laiku. «Tieši to es vismazāk gribētu,» Kozlovskis nopūšas. Tā sanācis, ņemot vērā radaru uzstādīšanas priekšvēsturi un to, ka «tēma ir tuva un saprotama katram autovadītājam». Saku – to ir viegli lauzt, pārtraucot attiecības ar privāto partneri V-Traffic (agrāk Vitronic Baltica), kas nav pildījis līguma saistības, un nemeklējot veidus, kā no viņiem nopirkt radarus vai turpināt sadarbību. «Es noteikti nemeklēju veidus, kā turpināt sadarbību,» Kozlovskis iebilst. Pašlaik neesot iespējams politisks risinājums, jo ir līgums, kas noslēgts starp Valsts policiju un V-Traffic, un visi lēmumi jāpieņem, ievērojot līguma noteikumus. «Šis līgums ir, mēs to nevaram izdzēst un sākt visu no baltas lapas, kā būtu normāli, brīvi un nepiespiesti organizējot [jaunu] publisko iepirkumu.» Kā norāda Kozlovskis, viņam būtu politiski izdevīgi «iznākt un pateikt – es izbeidzu līgumu», taču šādā gadījumā, visticamāk, «būs sekas».

Kas tās par sekām, Kozlovskis nekonkretizē – to izvērtējums pašlaik ir ekspertu darbs. Ekspertiem no auditorfirmas PWC arī jāizvērtē priekšlikumi, ko tālākai rīcībai piedāvāja V-Traffic Vācijas partneris un radaru ražotājs, kad policija paziņoja par līguma laušanu. Kā skaidro Kozlovskis, līgums ir lauzts vienpusēji, tas nav izbeigts, abpusēji draudzīgi vienojoties, un otrai pusei ir «savs redzējums». «Līgums ir civiltiesisks, un tajā ir diezgan iespaidīgas summas. Par valstiski izdevīgāko lēmumu uzskatu tādu, lai nodokļu maksātājiem [nākotnē] nebūtu papildu nepamatotas izmaksas.» V-Traffic neapstrīdot, ka nav izpildījis līguma saistības un nav uzstādījusi tajā noteikto radaru skaitu, taču uzņēmumam esot «savi argumenti», kāpēc viņi to neizdarīja. (Viens no publiski izskanējušajiem argumentiem ir slēgtajā Krājbankā iesaldētā nauda.)

Vai līgums ar nodomu bija uztaisīts izdevīgāks privātajam partnerim un neizdevīgāks valstij? «Manā skatījumā problēma ir tajā, ka jau sākotnēji biznesa plāns bija nepamatots. Proti, pie šādiem līguma nosacījumiem privātais nevarēja izpildīt līguma saistības,» uzskata Kozlovskis. Proti, lai uzvarētu konkursā, uzņēmums iesniedza iespējami lētāko piedāvājumu (piedāvāja mazāko soda naudu proporciju paturēt sev), taču šie ieņēmumi nebija pietiekami, lai izpildītu saistības, un citu resursu tam nebija. 

Ministrs vairākkārt uzsver, ka valdība nav pieņēmusi lēmumu iepirkt jau uzstādītos radarus no Vitronic, ignorējot publiskā iepirkuma likumu, par ko sabiedrība par atklātību Delna vēlas sūdzēties Satversmes tiesā. «Valdība ir lēmusi uzdot Iekšlietu ministrijai izvērtēt, vai vispār ir iespēja slēgt [līgumu par radaru iepirkšanu], vai tas ir pamatoti un atbilst valsts interesēm, vai ir adekvātas cenas, visus riskus. Ne vēlāk kā 28.novembrī ministrijai būs jānāk ar slēdzienu un jāskaidro situācija.» Kaut arī valdības lēmumā ir skaidri dota atļauja Iekšlietu ministrijai šajā gadījumā nepiemērot iepirkumu likumu, Kozlovskis saka – vērtēts tiks arī tas, vai izņēmums ir iespējams.  

Par kādām summām ir runa, ministrs neatklāj, lai arī «no manas puses nav problēmu, ja privātais partneris ir gatavs tās nosaukt.» «Summa līdzvērtīga Vācijas komersanta izmaksām, lai saražotu radaru,» viņš aptuveni min. Pēc pēdējās V-Traffic publiski paustās informācijas, viņi līguma izpildē ir ieguldījuši 3 miljonus latu, savukārt Kozlovskis min, ka šoferiem sarēķinātās soda naudas (taču vēl ne samaksātās), kas pienāktos komersantam, ir virs miljona latu (saskaņā ar līgumu valsts pārskaita radaru uzstādītājiem 35% no soda naudām).

Vai Reformu partijas ministrs Kozlovskis jūt atbalstu no Vienotības premjerministra Valda Dombrovska, kura iepriekšējās valdības laikā līgumu noslēdza? «Tas krusts ir jānes man jebkurā gadījumā,» viņš atbild. «Tas ir mantojums, ko esmu saņēmis šajā amatā, un es nevaru no tā atkratīties, lai kā gribētu. Man uz valdību būs jānes konkrēti priekšlikumi, un es ļoti ceru, ka valdība atbildīgi lems.»

Ar kādiem darbiem Kozlovskis gribētu palikt vēsturē? «Pilnīgi noteiktu negribētu palikt atmiņā, ka esmu nolobējis Teilāna biznesu. Ticiet, man nav ne mazākās intereses,» Kozlovskis noskurinās. Miljonāru un Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieku Ēriku Teilānu, kuram pieder Vitronic Baltica, ministrs neesot savu mūžu saticis. Kad viņam nācies atbildēt uz jautājumiem par radaru iepirkumu savas partijas biedriem, Kozlovskis sacījis, ka nezina, kā Teilāns izskatās. «Man parādīja bildi Google, tagad zinu, kā viņš izskatās.» 

Bet amatu viņš vēlētos atstāt tā, lai pēc tam iekšlietu sistēmas darbinieki «labprāt atcerētos, ka esmu ko labu izdarījis». Pašlaik situācija esot neapskaužama – «ir izveidojies noslēgtais aplis, no policijas prasa reālus rezultātus, savukārt policijā neviens negrib iet strādāt». «Piesaistīt spējīgus jauniešus mums ir problemātiski – atalgojuma, sociālo garantiju, varbūt arī prasību dēļ. Šāgada pavasarī jauniešiem, kas pretendēja uz policijas [koledžu], vidējā atzīme atestātā bija 5,7.» Vienlaikus konsolidācijas gados iekšlietu sistēmu pametuši ap 1200 darbinieku. «Ja iekšlietu sistēmu izdotos atdzīvināt motivācijas ziņā, tas būtu diezgan daudz.» 

Ēdienkarte
Kafija, tēja, minerālūdens

Ir jautā

Posted on oktobris 24, 2012 by - Viedoklis

Ko jūs ieteiktu skolēniem izdarīt brīvlaikā?


Edvīns Elferts, Iespējamā misija, Ozolnieku vidusskolas matemātikas un ekonomikas skolotājs:
Skolēniem iesaku nolikt malā skolas grāmatas, sociālos «draugus» un TV. Tā vietā nedēļu izgulēties un veltīt īstiem draugiem. Iesaku arī klusībā izvirzīt mērķi pēdējam šā semestra cēlienam.

Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja:
Izslēdziet datoru! Mudīgi! Un atstājiet mājās telefonu. Izejiet ārā, elpojiet dziļi, grauziet pēdējos ābolus, brauciet pie omes uz laukiem ēst pankūkas! Ja esi pusaudzis, sagatavo vecākiem kādu mīļu pārsteigumu, kaut parunā ar viņiem! Ja esi ģimnāziste, uzadi sev jaunu, košu šalli! Bet varbūt uzadi to puisim no paralēlklases?

Lauris Bokišs, Iespējamā misija, Teikas vidusskolas kulturoloģijas skolotājs:
Rudens brīvlaiks ir kā radīts kultūras dzīves baudīšanai. Iesaku jauniešiem sekot Latvijas kultūras dzīves jaunumiem tviterī, feisbukā, draugos. Teātri, izstādes, kino, muzeji pilni dzīvības un aizraujošu stāstu. Atklāt lasītprieku! Brīvlaiks ir arī laiks, kad var no Rīgas braukt uz reģioniem un no reģioniem uz pilsētām.

Nekļūsti svešs

Posted on oktobris 24, 2012 by - Viedoklis

Vakar benzīntankā kolas vietā nopirku ābolu sulu. Pateicoties polārlāčiem

Ir divu veidu reklāmas – komerciālās un sociālās. Pirmās aicina pirkt konkrētu produktu vai pakalpojumu, otrās – beigt gandēt savu dzīvi. Reklāmistiem patīk sociālās reklāmas, jo tā ir iespēja parādīt, uz ko viņi patiešām ir spējīgi. Budžeti parasti ir tuvu nullei, toties pasūtītāji nav mārketinga gudrībās sapinušies un mērķis nenoliedzami ir cēlāks par kārtējās bundžas pārdošanu.

Pagājušajā nedēļā YouTube kanālā manu uzmanību piesaistīja divas sociālās reklāmas, viena – no ASV, otra – no Latvijas.

Amerikāņu gandrīz četru minūšu garā multfilma Īstie lāči (The Real Bears) stāsta par polārlāču ģimeni, kurai ļoti garšo kolai līdzīgas limpenes. Skanot saldai dziesmai par cukuru, lāči laimīgi cilā pudelītes, līdz sākas problēmas – liekais svars neļauj ielēkt āliņģī, graužot zivi, izlūst zobs, un lāču papam uzpampst kāja, kuru beigās ar motorzāģi amputē medmāsa lapsa. Nelaimju cēloni paskaidro īsi fakti par cukura izraisītām kaitēm. Noslēgumā ir aicinājums: «Tiec vaļā no nelaimes!» jeb «Dump the unhappy!» kā atbilde uz Coca-Cola «happiness» saukli.

Šo reklāmu īpašu padara tās pozitīvā sajūta, jo burbuļūdeņu izraisītās šausmas izdzīvo multeņu varoņi ar cukurdziesmiņu fonā. Tā reklāmas autori sakauj burbuļūdeņu ražotājus ar viņu pašu ieročiem. Rezultātā mazbudžeta multene ir vairāk skatīta nekā miljonus dārgi reklāmas klipi.

Reklāmu spēcina arī stāsts par tās autoru. Alekss Bogaskis, reiz saukts par reklāmas zelta puisēnu, savus labākos darbus radījis neveselīgās pārtikas monstriem Burger King un Coke Zero. Pirms diviem gadiem, pametot darbu reklāmā, kā vienu no iemesliem minēja – man ir kauns no saviem bērniem. Tagad viņš rada reklāmas labdarības projektiem un klientiem, kas preces ražo tikai Amerikā, tā atbalstot ASV ekonomiku.

Tomēr Alekss nav aizmirsis labas reklāmas pamatlikumu – domāt par to, kādas sajūtas tavs darbs izraisīs cilvēkiem, un nekad nenovērtēt viņus par zemu.

Man rodas jautājums, kā mūs ir novērtējis latviešu sociālās reklāmas Nepērc svešu autors. Gandrīz četras  minūtes pa ekrānu maršē importa dārzeņu armijas, sieviete fatālā balsī stāsta par muļķa latviešiem, kuri ļaujas maigai okupācijai, brīžiem parādās dziedoša sieviete miglā (laikam domāta Māte Latvija) un klipa beigās priekšā tiek nokrautas faktu rindas, lai es saprastu – visas Latvijas ķibeles rodas no tā, ka esmu nopircis spāņu tomātu. Tiešām? 

Vai vainas sajūtas uzkraušana parastajam cilvēciņam ir attaisnojama ar to, ka likumi aizliedz protekcionismu? Šķebinošā propagandas forma nostumj ēnā aicinājumu pirkt Latvijā ražotus produktus – aicinājumu, kuram es noteikti pievienojos. Idejas autors ir nezināms, bet kā pasūtītāji pieteikušies divi biznesmeņi, no kuriem viens savulaik bija saistīts ar politprojektu Par labu Latviju! Interesanti, kas, viņuprāt, ir vairāk provocējoši – burkānu armija vai sajūta, ka skaties politisko reklāmu?

Es vēlos aicināt visus sociālo reklāmu pasūtītājus pašiem salīdzināt šīs divas reklāmas un godīgi pajautāt sev, kura no tām uzrunā vairāk. Nemāniet sevi, ka latvieši saprot tikai sāpes un patriotisms rodas no garām žēlabām! Nebaidieties izdarīt straujas un negaidītas kustības, jo tās pamodina cilvēkus no vienaldzības! Nekļūstiet sveši domājošiem cilvēkiem!

Iekrīt plaisā

Posted on oktobris 24, 2012 by - Komentārs

Lielas ienākumu atšķirības nav tikai ētiska problēma. Tās kavē tautsaimniecību

Varbūt tā ir nejaušība, varbūt karmiska saskaņa. Pagājušajā nedēļā, kad pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālistes Inga Spriņģe un Kristīne Rizga žurnālā Ir publicēja savu pelnīti lielu uzmanību piesaistījušo pētījumu par nevienlīdzību Latvijā, vairākos ietekmīgos pasaules izdevumos parādījās izvērsti raksti par šo pašu tēmu. Britu žurnāls The Economist, kas jau gandrīz 170 gadus sparīgi aizstāv liberālus principus, publicēja speciālu sadaļu par nevienlīdzības pieaugumu pasaules valstīs un tā nevēlamajām sekām. Savukārt Amerikas avīze The New York Times publicēja vairākus rakstus un ekspertu debates, kas pievērsās jautājumam – kā pārāk liela nevienlīdzība var traucēt tautsaimniecības izaugsmei. 

Šī plašā pievēršanās nevienlīdzības radītajām problēmām daudziem noteikti šķitīs pārsteidzoša, pat nedaudz dezorientējoša, jo pēdējos 30 gados pasaules ekonomiskajā domāšanā dominēja pārliecība, ka ekonomiskā izaugsme pati par sevi atrisinās nevienlīdzības problēmu, gan arī – nedaudz paradoksāli – ka nevienlīdzība nebūt nav nekas slikts, jo veicina konkurenci, atalgo sekmīgākos un līdz ar to balsta izaugsmi. 

Tāpat kā daudz ko citu, pēdējo gadu finanšu krīze un tās mācības tagad mums liek no jauna izvērtēt šos ekonomiskos pieņēmumus. 

Vispirms redzam, ka pirmskrīzes lētu kredītu dzītā izaugsme nevis mazināja, bet gan vairoja nevienlīdzību. Kā norāda The Economist, gandrīz visā pasaulē, sākot ar egalitāro Zviedriju un beidzot ar rasu dalījuma plosīto Dienvid-āfriku, pēdējos 30 ga-dos nevienlīdzība ir pieaugusi. Arī Latvijas straujā izaugsme audzēja nevienlīdzību, kuras līmenis jau gadiem ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Gan Džini indekss, kuru pasaulē izmanto kā nevienlīdzības mērauklu, gan cilvēku procents, kas pakļauts nabadzības riskam, mūsu valstī 2007.gadā, burbuļa augstākajā punktā, bija manāmi lielāks nekā 2004.gadā.

Tātad pieņēmums, ka izaugsme pati par sevi mazina nevienlīdzību, izrādījies aplams. Spēcīgāki kļūst arī starptautisko pētnieku argumenti, ka atšķirības starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem nes sev līdz virkni nevēlamu blakņu, kas spilgti izpaužas arī Latvijā.

Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) ekonomikas profesors Darons Asemoglu un Hārvarda Universitātes politikas zinātnes profesors Džeimss Robinsons savā grāmatā Kāpēc valstis cieš neveiksmi (Why Nations Fail) parādījuši, kā pārāk liela ekonomiskās varas koncentrācija sabiedrības spicē var ļaut elitei aizvien vairāk pielāgot gan politisko, gan ekonomisko sistēmu savām šaurājām interesēm. Tas ierobežo attīstību veicinošu konkurenci, līdz ar to kaitējot izaugsmei. Latvijas oligarhu bēdīgi slavenā «valsts nozagšana» ir perfekts šīs parādības piemērs.

Pērn Starptautiskais Valūtas fonds publicēja Endrū Berga un Džonatana Ostrija pētījumu Nevienlīdzība un ilgstnepējīga izaugsme: divas puses vienai monētai? Tajā ar vēsturiskiem datiem parādīts, kā augstāks nevienlīdzības līmenis saistīts ar īsākiem, nenoturīgākiem izaugsmes periodiem, kurus pārtrauc dziļāki lejpuslīdes posmi. Varbūt nav sagadīšanās, ka Latvijas izaugsme bijusi tik svārstīga un pēdējā recesija – dziļākā Eiropā.

Savukārt grāmatā Līmeņrādis (The Spirit Level) angļu pētnieki Ričards Vilkinsons un Keita Piketa sniedz datus, kuri norāda uz kopsakarību: jo sabiedrībā augstāka nevienlīdzība, jo tajā ir sliktāki veselības rādītāji, lielāks skaits pašnāvību un izplatītākas citas sociālas patoloģijas, turklāt tās skar ne tikai nabagos, bet arī turīgākos slāņus. Arī šeit paralēles ar Latviju nav tālu jāmeklē.

Vai nevienlīdzības samazināšanai nepieciešama mantas pārdale? Tāda jau notiek, taču nepareizā virzienā. Nereti nevienlīdzību saasina valsts politika, kura ar pabalstiem, atlaidēm un nodokļiem novirza lielas summas cilvēkiem, kuriem palīdzība nav nepieciešama. Iebildumi pret šādu šķērdēšanos ar budžeta naudu atbilst ekonomiski liberālām vertībām, tāpēc The Economist protestē: «Izdevumi sociālajām vajadzībām bieži vien ir mazāk saistīti ar palīdzību nabadzīgajiem nekā ar dažādu labumu nodrošināšanu relatīvi turīgajiem.» 

Arī te Latvija neatpaliek, radot pabalstu sistēmu, kuras rezultātā kāds var, piemēram, saņemt vecāku pabalstu gandrīz 12 000 latu mēnesī. Jāšaubās, vai tāds dāsnums ir nepieciešams, lai sasniegtu pabalsta mērķi – dzimstības pieaugumu. Igaunijā, ko bieži piesauc kā demogrāfiskās politikas piemēru, ir noteikti stingri šāda pabalsta griesti – Ls 1500 mēnesī. 

Līdzīga devība tiem, kuriem tā vismazāk vajadzīga, ir arī nodokļu sistēmā. Kā izrēķinājis ekonomiskās pētniecības centrs BICEPS, valdības šogad pieņemtie samazinājumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē būs ievērojami izdevīgāki 10% turīgāko nekā pārējiem nodokļu maksātājiem. Bet pārmērīgs nodokļu slogs uz cilvēkiem ar maziem ienākumiem ir vispāratzīts kavēklis daudzo bezdarbnieku iesaistīšanai legālajā darba tirgū.

Gan domāšanas inerce, gan ieinteresētu cilvēku pretestība nozīmē, ka nebūs viegli likvidēt šķēršļus visas Latvijas sabiedrības attīstībai. Taču vismaz mēs par tiem sākam plašāk runāt. Tas ir pirmais solis.

Komentārs 140 zīmēs
Būvbedre. PB sastādītajā Doing Business reitingā Latvija noslīdējusi no 21. uz 25.vietu. Būvniecības atļauju izsniegšanā esam 113.vietā.

Īstā ES. Eirozonas vadītāji vienojās par banku savienības veidošanas grafiku. Atšķirības starp eirozonu un pārējo ES kļūst aizvien lielākas.

Čekistiskās enerģētikas komplekss. Putina sabiedrotā Igora Sečina vadītais Rosņeft pārņem TNK-BP un kļūst par lielāko biržā tirgoto naftas firmu pasaulē.

Rīkojums nr.343

Posted on oktobris 24, 2012 by - Komentārs

Kad Edgars Zalāns atcēla uzreiz 10 pagastvečus, tā nebija nacionāla mēroga ziņa

Tracī ap pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža lēmumu atstādināt no amata Aivaru Lembergu, kurš it kā ir, it kā īsti nav Ventspils domes priekšsēdētājs, izpaliek svarīgs jautājums – kāpēc tas vispār ir nacionāla mēroga ziņu vērts notikums? Ministram ir šādas tiesības, savukārt pašvaldības vadītājs ministra lēmumu var apstrīdēt tiesā. Nav pirmā reize, kad ministrs padzen pagastveci. Kāpēc Lemberga gadījumā šis lēmums, tāpat vienmēr arī prokuratūras, KNAB un tiesu lēmumi, ir valstiski svarīgs notikums?

Piemēram, pērn februārī iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) par ilgstošiem pārkāpumiem un nelikumīgu rīcību ar pašvaldības finansēm atstādināja no amata Ādažu novada domes priekšsēdētāju, «lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības». Bet 2009.gada janvārī toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) parakstīja rīkojumu par uzreiz 10 (!) pašvaldību vadītāju atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, jo uzskatīja, ka tie ilgu laiku nebija nodrošinājuši teritorijas plānojumu izstrādi, kā to prasīja likums. 

Ministra Zalāna rīkojumā arī bija teikts, ka, «turpinot vadīt pašvaldību darbu, atstādinātie pašvaldību priekšsēdētāji var apdraudēt pašvaldības darbības tiesiskumu un iedzīvotāju likumīgo tiesību un interešu tiesisku realizēšanu». Taču viņa lēmums neizraisīja diskusijas par valdības likteni un valsts nākotni. Nedzirdējām arī atstādināto pagastveču kori mērkaķojamies, ka ministri varot viņus atstādināt kaut vai «tūkstoš reižu», taču viņi tik un tā palikšot amatā, kā tagad atļaujas Lembergs. Nedz arī citus politiķus aicinām atlaisto vadītās pašvaldības atlaist to priekšsēdētājus atlaidušos ministrus, kā tagad ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis aicina Ventspils domi. Un arī premjerministri tolaik neuzskatīja par vajadzīgu aizrādīt ministriem, ka tie cenšoties «sevi kaut kā parādīt», kā pašlaik Sprūdža lēmumu komentē premjerministrs Valdis Dombrovskis, kuru ministra lēmums «nedaudz mulsina».

Kāpēc Ventspils domes priekšsēdētāja amats valstī būtu īpašs un svarīgāks, salīdzinot ar Ādažu novada, Madonas rajona Bērzaunes pagasta, Ludzas rajona Rundēnu pagasta, Krāslavas rajona Skaistas pagasta vai citu agrāk atstādināto pašvaldību vadītāju amatiem?

Ventspils pašvaldība likuma izpratnē ir tāda pati kā citas. Un ne jau kāds īpašs politisks viedums un administratīvā ģenialitāte nodrošinājusi šīs pašvaldības līdzšinējam vadītājam Lembergam izņēmuma stāvokli un ietekmi Latvijas politikā. To viņš nodrošinājis ar banālu naudu. Bet no prokuratūras apsūdzībām, uz kurām ministrs Sprūdžs atsaucas otrdien publicētajā rīkojumā, var secināt, ka šo naudu Lembergs varētu būt banāli nozadzis, izmantodams savu amatu. 

Ministra rīkojumā uzskaitītas 137 prokuratūras ieskatā pierādītas epizodes, kurās Lembergs kā pašvaldības vadītājs varētu būt pieņēmis lēmumus par labu uzņēmumiem, kuros patiesā labuma guvējs ir bijis viņš pats vai viņa ģimenes locekļi. Tas vien jau laikam gan ir nopietnāks apdraudējums «pašvaldības darbības tiesiskumam un iedzīvotāju likumīgo tiesību īstenošanai» nekā savulaik ministru Vējoņa un Zalāna konstatētie pārkāpumi citu pašvaldību vadītāju darbā. 

Turklāt ministrs min arī citus «normatīvo aktu pārkāpumus», kurus uzskata par «būtiskiem». Būtu jābrīnās nevis par to, kāpēc Sprūdžs tagad savu pilnvaru ietvaros atstādina Lembergu no amata pienākumu pildīšanas, ja tiesa viņam jau ir noteikusi drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus -, bet gan par to, kāpēc tas notiek tikai tagad. Kāpēc Lembergs varēja divus gadu desmitus demokrātiju un tiesiskumu izmantot demokrātijas un tiesiskuma graušanai.

Citēdams vecu filmu, ka «zaglim jāsēž cietumā», Sprūdžs pateica acīmredzami pašsaprotamo. Vai arī Lembergs ir zaglis, var pateikt tikai tiesa. Taču prokuratūras apsūdzības viņam ir tik smagas un interešu konflikta iespējamie gadījumi tik daudzi, ka viņa atrašanās amatā «ir demokrātijas, tiesiskuma, atklātuma un valsts varas leģitimitātes apdraudējums», uzskata ministrs. Diemžēl politiķu mulsums ir nevis par to, kāpēc un ar kādiem līdzekļiem viens pagastvecis tik ilgi varējis ietekmēt valsts amatpersonu un tiesnešu iecelšanu, atstādināšanu vai neapstiprināšanu amatā, Saeimas dienaskārtību un valdību tapšanu un krišanu, bet gan par to, ka šādu demokrātiskā valstī nepieļaujamu ietekmi tagad apstrīd arī valdības ministrs. 

Diemžēl Sprūdža teiktais, ka «Lemberga kunga laiks ir beidzies», būs noticis fakts tikai tad, kad ziņas par Lemberga iespējamajiem kriminālnoziegumiem būs daļa vairs tikai no tiesu hronikas, nevis politisko norišu aprakstiem. Tomēr viņa rīkojums ir svarīgs solis «Lemberga laiku» izbeigšanai, līdzīgi kā Saeimas atlaišana  un pirmstermiņa vēlēšanas pērn izbeidza «Šķēles un Šlese-ra laikus» Latvijas politikā. Arī šo ministra rīkojumu Lembergs un viņa advokātu armija droši vien apstrīdēs tiesā. Taču, lai kāds būtu tiesas lēmums, Sprūdžs atceļ Lembergu no īpašas vietas Latvijas politikā, kurā Ventspils pašvaldības vadītājs bija pats sevi iecēlis.

Bet vai zaglim ir jāsēž cietumā?  (Ar tiesas lēmumu, protams.) Tas diezin vai ir politisku diskusiju jautājums.

Komentārs 140 zīmēs
Valdību negāzīs? Ar Nacionālo apvienību panākta vienošanās par vēl 12 miljoniem demogrāfijai. Taču līdz budžeta otrajam lasījumam vēl trīs nedēļas.

Hu iz hu? Vienā sarakstā Saskaņas centrs, Sociālistiskā partija un Gods kalpot Rīgai. Ušakovs ir Nils. Bet vai Rubiks ir buržujs vai Ameriks – boļševiks? 

Putins nepiedod. Pussy Riot paraugprāvai seko paraugsods. Divas notiesātās etapētas uz Gulaga elli – cietumiem Mordovijā un Permā.

Apmulsuši

Posted on oktobris 24, 2012 by - Redaktores sleja

 

Likumu vara ir mūsdienu demokrātijas alfa un omega. Dzīve gan parasti izrādās nepilnīgāka par ideāliem, bet tā jau nav ideālu problēma. Vai ne? Netaisnīgais visvairāk kaitē pats savai dvēselei, vēstīja jau sengrieķis Platons. Likumpārkāpējs pazemo sevi, nevis likumu.

Tomēr kā īleni no maisa cits pēc cita lien laukā piemēri, kas liek neomulīgi sarauties – vai tiesiskuma ideāls neatgādina svētbildi, kas klusā viensētā stāv goda istabā, mušu pavisam noraibināta, jo iemītnieki māju sen pametuši un īstā dzīve pārcēlusies citās ģeogrāfiskās un ētiskās koordinātās. Piemēram, augstas amatpersonas nupat «mulst» par ideju, ka no amata jāatlaiž pilsētas mērs, kurš jau gadiem tiek tiesāts. Kaut gan jāmulst būtu par to, kāpēc amatpersona, kurai izvirzīta apsūdzība tieši par šā amata savtīgu izmantošanu, gadiem turpina saglabāt šā amata godu un algu.

Piemēram, valdība slepeni lemj, ka bez konkursa iepirkti fotoradari satiksmes ātruma kontrolēšanai glābs valsts drošību, bet visi atkratās no atbildes uz jautājumu, kāpēc dzīvības uz ceļiem ir jāglābj uz tiesiskuma rēķina.

Piemēram, deviņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi drīz izlems, vai par izmaiņām Latvijas Republikas pilsoņu kopumā ir tiesīga lemt tauta vai tiesa. Tramplīns šim lēmumam būs juridiski atzinumi, kuriem gan nav nekāda juridiska spēka, līdz ar to faktiski šī lemšana ir politiska. Ja tiesiskuma aizsardzības vārdā politiskie lēmumi pilsoņu vietā jāpieņem juristiem, ir pēdējais brīdis pamosties no mulsuma un salāgot savu ikdienu ar saviem ideāliem.

Radars pasaulē

Posted on oktobris 17, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Svētdien notikušajās Lietuvas parlamenta vēlēšanās vislielākos panākumus guvušas kreisi noskaņotās partijas – Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha (attēlā) populistiskā Darba partija (21%) un bijušā finanšu un satiksmes ministra Aļģirda Butkeviča vadītie sociāldemokrāti (19%), liecina provizoriskie rezultāti. Premjera Andrjus Kubiļus vadītā konservatīvo partija ar 14% balsu palikusi trešajā vietā. Bet reizē ar vēlēšanām notikušajā konsultatīvajā referendumā 62% vēlētāju nobalsojuši pret Visaginas AES celtniecību. 

Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons un Skotijas pirmais ministrs Alekss Salmonds pirmdien parakstīja vienošanos par Skotijas neatkarības referenduma rīkošanu 2014.gadā. Mandātu referenduma rīkošanai Salmonda vadītā Skotu Nacionālā partija ieguva pēc pārliecinošās uzvaras pagājušā gada maijā notikušajās Skotijas parlamenta vēlēšanās. Taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka atbalsts Skotijas neatkarībai sācis samazināties. 

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Eiropas Savienībai. ES un tās priekšteči «ilgāk nekā sešas desmitgades veicinājuši mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības,» paziņodams šā gada uzvarētāju, pagājušo piektdien norādīja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Bet Nobela prēmija ekonomikā pirmdien piešķirta ASV ekonomistiem Elvinam Rotam un Loidam Šeiplijam.

ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien pagarināja Baltkrievijai noteikto sankciju termiņu līdz 2013.gada 31.oktobrim, paužot satraukumu par «cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas neievērošanu». Tikmēr cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Latvija ES sarunās par sankcijām pret Baltkrieviju tās bloķējusi ekonomisku apsvērumu dēļ. 

Saistībā ar iespējamās korupcijas izmeklēšanu otrdien no amata atkāpies ES veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli.  Izmeklēšana sākta, pamatojoties uz tabakas ražotāja Swedish Match sūdzību, ka kāds maltiešu uzņēmējs izmantojis savus sakarus ar Dalli, lai gūtu no zviedru uzņēmuma finansiālu labumu apmaiņā pret iespēju ietekmēt lēmumus tabakas tirdzniecības jomā.

Reitingu aģentūra Standard & Poor’s pirmdien samazināja septiņu Spānijas banku kredītreitingus. To skaitā ir divas lielākās finanšu institūcijas – Santander un BBVA. 10.oktobrī aģentūra samazināja Spānijas valsts kredītreitingu no BBB+ uz BBB-, un tas tagad ir tikai vienu pakāpi no līmeņa, kas tiek uzskatīts par nepiemērotu investīcijām.

Pēdējos 15 gados gaisa temperatūra pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies, rāda Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta ziņojums par vidējo gaisa temperatūru uz Zemes no 1997. līdz 2012.gadam. Globāla sasilšana novērota no 1980. līdz 1996.gadam, bet pirms tam 40 gadu garumā zemeslodes vidējā gaisa temperatūra bija stabila.

Radars Latvijā

Posted on oktobris 17, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Valdība otrdien atlika lemšanu par jauniem pasažieru vilcieniem paredzēto līdzekļu pārdali citiem mērķiem transporta jomā. Lēmuma pieņemšana atlikta pēc Reformu partijas pārstāvju lūguma, lai jautājumu atkārtoti izskatītu valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē. Par transporta infrastruktūras projektiem paredzēto 100 miljonu eiro izlietojumu jālemj, jo neizdevās vienoties par pasažieru vilcienu iegādi no Spānijas uzņēmuma CAF. 

Sabiedrība par atklātību Delna apšauba valdības lēmuma likumību, ar kuru atļauts no Vācijas uzņēmuma Vitronic GmbH bez konkursa rīkošanas iegādāties 57 fotoradarus. Iekšlietu ministrijas amatpersonu publiskie izteikumi liecina, ka Ministru kabinets 25.septembrī pieņēmis lēmumu atļaut iegādāties fotoradarus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu. Plānotais fotoradaru iepirkums neatbilst Eiropas Savienības likumdošanai, norāda Delna.

Likvidētajai partijai LPP/LC jāatmaksā Valsts kasē vairāk nekā pusmiljons latu. Augstākās tiesas Senāts noraidījis partijas kasācijas pieteikumu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. KNAB 2008.gadā uzdeva LPP/LC atmaksāt pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus 422 226 latu apmērā un pretlikumīgi saņemtos dāvinājumus jeb ziedojumus kopsummā par 106 643 latiem.

Rūpniecības apjoms Latvijā šā gada augustā palielinājās par 8,1%, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, teikts Eurostat jaunākajā ziņojumā. Tas ir trešais straujākais pieaugums no visām ES dalībvalstīm. Straujāks ražošanas apjoma pieaugums reģistrēts tikai Slovākijā – par 17% un Lietuvā – par 11,1%. Igaunijā rūpniecības apjoms augustā samazinājās par 2,8%.

Latvijas eksports šāgada pirmajos septiņos mēnešos palielinājās par 14%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, liecina Eurostat jaunākie dati. Tas ir straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas imports septiņos mēnešos palielinājies par 16%, kas arī ir lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pieprasījis Ventspils mēra Aivara Lemberga paskaidrojumus un draud atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Sprūdžs no Ģenerālprokuratūras saņēmis «šokējošu» informāciju par Lemberga «saimniekošanu» domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Lembergs uzskata, ka ministra rīcība esot atriebība.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse ir saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību. Lidostas akcionāru sapulcē 19.oktobrī tiks lemts par izmaiņām valdes sastāvā. Ministrija norāda, ka Luhse nav spējis panākt sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, bet lidostas rekonstrukcija nenotiek saskaņā ar paredzēto laika grafiku.

Latvijā plānots atļaut medības ar loku un bultām, paredz valdības akceptētie grozījumi Medību likumā un likumā Par nodokļiem un nodevām. Par šāda veida medībām lielu interesi esot izrādījušas mednieku biedrības.

Nesēja jeb autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB zibatmiņām, savukārt personālo datoru aplikšana vēl tiks vērtēta, paredz šodien Ministru kabineta komitejā atbalstītie Kultūras ministrijas  izstrādātie grozījumi attiecīgos valdības noteikumos. Joprojām ar šo nodevu netiks aplikti mobilie tālruņi.