krievvalodīgie
- Personība
- 28.02.2024.
Patiesības frontē
- Pusdienās
- 15.11.2023.
- Ieva Jakone
Dažādie mēs
- Intervija
- 24.05.2023.
- Laura Dumbere
Izkāpusi uz salas
- Pasaulē
- 08.03.2023.
Pilnīgs populistu sabrukums
- Tēma
- 31.08.2022.
Griba ir. Kā ar varēšanu?
- Personība
- 28.02.2024.
Patiesības frontē
Šoziem Re:Baltica laida klajā dokumentālo filmu Šķelšanās par krievu un latviešu pasauluztveri kara apstākļos Eiropā. Nu žurnālistes paplašina tēmu ar personiskiem stāstiem — Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī tapusi unikāla aizkadru izrāde
- Pusdienās
- 15.11.2023.
- Ieva Jakone
Dažādie mēs
Lai saprastu, kādas plaisas šķeļ mūsu sabiedrību un kādi tilti to vieno, izveidots Latvijā pirmais sabiedrības saliedētības radars. Par pētījumā atklāto stāsta sabiedriskās politikas centra Providus direktore Iveta Kažoka
- Viedoklis
- 03.10.2023.
Vai valstij vajadzīgs sabiedriskais medijs krievu valodā?
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā Depresijā sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no ‘apgrozības’, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika ‘izņemti no apgrozības’.
- Intervija
- 24.05.2023.
- Laura Dumbere
Izkāpusi uz salas
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvojis režisores Lauras Grozas iestudējums Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. Turklāt teātra direktore Dana Bjorka uzaicinājusi Lauru pievienoties savai komandai. Vai Rīgas Krievu teātrī gaidāms lielu pārmaiņu laiks?
- Pasaulē
- 08.03.2023.
Pilnīgs populistu sabrukums
Igaunijas parlamenta vēlēšanās lielus panākumus guva premjerministres Kajas Kallasas Reformu partija un citi liberālie spēki
- Tēma
- 31.08.2022.
Griba ir. Kā ar varēšanu?
Krievijas iebrukums Ukrainā pamudinājis Latvijā ātrāk virzīt skolu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas pakāpeniski rit jau 20 gadus. Politiķiem ir griba, taču pedagogi brīdina par klupšanas akmeņiem — skolotāju un mācību materiālu trūkumu
- Pasaulē
- 06.07.2022.
Pilsēta, kur sākas Eiropa
- Intervija
- 04.05.2022.
- Aivars Ozoliņš
Karš uzliek pienākumu
- Radars
- 27.04.2022.
Radars Latvijā
- Aktuāli
- 14.04.2022.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.124: Ukrainā tuvojas izšķirošais brīdis. Vai nokāpsim no gāzes adatas? Latvijas krievvalodīgie par karu
- Komentārs
- 13.04.2022.
- Pauls Raudseps
Karš un mēs
- Pasaulē
- 06.07.2022.
Pilsēta, kur sākas Eiropa
Igaunijas robežpilsētā Narvā arvien vairāk vietējo krievu novēršas no Kremļa propagandas un vairs netic Putinam
- Intervija
- 04.05.2022.
- Aivars Ozoliņš
Karš uzliek pienākumu
Žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta, ko nozīmē būt «krievvalodīgai» Latvijā, kad Krievija slepkavo Ukrainā
- Radars
- 27.04.2022.
Radars Latvijā
Uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu otrdien izbrauca Rīgas Satiksmes 11 dāvinātie autobusi. Autobusi uz Kijivu nebrauc tukšā, bet ar medikamentu, pārsienamo un medicīnisko materiālu sūtījumu, kā arī rīdzinieku ziedojumiem.
- Aktuāli
- 14.04.2022.
- Pauls Raudseps
Podkāsts nr.124: Ukrainā tuvojas izšķirošais brīdis. Vai nokāpsim no gāzes adatas? Latvijas krievvalodīgie par karu
- Komentārs
- 13.04.2022.
- Pauls Raudseps
Karš un mēs
Krievvalodīgo atklātā vēstule par uzbrukumu Ukrainai pelnījusi atbalstu
- Viedoklis
- 07.04.2022.
Ar medijpratību pret viltus ziņām un propagandu
Atbildīgiem, profesionāliem medijiem, tehnoloģiju kompānijām, reklāmdevējiem un publiskā sektora institūcijām, darbojoties saskaņoti un papildinoši, šodien ir plašas iespējas apturēt viltus ziņu un propagandas plūsmu. Sākot cīņu ar sekām, ir svarīgi novērtēt cēloņus. Skaļi virsraksti un skandalozi paziņojumi medijos ar zemu atbildības līmeni nereti prevalē pār pētniecisko žurnālistiku. “Īsās uzmanības” laikmets nepaģēr iedziļināšanos jautājumā un informācijas avota analīzi. Paralēli pēdējā desmitgadē ir radīta virkne jaunu lokālo mediju ierobežojumu, taču ārvalstu mediju regulējuma, tai skaitā, nodokļu politikas jomā darīts maz. Papildus pandēmijas seku rezultātā reklāmas tirgus piedzīvojis otru lielāko recesiju pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes.
