Žurnāla rubrika: Svarīgi

Bez autopilota

Kas kopīgs Krievijas miljardierim, kurš investē Latvijā, uz mūsu laukiem pārbraukušam maskavietim un Latvijā dzimušai izcilai māksliniecei, kura skaidrā latviešu valodā jautā – kāpēc man vēl latviskoties?

Vienkārši atbildēt uz šo jautājumu – viņi visi ir krievi un nav Latvijas pilsoņi – vairs nevaru, jo esmu izlasījusi stāstus, kas tālākajās lappusēs veltīti šiem dažādajiem krieviem.

Ar miljardieri ir visvienkāršāk – gandrīz nekas nav skaidrs. Latvijas krievvalodīgā dienas prese nonākusi vienu īpašnieku rokās, kuri slēpjas paši un slēpj savus mērķus. Miljonu vērts jautājums – kādēļ politikā iesaistītiem biznesmeņiem savajadzējies konkurences un krīzes nomocītas avīzes – vēl gaida atbildi. 

«Sen nebiju dzirdējusi tik daudz laba par Latviju. Laikam jau likumsakarīgi – ne no latviešiem,» pēc intervijas ar maskaviešiem, kas šovasar pārcēlušies uz Latviju, secina kolēģe. Viņi nav vienīgie. Atradām vairākas ģimenes, kas tīra gaisa, īstas gaļas, meža smaržas, sapratnes un miera dēļ izvēlējušies mūsu zemi par savām mājām. Viņi bēg. No Putina, no sastrēgumiem. Caur viņu skatu negaidīti top skaidrāks un mīļāks viss, kas mums ir un ko pieņemam kā pašsaprotamu, prasot: «Vēl!»

Bet dejas mākslinieces Olgas Žitluhinas stāsts atgādina par citu «vēl!». Šajā «kas man vēl jāpierāda» skan rūgtums, ka mājās nejūties kā savējais. Aizvainojumu grūti saprast racionāli, taču tikpat grūti nenoticēt tā īstumam.

Dažādie «vēl!» atslēdz gatavo atbilžu autopilotu par «krievu tēmu». Pārbaudiet!

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē


ES līderu sanāksme pagājušo piektdien noslēdzās bez vienošanās par bloka budžetu.
Galvenais šķērslis sarunās bija Lielbritānijas premjera Deivida Kemerona prasības plānoto 1,047 triljonu eiro budžetu samazināt līdz 886 miljardiem. Viņa nostāju visaktīvāk aizstāvēja Zviedrija un Nīderlande. Sarunas par ES budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam varētu atsākties janvārī.

Eirozonas finanšu ministri otrdien vienojušies ar SVF samazināt līdz 2020.gadam Grieķijas milzīgo parādu par 40 miljardiem eiro un piešķirt Atēnām nākamo aizdevuma daļu – 44 miljardus eiro -, kas ilgu laiku tika bloķēta. Grieķijas premjers Antoniss Samars pauda gandarījumu, sakot, ka «visiem grieķiem sākusies jauna diena».

Ēģiptes prezidents Mohammeds Mursi pirmdien piekrita ierobežot paša izdoto konstitucio-nālo dekrētu par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Pagājušonedēļ izdotais dekrēts noteic, ka konstitucionālajai asamblejai un parlamenta augšpalātai ir imunitāte pret tiesas lēmumiem, kas paredzētu tās atlaist, bet nevienu no lēmumiem, kuru prezidents ir pieņēmis kopš stāšanās amatā, nevar pārsūdzēt tiesā. Administratīvā tiesa 4.decembrī izskatīs sūdzības par dekrēta likumību.

Francija piešķīrusi 1,2 miljonus eiro Sīrijas opozīcijas atbalstam, pirmdien pavēstīja ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Sīrijas Nacionālā koalīcija tika izveidota šomēnes. Uzreiz pēc dibināšanas to atzina Persijas līča valstis, bet  Francija kļuva par pirmo lielvalsti, kas oficiāli atzina Sīrijas opozīcijas koalīciju. Eiropas Savienība koalīciju atzinusi par Sīrijas tautas likumīgo, taču ne par vienīgo pārstāvi.

Lietuvas un Krievijas attiecībās vajadzīgs restarts, teikts Lietuvas Sociāldemokrātu partijas programmas projektā. Tajā paredzēts «stiprināt savstarpējo uzticību, fokusējoties nevis uz pagātni, bet gan uz nākotni», un izmantot Lietuvas ģeopolitisko stāvokli, lai «tuvinātu Eiropas Savienību jaunajiem austrumu kaimiņiem un Krievijai». Sociāldemokrāti ieguva visvairāk balsu 14.oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās, un to vadītāju Aļģirdu Butkeviču prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien iecēla premjerministra amatā. 

Krievija otrdien piedraudēja atriebties ES, ja 27 valstu bloks kavēsies ar bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju. Bezvīzu režīms, ko Maskava mēģinājusi panākt jau gadiem, būšot galvenais jautājums, ko prezidents Vladimirs Putins virzīs nākamajā mēnesī Briselē gaidāmajā Krievijas un ES samitā. 

ANO Ģenerālās asamblejas trešā komiteja pirmdien pieņēmusi Krievijas ierosināto rezolūciju par «nacisma heroizācijas» nepieļaujamību, kurā pausts nosodījums arī bijušo nacistu kustības un organizācijas Waffen SS biedru slavināšanai. 120 valstis balsoja par, trīs pret, 57 atturoties. Pret rezolūcijas pieņemšanu balsoja ASV, Kanāda un Māršala salas, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm balsojumā atturējās. Līdzīgas rezolūcijas pēc Krievijas ierosinājuma ANO ik gadu pieņem jau kopš 2005.gada.

ANO Bērnu tiesību komiteja vēlas panākt glābējsilīšu aizliegšanu, jo tās kaitējot bērna interesēm. Pēc ANO datiem, pēdējos gados glābējsilītes izveidotas vismaz 11 Eiropas valstīs, arī Latvijā. Tomēr vairākumā valstu neesot sakārtota likumdošana, tāpēc tās darbojas likuma «pelēkajā zonā» un pārkāpj bērnu tiesības.

Tuvākajā laikā tiks izbeigta laikraksta Financial Times Deutschland izdošana.  Hamburgā bāzētā izdevniecība Gruner+Jahr paziņojusi, ka neredz iespējas, kā turpināt izdot zaudējumus nesošo laikrakstu. Viens no galvenajiem iemesliem ir reklāmas ieņēmumu samazināšanās.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā


Starptautiskais Valūtas fonds Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē vismaz 5% apmērā
vai nedaudz augstāku, otrdien sacīja SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars. 2013.gadā ekonomikas izaugsmes temps varētu nedaudz vājināties, taču kopumā Latvijas tautsaimniecības izredzes vidējā termiņā vērtējamas labi, lai gan riskus rada vājā ārējā vide.

Partijas Vienotība saraksta līdere Rīgas domes vēlēšanās būs Sarmīte Ēlerte, pirmdien nolēmusi partijas valde. Ēlerte pēc Rīgas pašvaldības vēlēšanām neredz iespēju Vienotībai darboties koalīcijā ar pašreizējo Rīgas domes valdošo partiju apvienību Saskaņas centrs, viņa paziņoja otrdien LNT rīta raidījumā. Viņa arī teica, ka Rīgai jādomā, kā galvaspilsētā iniciēt vienu Eiropas līmeņa kultūras pasākumu, un nedomā, ka Jaunais vilnis krastmalā ir Rīgas identitāte.

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien izsludināja Saeimas pieņemtos likuma grozījumos par tautas nobalsošanu un referendumiem, tomēr norādīja, ka joprojām nav panākts kompromiss par likumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu no 2015.gada. Prezidents šos grozījumus iepriekš divreiz bija atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Līdz 2015.gadam referenduma iniciatoriem būs pašiem jāsavāc 30 000 parakstu, bet pēc tam – aptuveni 154 000 parakstu.

Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots gadu mijā pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. To atklāt viņam liedzot konfidencialitātes noruna, taču Kots noliedza baumas, ka viņš it kā aizejot no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls programmu latviešu valodā.

Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija uzsāk iepirkuma procedūru, lai izvēlētos auditorfirmu, kura līdz nākamā gada 15.janvārim veiktu Augstākās izglītības padomes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» norises likumību un kvalitāti. Ministrs Roberts Ķīlis ir paziņojis, ka AIP varētu būt viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu.

No 26.novembra līdz 2.decembrim jau otro gadu notiek Latvijas dienas Azerbaidžānā. Tās norit līdz ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska oficiālo vizīti šajā valstī. Viņam līdzi devusies plaša Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā ir vairāk nekā 80 Latvijas vadošo uzņēmumu pārstāvji.

Valdība otrdien atbalstīja 358 337 latu piešķiršanu biedrībai Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome, lai nodrošinātu Latvijas Tautas frontes 25.gadadienas pasākumu organizēšanu nākamgad. Kā prioritāri pasākumi LTF dibināšanas 25.gadskārtas atzīmēšanai nākamgad izvirzīta pamatekspozīcijas izveide LTF muzejā, grāmatas izdošana par LTF darbību, dokumentālas filmas uzņemšanu par LTF un 30 tematisko izstāžu organizēšana.

Mediju grupu, kas apvieno Latvijā krievu valodā iznākošos laikrakstus Vesti segodņa, Čas un Telegraf, kontrolē trīs cilvēki – Krievijas senators, miljardieris Andrejs Molčanovs, bijušais Krievijas Valsts domes deputāts un uzņēmējs Eduards Janakovs un baņķieris Artūrs Jeresjko, vēsta interneta žurnāls Freecity.lv. Nākamgad Vesti segodņa un Čas tiks apvienoti un iznāks ar nosaukumu Vesti segodņa, bet Telegraf varētu pārtapt nedēļas analītiskā izdevumā.

2011./2012.gada teātra sezonas Spēlmaņu nakts balvu lauvas tiesa tikusi Jaunajam Rīgas teātrim. Par gada labāko dramatiskā teātra izrādi žūrija atzinusi Alvja Hermaņa iestudēto uzvedumu Oblomovs, viņš pats atzīts par Gada režisoru, par Gada aktrisi nosaukta aktrise Elita Kļaviņa, bet Gada aktiera balvu ieguvis šā teātra aktieris Ģirts Krūmiņš.

«Šausmīgie pilsoņi»

Grieķijas ekonomika jau trešo gadu mokās smagās spazmās, cērpot izdevumus un cenšoties sabalansēt valsts budžetu. Tikmēr valsts turīgākajam slānim tas viss gājis secen – daļai no viņiem pat nav jāmaksā nodokļi

Viņš ar lielāko prieku gatavs runāt par māk-slu, saka Grieķijas lielākā kuģniecības magnāta preses sekretāre. Viņš labprāt padiskutēs par mākslas tirgu un pastāstīs par savu kolekciju un personisko pieķeršanos vācu gleznotāju Neo Rauha un Oto Diksa daiļradei. Viens no viņa pēdējiem pirkumiem ir kolumbieša Fernando Botero glezna par 330 000 eiro.

Tajā pašā laikā George Ekonomu itin nemaz nevēlas runāt par to, kas notiek viņa valstī. «Viņš ar lielāko prieku atbildēs uz jebkuru jautājumu par mākslu,» atkārto preses sekretāre, stāvot zelta krāsas sandalēs pie sava priekšnieka villas Atēnu ziemeļu nomalē. Pats miljardieris, ģērbies rozā kreklā un haki biksēs, tobrīd našķojas ar oficianta pienestajām kanapē maizītēm.

Tikai daži izredzētie ir saņēmuši fuksiju krāsas ielūgumu ierasties uz Runājošo galvu izstādi: Ekonomu ir nolēmis pirmo reizi publiski izrādīt lielu daļu no savas privātās kolekcijas. Viesi lielākoties grozās pie bārmeņa, kas jauc mohito kokteili grieķu versijā: ar piparmētrām, ledu un pēc sveķiem garšojošu liķeri. Košļājot maizītes, namatēvs skaidro, ka mākslu uzskata par kaut ko vairāk nekā tikai investīciju. Viņa kolekcija, uzsver miljardieris, ir būtiska dzīves sastāvdaļa, un viņš cer, ka tā turpinās izplesties.

Brīžiem pārņem sajūta, ka esi nonācis paradīzē. Labi apsargātā paradīzē. Pie ieejas dežūrē vairāki sargi, viesiem ir jāiziet cauri drošības pārbaudei, kas ietver arī pirkstu nospiedumu skeneri.

Kad pasākums ir galā, Ekonomu meita Aleksandra iesēžas luksusa mersedesā un pasūdzas, ka valsts vairs nav tik droša kā agrāk. Tāpēc viņa tagad gandrīz nemaz neizmanto taksometrus, jo baidās, ka varētu tikt nolaupīta. Jā, pat Grieķijas bagātniekiem mūsdienās ir savas raizes.

Pirms dažām nedēļām Grieķijas parlaments apstiprināja kārtējo taupības pasākumu paketi, kas paredz samazināt budžeta izdevumus līdz 2015.gadam vēl par 13,5 miljardiem eiro. Tas panākts lielākoties uz algu un pensiju apcirpšanas rēķina. Vidējā alga tiks samazināta līdz 950 eiro mēnesī. Ģimenes, kas gadā nopelna vairāk par 18 000 eiro, vairs nesaņems bērnu pabalstus.

Tikmēr Atēnās cirkulē saraksts, kurā ir daudzi uzvārdi ar šķietami neaizsniedzamām summām – daudzi politiķi, aktieri un biznesmeņi savu naudu glabā britu bankas HSBC kontos Ženēvā. Eksperti lēš: turīgi grieķi Šveicē ir noglabājuši 170 miljardus eiro.

Patvērums Šveicē

«Grieķija ir nabadzīga valsts ar ļoti bagātiem cilvēkiem,» nesen izteicās finanšu ministrs Jannis Sturnars. Filantropija, kas ir grieķu izcelsmes vārds, viņu pašu zemē nav diezcik izplatīta. Gluži pretēji – ir tāda sajūta, ka pats turīgākais slānis izmanto jebkuru atslēgas caurumu, lai izšmauktu no nodokļiem. Tiesa, daļa vainas jāuzņemas valdībai, kas radījusi šādu situāciju: jau gandrīz gadu tiek solīts, ka «nupat, nupat tiks panākta vienošanās» ar Šveici, kas pieliks punktu aizbēgšanai no nodokļiem. 

Bagātnieki nemaz nekautrējas slēpt savu rocību. Atēnu turīgākajos rajonos, piemēram, Kifisā, kas atrodas pilsētas ziemeļu nomalē, un Glifādā, kas atrodas dienvidos, bieži redzami autovadītāji, kas traucas dārgos Porsche Cayenne vai piesēduši kafejnīcās, sev blakus noliekot Hermès rokassomiņu. Grieķijas galvaspilsētā aizvien strādā Gucci, Balenciaga un Dior veikali. Bankrotē tikai mazās piparbodītes ar lētām ikdienas precēm.

Grieķijas valdība pašlaik nespēj nomaksāt daudzus rēķinus un ir parādā privātajam sektoram aptuveni deviņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā, tas ir, jau trešajā smagas ekonomiskās krīzes gadā, tā aizvien turpina atbrīvot no jebkādiem nodokļiem kuģniecības kompānijas, kas ir viena no veiksmīgākajām nozarēm. Šie atvieglojumi turīgajiem nozīmē, ka nauda tiek apcirpta citur, tajā skaitā uz trūcīgāku cilvēku rēķina.

Eiropas Savienības Konkurences uzraudzības direktorāts nesen nāca klajā ar ziņojumu, kurā norādīts, ka tikai kuģu kompāniju īpašniekiem vien Grieķijā ir 57 dažādas nodokļu atlaides. Pārsteigti par šādu atklājumu, Briseles ierēdņi nosūtīja neizpratnes pilnu vēstuli valdībai Atēnās.

Viens no cilvēkiem, kas bauda šos nodokļu atvieglojumus, ir 36 gadus vecais Leons Patics, kuģniecības kompānijas mantinieks. Viņa birojā pie sienām sakarināti senču portreti un tankkuģu fotogrāfijas. Patica vadītajam Atlas Maritime pieder seši naftas tankkuģi, un Šanhajā tiek būvēts septītais. Grieķu jūras kravu pārvadājumu flote, norāda uzņēmējs, ir lielākā pasaulē, un tas noticis, pateicoties tieši nodokļu atvieglojumiem. «Kuģniecības Grieķijā nodrošina 400 000 darbavietu, kas jebkurā brīdī var aiziet kaut kur citur,» viņš brīdina.

«Es mīlu savu valsti»

Bet vai arī kuģniecības nozarei nevajadzētu solidarizēties ar savu valsti, nevis draudēt ar durvju aizciršanu, tiklīdz parādās mājieni par iespējamiem nodokļiem?

Patiesībā valsts uzņēmējiem nepiedāvā nekādu drošības sajūtu, sūdzas Patics. «Cilvēki Grieķijā domā, ka pie visa vainīgs ir kapitāls, lai gan patiesībā darbavietas iznīcina spēcīgas arodbiedrības ar savām nereālajām un ietiepīgajām prasībām.»

Grieķiem piederošās rēderejas pārvadā aptuveni 20% no visām globālajām jūras transporta kravām, taču to kuģi parasti strādā zem citu valstu karogiem. Tādā veidā pasaulē lielākā tirdzniecības flote dod niecīgu pienesumu Grieķijas ekonomiskajiem rādītājiem, un tai nav jāmaksā nekādi vietējie nodokļi. Vēl vairāk – rēderejām nav jāmaksā nodokļi arī par jauniem biznesa atzariem, kuriem ar jūras kravām nav nekādas tiešas saistības.

Patics un viņa sieva, labi pazīstama modele un televīzijas raidījuma vadītāja, nesen ģimenē sagaidīja dēlu. Vēl pirms gada pāris labprāt pozēja žurnāliem. Tagad viņi to vairs nedara. «Mums jābūt uzmanīgiem,» saka Patics. «Daudzi cilvēki ir ļoti skaudīgi.»

Uz jautājumu, kas tad viņu notur vietā, kur tagad klājas tik grūti, biznesmenis atbild: «Es mīlu savu valsti.»

Grieķijas valsts parāds pašlaik ir aptuveni 301 miljards eiro. Tās pilsoņu privātie iekrājumi ir divreiz lielāki. Pēc neatkarīgās statistikas pārvaldes ELSTAT aplēsēm, 20% turīgāko grieķu nopelna sešas reizes vairāk nekā 20% trūcīgo.

Patica dzimta nāk no neliela Inusu salu arhipelāga, kas atrodas Egejas jūras ziemeļos. Tur meklējamas vēl vairāku citu kuģniecības magnātu saknes, arī Elli Pateras. Arī viņa pieder pie tiem grieķiem, kam nekad nekā nav trūcis. 

Pirms desmit gadiem viņa sāka savu biznesu kā nekustamo īpašumu aģente, jo esot bijusi «nogurusi valkāt mantinieces titulu». Fokusējās uz savai dzīvesvietai tuvāko apkaimi: turīgo rajonu galvaspilsētas ziemeļos, kur aiz augstiem žogiem slejas lielas villas un garāžas pat ar pieciem privātiem auto.

Šausmīgi pilsoņi, lieli patrioti

Pēdējos mēnešus 47 gadus vecā sieviete pavada Mikonā. Ir tāda sajūta, ka krīze šo grieķu salu nav sasniegusi – ballēties kāru turīgu cilvēku iemīļotā atpūtas vieta ir tikpat rosīga kā agrāk. Viens no vietējiem juvelierveikaliem piedāvā Chanel dizaina rožukroņus, savukārt pludmales klubā Nammos var baudīt Armand de Brignac šampanieti no divlitrīgām pudelēm par 120 000 eiro.

Patera stāsta, ka visa valsts bija sasirgusi ar tādu pašu slimību, kādu viņa novēroja arī savā profesijā: viss bija zaudējis normālas proporcijas. Pirms 2009.gada visiem prātā bijusi tikai viena lieta: izaugsme, izaugsme, izaugsme. Ikviena māja ar dārzu pēkšņi maksāja vismaz piecus miljonus eiro, viņa atceras. «Visi tikai gribēja pirkt un pirkt – jo dārgāk, jo labāk.»

Tagad nekustamo īpašumu tirgū ir savāds sasalums. Tas gan neliedz dažiem pārdevējiem par savu īpašumu prasīt, piemēram, 30 miljonus eiro, lai gan patiesībā to reālā cena ir labi ja puse no šīs summas. Protams, neviens negrasās tik daudz maksāt. «Mēs aizvien negribam pieņemt to, kas tad bija īstie krīzes cēloņi. Daudziem cilvēkiem šķiet, ka krīze ir kaut kāda ļauna, stulba eiropiešu ideja.»

Patera apgalvo, ka spēj skatīties tam visam pāri. Cilvēki, kuriem ir gana naudas, savādām sazvērestības teorijām netic. Bet ko bagātie paši ir gatavi darīt savas valsts labā?

Grieķijas prezidents Karols Papulijs reiz izteicās: «Ikviens rīkojas saskaņā ar savu patriotisma līmeni.» Peters Nomiks stāsta, ka grieķi ir šausmīgi pilsoņi, bet lieli patrioti. 33 gadus vecais investors no kuģniecības īpašnieku ģimenes patiesībā cenšas kaut ko darīt savas valsts labā. Viņš ir nodibinājis iniciatīvu No parādiem brīva Grieķija, kuras mērķis ir palīdzēt grieķiem atpirkt savus parādus. Tas izskatās šķietami nesasniedzams mērķis, ja ņem vērā, ka tas ir astronomiski milzīgs slogs – minētie 300 miljardi.

Līdz augustam ziedojumu apjoms pārsniedza 2,5 miljonus eiro. Skaitlis regulāri tiek atjaunots No parādiem brīva Grieķija mājaslapā. Šājā pirmdienā summa bija 2 510 072 eiro, kas nozīmē, ka pēdējos trijos mēnešos principā nekas daudz klāt nav nācis.

Seši mēneši ledusskapim

100 miljonus eiro tūlītējiem krīzes atvieglošanas pasākumiem ir atvēlējis arī Stavra Niarha fonds, kas nosaukts slavena kuģniecības magnāta vārdā. Līdz šim tas lielākoties atbalstīja dažādus sabiedriskus projektus, piemēram, Atēnu parka, operas un bibliotēkas uzturēšanu. Savu projektu galvaspilsētas centra uzpošanai ir sācis Aleksandra Onaša fonds, kas nosaukts bijušā kuģniecības magnāta dēla un Žaklīnas Kenedijas otrā vīra vārdā. Tas finansē arī vairākus kultūras projektus, tiesa, teātra vai operas apmeklēšana diez vai ir to cilvēku prioritāte, kas krīzes dēļ zaudējuši apdrošināšanu un vairs nevar apmeklēt ārstu.

Labu gribu sācis izrādīt arī Petrs Kokalis, kas, iespējams, ir visietekmīgākās grieķu dzimtas atvase. Viņš ir izveidojis lielu dārzu Atēnu nabadzīgākajā rajonā. Savulaik viņš bija sava tēva nodibinātā futbola kluba Olympiacos Piraeus viceprezidents. Viņam patika braukt ar spožiem auto, bet tagad tos nomainījis pret Volkswagen Golf.

Kokalis stāsta, ka krīze viņam palīdzējusi atvērt acis un mudinājusi kļūt politiski aktīvākam. Viņš arī apgalvo, ka ļoti labi izprot savas valsts problēmas. Piemēram, viņam nācies sešus mēnešus gaidīt atļauju, lai savā dārzā ierīkotu no bambusa darinātu bāru ar ledusskapi.

Kad pajautā, vai šāda valdības muļļāšanās nav tieši tas, kas viņa paša ģimenei ir palīdzējis kļūt stāvus bagātai, Kokalis parausta plecus un pamāj ar galvu. Valstij vēl daudz kas esot jāizdara, lai kļūtu efektīvāka un taisnīgāka.

Vai viņš pats ir pārskaitījis naudu uz ārzemēm? «Pilnīgi visu vēl ne.» Tas domāts kā joks. Viņš saka: nejūtos vainīgs, ka piedzimu turīgā ģimenē un pats lielo naudu nemaz nenopelnīju. Taču parks, kurā audzē dārzeņus, ir viņa projekts. Klases ar skolēniem var apskatīt, kā dobēs aug piparmētras vai raudene. Var izpētīt prusaku terāriju. Parkā tiek turēti arī zirgi.

Ieejas maksa ir četri eiro, kurus daudzi skolasbērni nemaz nevar atļauties. Tāpēc Kokalis prāto par maksas samazināšanu līdz diviem eiro. Varbūt labāk vispār atcelt maksu? «Mēs vēlamies, lai projekts spēj pašatmaksāties,» viņš atbild.

Kokaļa ģimene ir viena no bagātākajām Grieķijā. Viņa tēvs Sokrāts nodibināja multinacionālu tehnoloģiju grupu Intracom. Pilnībā finansēja bibliotēku Hārvarda Universitātē. Dēls Petrs stāsta, ka pašlaik ģimenes lielākās rūpes ir nodrošināt to, lai darbu nezaudētu tie 10 500 cilvēku, kas nodarbināti Kokaļa impērijā. Tas ir ļoti svarīgi, viņš uzsver.

Bet ko savas valsts labā ir gatavs darīt kuģniecības miljardieris un mākslas kolekcionārs George Ekonomu? Viņa preses sekretāre atbild: «Par to nekāda informācija netiks sniegta.»

Kā nozūmēt miljonu

Miljoniem vērti naudas maiņas darījumi, kuru lietderība nav izprotama, bet iznākums – 1,2 miljonu latu izčibēšana. Šāda pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami saimniekošana ar rīdzinieku naudu atgādina Latvenergo miljonu pazušanu 90.gadu vidū, tikai šoreiz darījumu gali ved nevis ārzonās, bet kādā Latgales priekšpilsētas pagalmā. 

Noslepenotais revīzijas ziņojums liecina – pašvaldības uzņēmums sešu mēnešu laikā noslēdzis trīs līgumus, kuru kopsumma sasniedz 6,5 miljonus. Uz daudziem jautājumiem atbildes būs jāgaida no izmeklētājiem, jo Rīgas amatpersonas izvairīgi klusē

Uzraksts pie tumšzaļa žoga klusā Latgales priekšpilsētas šķērsielā vēsta, ka sētā mīt nikns suns. To gan nemanu. Uz zvanu neviens neatbild, necilajā divstāvu mājā nav dzīvības zīmju, un nekas arī neliecina par saimnieku īpašu turīgumu. Šajā Mazās Kalna ielas ēkā ir reģistrēta firma Zeus, kas nodarbojas ar finanšu starpniecības pakalpojumiem.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas nami (RN) šai firmai pērn uzticēja 4,8 miljonus rīdzinieku naudas, noslēdzot līgumu par valūtas konvertēšanu. Līguma slēgšanas brīdī Zeus divus gadus bija strādājis ar zaudējumiem un firmai ar 2000 latu pamatkapitālu bija negatīvs pašu kapitāls. Tagad firma cenšas glābties no maksātnespējas. RN no Zeus nav saņēmuši atpakaļ 1,2 miljonus latu, kas pārskaitīti it kā valūtas konvertēšanai. Kāds ir šīs naudas liktenis, jāatklāj izmeklēšanai.

Vēl izmeklētājiem būs jātiek skaidrībā, kāda ir dažādo Rīgas pašvaldības amatpersonu atbildība šajā lietā. Līdz tam neatbildēts paliek jautājums, kas sarosās ne viena vien rīdzinieka prātā, – vai runa šoreiz ir par katastrofāli nevērīgu saimniekošanu, vai arī ļaunprātīgu pašvaldības līdzekļu «izpumpēšanu» slēptiem nolūkiem jeb, vienkārši sakot, zagšanu?

«Godātie rīdzinieki! Manā vadībā LPP/LC nāk ar pilnīgi jauna līmeņa pārvaldi Rīgai. Ideja ir vienkārša: pelnīt, nevis taupīt,» pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā solīja Ainārs Šlesers ar biedriem – ilggadējiem Rīgas domniekiem Andri Ameriku un Almeru Ludviku. Ar Nila Ušakova vadīto Saskaņas centru izveidotā koalīcija rīkojās enerģiski un drīz vien jurģus piedzīvoja Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbinieki, kuri nespēlēja pēc šiem noteikumiem.

Izmet savējos

«Tika sasaukta dalībnieku sapulce, un bija jālabo 2010.gada budžets,» varas maiņu Rīgā atceras Andris Lācis, kurš gadiem ilgi vadījis Rīgas namus – vienu no pašvaldībai 100% piederošiem uzņēmumiem, kas apsaimnieko vairāk nekā 80 nekustamo īpašumu, tajā skaitā nodrošina kultūras pasākumus tādos ievērojamos objektos kā Rīgas Kongresu nams, kinoteātris Splendid Palace, Melngalvju nams un Rīgas Mākslas telpa.

«Aptuveni 200 tūkstoši latu nezin kāpēc bija jāparedz mediju līgumiem. Ar konkrētiem cipariem nāca jaunais valdes loceklis Almers Ludviks,» konkretizē Lācis.

Zīmīgi, ka papildu nauda reklāmas līgumiem uzņēmumam bija jāatrod dažus mēnešus pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad pilnā sparā notika aģitācijas kampaņa, kurā Šlesers kopā ar Šķēli izmisīgi cīnījās par 5% barjeras pārvarēšanu, bet krievu medijos notika masīva aģitācija par Saskaņas centru. Lācis jauniem reklāmas tēriņiem nepiekrita. Drīz Rīgas vicemērs Šlesers viņu atbrīvoja no amata «par sistemātisku likuma «Par valsts un pašvaldībā strādājošo atlīdzību» neievērošanu», jo Lācis izmaksājis pārlieku dāsnas piemaksas darbiniekiem un tā zaudējis uzticību, medijiem tolaik skaidroja Šlesera palīgs Ģirts Dripe.

Lāča vietā RN vadībā 2010.gada jūlija beigās tika iecelts ilggadējs domes darbinieks Kārlis Kavacs, kas iepriekš baudījis domes uzticību, vadot finanšu un īpašumu departamentus. Jaunais uzņēmuma vadītājs nelika šķēršļus izdevumu palielināšanai. Un ar to vien izmaiņas nerimās – cits pēc cita RN pameta liela daļa darbinieku. Lācis un vēl divas RN darbinieces, kuras nevēlas publiski atklāt savu vārdu, apliecina – Kavacs ienācis ar savu cilvēku komandu, no kuriem daļa bija iepriekšējie kolēģi domes finanšu departamentā. Notika arī būtiskas izmaiņas uzņēmuma struktūrā, likvidētas vairākas nodaļas, to skaitā arī grāmatvedība (darbi no 2011.gada maija kā ārpakalpojums uzticēti firmai Sinerģija). Savukārt par RN gada pārskatu revidentu starptautiskās kompānijas KPMG vietā tiek izvēlētas vairākas firmas – SIA Audita pakalpojumi, SIA Neovīzija-TA un Talsu firma Auditorfirma Alianse.

Laika gaitā valde stiprināta ar politiķiem – līdzās Kavacam un Ludvikam tajā līdz pat šāgada maijam darbojās arī bijušais iekšlietu ministrs, pieredzējis Tautas partijas politiķis Mareks Segliņš.

Pēc Šlesera ievēlēšanas iepriekšējā Saeimā viņa vietā par Rīgas vicemēru kļuva Andris Ameriks, kurš arī uzņēmās politisko šefību pār RN, kļūstot par kapitāldaļu turētāju.

Tomēr šoruden labi noregulētais mehānisms pēkšņi nogāja no sliedēm. Septembrī Ameriks atbrīvoja no valdes amatiem līdz šim uzticamos Kavacu un Ludviku. Pamatojums – viņi veikuši augsta riska darījumus ar RN līdzekļiem, par ievērojamām summām slēdzot valūtas konvertēšanas līgumus.

«Nekādu komentāru nebūs,» man paziņo Kavacs, kad viņu sazvanu. Ludviks ir mazliet runīgāks – parakstījis tikai pirmo līgumu, bet par pārējiem uzzinājis šāgada 11.septembrī no medijiem. «Kā es varu uzņemties atbildību par to, ko darījis cits cilvēks,» Ludviks noraida jautājumu par savu politisko atbildību, turklāt viņš jau tāpat esot izslēgts no Amerika vadītās partijas Gods kalpot Rīgai

«Man tas bija šoks,» Mareks Segliņš atceras 11.septembri, kad medijos izskanējusi ziņa par līgumiem. «Nekad nevienā valdes sēdē par šādu darījumu nav runāts, nav lemts, nevienu dokumentu neesmu redzējis, vīzējis, apspriedis vai parakstījis,» apgalvo Segliņš. Viņš stāsta, ka tagad jau «mazliet citām acīm» skata savu aiziešanu no valdes šajā pavasarī: «Mani pie sevis paaicināja Ameriks un pateica – viņš uzskata, ka man tur vairs nevajag strādāt.» Īstos iemeslus izdibināt tā arī neesot izdevies, «domāt jau var visu ko».

Amerika viedokli neizdodas iegūt – viņš neatbild uz zvaniem vai arī skaidro, ka ir komandējumā un nevar runāt. Oktobrī Ameriks raidījumā Nekā personīga atzinis, ka nevar būt grāmatvedis un pārraudzīt pašvaldības uzņēmumu bilances datus, jo tad vairs neatliks laika darbam rīdzinieku labā.

Domes audita un revīzijas pārvalde no 11.septembra mēnesi veica RN tematisko pārbaudi par finanšu darījumu tiesiskumu un lietderību. Ziņojums ir noslepenots, bet, pamatojoties uz to, uzņēmuma jaunā pagaidu valde vērsās policijā. Tika ierosināts kriminālprocess par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas piesavināšanos lielos apmēros. Aizdomās turamā statuss ir diviem: pašvaldības amatpersonai un fiziskai personai, visticamāk, runa ir par abiem līgumu parakstītājiem – RN vadītāju Kārli Kavacu un naudas mijēju pārstāvi Ivaru Cisku.

Rīgas domes un RN vadība paskaidrojumos ir ļoti skopa – pārbaudes atzinums esot noslepenots, lai netraucētu izmeklēšanu. Medijos minētas dažādas summas, kas it kā aizplūdušas no RN pie valūtas mijējiem – divām savstarpēji saistītām firmām Viesis un Zeus, bet patiesā aina līdz šim nav zināma.

Taču Ir izdevās noskaidrot, kas konstatēts noslepenotajā ziņojumā. Tajā atklājas, cik bezatbildīgi saimniekots pašvaldības uzņēmumā, tāpēc Ir uzskata – šīs informācijas slēpšana nav sabiedrības interesēs, un rīdziniekiem ir tiesības to zināt.

Maina un zaudē

Kad Andri Lāci atlaida no RN, viņš jaunajiem uzņēmuma vadītājiem pūrā atstāja krietnus ietaupījumus: 2010.gada jūlijā termiņdepozītos dažādās bankās RN bija noguldīti 5,3 miljoni latu. Lācis skaidro, ka nauda pelnījusi procentus un krāta dažādiem vērienīgiem darbiem, piemēram, Kongresu nama vai Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcijai. Summa ir liela, jo divkārt pārsniedz uzņēmuma gada apgrozījumu ilgā laika posmā, bet, salīdzinot ar peļņas rādītājiem, izskatās pavisam grandiozi – piemēram, RN peļņa pēdējos četros gados bijusi kopumā 370 tūkstoši latu.

Mazliet vairāk nekā gadu pēc RN vadības maiņas – 2011.gada beigās – termiņdepozītu noguldījumos RN vairs nav neviena lata. Kas noticis ar šo naudu?

Spriežot pēc Rīgas domes audita un revīzijas pārvaldes atzinuma, jau pusgadu pēc Kavaca stāšanās RN vadībā, uzņēmums 2010.gada 7.decembrī noslēdz pirmo līgumu par valūtas maiņas pakalpojumiem ar SIA Viesis. Saskaņā ar Kavaca un Ludvika parakstīto līgumu RN pārskaita firmai 320 tūkstošus latu, tā konvertē summu eiro un pārskaita atpakaļ. Šis līgums paredz procenta maksājumus par naudas izmantošanu un arī līgumsodu par termiņa neievērošanu, taču saskaņā ar RN grāmatvedības reģistra datiem rezultātā ieņēmumi nav gūti, bet radušies 1319 latu izdevumi, kas šoruden veiktajā pārbaudē arī novērtēti kā šā valūtas darījuma radītie zaudējumi.

Nākamais līgums ar naudas mijējiem noslēgts 2011.gada 18.martā. Tāpat kā iepriekš, nav veikta iepirkuma procedūra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Šo līgumu RN vārdā parakstījis Kavacs viens pats, toties summa četrkāršojusies – pašvaldības uzņēmums apņemas Viesim pārskaitīt 1,4 miljonus latu, kas firmai atkal jāpārvērš eiro un 15 darba dienu laikā jāpārskaita atpakaļ.

Kad šis līgums izpildīts, Kavacs slēdz nākamo – 2011.gada 25.maijā. Iepirkuma nav arī šoreiz, taču darījums nu saucas nevis valūtas konvertācijas, bet gan pakalpojumu līgums, un arī partneris ir cits – SIA Zeus. Starp veco un jauno naudas mijējfirmu gan pastāv cieša saite, jo 2010.gada oktobrī tās iesaistītas kopējā reorganizācijā.

Saskaņā ar šo līgumu «valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas pakalpojumi» RN tiek sniegti, pamatojoties uz mutiski pa telefonu vai rakstveidā dotiem rīkojumiem. Pēc pāris dienām noslēgta papildu vienošanās, kurā norādīts valūtas konvertācijas kurss 0,7097 lati par eiro un apstiprināts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru RN līdz 2011.gada 20.decembrim jāveic 24 naudas pārskaitījumi Zeus, katrs par 200 tūkstošiem – tātad kopsumma ir 4,8 miljoni. Valūta nav norādīta, pārbaudē konstatējuši revidenti. Savukārt Zeus jāveic 18 pārskaitījumi RN laika posmā līdz pat šāgada 24.jūlijam – 15 maksājumiem jābūt pa 200 tūkstošiem, bet vēl diviem 1,414 miljonu apmērā. Arī šo maksājumu valūta nav norādīta, tāpēc nav skaidrības par pārskaitāmo un atpakaļ saņemamo summu atšķirībām.

Kā norādīts pārbaudes atzinumā, uz Zeus kontiem pārskaitīti gan RN piederošie latu, gan eiro uzkrājumi, un Kavacs ar šādu līgumu ir panācis, ka firmas rīcībā ilgstoši bez maksas nonākuši liela apjoma finanšu līdzekļi. Turklāt revidenti secina – šie valūtas konvertācijas pakalpojumi vispār nebija vajadzīgi, jo RN jau bija pietiekamas summas gan latos, gan eiro, lai norēķinātos ar dažādiem darījumu partneriem. Nav redzams arī saimniecisks ieguvums, tieši pretēji – arī 2011.gadā grāmatvedības reģistros, pārrēķinot darījumu summas pēc Latvijas Bankas kursa, valūtas konvertācijas rezultātā uzņēmums palicis jaņos ieņēmumi no valūtu konvertācijas bijuši 8940 latu, bet izdevumi 14 tūkstoši latu, kā rezultātā zaudējumi veido 5063 latus.

Taču ar šiem dažiem tūkstošiem stāsts nebeidzas – firma Zeus palikusi RN parādā pēdējo maksājumu 1 265 740 latu apmērā, kas tai bija jāpārskaita līdz 24.jūlijam. Nauda RN nav ienākusi, taču arī pie valūtas mijējiem šāda summa nav atrasta.

Nesadala mantu

Gara auguma vīrs pusmūžā uz interviju ierodas kopā ar juristu. Ivars Ciska ir cilvēks, kurš abu firmu – Viesa un Zeus – vārdā parakstīja līgumus ar RN. Viņš ir piekritis sarunai, jo uzskata, ka Zeus tiek nepamatoti nomelnots, kā arī vēlas viest skaidrību, kāpēc nav laikā atmaksājis naudu pašvaldības uzņēmumam.

Jurists, kas atnācis līdzi, ir Ciskas dēla Valtera Tuča pārstāvis. Tieši 1982.gadā dzimušais Tučs ir līdzšinējais Zeus īpašnieks, bet firmas vienīgais valdes loceklis pēdējos sešus gadus bijis Ciska, kuram līdz pērnā gada jūlijam piederēja arī 30% daļu firmā Viesis, un viņš tās valdē darbojās līdz pat šāgada aprīlim.

Kaut gan RN līgums paredz miljonu pārskaitījumus līdz 2011.gada beigām, Zeus pērnā gada pārskatā tas nav redzams. Uzrādīts 431 tūkstoša latu apgrozījums un 156 tūkstošu peļņa (tas gan ir būtisks uzlabojums pret iepriekšējiem gadiem, kad firma ieņēmusi dažus desmitus tūkstošu un strādājusi ar zaudējumiem). Ciska nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc pārskatā neparādās RN miljoni.

Zeus bizness ir skaidras naudas maiņa, stāsta Ciska. Mēs tiekamies kafejnīcā tirdzniecības centrā Riga Plaza – tepat atrodas arī viens no Zeus naudas maiņas punktiem Monex T.G.

Pie RN līgumiem Ciskas pārstāvētie uzņēmumi esot tikuši, pateicoties viņa senai draudzībai ar Kavacu – savulaik esot slēpojuši kopā, apmeklējot arī vienu sporta klubu Pārdaugavā. Tomēr Ciska uzsver, ka nekādas privilēģijas līgumi neesot ietvēruši, konvertācijas likme bijusi fiksēta un salīdzinoši augsta, nekādi kukuļi par brīvu pieeju tik lielai pašvaldības naudai nevienam neesot doti. Arī to, ka RN pašiem pietika valūtas un šādi pakalpojumi vispār nebija vajadzīgi, Ciska neesot zinājis. Tāpēc nevarot izskaidrot, kāpēc Kavacs šādi rīkojies un kāds labums viņam bijis no šiem darījumiem.

Ciska un viņa dēla pārstāvis stāsta – visu nebūšanu sakne esot meklējama konfliktā ar bijušo biznesa partneri Ivanu Apaleni. Viņa ģimenei jau 20 gadus pieder firma Viesis, kurā Ciska parādās kā līdzīpašnieks kopš 2007.gadā. Tagad Ciska saka – Apalenis ar reiderisma metodēm cenšoties pārņemt Zeus, esot iesniedzis tiesā prasību par naudas piedziņu, kā nodrošinājumu lūdzis apķīlāt aptuveni 850 tūkstošus latu, tiesa to apstiprinājusi un tiesu izpildītājiem izdevies apķīlāt aptuveni 430 tūkstošus. Tāpēc jūnijā Zeus pietrūcis naudas norēķiniem ar RN. Nākamais cirtiens sekojis septembrī, kad sāktā kriminālprocesa ietvaros policija izņēmusi vēl aptuveni 360 tūkstošus latu Zeus naudas.

Ciska uzsver – RN līguma izpildi kavējis civiltiesisks strīds, tāpēc neesot nekāda pamata ne ierosinātajam kriminālprocesam, ne naudas izņemšanai, jo arestētie līdzekļi pieder uzņēmumam, tā nemaz neesot RN nauda. «Ar šādām darbībām tiek darīts viss, lai uzņēmums beigtu eksistēt,» skaidro Ciska un uzsver – ja Zeus nevarēs nopelnīt, tad nevarēs atdot parādus, tajā skaitā RN. Kur palikusi RN nauda? Tā esot «apritē», uzņēmums turpina strādāt, skaidro Ciska.

Kaut tiesa 20.novembrī jau noraidīja uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, Zeus gatavojas iesniegt jaunu. «Tas ir perfekts, balstīts uz vispiezemētākajām prognozēm,» skaidroja Ciska. Ja tiesa to apstiprinātu, kreditoriem tiks piedavāts dzēst aptuveni pusi prasījumu summas, bet uzņēmums varētu nostāties uz kājām un vēlāk parādus atdot, sola Ciska. Bez RN esot vēl viens liels kreditors no Krievijas, kas aizdevis 400 tūkstošus latu, taču turīgā cilvēka vārdu Ciska nenosauc.

Citāds skats uz notiekošo ir firmai Viesis. Lai gan Ivans Apalenis atteicās no publiskiem komentāriem, uzņēmumā uzsver – nekāda reiderisma pret Zeus neesot, Ciska pats esot piesavinājies to, kas viņam nepienākas. Daudzus gadus Ciska esot strādājis kā algots darbinieks Apaleņa valūtas maiņas biznesā, īpašnieks uzticējies viņam «kā brālim», tāpēc arī dažas dēlam pienākošās daļas reģistrējis uz Ciskas vārda, bet tagad vēloties tās atgūt.

Šajā uzņēmumā arī uzskata, ka RN nauda nemaz neesot pazudusi. «Tā nauda vienkārši nevar nekur pazust. Tas ir tāds bizness. Vai nu tā ir apritē, vai arī sadalīta, kādam Rīgas domē iedota,» sacīja firmas Viesis darbinieks, kurš sava vārda publiskošanai nepiekrita.

Jautā pirms gada, atbildes nav

Ne Kavacs, ne viņa pārraugs Ameriks par RN darījumiem komentārus nesniedz, tāpēc izdibināt to jēgu nav viegli. Tomēr šie valūtas maiņas līgumi nav vienīgie, kas liecina – Kavacs ar RN mantu nav rīkojies taupīgi.

Jau pagājušā gada nogalē Ir rīcībā nonāca dokumenti, kas liecināja par Kavaca tēriņiem uz RN rēķina. Piemēram, 2010.gada decembrī viņa maltītes restorānos Kamadena un Osīriss apmaksājis pašvaldības uzņēmums (piecu rēķinu kopsumma ir 331 lats), segts arī 175 latu rēķins veikalā K-Rauta un 30 lati Arēnā Rīga tieši pirms Ziemassvētkiem. Kad pērn vaicāju Kavacam par šiem tēriņiem, pēc kāda laika saņēmu skaidrojumu, ka restorānos darba darīšanās Kavacs pusdienojis ar māksliniekiem, kas uzstājas RN pārziņā esošajās kultūras iestādēs.

Interesanti, ka arī Zeus dzīrojis uz pašvaldības rēķina – pārbaudes atzinumā teikts, ka firma palikusi parādā vairāk nekā 7000 latu par Melngalvju nama īri pērnā gada 17.decembrī. Ciska apstiprina, ka tur notikusi uzņēmuma balle, bet neesot samaksājuši, jo nav apmierinājusi ēdināšanas un kultūras programmas kvalitāte. «Tāda haltūra,» rezumē Ciska un piebilst: «Ja nekas nemainīsies, tad tā būs bijusi arī [firmas] pēdējā balle.»

Valsts policija informāciju par izmeklēšanas gaitu nesniedz. Tiesībsargi šajā lietā aizturējuši, nopratinājuši un atbrīvojuši Kavacu. Kratīšana bijusi pie Ciskas, īslaicīgi izņemti firmas dokumenti un datori, kas nu esot atdoti.

Policijas arestētā naudas summa netiek oficiāli precizēta, taču Ciskas nosauktie 360 tūkstoši latu tālu atpaliek no neatmaksātajiem 1,2 miljoniem. Ja Zeus kļūs maksātnespējīgs, pašvaldības izredzes atgūt naudu no firmas ar 2000 latu pamatkapitālu nav rožainas. It sevišķi, ja izrādītos, ka tai nekas vērtīgs vairs nepieder.

Kopš izmeklēšanas sākuma uzņēmumā ir notikušas svarīgas pārmaiņas. No oktobra beigām Ciska vairs nevada Zeus – par vienīgo valdes locekli šajā uzņēmumā iecelta kāda Jana Koroļova. Viņa kopš šīs nedēļas ir vienīgā valdes locekle arī šopavasar reģistrētajā Ciskas firmā Monex TG, kura 7.novembrī turklāt mainījusi īpašnieku un tagad pieder kādai 1985.gadā dzimušai Kristīnei Simsonei. Pēc Lursoft datiem, abām sievietēm nav nekādu citu biznesu vai amatu. Kad atkārtoti sazinos ar Cisku un lūdzu paskaidrot jaunākos faktus, viņš atzīst – savas daļas esot pārdevis. Vaicāts, vai šādi gatavojas uzņēmuma maksātnespējai, viņš atbild – gatavojas visām dzīves situācijām. Par RN iespējām atgūt naudu maksātnespējas procesa laikā viņš ir skarbs: «Visa nauda ir izņemta, nav vairs ne manas, ne Rīgas namu naudas. Mēs esam izlaupīti. Pliki un nabagi.» Konkrētu atbildi, kas tad izlaupījis uzņēmumu, Ciska nesniedz.

Neatbildēts pašlaik ir jautājums, vai Kavacs tiešām rīkojās pats uz savu roku, slēdzot valūtas darījumus? Informācija, kas ir mūsu rīcībā, liek apšaubīt, ka RN valde, kurā darbojās arī Amerika partijas biedrs Ludviks, būtu varējusi noslēpt uzņēmumā notiekošo no domes vadības. Kas liek tā domāt?

Jau pagājušā gada nogalē Ir rīcībā nonāca dokumenti, kas radīja jautājumus ne vien par Kavaca tēriņiem restorānos, bet arī par virkni līgumu, kas noslēgti bez konkursa, arī RN līgums ar Viesi par valūtas konvertāciju. Kad Ir nesaņēma atbildes par šiem līgumiem no RN, vērsos arī pie mēra Nila Ušakova, kurš sākotnēji solīja palīdzēt, taču vēlāk pēc garas sarakstes atbildes pēc būtības netika sniegtas. Tagad vēlreiz jautāju mēram, vai pērn RN naudas pārskaitījumi firmai Viesis šķita pieņemami un kāpēc viņš jau toreiz nav reaģējis. Uz oktobra beigās iesniegtajiem jautājumiem atbilde jo-projām nav saņemta, un arī klātienē otrdien Ušakovs atteicās no komentāriem, atkal iesakot iesniegt jautājumus rakstiski un solot izkontrolēt atbildes sniegšanu.

RD pārbaudes atzinumā secināts – RN valdes locekļiem Ludvikam un Segliņam bija iespējas un pienākums konstatēt darījumus ar Zeus, līdz ar to revidenti uzskata, ka Kavacs, Ludviks un Segliņš ir solidāri atbildīgi par RN nodarītajiem zaudējumiem 1,26 miljonu latu apmērā. Par augstāku atbildības līmeni ziņojumā nav runāts.

Tātad rīdzinieku ziņā ir pēc pusgada pašvaldību vēlēšanās lemt, kam par RN miljonu lietu pienākas politiskā atbildība, ja neviena no domes amatpersonām līdz tam to pati neuzņemsies. Savukārt policijai jāatšķetina pašvaldības naudas mīklainie ceļi, kas pašlaik rada jautājumu – vai nelietderīgo līgumu virkne nav veikli izplānota rīdzinieku naudas nozagšanas shēma.

No Rīgas domes audita un revīzijas pārvaldes noslepenotā ziņojuma

Slēdzot līgumu ar SIA Zeus, kura 2009. un 2010.gadā strādājusi ar zaudējumiem un tās pašu kapitāls bija negatīvs, Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs ir slēdzis augsta riska darījumu un savus pienākumus nav veicis kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Rīgas namu un SIA Zeus līguma noslēgšana 2011.gada maijā par valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas pakalpojumiem nebija lietderīga, jo Rīgas namu  saimniecisko darījumu veikšanai bija pietiekoši gan latu, gan eiro.

Visā līguma darbības laikā SIA Zeus rīcībā atrodas liels apjoms Rīgas namu finanšu līdzekļu, tajā skaitā, kad tie nav nepieciešami valūtas konvertāciju veikšanai. Faktiski līgums paredz aizdevumu SIA Zeus, līdz ar to nav ievērotas statūtos noteiktās prasības, ka valdei nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana aizdevuma līguma slēgšanai.

Līgumā nav paredzēta samaksa par Rīgas namu finanšu līdzekļu izmantošanu no 2011.gada 30.maija līdz 2012. gada 24.jūlijam, līdz ar to šī rīcība ar sabiedrības finanšu līdzekļiem nav lietderīga.

Eksāmens airBaltic un valstij

Valdība par Eiropas Komisijas izmeklēšanu airBaltic lietā ir bravūrīgi pašpārliecināta, bet Komisijas pārstāvji saka – tas ir nopietni

Valsts pamestais glābšanas riņķis nacionālo aviosabiedrību airBaltic pērn izglāba gan no maksātnespējas, gan no privātā mazākumakcionāra agresīvā diktāta. Šoruden Eiropas Komisija (EK) sagādājusi jaunu pārbaudījumu – Eiropas konkurences uzraugi pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izmeklēs, vai valsts sniegtais atbalsts atbilst ES likumiem. Pretēji Latvijas pārliecībai, ka ieguldījumi bijuši likumīgi, vairākas šajā jautājumā iesaistītas Briseles amatpersonas saka – izmeklēšana ir nopietns signāls, un Latvijas pozīcijas nav nemaz tik spēcīgas. Ja EK atbalstu atzīst par nelikumīgu un prasa airBaltic to atmaksāt valstij, tas būs nopietns tests aviosabiedrības pastāvēšanai.

Bija vai nebija atbalsts?

EK publiskajā paziņojumā norādīts, ka tā izmeklēs kopumā sešas epizodes: divus pērn piešķirtus valsts aizdevumus par kopumā 57,6 miljoniem latu, kapitāla palielināšanu, aizdevumu kapitalizējot, valsts un privātā akcionāra 2010.gadā iegādātās airBaltic 0% obligācijas, vairākus maksājumus, ko par labu airBaltic veikusi «nacionalizēta banka», un kādas prasījuma tiesības, ko airBaltic no valsts ir ieguvusi par vienu latu.

Ne EK, ne valdības un airBaltic pārstāvji pašlaik nesniedz sīkākus skaidrojumus, bet var saprast, ka līdztekus valsts finanšu ieguldījumiem tiks pārbaudīti arī darījumi, kuru rezultātā valsts pārņēma airBaltic privātā īpašnieka Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) akcijas, kļūstot par 99,8% daļu īpašnieku. Atgādinājumam – tas notika, kad pirms gada tika apturēta aviosabiedrības kreditora Latvijas Krājbankas darbība un bankas pārvaldnieks valstij par nominālvērtību pārdeva ieķīlātās BAS akcijas.

EK vispirms pārbaudīs, vai šie pasākumi vispār uzskatāmi par valsts atbalstu. Proti, ja valsts ieguldījumu uzņēmumā veic uz noteikumiem, uz kādiem to darītu privāts tirgus dalībnieks, tad tas neskaitās valsts atbalsts. Ja šis princips nav ievērots, tad to uzskatīs par valsts atbalstu, kura noteiktas kategorijas ES tomēr ir atļautas.

Latvijas valdības pārstāvji uzsver – izmeklēšana sākta pēc BAS sūdzībām, uz kurām EK nevarēja nereaģēt. Tomēr Eiropas Komisijā Ir apliecināja, ka tā valsts ieguldījumus airBaltic sākusi analizēt pēc savas iniciatīvas, sūdzības saņemtas pēc tam. Gatavojot šo rakstu, Latvijā un Briselē tika sniegti atšķirīgi vērtējumi tam, cik savlaicīgi un kompetenti valdība rīkojusies, saskaņojot airBaltic finanšu atbalstu ar EK. Vieni uzskata, ka valdības pārstāvji bijuši pietiekami aktīvi, citi kritizē – vajadzējis saskaņot atbalstu ar EK jau tā sniegšanas laikā, kā tas noticis Parex glābšanas reizē, kad EK atzinusi atbalstu par likumīgu.

«Iespaids ir tāds, ka valsts administrācija ir pieņēmusi lēmumus lielā steigā, nedomājot par konsekvencēm un nekonsultējoties ar juristiem un šīs jomas ekspertiem,» teica kāda EK amatpersona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Ar konkurences komisāru Hoakinu Almunju par šo jautājumu runājis gan premjers Valdis Dombrovskis, gan satiksmes ministrs Aivis Ronis, taču tas bijis par vēlu un atstājis nenopietnu iespaidu, jo EK konkurences juristiem pretī vajag juridiskus argumentus, kuru trūcis. Turklāt EK no valdības un airBaltic saņēmusi atšķirīgu informāciju.

No Satiksmes ministrijas (SM) rakstiskajām atbildēm izriet, ka Latvijas valdība uzskata – valsts atbalsts ES likumu izpratnē airBaltic nav sniegts, jo «visi ieguldījumi un finanšu piesaistes veiktas saskaņā ar t.s. tirgus ekonomikas investora principu un tādējādi nav pretrunā ar ES normām» un nebija jāsaskaņo ar EK konkurences ģenerāldirektorātu, skaidro valsts sekretāra vietnieks Kaspars Briškens, kurš ir arī airBaltic padomes loceklis.

EK publiskajā paziņojumā gan norādīts, ka tā pārbaudi sākusi, jo šaubās, vai pasākumi veikti atbilstoši noteikumiem, kuriem būtu piekritis privāts investors, taču izmeklēšanas ierosināšana automātiski nenozīmē negatīvu lēmumu.

Ne pirmā, ne pēdējā

airBaltic nav ne pirmā, ne pēdējā Eiropas aviosabiedrība, kuru valsts stutē, un nav vienīgā, kuru pārbauda EK. Pēdējos gados pārbaudīti valstu ieguldījumi Czech Airlines, Air Malta, Austrian Airlines, kas atzīti par atbilstošiem ES likumiem, bet Ungārijas Malev glābšanu novērtēja kā nelikumīgus.

No EK paziņojumiem par citām kompānijām var secināt – ja ieguldījumus uzskatīs par valsts atbalstu, EK galvenokārt vērtēs, vai uzņēmums pēc restrukturizācijas būs dzīvotspējīgs, vai restrukturizācijā ar savu finansējumu piedalās arī pats uzņēmums un vai samazinās uzņēmuma kapacitāte (lidojumu skaits), tādējādi mazinot valsts atbalsta radītos tirgus kropļojumus. Turklāt valsts atbalstu var piešķirt tikai vienreiz desmit gados. Būtībā EK uzskata – valsts nedrīkst atbalstīt neefektīvus uzņēmumus, kuri citādi no tirgus pazustu.

Valstij piederošo Czech Airlines un Air Malta gadījumi ir samērā līdzīgi – abas grūtībās nonākušās sabiedrības saņēma kredītus un injekciju pamatkapitālā, bet EK atzinusi, ka aviosabiedrībām ir reāli restrukturizācijas plāni, kas pārskatāmā nākotnē tām ļaus kļūt dzīvotspējīgām. Abas arī atteikušās no noteikta lidojumu skaita, samazinot tirgus daļu un attiecīgi konkurences kropļojumu.

Austrian Airlines gadījums ir sarežģītāks, jo ietvēra īpašumtiesību maiņu – nonākšanu Lufthansa rokās. Lai kompensētu milzīgos parādus, Lufthansa pieprasīja Austrijas valdībai rekapitalizēt 500 miljonus eiro, un par iegādi samaksāja krietni mazāku summu. Izvērtējot restrukturizācijas plānu, EK šo atbalstu uzskatīja par pieņemamu.

Daudz sliktāk gāja Malev, kam ir smaga vēsture ar nesekmīgu aviokompānijas privatizāciju, nacionalizāciju, kredītiem, to kapitalizāciju, nodokļu atlikšanu un citu valsts palīdzību. EK to atzina par nelikumīgu, jo «Malev nevarēja demonstrēt, kā ar pašreizējo biznesa modeli atkal kļūtu dzīvotspējīga». Malev arī trūcis privātā līdzfinansējuma, piedevām aviosabiedrība pēdējos gados atbalstu saņēmusi vairākkārt. Nonākusi pie šādiem secinājumiem, EK uzdeva Malev atmaksāt 355 miljonu eiro vērtos valsts ieguldījumus. Drīz pēc tam kreditori Eiropas lidostās sāka arestēt Malev lidmašīnas, un aviosabiedrība šā gada sākumā bankrotēja.

Pēc SM domām, airBaltic atšķiras no šiem gadījumiem, jo Latvijas valsts ir vadījusies pēc privātā investora principa. Ja EK tomēr būs citādās domās, tad izšķirošs būs airBaltic biznesa plāns. 

airBaltic un SM par to izsakās optimistiski un norāda – aviosabiedrība ik mēnesi uzrāda «konsekventi labākus rezultātus, nekā sākotnēji tika plānots». Šogad trešo ceturksni airBaltic noslēdza ar 4,8 miljonu latu tīro peļņu, līdz ar to gada rezultāts gaidāms labāks nekā paredz tā sauktā ReShape programma. Aviokompānija bija rēķinājusies ar 38 miljonu latu zaudējumiem (pērn tā zaudēja 83 miljonus), zaudējumi paredzēti arī nākamgad, bet 2014.gadā jāsāk pelnīt. 

SM detalizēti nekomentē, kādas restrukturizācijas izmaksas uzņemas pats airBaltic vai privāts finansētājs, vien norāda – piecos gados plānota 0,5 miljardu latu konsolidācija. Biznesa plāns paredz «flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā» – tā airBaltic un SM pārstāvis Briškens. 

Daudz kritiskāks par airBaltic plāniem ir bijušais padomes loceklis un transporta nozares speciālists Tālis Linkaits – tuvākajiem gadiem plāns esot tik pesimistisks, ka to var izpildīt,  «neko nedarot». Savukārt «drosmīgajai» prognozei par peļņu 2014.gadā Linkaits netic, jo konkurence reģionā nemazināsies, turklāt airBaltic pagaidām lido ar vecajām, neefektīvajām lidmašīnām. Linkaits arī vērš uzmanību uz medijos noklīdušajiem slepenajiem dokumentiem, kuri liecina – paši biznesa plāna izstrādātāji pieļāvuši nepieciešamību 2016.gadā airBaltic lūgt valsts papildu palīdzību. SM to noliedz.

Linkaits un arī daži neoficiālie avoti uzskata, ka ir liela varbūtība saņemt negatīvu EK slēdzienu vismaz par dažiem atbalsta pasākumiem. Neviens gan neņemas prognozēt sekas – tas atkarīgs no atmaksājamās summas un airBaltic biznesa rezultātiem, jo izmeklēšana paredzama ilga. Linkaits uzskata, ka atbildība par kļūdām jāprasa no airBaltic dārgi algotajiem konsultantiem Prudentia. SM neredz tam pamatu, jo airBaltic vadība ar Prudentia esot apmierināta. 

Lai cik nomierinoši runā Latvijas pārstāvji, izmeklēšana tomēr uztverta nopietni – no vietējiem un starptautiskiem ekspertiem un lobistiem izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir valsts ieguldījumus izskaidrot EK.

Lec no krasta

Dažas dienas pēc Spēlmaņu nakts ceremonijas, kurā Jaunā Rīgas teātra izrāde Oblomovs ieguva gada labākās izrādes titulu, galvenās lomas atveidotājs aktieris Gundars Āboliņš jau devās spēlēt uz Ķelni 

Neceriet – piena sivēna filejas ar novārītu cidoniju buljonmērci un rāceņu un ķimeņu siera mērci vai kazas siera krēma ar jāņogu kardamona želeju un drumstalotu mandeļu cepumu, un upeņu sorbetu pusdienās ar Gundaru Āboliņu nebūs! Teātra restorāna ēdienkarti viņš pat neatver.

Ir nākamā diena pēc Spēlmaņu nakts ceremonijas, ko aktieris mazliet pasvinējis – iepriekšējā vakarā viņš saņēma skatītāju balvu kā gada labākais aktieris. Mans minējums, ka pusdienās viņš iedzers vismaz morsu, izrādās aplams. Vakarā Āboliņam ir izrāde – loma jaunās sezonas iestudējumā Kabalas noslēpumi. Pusotru stundu pirms tās viņš ierodas uz interviju restorānā, kur JRT aktieri bieži iedzer kafiju vai pusdieno. Pasūtījis glāzīti baltvīna, aktieris no kabatas izvelk mazu, apaļu kārbiņu, kas atgādina dāmu lūpu spīduma iepakojumu. «Sataisa kā maziņu tetrapaku un liek aiz lūpas. Caur gļotādu nikotīns uzsūcas,» viņš skaidro, pirkstu galos mīcot tabaku. Daļa šīs matērijas, gluži kā Ziedoņa pasakā, aizķeras aktiera nagos. Un nav ar melno restorāna salveti aizslaukāma prom. «Nevienam neiesaku! Ļoti neveselīgi. Slikti!» Āboliņš stūķē tabakas kriksīti aiz lūpas. Kāda ir sajūta? «Pacilājoša. Var drusku dabūt štimungu.» Un viņš izstāsta vecu anekdoti par kokaīnu, ko varot bāzt degunā vai dibenā – slikti tas esot tik un tā. 

Ivana Gončarova romāna Oblomovs iestudējumu Alvja Hermaņa režijā Ķelnes teātris sāka rādīt 2011.gada 11.februārī, bet Rīgā – tā paša gada augusta nogalē. Galvenajai lomai vācu teātrī Hermanis bija izvēlējies Āboliņu, kurš labi prot vācu valodu. Rīgā Oblomovu spēlē divi: Gundars Āboliņš un Ģirts Krūmiņš, kurš žūrijas vērtējumā atzīts par pagājušās teātra sezonas labāko aktieri. Spēlmaņu nakts ceremonijas noslēgumā Hermanis uz skatuves pauda, ka daudzviet Eiropā teātrus piemeklējot krīze, turpretim Latvijā ir daudzveidība, meistarība plaukst. Āboliņš spēlējis Šveicē, Vācijā, Austrijā – var salīdzināt. Viņš stāsta, ka bijis ļoti aizkustināts, nesen Ģertrūdes ielas teātrī noskatoties vienu no Spēlmaņu naktī nominētajām izrādēm – Leģionāri. «Jauni cilvēki paši radījuši materiālu un patiesi, godīgi cīnās [izrādē] par jēgu. Uz plikas dēļu grīdas. Es tādā veidā saprotu teātra pastāvēšanas jēgu – nevis patikt, šokēt, pārsteigt, bet runāt par būtisko,» viņš saka.

Strādājot citur Eiropā, domājis: «Mūsu personāls, piemēram, Jaunā Rīgas teātra darbiniece Linda Zaharova – ja viņa strādātu Vīnē, būtu nesamaksājams darbinieks. Reizē gan rekvizitore, gan izrāžu vadītāja, gan sufliere, gan režisora asistente, ja vajag. Tādas meitenes mums teātrī ir vairākas: Zane Pīrāga, Liene Samīte – teātra kapitāls, par kuru Austrijā, piemēram, maksā ļoti dārgi. Tajā pašā laikā mūsu rīcībā nav tādu tehnisko līdzekļu, kādi ir Vīnes Burgteātrī.» 

Tam Eiropā ir arī otra puse, atzīst Āboliņš. Darba noteikumi. Reizēm to, ko Latvijā var izdarīt viens cilvēks, tur darot trīs, četri. «Juridiskā bāze tur ir stingra, aktīvas arodbiedrības.» Reiz ar kolēģiem Ķelnē bijuši pat streiklauži. «Visa pilsēta streikoja. Mūsu teātrī divas arodbiedrības streikoja, bet viena ne. Kurš var saprast tās arodbiedrības detaļās! Visi grib vairāk naudas un sociālās garantijas,» domā Āboliņš. Un tas ir stāsts par lielu teātri Vācijā, nevis Latvijā. «Tas, ka mēs Latvijā darām vairākus darbus, paši esam sev grimētāji, ģērbēji, padara mūsu teātri atšķirīgu [no Eiropas lielajiem teātriem]. Esam ģimeniska banda. Mēs Latvijā, reizēm pārkožot biezāku garozu ar plānāku kārtiņu sviesta, saglabājam ļoti dzīvu stīgu savā darbā,» Āboliņš ir pārliecināts.

Laiks rit, līdz kāpšanai uz skatuves atlicis tikai nedaudz vairāk par 40 minūtēm. Pēc dažiem malciņiem baltvīna aktiera acīs iezadzies spožums – šeit, Jaunā Rīgas teātra valstībā, kur aktiera bērnībā mita Eduarda Smiļģa izveidotais Dailes teātris, bet pēcāk Jaunatnes teātris. «Es jau esmu tajā vecumā, kad fantāzijas kļūst par realitāti, un realitāte aizpeld fantāzijās,» viņš steidzīgi atkratās no jautājuma par pirmajiem iespaidiem teātrī. Uzaudzis leģendāro Jaunatnes teātra aktieru Veras Singajevskas un Tālivalža Āboliņa ģimenē, puika kulisēs tupēja kopš divu gadu vecuma. «Galdnieka līmes smarža. Karsta, putekļaina dzelzs smarža. Grima smarža. Naftalīna smarža – toreiz jau teātrim nebija nekā cita, kā saglabāt vilnas kostīmus.» Tātad jums nav mīta par teātri – vienmēr uz to esat skatījies no iekšpuses? «Faktiski no sāniem. Jaunatnes teātrī abos skatuves sānos bija ugunsdzēsēju trepes – uz tām es parasti pakāpos.» 

Bērnībā izrādes zinājis no galvas. «Braucu tēvam līdzi izbraukumos – smagā mašīnā ar dekorācijām, mit…, tfu, redziet, man tie vācu vārdi reizēm nāk sarunā iekšā! Tas nav labi,» viņš pažēlojas. Tad atkal palepojas – vācu valoda viņam nākot līdzi no 1201.gada. Gardi smejas, ka, tā izsakoties, izdevies mani samulsināt. «Visa mūsu kultūra līdz pagājušā gadsimta vidum ļoti lielā mērā bāzējās vācu kultūrā – sarunvalodā, vietvārdos. Vāciskā stingrība, precizitāte latviešos parādās.» Aktiera vācu valodas skolotājs Jānis Skuja Rīgas 6.vidusskolā bijis ļoti stingrs. Visu mūžu staigājis ar prievīti ap kaklu, uzvalkā un licis rakstīt ar tintes pildspalvu. «Nekādām lodenēm – kontroldarbs tika saplēsts, un vieninieks! Tagad haosā, par ko padarīta mūsu izglītības sistēma, tas liktos bērna pazemojums. Bet, lūk, ir šāda skolotāja darba rezultāts,» viņš ar galvas mājienu norāda uz sevi. 

Kā iespējams gulēt dīvāniņā uz skatuves (kā Āboliņš dara izrādē Oblomovs) un piesaistīt skatītāju uzmanību trīs stundas tā, ka liekas – vēl intensīvāk būt uz skatuves nemaz nav iespējams? «Es nezinu. Es jums nevaru to izstāstīt.» Aktierim sāp, ka Spēlmaņu naktī par Oblomova scenogrāfiju netika nominēta māksliniece Kristīne Jurjāne. «Kā varēja notikt, ka pasaules klases scenogrāfijas meistardarbu, līdz smilšu graudiņam savā precizitātē, žūrija nenominē balvai?» 

Nu būšot grūti spēlēt šo izrādi, jo skatītāji gaidīs – rādiet, par ko balvu dabūjāt! Āboliņam dubults izaicinājums: 27.novembrī viņš izrādē tēlo Rīgā, bet 28.novembrī jau Ķelnē. 

Līdz izrādes sākumam pusstunda, bet aktieris aizvien sēž pavisam mierīgs. Neuzkrītoši uzmet aci pulkstenim. «Vai esat ievērojusi, ka vasarā ir cilvēki, kas ļoti uzmanīgi iet peldēt – aiziet līdz pirmajam sēklim, drusku apslapina plecus un paduses, lēni iesēžas ūdenī. Un ir tādi, kas no krasta lec. Es esmu no tiem – jā, patiesi,» viņš smejas. Sezonas laikā aktieris 24 stundas esot darbā. «Mēs ar jums varam runāt par daudzām lietām, bet man jau visu laiku kaut kas te strādā,» viņš piesit pie pakauša. Salīdzina savu teātri ar augstlēkšanas čempionu: ja uzlec centimetru zemāk – vecīt, ej pensijā! «Vienmēr gaida visaugstāko rezultātu. Vēl augstāku.»

Atturīgi komentē jauno ziņu, ka remonta laikā Jaunais Rīgas teātris spēlēs Tabakas fabrikā. «Sarežģīti, nepārzinu.» Tāpat par jaunajām izrādēm. «Ir ieceres, plāni.» Tos izpaust, pirms redzamas konkrētas aprises, noskopojas. «Nav ko smīdināt augstākus spēkus ar saviem plāniem.»

Aktieris vēlas, lai uzraksta: viņš nav gardēdis, par kādu viņu daudzi uzskata. «Es baudu garšīgu ēdienu. Ēdienam, tāpat kā vīnam, nāk klāt personības spēks – kas to ir gatavojis, kāpēc gatavojis. Man nevajag dizainētu porciju. Pietiek ar putras karoti un sviesta pikuci vidū, bet – lai tā putra ir pagatavota tā, kā to gatavo, nevis no maisījuma.» Tātad viņu interesē tikai īstas lietas? «Nepatīk surogāti un aizvietotāji. Visam kam mums tagad ir kaut kādi aizvietotāji!» viņš aizskrūvē tabakas kārbiņu un veikli ceļas kājās. Līdz izrādes sākumam atlikusi mazāk nekā pusstunda. Pāri pagalmam aktieris omulīgi dodas uz grimētavu. Lai sagatavotos izrādei, viņam parasti nepieciešamas 20 minūtes.

Ēdienkarte

Glāze baltvīna, balta kafija

Ir jautā

Vai Latvijā jālikvidē glābējsilītes, kā iesaka ANO?


Anda Čakša,
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja:

Kopš 2009.gada pie mums atstāti 15 mazuļi, un šajā laikā neviens nav izmests miskastē. Pie glābējsilītes izvietots krīzes centra tālruņa numurs. Grūti izprast cilvēku, kas noliek tur bērnu, bet skaidrs – tas ir galējs izmisums. Esmu par silīti, nevis miskasti.

Sindija Meluškāne, četru bērnu māmiņa:

Līdz tam, ko saka ANO, mums vēl tāls ceļš ejams. Nevar vispirms likvidēt glābējsilīti un tad uzlabot sociālo sistēmu. Atbalsts vientuļajām māmiņām, vardarbībā cietušajām sievietēm, trūcīgajām ģimenēm aizvien ir tik nepietiekams, ka izmisuma situācijā glābējsilīte tomēr ir izeja.

Kārlis Seržants, Saeimas deputāts, Cilvēktiesību komisijas loceklis:

Noteikti nedrīkst likvidēt, jo tur nonākuši jau vairāk nekā 10 bērniņi, turklāt viņus pēc tam adoptē. Mēs Latvijā vēl esam ļoti tālu no ideāla, un cilvēku, kas nonāk bezizejā, mums ir pietiekami daudz.