Miljoniem vērti naudas maiņas darījumi, kuru lietderība nav izprotama, bet iznākums – 1,2 miljonu latu izčibēšana. Šāda pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami saimniekošana ar rīdzinieku naudu atgādina Latvenergo miljonu pazušanu 90.gadu vidū, tikai šoreiz darījumu gali ved nevis ārzonās, bet kādā Latgales priekšpilsētas pagalmā.
Noslepenotais revīzijas ziņojums liecina – pašvaldības uzņēmums sešu mēnešu laikā noslēdzis trīs līgumus, kuru kopsumma sasniedz 6,5 miljonus. Uz daudziem jautājumiem atbildes būs jāgaida no izmeklētājiem, jo Rīgas amatpersonas izvairīgi klusē
Uzraksts pie tumšzaļa žoga klusā Latgales priekšpilsētas šķērsielā vēsta, ka sētā mīt nikns suns. To gan nemanu. Uz zvanu neviens neatbild, necilajā divstāvu mājā nav dzīvības zīmju, un nekas arī neliecina par saimnieku īpašu turīgumu. Šajā Mazās Kalna ielas ēkā ir reģistrēta firma Zeus, kas nodarbojas ar finanšu starpniecības pakalpojumiem.
Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas nami (RN) šai firmai pērn uzticēja 4,8 miljonus rīdzinieku naudas, noslēdzot līgumu par valūtas konvertēšanu. Līguma slēgšanas brīdī Zeus divus gadus bija strādājis ar zaudējumiem un firmai ar 2000 latu pamatkapitālu bija negatīvs pašu kapitāls. Tagad firma cenšas glābties no maksātnespējas. RN no Zeus nav saņēmuši atpakaļ 1,2 miljonus latu, kas pārskaitīti it kā valūtas konvertēšanai. Kāds ir šīs naudas liktenis, jāatklāj izmeklēšanai.
Vēl izmeklētājiem būs jātiek skaidrībā, kāda ir dažādo Rīgas pašvaldības amatpersonu atbildība šajā lietā. Līdz tam neatbildēts paliek jautājums, kas sarosās ne viena vien rīdzinieka prātā, – vai runa šoreiz ir par katastrofāli nevērīgu saimniekošanu, vai arī ļaunprātīgu pašvaldības līdzekļu «izpumpēšanu» slēptiem nolūkiem jeb, vienkārši sakot, zagšanu?
«Godātie rīdzinieki! Manā vadībā LPP/LC nāk ar pilnīgi jauna līmeņa pārvaldi Rīgai. Ideja ir vienkārša: pelnīt, nevis taupīt,» pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā solīja Ainārs Šlesers ar biedriem – ilggadējiem Rīgas domniekiem Andri Ameriku un Almeru Ludviku. Ar Nila Ušakova vadīto Saskaņas centru izveidotā koalīcija rīkojās enerģiski un drīz vien jurģus piedzīvoja Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbinieki, kuri nespēlēja pēc šiem noteikumiem.
Izmet savējos
«Tika sasaukta dalībnieku sapulce, un bija jālabo 2010.gada budžets,» varas maiņu Rīgā atceras Andris Lācis, kurš gadiem ilgi vadījis Rīgas namus – vienu no pašvaldībai 100% piederošiem uzņēmumiem, kas apsaimnieko vairāk nekā 80 nekustamo īpašumu, tajā skaitā nodrošina kultūras pasākumus tādos ievērojamos objektos kā Rīgas Kongresu nams, kinoteātris Splendid Palace, Melngalvju nams un Rīgas Mākslas telpa.
«Aptuveni 200 tūkstoši latu nezin kāpēc bija jāparedz mediju līgumiem. Ar konkrētiem cipariem nāca jaunais valdes loceklis Almers Ludviks,» konkretizē Lācis.
Zīmīgi, ka papildu nauda reklāmas līgumiem uzņēmumam bija jāatrod dažus mēnešus pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad pilnā sparā notika aģitācijas kampaņa, kurā Šlesers kopā ar Šķēli izmisīgi cīnījās par 5% barjeras pārvarēšanu, bet krievu medijos notika masīva aģitācija par Saskaņas centru. Lācis jauniem reklāmas tēriņiem nepiekrita. Drīz Rīgas vicemērs Šlesers viņu atbrīvoja no amata «par sistemātisku likuma «Par valsts un pašvaldībā strādājošo atlīdzību» neievērošanu», jo Lācis izmaksājis pārlieku dāsnas piemaksas darbiniekiem un tā zaudējis uzticību, medijiem tolaik skaidroja Šlesera palīgs Ģirts Dripe.
Lāča vietā RN vadībā 2010.gada jūlija beigās tika iecelts ilggadējs domes darbinieks Kārlis Kavacs, kas iepriekš baudījis domes uzticību, vadot finanšu un īpašumu departamentus. Jaunais uzņēmuma vadītājs nelika šķēršļus izdevumu palielināšanai. Un ar to vien izmaiņas nerimās – cits pēc cita RN pameta liela daļa darbinieku. Lācis un vēl divas RN darbinieces, kuras nevēlas publiski atklāt savu vārdu, apliecina – Kavacs ienācis ar savu cilvēku komandu, no kuriem daļa bija iepriekšējie kolēģi domes finanšu departamentā. Notika arī būtiskas izmaiņas uzņēmuma struktūrā, likvidētas vairākas nodaļas, to skaitā arī grāmatvedība (darbi no 2011.gada maija kā ārpakalpojums uzticēti firmai Sinerģija). Savukārt par RN gada pārskatu revidentu starptautiskās kompānijas KPMG vietā tiek izvēlētas vairākas firmas – SIA Audita pakalpojumi, SIA Neovīzija-TA un Talsu firma Auditorfirma Alianse.
Laika gaitā valde stiprināta ar politiķiem – līdzās Kavacam un Ludvikam tajā līdz pat šāgada maijam darbojās arī bijušais iekšlietu ministrs, pieredzējis Tautas partijas politiķis Mareks Segliņš.
Pēc Šlesera ievēlēšanas iepriekšējā Saeimā viņa vietā par Rīgas vicemēru kļuva Andris Ameriks, kurš arī uzņēmās politisko šefību pār RN, kļūstot par kapitāldaļu turētāju.
Tomēr šoruden labi noregulētais mehānisms pēkšņi nogāja no sliedēm. Septembrī Ameriks atbrīvoja no valdes amatiem līdz šim uzticamos Kavacu un Ludviku. Pamatojums – viņi veikuši augsta riska darījumus ar RN līdzekļiem, par ievērojamām summām slēdzot valūtas konvertēšanas līgumus.
«Nekādu komentāru nebūs,» man paziņo Kavacs, kad viņu sazvanu. Ludviks ir mazliet runīgāks – parakstījis tikai pirmo līgumu, bet par pārējiem uzzinājis šāgada 11.septembrī no medijiem. «Kā es varu uzņemties atbildību par to, ko darījis cits cilvēks,» Ludviks noraida jautājumu par savu politisko atbildību, turklāt viņš jau tāpat esot izslēgts no Amerika vadītās partijas Gods kalpot Rīgai.
«Man tas bija šoks,» Mareks Segliņš atceras 11.septembri, kad medijos izskanējusi ziņa par līgumiem. «Nekad nevienā valdes sēdē par šādu darījumu nav runāts, nav lemts, nevienu dokumentu neesmu redzējis, vīzējis, apspriedis vai parakstījis,» apgalvo Segliņš. Viņš stāsta, ka tagad jau «mazliet citām acīm» skata savu aiziešanu no valdes šajā pavasarī: «Mani pie sevis paaicināja Ameriks un pateica – viņš uzskata, ka man tur vairs nevajag strādāt.» Īstos iemeslus izdibināt tā arī neesot izdevies, «domāt jau var visu ko».
Amerika viedokli neizdodas iegūt – viņš neatbild uz zvaniem vai arī skaidro, ka ir komandējumā un nevar runāt. Oktobrī Ameriks raidījumā Nekā personīga atzinis, ka nevar būt grāmatvedis un pārraudzīt pašvaldības uzņēmumu bilances datus, jo tad vairs neatliks laika darbam rīdzinieku labā.
Domes audita un revīzijas pārvalde no 11.septembra mēnesi veica RN tematisko pārbaudi par finanšu darījumu tiesiskumu un lietderību. Ziņojums ir noslepenots, bet, pamatojoties uz to, uzņēmuma jaunā pagaidu valde vērsās policijā. Tika ierosināts kriminālprocess par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas piesavināšanos lielos apmēros. Aizdomās turamā statuss ir diviem: pašvaldības amatpersonai un fiziskai personai, visticamāk, runa ir par abiem līgumu parakstītājiem – RN vadītāju Kārli Kavacu un naudas mijēju pārstāvi Ivaru Cisku.
Rīgas domes un RN vadība paskaidrojumos ir ļoti skopa – pārbaudes atzinums esot noslepenots, lai netraucētu izmeklēšanu. Medijos minētas dažādas summas, kas it kā aizplūdušas no RN pie valūtas mijējiem – divām savstarpēji saistītām firmām Viesis un Zeus, bet patiesā aina līdz šim nav zināma.
Taču Ir izdevās noskaidrot, kas konstatēts noslepenotajā ziņojumā. Tajā atklājas, cik bezatbildīgi saimniekots pašvaldības uzņēmumā, tāpēc Ir uzskata – šīs informācijas slēpšana nav sabiedrības interesēs, un rīdziniekiem ir tiesības to zināt.
Maina un zaudē
Kad Andri Lāci atlaida no RN, viņš jaunajiem uzņēmuma vadītājiem pūrā atstāja krietnus ietaupījumus: 2010.gada jūlijā termiņdepozītos dažādās bankās RN bija noguldīti 5,3 miljoni latu. Lācis skaidro, ka nauda pelnījusi procentus un krāta dažādiem vērienīgiem darbiem, piemēram, Kongresu nama vai Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcijai. Summa ir liela, jo divkārt pārsniedz uzņēmuma gada apgrozījumu ilgā laika posmā, bet, salīdzinot ar peļņas rādītājiem, izskatās pavisam grandiozi – piemēram, RN peļņa pēdējos četros gados bijusi kopumā 370 tūkstoši latu.
Mazliet vairāk nekā gadu pēc RN vadības maiņas – 2011.gada beigās – termiņdepozītu noguldījumos RN vairs nav neviena lata. Kas noticis ar šo naudu?
Spriežot pēc Rīgas domes audita un revīzijas pārvaldes atzinuma, jau pusgadu pēc Kavaca stāšanās RN vadībā, uzņēmums 2010.gada 7.decembrī noslēdz pirmo līgumu par valūtas maiņas pakalpojumiem ar SIA Viesis. Saskaņā ar Kavaca un Ludvika parakstīto līgumu RN pārskaita firmai 320 tūkstošus latu, tā konvertē summu eiro un pārskaita atpakaļ. Šis līgums paredz procenta maksājumus par naudas izmantošanu un arī līgumsodu par termiņa neievērošanu, taču saskaņā ar RN grāmatvedības reģistra datiem rezultātā ieņēmumi nav gūti, bet radušies 1319 latu izdevumi, kas šoruden veiktajā pārbaudē arī novērtēti kā šā valūtas darījuma radītie zaudējumi.
Nākamais līgums ar naudas mijējiem noslēgts 2011.gada 18.martā. Tāpat kā iepriekš, nav veikta iepirkuma procedūra atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Šo līgumu RN vārdā parakstījis Kavacs viens pats, toties summa četrkāršojusies – pašvaldības uzņēmums apņemas Viesim pārskaitīt 1,4 miljonus latu, kas firmai atkal jāpārvērš eiro un 15 darba dienu laikā jāpārskaita atpakaļ.
Kad šis līgums izpildīts, Kavacs slēdz nākamo – 2011.gada 25.maijā. Iepirkuma nav arī šoreiz, taču darījums nu saucas nevis valūtas konvertācijas, bet gan pakalpojumu līgums, un arī partneris ir cits – SIA Zeus. Starp veco un jauno naudas mijējfirmu gan pastāv cieša saite, jo 2010.gada oktobrī tās iesaistītas kopējā reorganizācijā.
Saskaņā ar šo līgumu «valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas pakalpojumi» RN tiek sniegti, pamatojoties uz mutiski pa telefonu vai rakstveidā dotiem rīkojumiem. Pēc pāris dienām noslēgta papildu vienošanās, kurā norādīts valūtas konvertācijas kurss 0,7097 lati par eiro un apstiprināts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru RN līdz 2011.gada 20.decembrim jāveic 24 naudas pārskaitījumi Zeus, katrs par 200 tūkstošiem – tātad kopsumma ir 4,8 miljoni. Valūta nav norādīta, pārbaudē konstatējuši revidenti. Savukārt Zeus jāveic 18 pārskaitījumi RN laika posmā līdz pat šāgada 24.jūlijam – 15 maksājumiem jābūt pa 200 tūkstošiem, bet vēl diviem 1,414 miljonu apmērā. Arī šo maksājumu valūta nav norādīta, tāpēc nav skaidrības par pārskaitāmo un atpakaļ saņemamo summu atšķirībām.
Kā norādīts pārbaudes atzinumā, uz Zeus kontiem pārskaitīti gan RN piederošie latu, gan eiro uzkrājumi, un Kavacs ar šādu līgumu ir panācis, ka firmas rīcībā ilgstoši bez maksas nonākuši liela apjoma finanšu līdzekļi. Turklāt revidenti secina – šie valūtas konvertācijas pakalpojumi vispār nebija vajadzīgi, jo RN jau bija pietiekamas summas gan latos, gan eiro, lai norēķinātos ar dažādiem darījumu partneriem. Nav redzams arī saimniecisks ieguvums, tieši pretēji – arī 2011.gadā grāmatvedības reģistros, pārrēķinot darījumu summas pēc Latvijas Bankas kursa, valūtas konvertācijas rezultātā uzņēmums palicis jaņos – ieņēmumi no valūtu konvertācijas bijuši 8940 latu, bet izdevumi 14 tūkstoši latu, kā rezultātā zaudējumi veido 5063 latus.
Taču ar šiem dažiem tūkstošiem stāsts nebeidzas – firma Zeus palikusi RN parādā pēdējo maksājumu 1 265 740 latu apmērā, kas tai bija jāpārskaita līdz 24.jūlijam. Nauda RN nav ienākusi, taču arī pie valūtas mijējiem šāda summa nav atrasta.
Nesadala mantu
Gara auguma vīrs pusmūžā uz interviju ierodas kopā ar juristu. Ivars Ciska ir cilvēks, kurš abu firmu – Viesa un Zeus – vārdā parakstīja līgumus ar RN. Viņš ir piekritis sarunai, jo uzskata, ka Zeus tiek nepamatoti nomelnots, kā arī vēlas viest skaidrību, kāpēc nav laikā atmaksājis naudu pašvaldības uzņēmumam.
Jurists, kas atnācis līdzi, ir Ciskas dēla Valtera Tuča pārstāvis. Tieši 1982.gadā dzimušais Tučs ir līdzšinējais Zeus īpašnieks, bet firmas vienīgais valdes loceklis pēdējos sešus gadus bijis Ciska, kuram līdz pērnā gada jūlijam piederēja arī 30% daļu firmā Viesis, un viņš tās valdē darbojās līdz pat šāgada aprīlim.
Kaut gan RN līgums paredz miljonu pārskaitījumus līdz 2011.gada beigām, Zeus pērnā gada pārskatā tas nav redzams. Uzrādīts 431 tūkstoša latu apgrozījums un 156 tūkstošu peļņa (tas gan ir būtisks uzlabojums pret iepriekšējiem gadiem, kad firma ieņēmusi dažus desmitus tūkstošu un strādājusi ar zaudējumiem). Ciska nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc pārskatā neparādās RN miljoni.
Zeus bizness ir skaidras naudas maiņa, stāsta Ciska. Mēs tiekamies kafejnīcā tirdzniecības centrā Riga Plaza – tepat atrodas arī viens no Zeus naudas maiņas punktiem Monex T.G.
Pie RN līgumiem Ciskas pārstāvētie uzņēmumi esot tikuši, pateicoties viņa senai draudzībai ar Kavacu – savulaik esot slēpojuši kopā, apmeklējot arī vienu sporta klubu Pārdaugavā. Tomēr Ciska uzsver, ka nekādas privilēģijas līgumi neesot ietvēruši, konvertācijas likme bijusi fiksēta un salīdzinoši augsta, nekādi kukuļi par brīvu pieeju tik lielai pašvaldības naudai nevienam neesot doti. Arī to, ka RN pašiem pietika valūtas un šādi pakalpojumi vispār nebija vajadzīgi, Ciska neesot zinājis. Tāpēc nevarot izskaidrot, kāpēc Kavacs šādi rīkojies un kāds labums viņam bijis no šiem darījumiem.
Ciska un viņa dēla pārstāvis stāsta – visu nebūšanu sakne esot meklējama konfliktā ar bijušo biznesa partneri Ivanu Apaleni. Viņa ģimenei jau 20 gadus pieder firma Viesis, kurā Ciska parādās kā līdzīpašnieks kopš 2007.gadā. Tagad Ciska saka – Apalenis ar reiderisma metodēm cenšoties pārņemt Zeus, esot iesniedzis tiesā prasību par naudas piedziņu, kā nodrošinājumu lūdzis apķīlāt aptuveni 850 tūkstošus latu, tiesa to apstiprinājusi un tiesu izpildītājiem izdevies apķīlāt aptuveni 430 tūkstošus. Tāpēc jūnijā Zeus pietrūcis naudas norēķiniem ar RN. Nākamais cirtiens sekojis septembrī, kad sāktā kriminālprocesa ietvaros policija izņēmusi vēl aptuveni 360 tūkstošus latu Zeus naudas.
Ciska uzsver – RN līguma izpildi kavējis civiltiesisks strīds, tāpēc neesot nekāda pamata ne ierosinātajam kriminālprocesam, ne naudas izņemšanai, jo arestētie līdzekļi pieder uzņēmumam, tā nemaz neesot RN nauda. «Ar šādām darbībām tiek darīts viss, lai uzņēmums beigtu eksistēt,» skaidro Ciska un uzsver – ja Zeus nevarēs nopelnīt, tad nevarēs atdot parādus, tajā skaitā RN. Kur palikusi RN nauda? Tā esot «apritē», uzņēmums turpina strādāt, skaidro Ciska.
Kaut tiesa 20.novembrī jau noraidīja uzņēmuma ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, Zeus gatavojas iesniegt jaunu. «Tas ir perfekts, balstīts uz vispiezemētākajām prognozēm,» skaidroja Ciska. Ja tiesa to apstiprinātu, kreditoriem tiks piedavāts dzēst aptuveni pusi prasījumu summas, bet uzņēmums varētu nostāties uz kājām un vēlāk parādus atdot, sola Ciska. Bez RN esot vēl viens liels kreditors no Krievijas, kas aizdevis 400 tūkstošus latu, taču turīgā cilvēka vārdu Ciska nenosauc.
Citāds skats uz notiekošo ir firmai Viesis. Lai gan Ivans Apalenis atteicās no publiskiem komentāriem, uzņēmumā uzsver – nekāda reiderisma pret Zeus neesot, Ciska pats esot piesavinājies to, kas viņam nepienākas. Daudzus gadus Ciska esot strādājis kā algots darbinieks Apaleņa valūtas maiņas biznesā, īpašnieks uzticējies viņam «kā brālim», tāpēc arī dažas dēlam pienākošās daļas reģistrējis uz Ciskas vārda, bet tagad vēloties tās atgūt.
Šajā uzņēmumā arī uzskata, ka RN nauda nemaz neesot pazudusi. «Tā nauda vienkārši nevar nekur pazust. Tas ir tāds bizness. Vai nu tā ir apritē, vai arī sadalīta, kādam Rīgas domē iedota,» sacīja firmas Viesis darbinieks, kurš sava vārda publiskošanai nepiekrita.
Jautā pirms gada, atbildes nav
Ne Kavacs, ne viņa pārraugs Ameriks par RN darījumiem komentārus nesniedz, tāpēc izdibināt to jēgu nav viegli. Tomēr šie valūtas maiņas līgumi nav vienīgie, kas liecina – Kavacs ar RN mantu nav rīkojies taupīgi.
Jau pagājušā gada nogalē Ir rīcībā nonāca dokumenti, kas liecināja par Kavaca tēriņiem uz RN rēķina. Piemēram, 2010.gada decembrī viņa maltītes restorānos Kamadena un Osīriss apmaksājis pašvaldības uzņēmums (piecu rēķinu kopsumma ir 331 lats), segts arī 175 latu rēķins veikalā K-Rauta un 30 lati Arēnā Rīga tieši pirms Ziemassvētkiem. Kad pērn vaicāju Kavacam par šiem tēriņiem, pēc kāda laika saņēmu skaidrojumu, ka restorānos darba darīšanās Kavacs pusdienojis ar māksliniekiem, kas uzstājas RN pārziņā esošajās kultūras iestādēs.
Interesanti, ka arī Zeus dzīrojis uz pašvaldības rēķina – pārbaudes atzinumā teikts, ka firma palikusi parādā vairāk nekā 7000 latu par Melngalvju nama īri pērnā gada 17.decembrī. Ciska apstiprina, ka tur notikusi uzņēmuma balle, bet neesot samaksājuši, jo nav apmierinājusi ēdināšanas un kultūras programmas kvalitāte. «Tāda haltūra,» rezumē Ciska un piebilst: «Ja nekas nemainīsies, tad tā būs bijusi arī [firmas] pēdējā balle.»
Valsts policija informāciju par izmeklēšanas gaitu nesniedz. Tiesībsargi šajā lietā aizturējuši, nopratinājuši un atbrīvojuši Kavacu. Kratīšana bijusi pie Ciskas, īslaicīgi izņemti firmas dokumenti un datori, kas nu esot atdoti.
Policijas arestētā naudas summa netiek oficiāli precizēta, taču Ciskas nosauktie 360 tūkstoši latu tālu atpaliek no neatmaksātajiem 1,2 miljoniem. Ja Zeus kļūs maksātnespējīgs, pašvaldības izredzes atgūt naudu no firmas ar 2000 latu pamatkapitālu nav rožainas. It sevišķi, ja izrādītos, ka tai nekas vērtīgs vairs nepieder.
Kopš izmeklēšanas sākuma uzņēmumā ir notikušas svarīgas pārmaiņas. No oktobra beigām Ciska vairs nevada Zeus – par vienīgo valdes locekli šajā uzņēmumā iecelta kāda Jana Koroļova. Viņa kopš šīs nedēļas ir vienīgā valdes locekle arī šopavasar reģistrētajā Ciskas firmā Monex TG, kura 7.novembrī turklāt mainījusi īpašnieku un tagad pieder kādai 1985.gadā dzimušai Kristīnei Simsonei. Pēc Lursoft datiem, abām sievietēm nav nekādu citu biznesu vai amatu. Kad atkārtoti sazinos ar Cisku un lūdzu paskaidrot jaunākos faktus, viņš atzīst – savas daļas esot pārdevis. Vaicāts, vai šādi gatavojas uzņēmuma maksātnespējai, viņš atbild – gatavojas visām dzīves situācijām. Par RN iespējām atgūt naudu maksātnespējas procesa laikā viņš ir skarbs: «Visa nauda ir izņemta, nav vairs ne manas, ne Rīgas namu naudas. Mēs esam izlaupīti. Pliki un nabagi.» Konkrētu atbildi, kas tad izlaupījis uzņēmumu, Ciska nesniedz.
Neatbildēts pašlaik ir jautājums, vai Kavacs tiešām rīkojās pats uz savu roku, slēdzot valūtas darījumus? Informācija, kas ir mūsu rīcībā, liek apšaubīt, ka RN valde, kurā darbojās arī Amerika partijas biedrs Ludviks, būtu varējusi noslēpt uzņēmumā notiekošo no domes vadības. Kas liek tā domāt?
Jau pagājušā gada nogalē Ir rīcībā nonāca dokumenti, kas radīja jautājumus ne vien par Kavaca tēriņiem restorānos, bet arī par virkni līgumu, kas noslēgti bez konkursa, arī RN līgums ar Viesi par valūtas konvertāciju. Kad Ir nesaņēma atbildes par šiem līgumiem no RN, vērsos arī pie mēra Nila Ušakova, kurš sākotnēji solīja palīdzēt, taču vēlāk pēc garas sarakstes atbildes pēc būtības netika sniegtas. Tagad vēlreiz jautāju mēram, vai pērn RN naudas pārskaitījumi firmai Viesis šķita pieņemami un kāpēc viņš jau toreiz nav reaģējis. Uz oktobra beigās iesniegtajiem jautājumiem atbilde jo-projām nav saņemta, un arī klātienē otrdien Ušakovs atteicās no komentāriem, atkal iesakot iesniegt jautājumus rakstiski un solot izkontrolēt atbildes sniegšanu.
RD pārbaudes atzinumā secināts – RN valdes locekļiem Ludvikam un Segliņam bija iespējas un pienākums konstatēt darījumus ar Zeus, līdz ar to revidenti uzskata, ka Kavacs, Ludviks un Segliņš ir solidāri atbildīgi par RN nodarītajiem zaudējumiem 1,26 miljonu latu apmērā. Par augstāku atbildības līmeni ziņojumā nav runāts.
Tātad rīdzinieku ziņā ir pēc pusgada pašvaldību vēlēšanās lemt, kam par RN miljonu lietu pienākas politiskā atbildība, ja neviena no domes amatpersonām līdz tam to pati neuzņemsies. Savukārt policijai jāatšķetina pašvaldības naudas mīklainie ceļi, kas pašlaik rada jautājumu – vai nelietderīgo līgumu virkne nav veikli izplānota rīdzinieku naudas nozagšanas shēma.
No Rīgas domes audita un revīzijas pārvaldes noslepenotā ziņojuma
Slēdzot līgumu ar SIA Zeus, kura 2009. un 2010.gadā strādājusi ar zaudējumiem un tās pašu kapitāls bija negatīvs, Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs ir slēdzis augsta riska darījumu un savus pienākumus nav veicis kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Rīgas namu un SIA Zeus līguma noslēgšana 2011.gada maijā par valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas pakalpojumiem nebija lietderīga, jo Rīgas namu saimniecisko darījumu veikšanai bija pietiekoši gan latu, gan eiro.
Visā līguma darbības laikā SIA Zeus rīcībā atrodas liels apjoms Rīgas namu finanšu līdzekļu, tajā skaitā, kad tie nav nepieciešami valūtas konvertāciju veikšanai. Faktiski līgums paredz aizdevumu SIA Zeus, līdz ar to nav ievērotas statūtos noteiktās prasības, ka valdei nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana aizdevuma līguma slēgšanai.
Līgumā nav paredzēta samaksa par Rīgas namu finanšu līdzekļu izmantošanu no 2011.gada 30.maija līdz 2012. gada 24.jūlijam, līdz ar to šī rīcība ar sabiedrības finanšu līdzekļiem nav lietderīga.
