Žurnāla rubrika: Svarīgi

Kosmiskais pulkstenis

 

Pirms trim gadiem, kad izdevām pirmo Ir numuru, uz baltā vāka viens otrā skatījās Imants Ziedonis un Renārs Kaupers. Sirmgalvis  ar nepieradinātām domām kā spuraino matu ērkuli un «feinais zēns», kuru līdz ar biedriem iedvesmojusi dzejnieka ideja – Latvijas skaistumam ir jāpalīdz parādīties. Ne tikai metaforiski, bet pavisam reāli, ar cirvi rokā un gumijniekiem kājās, tāpat kā Ziedoņa grupa septiņdesmitajos sāka no brikšņiem atbrīvot dižkokus. No jauno domubiedru talkām vēlāk dzima fonds Viegli, kas jau vairākus gadus rūpējas par Ziedoņa ideju turpināšanu.

Šonedēļ uz žurnāla vāka Ziedonis ir viens un skatās tieši acīs. Man. Jums. Un es ilgi skatos pretī. Brūno acu siltums ir tik dzīvs, ka bez vārdiem skaidrs – viņš neatvadās, ja mēs neatvadāmies. Ziedoņa suģestējošais skatiens principā spēj ikkatrā, kurš nenovēršas, uzbungot un sasaukt to «feino zēnu», ko Imants reiz saskatīja Renārā. «Kad viņš dzied tautasdziesmu, tā pēkšņi atkal ir,» dzejnieks skaidroja, ka jauno jefiņu mīlētajā dziesminiekā ir saskatījis lielā kosmiskā likuma piepildīšanos. Šis likums katrā cilvēkā saredz virsotnē kāpēju, kurš piepilda sevi ar gaismu, bet vienā brīdī kā smilšu pulkstenim ir jāapmetas riņķī un jāsāk to pilināt atpakaļ savā pamatnē, savā tautā – viss saņemtais ir atkal jāatdod atpakaļ.

Ziedoņa sirds vairs nepukst, bet nāve jau neko neiespēj pret lielo likumu. Dzejnieks neko nav paņēmis līdzi. Savu gaismas pulksteni viņš jau labi sen ir apmetis riņķī, un tas turpina pilināt.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē


Parlamenta vēlēšanās Itālijā kreisi centriskā koalīcija izcīnījusi niecīgu vairākumu parlamenta apakšpalātā,
bet Senātā nevienai partijai nav izdevies iegūt vairākumu. Deputātu palātā Pjēra Luidži Bersani vadītā koalīcija ieguvusi 29,54% balsu, bet Silvio Berluskoni pārstāvētais centriski labējais bloks saņēmis 29,18%. 305 likumdevēju Senātā Berluskoni blokam varētu būt 100, bet Bersani koalīcijai – 97 vietas. Lai izveidotu valdību, nepieciešams vairākums abās parlamenta palātās.

Svētdien Kipras prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Niks Anastasiads, kurš pārstāv opozīcijas labējo partiju Demokrātiskā apvienība (DISY). Viņš saņēma 57,5% balsu, bet viņa sāncensis Stavrs Mals, kuru atbalsta pašlaik valdošā komunistiskā Progresīvā darbaļaužu partija (AKEL), – 42,5%.

Vācijas iestādes sākušas izmeklēšanu par iespējamu vērienīgu mahināciju ar vistu olām. Pastāv aizdomas, ka 150 fermas inkubatoros iegūtas olas uzdeva par «ekoloģisku produktu». Tikmēr Eiropā vēršas plašumā skandāls par zirga gaļas pārdošanu saldētajos produktos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Lielbritānijas kredītreitingu no augstākā AAA līmeņa uz Aa1. Lielbritānijas kredītreitings no iespējami augstākā līmeņa samazināts pirmo reizi kopš 1978.gada. Aģentūra lēmumu skaidro ar vājo ekonomikas izaugsmi, kas var apgrūtināt valdības pūliņus panākt fiskālo konsolidāciju.

Lietuvas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka vēlētos vairāk atklātības par septembrī plānotajām stratēģiskajām Baltkrievijas un Krievijas militārajām mācībām Zapad – 2013. Līdzīgu mācību scenārijā 2009.gadā bija iekļauti simulēti uzbrukumi Baltijas valstu teritorijai un preventīvs kodoluzbrukums Varšavai.

Sīrijas opozīcija ir piekritusi piedalīties starptautiskajā samitā Romā ceturtdien, ko iepriekš draudēja neapmeklēt, jo starptautiskā sabiedrība nepietiekami nosodot pret Sīrijas tautu pastrādātos noziegumus. Mainīt lēmumu koalīcijai licis ASV un Lielbritānijas solītais «īpašais atbalsts» Sīrijas tautai.

ASV mediju kompānija New York Times Co. paziņojusi, ka mainīs Parīzē bāzētā laikraksta International Herald Tribune nosaukumu, lai palielinātu tā starptautisko atpazīstamību. Rudenī laikraksts tiks pārdēvēts par International New York Times.

2014.gada oktobrī Marsu var piemeklēt katastrofa, brīdina Krievijas astronomi. Planētā var ietriekties meteorīts S/2013 A1, kura izmērs sasniedz 50 km. Aprēķini gan vēl tiks koriģēti.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Koalīcija pirmdien vienojās satiksmes ministra amatam virzīt pašreizējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu. Līdzšinējais ministrs Aivis Ronis janvārī nolēma aiziet no darba un amatā strādās līdz 1.martam. Atstāt amatu plāno arī ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atklājusi kandidātus uz Latvijas televīzijas valdi. Uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē Ivars Belte, Ginta Krivma un Rolands Tjarve. Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos – Patriks Grīva, Sergejs Ņesterovs un Jana Semjonova. Bet uz valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos – Uģis Mālmanis un Māris Skujiņš.

Otrdien stājusies spēkā iepriekš Saeimas ratificētā Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kurā parlaments atbalstīja pantu par tiesībām uz darbu, bet neiekļāva pantu par minimālo algu. Latvijai kļūst saistoši hartas panti arī par tiesībām uz taisnīgiem darba apstākļiem, strādājošo sieviešu grūtniecības stāvoklī tiesībām uz aizsardzību, invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesībām un citi.

Valdība piešķirs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 170 000 latus, lai medijos nodrošinātu pašvaldību vēlēšanu deputātu uzstāšanās iespējas. Šogad stājies spēkā Priekšvēlēšanu aģitācijas likums – deputātu kandidātu sarakstiem ir tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kuri paredz, ka zinātnieka vispārējais pienākums ir pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja valsts drošības iestāde atzītu, ka tie var radīt draudus nacionālajai drošībai.

Nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 43,6% bērnu vecumā līdz 18 gadiem, liecina Eurostat dati. Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars Latvijā 2011.gadā bija trešais lielākais ES.

Līdz vasarai Latvijā vismaz puse iedzīvotāju atbalstīs eiro ieviešanu, ir pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņus otrdien Briselē izjautāja Eiropas Parlamenta ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti.

XXV vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku biļešu cenas būs no viena līdz 30 latiem, bet liela daļa svētku nedēļas norišu plānotas bez maksas. Biļešu tirdzniecību plānots sākt aprīļa sākumā biļešu kasēs un interneta vidē.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% parāda. Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kuri tiks izsniegti, sākot ar 1.martu. Asociācijas pārstāvētajiem «ātro kredītu» uzņēmumiem kopā ir vairāk nekā 80% no nozares tirgus daļas.

Latvijā smēķē 36% no visiem iedzīvotājiem, un tas ir otrais augstākais smēķētāju īpatsvars Eiropas Savienības valstu vidū, liecina Eiropas Parlamenta publiskotie dati. Vēl vairāk smēķē tikai Grieķijā – 40%. Vidēji ES smēķē 28% iedzīvotāju.

Futbola dubļi

Izmeklētāji Eiropā apgalvo, ka atklājuši līdz šim lielāko futbola spēļu manipulēšanas un totalizatora karteli – austrumeiropiešu bandu vada kāds nenotverams singapūrietis

Neilgi pirms itāļu futbola mača 2010.gada 23.maijā Toskānā Taņs Sīts Ens no Singapūras sazvanīja savu kompanjonu no Horvātijas. Spēlē starp klubiem Grosseto un Reggina esot vajadzīgi vismaz trīs gūti vārti – singapūrietis norādīja horvātam. «Nekādu problēmu,» atbildēja kompanjons, paskaidrojot, ka viņa paziņa jau strādājot pie šā jautājuma.

Tagad izmeklētāji Itālijā apgalvo, ka šī īsā saruna bija spēles rezultāta manipulēšana un nepārprotami parāda, kā darbojas singapūrietis Taņs, kuru paziņas sauc par Bosu. Togad Toskānā pēc singapūrieša norādēm ar viņam vēlamo rezultātu noslēdzās vairāk nekā desmit spēles. Bet kopumā no 2008. līdz 2011.gadam tikai Itālijas trīs futbola līgās vien mākslīgi tika manipulētas aptuveni 100 spēles. Savukārt visā pasaulē pamatotas aizdomas radušās par 680 mačiem – pie tāda secinājuma pēc 19 mēnešus garas izmeklēšanas nonākusi Eiropas Savienības kriminālizmeklēšanas aģentūra Europol. Pēc tās ieskatiem, singapūrietis Taņs ir viena no atslēgas figūrām visās šajās futbola nelikumībās.

Tajā pašā laikā par Taņu ir zināms diezgan maz. Itālijas varas iestādes saka: pat īsti nezinām, kā šis singapūrietis izskatās. «Es jums neko vairāk nespēju pastāstīt ne par viņa personību, ne uzvedību,» saka Roberto di Martino, viens no vadošajiem izmeklētājiem Itālijas futbola spēļu manipulēšanas lietā. «Taņs mums ir liela jautājuma zīme.»

Izmeklētājs piebilst: «Mums nav nekādas nojausmas, kā viņš ir ticis pie naudas [lai spēlētu totalizatoros] un kā viņš oficiāli pelna sev iztiku. Mūsu rīcībā ir fotogrāfija, kurā viņš izskatās aptuveni 15 gadus vecs.»

Patiesībā Taņam tagad esot pāri 40. Arī žurnālistiem ar viņu sazināties nav iespējams. Ierodoties pēdējā zināmajā deklarētajā dzīvesvietā – daudzdzīvokļu namā Singapūras ziemeļaustrumos -, durvju sargs paskaidro, ka meklētā persona no turienes esot izvākusies jau pirms vairākiem mēnešiem.

Itālijas policija jau 2011.gada novembrī izdeva Taņa aresta orderi un nosūtīja to starptautiskajai policijas aģentūrai Interpol. Taču meklēšana līdz šim nav devusi nekādus rezultātus.

Itālijas policijas veiktā izmeklēšana, kuras lietas materiāli ir apkopoti 50 000 lappušu, bet vēl papildu 200 000 lappušu aizņem telefonsarunu atšifrējumi, pagaidām ir vienīgais publiskais avots, kurā var iepazīties ar Taņu un viņa vadīto futbola spēļu manipulēšanas sindikātu. Ar šo nelikumīgo rūpalu viņš esot nodarbojies vairākus gadus.

Vienkāršs bizness

Sindikāta metodes nav nekas sarežģīts, skaidro izmeklētāji. Taņa un viņa sabiedroto durvis uz Itāliju parasti bija Milāna – viņi regulāri apmetās divās viesnīcās pie lidostas. Parasti pat esot rezervējuši vienus un tos pašus numurus. «Taņs vienmēr norēķinājās skaidrā naudā,» rakstīts izmeklēšanas materiālos.

Kā Taņa sabiedrotie tiek norādīti «vīrieši no Austrumeiropas» – šo personu vietējais boss ir bijušais serbu futbolists Almirs Gegičs. Tieši austrumeiropieši bija tie, kas parasti sameklēja un uzrunāja dažādus futbolistus, kamēr viņi atradās treniņnometnēs un dzīvoja viesnīcās. Piedāvāja kukuļus.

Ja spēlētāji piekrita pieņemt nelikumīgu maksājumu, singapūrieši sagādāja nepieciešamo summu. Svarīgākās tālruņu sarunas par to, kāda vienošanās panākta un cik liela ir summa, notika starp Taņu un Vinko Saku, kas ir bijušais Horvātijas izlases treneris.

«Visa šī lieta demonstrē ne tikai to, ka spēlētāji un treneri mēdz būs negodīgi, bet arī to, ka globalizācija un iespēja likt likmes internetā ir atvieglojusi nelikumīga starptautiska tīkla veidošanos,» skaidro izmeklēšanu uzraugošais tiesnesis Gvido Salvini. «Visticamāk, šis nav vienīgais nelikumīgais starptautiskais kartelis. Tas vienkārši ir pirmais lielais, kuru ir izdevies atmaskot.»

Aizdomās turēto sarakstā ir vairāki simti cilvēku, kuriem par pastrādātajām nelikumībām draud cietumsods līdz pat desmit gadiem. Savukārt Taņs kā starptautiskas krāpšanās vadītājs var nonākt aiz restēm līdz pat 15 gadiem. «Ja viņu tiesās, tad tas noteikti notiks Itālijā,» skaidro di Martino. «Mums ir pamats domāt, ka lielākā daļa aizdomās turēto tiesā atzīs savu vainu. Tomēr, protams, ir arī tādi, kas noliedz jebkādas nelikumības vai arī vēl nemaz nav arestēti vai atrasti.»

Singapūriešu tīkls

Plašajā Dienvidaustrumāzijas reģionā, kur korupcija un nabadzība ir ikdiena, Singapūra bieži vien tiek apskausta kā pārtikusi un rūpīgi sakārtota valsts ar zemu noziedzības līmeni, uzteicamu čakluma un efektivitātes reputāciju. Tomēr izmeklētāji Eiropā tagad apgalvo, ka tieši Singapūrā ir dzimis pagrīdes tīkls, kas manipulējis ar futbola spēlēm vismaz trīs kontinentos – dodot kukuļus, viņi panākuši vēlamo rezultātu un uzvarējuši derībās ar augstām likmēm, tā nopelnot miljoniem dolāru.

«Āfrikā, Centrālamerikā un Eiropā veiktā izmeklēšana norāda, ka visi gali ved tieši uz Singapūru,» norāda Kriss Ītons, kas agrāk starptautiskajā futbola federācijā FIFA atbildēja par drošības jautājumiem, bet tagad strādā privātā sporta drošības kompānijā un ir piekritis palīdzēt izmeklētājiem. «Tie pierādījumi, ko esmu redzējis, ir neapstrīdami – spēlētāju liecības, sindikātā iesaistīto cilvēku liecības un intervijas ar personām, kas aizvien strādā sindikāta interesēs.»

Uz Singapūru kā visu plānoto nelikumību perēkli norāda arī atsevišķas izmeklēšanas, kuras savas valsts līmenī ir veikušas Vācijas, Somijas, Horvātijas un Ungārijas drošības iestādes.

Par nelaimi, gan Europol, gan atsevišķu valstu izmeklētājiem izdevies iegūt pavisam trūcīgu informāciju no Singapūras varas iestādēm. Kad 2011.gada decembrī Itālijas policijas pārstāvji vēlējās doties uz Singapūru, lai arestētu Taņu, singapūrieši atteica vīzas.

«Cik man zināms, Singapūra šajā lietā līdz šim nav izcēlusies ar vēlmi palīdzēt,» saka di Martino. «Gluži pretēji – viņu attieksme ir diezgan naidīga. Es saprotu, ka azartspēļu biznesu viņi uzskata par vienu no ekonomikas sastāvdaļām, tomēr es labprāt vēlētos pārbaudīt vismaz tās personas, kas iesaistītas nelikumīgajā sindikātā. Piemēram, Singapūra līdz šim mums nav atbildējusi uz pavisam vienkāršu jautājumu – vai Taņam ir kāda kriminālā pagātne, vai arī gluži pretēji – viņu tur uzskata par respektablu uzņēmēju.

Žurnālistu sazvanītais Singapūras policijas pārstāvis atteicās atbildēt uz jautājumiem pa tālruni, savukārt viņa preses sekretārs vēlāk e-pastā atsūtīja sausas atbildes. «Singapūras varas iestādes ir sniegušas palīdzību Itālijai, izmantojot Interpol kanālus,» apgalvoja preses sekretārs. Viņš apstiprināja, ka tiesiskās palīdzības lūgumi saņemti arī no citām valstīm un «tām tiek palīdzēts». Taču acīs krīt piebilde: «Jebkura palīdzības sniegšana tiesībsargājošajām iestādēm tiek veikta, ievērojot vietējos likumus.»

Singapūras laikraksta The New Paper žurnālists Mohameds Zaihans, kas plaši aprakstījis futbola krāpšanās afēru, uzskata, ka Taņs aizvien uzturas Singapūrā. «Un jūtas šeit itin labi.» Zaihanam vienīgajam ir izdevies satikties un nointervēt Taņu. «Viņš ir pavisam tipisks singapūrietis. Izklausās kā jebkurš cits vīrietis, kuru jūs nejauši varat sastapt, piemēram, sabiedriskā autobusa pieturā,» stāsta žurnālists. «Te ir visi viņa resursi. Te ir visa viņa nauda.»  

Galvenie Taņa nelikumību pierādījumi balstās uz viņa sabiedrotā Vilsona Radža Perumala liecībām. Arī šis vīrietis ir Singapūras pilsonis. 2011.gada februārī Perumalu arestēja Somijā un par krāpšanos ar futbola rezultātiem sodīja ar diviem gadiem cietumā. Aiz restēm viņš pavadīja gadu un tad tika izdots Ungārijai, kur pret viņu izvirzītas līdzīgas apsūdzības.

Ar savu advokātu starpniecību Perumals ir nosūtījis informāciju žurnālistam Zaihanam, sūdzoties, ka viņa notveršanu un arestēšanu dīvainā kārtā esot palīdzējis nokārtot karteļa boss Taņs. «Palīdzības lūgšana policijai ir jebkura kriminālā biznesa galvenā pamatlikuma pārkāpums,» sūdzējās Perumals. «Man nezināmu motīvu dēļ Taņs ir pārkāpis šo principu un bīstami izkustinājis lapseņu pūzni.»

Rezultātu pasūtīšana

Kā īsti notika spēļu manipulācija? Kamēr savu izmeklēšanu vēl turpina Europol, dažus atsevišķus pierādījumus publiskojusi Itālijas policija. Piemēram, 2010.gada 4.maijā Taņs ieradās Milānā un mājup uz Singapūru devās pēc nepilnām divām nedēļām. Vīzītes mērķis bija mačs starp Reggina un Grosseto, kas spēlē Itālijas otrajā futbola līgā.

Pirms spēles visi Groseto pilsētas kluba futbolisti dzīvoja viesnīcā Fattoria Principina. Citā viesnīcā pavisam netālu apmetās singapūrietis Taņs. Turpat uzturējās vēl viens «austrumeiropiešu bandas» pārstāvis Alija Ribičs no Horvātijas.

Vairāku dienu garumā pirms iecerētās spēles serbs Gegičs un horvāts Saka pa telefonu apsprieduši dažādus iespējamos mača iznākumus. Viņi vienojušies, ka Grosseto komandai būtu jāzaudē. Vismaz ar divu vārtu starpību. Kopumā spēlē būtu jāgūst trīs vārtus. Vēl viens noteikums: Grosseto nedrīkst ielaist bumbu savos vārtos spēles pirmajās 15 minūtēs. Tie spēlētāji, kas palīdzēs realizēt iecerēto scenāriju, kopumā saņems 100 000 eiro.

Spēles dienā, 23.maijā, Gegičs un Grosseto komandas spēlētājs Filipo Karobio apmainījās ar 25 īsziņām. Savukārt Gegičs un Ribičs sazvanījās astoņas reizes. Vienā no sarunām Ribičs teica, ka nav vērts lieki uztraukties, jo naudas lietas tiks nokārtotas.

Drīz pēc tam Saka zvanīja Taņam un teica, ka viss notiekot saskaņā ar plānu.

Kad spēle jau tuvojās noslēgumam, Reggina bija vadībā ar 2:1. Negaidīti notika pārkāpums, pēc kura tiesnesis ļāva Grosseto izpildīt soda sitienu. Bumba trāpīja vārtos. Spēle beidzās ar 2:2.

Tādā veidā tika izpildīts tikai viens no nelikumīgā darījuma noteikumiem: bumba netika ielaista vārtos pirmajās 15 minūtēs.

Ribičs zvanīja Gegičam un kliedza, ka interneta totalizatorā ir zaudētas milzīgas summas, tāpēc arī slepus uzrunātie spēlētāji var necerēt uz jebkādu atlīdzību.

Citās reizēs klājies labāk. Kad par savu izmeklēšanu februāra sākumā publiski paziņoja Europol, tas izplatīja informāciju: vairāku gadu garumā singapūrieši kukuļos futbolistiem izmaksājuši gandrīz divus miljonus eiro. Viens no lielākajiem kukuļiem bijis 140 000 eiro. Protams, singapūrietis Taņs un viņa rokaspuiši nav palikuši zaudētājos: manipulējot ar maču rezultātiem un liekot «pareizās» likmēs interneta totalizatoros Āzijā, viņi no 2008. līdz 2011.gadam ir nopelnījuši vairāk nekā 8 000 000 eiro.

Glābējkomanda

Nākamajiem LTV valdes locekļiem priekšā ir zvēra darbs. Viņi kļūs par  novājināta, spēcīgus profesionāļus un skatītājus zaudējuša medija vadītājiem. Un viņiem būs jāattaisno sabiedrības milzīgās gaidas pēc daudzpusīga un kvalitatīva satura, kas būtu moderna sabiedriskā medija cienīgs

Lai gaidas piepildītos, LTV valdes kandidātiem jābūt sapratnei par sabiedriskā medija misiju un spējai to īstenot. Jābūt iedvesmojošiem līderiem, kas spēj atraisīt LTV personāla radošo potenciālu, nostiprināt komandu un izvērtēt, vai pašlaik visi ar pienākumiem tiek galā pienācīgā līmenī. Jābūt neatkarīgiem un principiāliem, lai stātos pretī politiskajam spiedienam, kas līdzšinējos gadus gāzies pār LTV. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) no viņiem gaida LTV sagatavošanu nākotnes vienotajam sabiedriskajam medijam, kurš darbosies arī radio un interneta platformā.

NEPLP vēlēs LTV valdi trīs cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāju un divus valdes locekļus, no kuriem viens atbildēs par satura veidošanu, otrs par finansēm un tehnoloģiju attīstību. Kopš pirmdienas zināmi astoņi konkursa finālisti (viens pēdējā brīdī izstājās, tāpēc finanšu jomā palikuši divi pretendenti). Šonedēļ notika publiskās debates, nākamnedēļ viņiem sava vīzija jāaizstāv padomē, kura aicinājusi atsauk-smes sniegt arī Igaunijas sabiedriskā medija vadību. Savu vērtējumu dos arī personāla atlases kompānija Fontes. Taču gala lēmumu 7.martā pieņems pieci NEPLP locekļi, kuru lielais izaicinājums ir arī izvairīties no savu «vēlētāju» – politiķu – ietekmes.

Padomes locekļi žurnālam Ir apgalvo, ka galvenie apsvērumi būs valdes kandidātu skaidrs redzējums sabiedriskā medija attīstībai, spēja strādāt komandā un reputācija. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants un par LTV atbildīgais padomes loceklis Gints Grūbe uzsver arī spēju veikt reformas. «Vērtēšu, vai jaunie valdes locekļi spēj būt proaktīvi un domāt stratēģiski,» saka Dimants. Grūbem svarīgas būs katra aizstāvētās vērtības un izpratne, kā sabiedriskais medijs atšķiras no komerckanāliem. Aija Dulevska liek noprast, ka viņai jau padomā valdes trijnieks, kurā «vienam no posmiem jābūt ar pieredzi LTV». Dainis Mjartāns saka: «Kādus 10% mana vērtējuma sastādīs pašu televīzijas cilvēku viedoklis.» Tikai Ivara Zviedra viedokli uzzināt neizdevās, jo viņš pašlaik atrodas ASV.

3 jautājumi kandidātiem

1. Nosauciet pāris konkrētu lietu, ko darīsit, lai LTV kļūtu par ietekmīgu un uzticamu sabiedrisko mediju?

2. Ko atbildēsit ietekmīgai personai, kas zvana un prasa izņemt no ētera filmu par Putinu, līdzīgi kā notika LTV 2007.gadā ģenerāldirektora Jāņa Holšteina laikā? 

3. Kuru LTV raidījumu vienmēr skatāties?

 

Valdes priekšsēdētāja amata kandidāti

 

Ivars Belte (46)

Divdesmit gadu pieredze mediju (Radio Rīgai, Diena, TV3, Baltijas Mediju alianse) mārketingā un vadībā. Pašlaik ir Krievijā dibinātās mediju aģentūras filiāles Video International Ukraine ģenerāldirektors.  Absolvējis LU Svešvalodu fakultāti, ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Biznesa institūtā.

1. Vispirms nopietni pasākumi mārketinga jomā – jāatjauno LTV zīmola vērtība, jāuzlabo kanālu grafiskais noformējums, pilnvērtīgi jāizmanto raidījumu pašreklāmas iespējas. Izveidošu sinerģiju starp dažādām mediju platformām. Turpmākie darbi – pašas televīzijas raidījumu tīkls, bet tas vispirms jāizpēta plašāk. Vēl viena aktuāla lieta – otrā līmeņa vadītāju motivācija. Viņi šodien izskatās aizvainoti un nenovērtēti. Tāpēc jāsēžas pie galda, jāizdiskutē un jārīkojas.

2. Man ir bijušas šādas situācijas arī citos darbos, proti, ka kāds ir neapmierināts. Mana atbilde būtu šāda: nē, es to nevaru izdarīt, jo tas nav manā kompetencē. Taču būtībā šis jautājums ir plašāks, tas ir zīmola jautājums – ja visi zinās, ka redakcionālā neatkarība mums ir svēta, ka ar to nespēlējamies, šāda zvana vienkārši nebūs. Tas ir jāpanāk.

3. Ļoti augstu vērtēju ziņas un De Facto darbu, tiesa, ar tādiem pārsitieniem.

Papildu jautājums. Vai LTV pārņems to pašu praksi, ko akceptējāt PBK, ka Rīgas mērs paralēli tiešajiem pienākumiem nosaka arī ziņu sižetu saturu?
Nē, nepārņems.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Beltem ir liela pieredze vadošos amatos privātajos medijos, taču bažīgu dara atbilde, kā viņa acu priekšā Ušakovs ietekmēja PBK ziņu saturu. Viņa izpratnē ir pieļaujamas privāto mediju ziņu simpātijas kādam politiskajam spēkam, kas liecina, ka viņš nav lasījis elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas visām televīziju ziņām izvirza vienotu prasību būt objektīvām, un ir pievēris acis uz likuma pārkāpumu.

Ginta Krivma (42)

TNS Latvia valdes priekšsēde kopš 2003.gada, video un pasākumu producēšanas studijas Tantuki Production dibinātāja un vadītāja, bijusi TV3 mārketinga direktore. Maģistra grāds biznesa vadībā, studējusi psiholoģiju. Pašlaik studē uzņēmējdarbības vadības doktorantūrā.

1. Rūpīgi jāizvērtē medija saimnieciskā darbība, jo sistēmā ir daudz birokrātijas un tā pakļauj radošo potenciālu, kas varbūt varētu, bet nerada brīnišķīgu saturu. Domāju, ir resursu nelietderīga izmantošana, jāsaprot, kā to pārkārtot. Ir būtiski ar kolektīvu panākt vienotu izpratni par mērķiem, uzdevumiem un vīziju, kā medijam jāattīstās.

2. Es ticu, ka cilvēkam, kam šāda situācija radās, tā bija liela dilemma, un tāda būtu jebkuram, ja zvana ietekmīga persona. Manā skatījumā sabiedriskajā medijā ir jābūt pārstāvētiem dažādiem viedokļiem, un, ja tas programmā ir paredzēts, tad tas ir jārāda. Ja tiek solītas konsekvences, tas ir nākamais jautājums, man ir svarīga personiskā sirdsapziņa.

3. Ļoti patīk Sastrēgumstunda.

Papildu jautājums. Mediju nozarē pret TNS mērījumiem ir liela skepse, daudzi uzskata, ka tie neatspoguļo reālo situāciju. Kā jūs LTV panāksit, ka jūsu darbam uzticas?
Gadu gaitā ir bijuši dažādi pārmetumi, un es zinu, kas katram ir aizmugurē – kura vēlmi pārzīmēt trijnieku par piecnieku es tajā brīdī neesmu izpildījusi. Datu un faktu pieejamība par to, kā ir veikts pētījums, ir uzticamības garants. Atgriežoties pie LTV – procesu, lēmumu un finansējuma caurskatāmība ir atslēga uz uzticamību.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Vadījusi biznesu, kas sniedz pakalpojumus maksājošiem klientiem. Frāze, ka sabiedriskais medijs varētu būt valdības sabiedrotais, nevis spogulis vai rupors, liek domāt, ka iepriekšējā pieredze var apgrūtināt mentālo spēju pārslēgties uz to, ka formālais naudas devējs – parlaments, valdība – nav klienti, kuru labā LTV strādā. Leksika liecina par, pieļauju, augsta līmeņa menedžeri, bet ne cilvēku, kurš ar savu stāju un tēlu var celt sabiedrisko mediju.

Rolands Tjarve (46)

LU Sociālo zinātņu fakultātes lektors, no 1998. līdz 2002.gadam jau bijis LTV ģenerāldirektors, strādājis dažādos amatos vairākos valsts uzņēmumos un institūcijās, bijis premjera Māra Gaiļa preses sekretārs. Studējis žurnālistiku, pašlaik komunikācijas zinātnes doktora grāda pretendents.

1. Aicināšu atpakaļ profesionāļus, kas LTV dažādu iemeslu dēļ ir atstājuši, un pārskatīšu pašreizējo darbinieku kapacitāti – vai viņi dara to, kas viņiem vislabāk padodas. Piesaistīšu arī jaunus cilvēkus, dodot iespēju LTV parādīties mūsdienīgam skatījumam. Koncentrēt labākos cilvēkresursus ir vienīgais veids, kā izveidot spēcīgu satura piedāvājumu.

2. Teikšu «nē».

3. Vienmēr skatos Panorāmu, 100.panta preses klubu un Sastrēgumstundu.

Papildu jautājums. Kāpēc lai cilvēki jums uzticētos, ja reiz tikāt atlaists no LTV ģenerāldirektora amata par apšaubāmiem reklāmas līgumiem, kuros bija zemāka cena nekā tirgū?
Nedomāju, ka patiesais atlaišanas iemesls bija reklāmas līgumi. (Publiskajā diskusijā Tjarve pamato, ka politiķiem nebija izdevīgs LTV saturs – red.) Man nav ko kaunēties par to, ko esmu izdarījis. Reklāmas līgumus toreiz akceptēja visa LTV valde, jo uzskatīja par televīzijai izdevīgiem. Protams, tā man ir mācība, un sabiedrība var būt droša, ka otrreiz uz tā paša grābekļa neuzkāpšu. Sabiedrībai un NEPLP ir visas iespējas sekot līdzi LTV valdes darbībai.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Uz pārējo kandidātu fona bija viegli izcelties, jo pazīst LTV drēbi. Šīs nedēļas laikā ir svarīgi saprast, kas īsti notika 2002.gadā un kāpēc NEPLP viņu atlaida. Ir pierādījis, ka saprot – sabiedriskās TV mugurkauls ir ziņas un analītiskie raidījumi, un es kā toreizējā ziņu dienesta žurnāliste varu apliecināt, ka tās bija brīvas no politiskās ietekmes. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai konstatētu, vai bija kas vairāk par nolaidību, varbūt tam ir iestājies noilgums. Tjarvi atšķirībā no tālaika NEPLP vadītāja Ojāra Rubeņa ne par ko netiesā.

Kandidāti valdes amatam programmu attīstības jautājumos

 

Patriks Grīva (35)

Desmit gadu laikā bijis programmu direktors trīs komercradio (Star FM, Fit FM un European Hit Radio), gadu vadījis pludmales volejbola centra Brazīlija mārketingu. Kultūras akadēmijas maģistra grāds kultūras menedžmentā, biznesa vadības grāds Turībā. Pērn decembrī pārtraucis līdzšinējās darba attiecības.

1. Vispirms iebūvēšu radošās komandas motivācijas principus. Otrkārt, jāizstrādā kvalitātes kritēriju kontrole tam, kas nonāk ēterā. Treškārt, jāveic tēla pārveidošana faktiski visiem galvenajiem ziņu raidījumiem, kā arī abiem kanāliem kopumā. To var panākt ar mārketinga instrumentiem. Ceturtkārt, jāizveido spēcīga interneta platforma.

2. Vispirms pajautāšu, kāpēc šī filma vai ziņu sižets no ētera jānoņem. Ja tas būs subjektīvs vērtējums, paskaidrošu, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai kvalitātes padome, kas jau ir apstiprinājusi šo produktu ēterā. Tāpat painteresēšos, kāda bija motivācija kanāla direktoram vai redaktoram, kurš šo filmu ir iekļāvis programmā, jo es jau visu saturu detaļās nepārzināšu, tikai principus.

3. Panorāma un Sastrēgumstunda

Papildu jautājums. Līdz šim esat strādājis izklaidi piedāvājošos medijos – kā spēsit novērtēt LTV satura piedāvājumu sociāli politiskajos, ekonomikas un ārpolitiskajos jautājumos?
Atzīstu, šī man ir jauna vide. Tāpēc vispirms uzklausīšu profesionāļu domas par to, kādi ir kritēriji raidījuma izvērtēšanā. Vismaz sākotnējā periodā vairāk paļaušos uz komandas, ne savu subjektīvo vērtējumu. Minēto profesionāļu uzvārdus gan nenosaukšu. Domāju, tie ir cilvēki ar attiecīgu pieredzi, televīzijas vadošie cilvēki.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Līdzšinējā pieredze un publiskās debates nedod pamatu domāt, ka cilvēkam ir vīzija, kā jāattīsta sabiedriskā medija saturs. No debatēm esmu piefiksējusi tikai frāzi par bezkaislīgu informācijas nodošanu kā mērķi. Tas dara bažīgu, jo viss, kas ir bezkaislīgs, ir garlaicīgs.

Sergejs Ņesterovs (42)

Kopš 1995.gada strādājis trīs reklāmas aģentūrās – Adell Saatchi&Saatchi, Lowe Age un Maccan Worldgroup Latvia, kur bijis dažādu profilu direktoru amatos. Savulaik kā sudraba medaļnieks beidzis Rīgas 1.ģimnāziju un ar izcilību beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, vēlāk Rīgas Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā. Darba attiecības ar Maccan beidzis pērnā gada decembrī. Pašreizējo situāciju LTV raksturoja, citējot rokoperu Lāčplēsis: «Mazs bērniņš krustcelēs…»

1. Pirmkārt, jāizvērtē ideju īpatsvars programmas saturā. Otrkārt, jārada spēcīgs zīmols. Treškārt, jāsāk strādāt modernā daudzplatformu vidē – internetā, jāpiedāvā mobilās lietotnes, jāizmanto sociālie tīkli. Ceturtkārt, gribu izveidot LTV par vietu, uz kuru cilvēki nāk ar prieku un kurā viņi var strādāt radoši.

2. Pieklājīgi paskaidrošu, ka cilvēks ir sajaucis telefona numuru un ar šādiem jautājumiem pie LTV nevēršas.

3. Panorāmu un Sastrēgumstundu.

Papildu jautājums. Līdz šim esat strādājis industrijā, kur toni nosaka pasūtītājs. Kā varat pierādīt, ka spēsit patstāvīgi izstrādāt kvalitatīvu un saturiski daudzpusīgu LTV  programmu?
Nepiekrītu, ka reklāmā toni nosaka pasūtītājs. Gan reklāmā, gan sabiedriskajā medijā satura toni diktē auditorija, un man ir plaša pieredze, kā jāveido saturs, kā savu ideju varam ielikt satura formātā un aiznest skatītājam. Mana pieredze reklāmā noderēs, veidojot saturu LTV.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Cilvēks, kas kandidē uz amatu, kurā būs jāatbild par satura attīstību sabiedriskajā medijā, savu atbilstību argumentē ar spēcīgu zīmolu izveidi līdzšinējā darbā, turklāt šos zīmolus nesaucot vārdā. Tas vedina domāt, ka viņam nav priekšstata par sabiedriskā medija satura attīstību un to, ka tieši saturs noteiks tā zīmolu.

Jana Semjonova (36)

Kopš 2004.gada ir LTV 7 satura redaktore, pirms tam dažādos amatos strādājusi TV3. Pēc izglītības žurnāliste, pašlaik studē Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras menedžmenta maģistra programmā.

1. Jāpalielina satura daudzveidība un kvalitāte. To var izdarīt, veidojot radošu un veselīgi kritisku darba vidi, nosakot augstas profesionālās prasības un kvalitātes standartus, ieviešot vērtējumu, mācot darbiniekus un piedāvājot viņiem motivējošu atalgojumu.

2. Tas ir mans mīļākais jautājums, jo es šo filmu toreiz [2007.gadā] apzināti biju ieplānojusi programmā. Programmu atlasa pēc profesionāliem kritērijiem, un es nevaru iedomāties sevi situācijā, ka paklausītu šādiem zvaniem.

3. Darba pienākumu dēļ LTV 7 skatos daudzus raidījumus, bet savas intereses dēļ skatos De Facto, Vides faktus, Kas te? Es te, ziņas, Sastrēgumstundu, dokumentālās filmas.

Papildu jautājums. Kāpēc kā valdes locekle varēsit izveidot labu LTV satura programmu, bet kā LTV 7 satura redaktore nevarējāt?
Nepiekrītu, ka LTV 7 būtu slikts kanāls. Salīdzinot ar to, kāds tas bija agrāk, pieejamo resursu ietvaros ir izdarīts daudz – ir labi dokumentālie raidījumi, filmas, kvalitatīvi sporta raidījumi, un pēc digitālās televīzijas ieviešanas atšķirībā no citiem nacionālajiem kanāliem auditoriju neesam zaudējuši. Par Televeikala skatloga maksas raidījumiem – jā, tie ir saturu kropļojoši, mēs kā satura veidotāji esam bijuši pret, taču uzņēmuma vadība tos uzskatīja par peļņas veidu.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Uz sāncenšu fona nav grūti izcelties kā spēcīgākajai kandidātei. Līdzšinējais darbs liecina par spēju orientēties televīzijas specifikā, izvēlēties atbilstošas filmas u.tml. Jautājums – vai cilvēkam, kurš gadiem ir mierīgi sadzīvojis ar televeikala skatlogiem, kas degradējuši LTV saturu, pietiks izpratnes un principialitātes nepiesārņot sabiedriskā medija saturu arī turpmāk?

 

Kandidāti valdes amatam finanšu un tehnoloģiju jautājumos 

 

Uģis Mālmanis (41)

Valsts nekustamo īpašumu finanšu direktors, bijis finanšu pakalpojumu direktors Lattelecom un vadījis vairākus Volvo grupas uzņēmumus Baltijas reģionā. Maģistra grāds uzņēmumu vadībā, bakalaura grāds inženierzinātnēs. Pašlaik viņam pieder 22% uzņēmuma Nordic Bioenergy, kur kapitāla daļas pieder arī Jānim Naglim un Helmutam Sildedzim-Balderim.

1. Kā finanšu direktora pienākumu pildītājs noteikti vērtēšu, kādas ir pašreizējās izmaksas, vai ir tādas, no kurām var izvairīties, rūpēšos par ieņēmumu sabalansēšanu ar izmaksām. Protams, lai LTV būtu konkurētspējīga, visa pamats ir saturs un saturam pakārtota finansiālā darbība.

2.  Tas saistīts ar saturu, un es centīšos jau pašā sākumā sarunu novest pie tā, lai šis zvans tālāk neturpinātos. Šajā gadījumā kritērijs ir profesionalitāte, nevis izpatikšana.

3. Skatos ziņas, ekonomikas ziņas Latvijā un pasaulē, sporta programmu, man patīk Nākotnes parks.

Papildu jautājums. Jums nav iepriekšējas pieredzes medijos. Kāda ir garantija, ka grāmatvedība un dzelži nebūs jūsu prioritāte iepretim saturam?
Man ir bijusi iespēja strādāt vairākās kapitālsabiedrībās, arī valsts kapitālsabiedrībās, kuru uzdevumos ietilpst ne tikai komerciāli, bet arī sociāli pakalpojumi, nerēķinot atpelnīšanās efektus. Īstenībā arī grāmatvedis, tāpat kā žurnālists, ir radošs cilvēks, jo grāmatvedība ir interesanta zinātne ar skaitļiem. Tajā noteikti nevajadzētu aprobežoties ar to, ka viens plus viens ir divi, dažkārt var sanākt arī trīs.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Atstāja savu jomu pārzinoša cilvēku iespaidu. Iepretim konkurentam priekšroku dotu Mālmanim, jo caur debatēs teikto varēja just pilsonisko apziņu. Tas svarīgi cilvēkam, kuram nauda jāskaita sabiedriskajā televīzijā, nevis konservu fabrikā.

Māris Skujiņš (41) 

Septiņus gadus pārraudzījis finanses dažādos Baltcom grupas uzņēmumos, 10 gadus bijis valdes loceklis Nordea grupas līzinga un faktoringa kompānijā. 2012.gadā bija finanšu direktors Energo Capital, kura investējusi vairāku biomasas koģenerācijas staciju izveidē. Darba attiecības pārtrauktas decembrī. LU ieguvis vēsturnieka izglītību, Rīgas Ekonomikas augstskolā – biznesa vadības maģistra grādu.

1. Vispirms uzlabošu korporatīvo pārvaldību. Tas attiecas gan uz finanšu caurskatāmību, gan uzņēmuma pārvaldes modeli. Latvijā daudzi uzņēmumi ir ieviesuši labas pārvaldības praksi, tā jāievieš arī LTV. Vairāk konkrētus darbus nesaukšu, jo šis viens ietver ne vien četrus, bet 40 nekavējoties veicamus darbus. Piemēram, te iekļauta arī uzņēmuma iekšējā darba kultūra. Starp dažādu paaudžu darbiniekiem ir nesaprašanās, pārpratumi, kādam ir aizvainojums. Tas viss ir izlīdzināms.

2. Es īsi atbildētu: nē, mēs tā nedarīsim. 

3. Regulāri skatos ziņas, raidījumus par auto. Reizēm arī raidījumus par vēsturiskām tēmām, nosaukumu gan neatceros. 

Papildu jautājums.  Kāpēc maināt labi algotu karjeru privātajā sektorā pret darbu valsts uzņēmumā, kura vadību regulāri un publiski kritizē, turklāt apšaubot vadītāju godprātību?
Ja par atalgojumu, arī valsts uzņēmumi tagad skata savu atalgojuma politiku – vai tā ir atbilstoša darba tirgum vai ne. Taču par algu man daudz svarīgāks un interesantāks ir pats uzņēmums – televīzija kā interesants izaicinājums. Publiskā kritika mani nebaida. Mani jebkurā darbā interesē objektīvas darbinieku un klientu, šajā gadījumā skatītāju atsauksmes, ko noskaidro socioloģiskās aptaujās.

Baibas Strautmanes vērtējums:
Debatēs atstāja finanšu nozares profesionāļa iespaidu. Pieejamā informācija konkrētāku vērtējumu neļauj izdarīt.

Darbspējīgie «pensionāri»

No policista līdz leļļu teātra aktierim – vairāk nekā 10 000 cilvēku Latvijā saņem izdienas pensiju. Ministrija vēlas šo situāciju revidēt

Pensionārs jau 38 gadu vecumā! Tādu situāciju pieļauj no padomju laikiem pārmantotā izdienas pensiju sistēma, ko Labklājības ministrija rosina mainīt. Pret pirmo koncepcijas darba variantu gan izskan asi protesti, tāpēc ministrija nolēmusi turpināt diskusijas un savu piedāvājumu uz valdību nest nevis martā, bet septembrī. «Mēs būtībā sākam no nulles,» secina ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.

Atliktā alga

Izdienas pensiju saņēmējus pašlaik var iedalīt divās lielās grupās. Vieniem pensijas maksā no valsts speciālā budžeta, un to piešķiršanas kritēriji tika pārņemti no bijušās PSRS likumiem. Taču šīs pensijas piešķir tikai par darba stāžu līdz 1999.gadam, tāpēc saņēmēju skaits ik gadu sarūk, un pērn šādas pensijas izmaksāja aptuveni diviem tūkstošiem cilvēku.

Otra grupa aptver vairāk nekā astoņus tūkstošus cilvēku un pastāvīgi papildinās. Sākotnēji šīs izdienas pensijas, kas tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, nodrošināja tikai iekšlietu sistēmas darbiniekiem un militārpersonām, taču pakāpeniski loku paplašināja ar prokuroriem, SAB amatpersonām, orķestru, koru, teātru un cirka māksliniekiem, tiesnešiem, diplomātiem un KNAB amatpersonām.

Rezultātā izdienas pensijas piešķir pēc dažādiem likumiem, un to saņemšanas nosacījumi atšķiras. Pensionēšanās vecuma amplitūda ir no 38 gadiem baleta un cirka māksliniekiem līdz 62 gadiem tiesnešiem, bet daudzām kategorijām tie ir 50 gadi. Nepieciešamais izdienas stāžs ir no 10 līdz 30 gadiem, pensijas apmērs svārstās no 45 līdz 65% no darba samaksas. LM uzskata, ka starp dažādām profesijām ir radītas nepamatotas atšķirības.

Ministrija vēlas risināt arī citas problēmas. Visiem, izņemot tiesnešus, pensijas pieprasīšanas vecums esot nepamatoti zems – sabiedrības novecošanas apstākļos vecuma pensionēšanās slieksnis tiek celts, savukārt izdienas pensijām vecuma kritērijs palicis nemainīgs kopš 90.gadiem. LM arī uzsver, ka izdienas pensijas pastāv jomās, kuru darba specifika nemaz neatbilst šo pensiju mērķim, būtībā veidojot «atliktu atalgojumu». Piedāvātie risinājumu varianti paredz stingrākus nosacījumus, piemēram, no 2016.gada pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu līdz 58 gadiem, savukārt attiecībā uz profesiju loku priekšlikumi ir dažādi, to skaitā attiecināt šīs pensijas tikai uz tiem, kuri veic operatīvo darbību un kuru darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību.

Kultūras darbinieki jau kategoriski iebilduši pret mākslinieku svītrošanu no saraksta, pret nosacījumu izmaiņām iebilst arī citi. Muižniece stāsta, ka ministrija tagad saņem ļoti daudz iesniegumu no asociācijām, kuras norāda uz savas profesijas riskantumu un nesaprot, «kāpēc jūs mūs neiekļaujat». Tagad ministrija turpinās meklēt labāko risinājumu.

Puse joprojām strādā

«Kamēr mums nav drošas sistēmas, kas notiek ar cilvēku, lai viņš vienā rāvienā neatrodas uz ielas, mēs noteikti būsim pret jebkādām izmaiņām,» stāsta Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs. Drūmu ainu zīmē arī Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns: «Policistam ar likumu ir uzlikti par pienākumu fiziskie normatīvi. Ja viņš tos nokārtot nevar, ziniet, kas ar viņu notiek? Ir pavēle par atvaļināšanu no dienesta. Un, tikko ir pavēle, tā viņam vienkārši vairs nav nekā šajā dzīvē.»

Tieši iekšlietu sfērā ir visvairāk izdienas pensiju saņēmēju – ap sešiem tūkstošiem. Šo pensiju saņem arī 1,7 tūkstoši militārpersonu, bet citu profesiju pārstāvju skaits mērāms simtos.

Izdienas pensijas apjoms gan atšķiras daudzkārt – 237 latu vidējā pensija iekšlietu sistēmā vai 255 latu pensija māksliniekiem ir krietni liesāka par tiesnešu, diplomātu vai aviācijas dispečeru saņemto. Tomēr arī vienas kategorijas ietvaros var būt nozīmīgas atšķirības. Piemēram, starp iekšlietu darbiniekiem mazākā piešķirtā pensija ir 37 lati, bet lielākā sasniedz 1896 latus. Prokuroriem amplitūda ir no 167 līdz 1743 latiem, māksliniekiem – no 31 līdz 450 latiem.

Praksē izdienas pensijas gan bieži nedarbojas kā pensijas – izrādās, no tiem saņēmējiem, kas jaunāki par vispārējo pensionēšanās vecumu, 62 gadiem, puse ir darba attiecībās. Strādā 54% iekšlietu darbinieku un 55% mākslinieku, kas saņem izdienas pensijas.

Ja reiz cilvēki ar mazajām izdienas pensijām tāpat nevar iztikt un strādā, tad ko šāda sistēma atrisina? «Īstenībā neko tā neatrisina,» piekrīt Augustāns.

«Izdienas pensijas – tā ir cīņa ar sekām,» spriež ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Viņaprāt, izdienas pensiju saņēmēju sarakstam būtu radikāli jāsamazinās, atstājot tikai ļoti augsta riska profesijas. Taču Voļskis arī uzsver, ka izmaiņām vajag 5-10 gadu pārejas posmu un valstij paralēli gan jārūpējas par attiecīgo profesiju atalgojumu, gan jānodrošina sistēma, kas cilvēkus integrē atpakaļ darba tirgū.

Kā labu piemēru Voļskis min Lielbritāniju, kurā īsteno apjomīgu programmu – valsts apmaksā pārkvalifikāciju, ko atbilstoši savām vajadzībām īsteno privātā sektora uzņēmumi, kuri pēc tam noteiktu laiku nodrošina darbu mācītajiem cilvēkiem. Pēc trīs, četrus gadus ilgušas programmas britiem izdevies pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem bezdarbu samazināt no 20% līdz 5%.

Voļskis norāda – mākslinieks, kurš vairs nespēj būt uz skatuves, var strādāt par pasniedzēju vai apgūt citu profesiju. Savukārt tiem, kam iestājusies darba nespēja, atbilstošs risinājums būtu invaliditātes pensija. Voļskis min arī Nīderlandes piemēru pensiju 3.līmeņa izmantošanā, kur arodbiedrības dibina atsevišķus privātos pensiju plānus.

«Mēs jau arī to cenšamies pasniegt – paaugstiniet algas trīskārtīgā apmērā, un nebūs jautājuma par izdienas pensiju,» atzīst Augustāns. Pašlaik policijas darbinieki izmaiņām neesot gatavi, jo ir smagi strādājuši par zemām algām, bez veselības apdrošināšanas vai iespējas saņemt psihologa palīdzību. Taču Augustāns piekrīt, ka nākotnē atteikties no izdienas pensijām varētu – ja alga būtu lielāka, policisti varētu vairāk nodarboties ar sportu, atgūt spēkus sanatorijās un veidot iekrājumus. (Finanšu ministrijas dati liecina, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm pērnruden saņēma vidēji 408 latu darba samaksu, kam papildus nāk uzturdevas kompensācija.) Augustāns atzinīgi novērtētu arī valsts rūpes par strādājošo karjeras izaugsmi tajā pašā sistēmā, piemēram, patruļdienesta darbinieks vēlāk varētu strādāt ar administratīvo pārkāpumu sodiem – no ielas pārcelties uz kabinetu.

Arī Misēvičs piekrīt, ka algu palielinājums būtu risinājums, tāpat kā darba devēja iemaksas pensiju 3.līmenī, arī fokusēta tālākā integrācija darba tirgū, taču pagaidām nekas no tā nenotiek. «Varētu diskutēt tad, kad jau būtu veikti zināmi uzkrājumi. Ir jābūt kaut kādam pamatam,» Misēvičs vērtē iespējamību iztikt bez izdienas pensijām.

Eksperts Voļskis norāda, ka izdienas pensijas pastāv arī citās valstīs, taču Rietumeiropā vai Ziemeļeiropā tās piešķir šaurākam profesiju lokam nekā Austrumeiropā, kur tā ir «komunisma laika palieka». Arī Austrumeiropā saņēmēju loks pakāpeniski tiek samazināts, bet kopējais skatījums Eiropā ir tāds, ka no šīs sistēmas nākotnē būtu vispār jāatsakās. Mūsdienās no stresa un pārslodzes radītām veselības problēmām cieš daudzi, un ekonomikas pārmaiņu dēļ cilvēkiem mūža laikā var nākties vairākkārt mainīt nodarbošanos. Taču izmaiņas izdienas pensiju sistēmā valstij būtu jāīsteno vienlaikus ar darba apstākļu uzlabošanu un efektīvu atbalstu cilvēku iekļaušanai atpakaļ darba tirgū.

Ķēdes reakcija

Kurš un kā atbildēs par augstskolu vērtēšanā izniekoto miljonu, vēl nav skaidrs, bet iekavētā studiju akreditācija beidzot sāksies

Lai kurai ķermeņa daļai piedurtu pirkstu, sāp. Anekdotēs tā apraksta cilvēku ar lauztu pirkstu, bet dzīvē var saskatīt līdzību ar auditorfirmas Deloitte Latvia atklājumiem par to, kā Augstākās izglītības padome (AIP) īstenojusi studiju programmu kvalitātes un ilgtspējas vērtēšanu. Faktiski jebkurā projekta fāzē auditori uzgājuši lielākas vai mazākas problēmas, kas ļauj apšaubīt miljonu latu vērtā darba rezultātus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iekavējies studiju virzienu akreditācijas process, kam saskaņā ar plānu bija jābalstās uz šo novērtējumu un jārit jau pilnā sparā. 

Tagad Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vienlaikus ir gan jāiekustina akreditācija, gan no apjomīgā auditoru ziņojuma jāizsijā konkrēti pārkāpumi, par kuriem atbildīgās amatpersonas jāsauc pie disciplināras, civiltiesiskas vai kriminālatbildības.

Jau novērtējuma projekta gaitā no augstskolu pārstāvjiem skanēja iebildumi gan par lielo steigu, gan par neskaidrajiem indikatoriem un citām nepilnībām. «Bardaks bija. Diezgan liels,» komentē projektā iesaistītā eksperte, kura vērtēja izglītības programmas. Eksperti neesot pienācīgi sagatavoti, tāpēc katrs punktus licis pa savam, un bijis arī nepatīkams gadījums, kad augstskola vēl pēc vizītes mēģinājusi individuāli «apstrādāt» ekspertu, uzlabojot vērtējumu.

Sistemātisks vājums

Ministrs Roberts Ķīlis pirms dažiem mēnešiem atvēzējās asiem pārmetumiem un aizdomām par rezultātu viltošanu. Auditoru ziņojumā, kura teksts joprojām nav atslepenots, šādu skaļu paziņojumu nav, taču tas izgaismo sistemātiskas problēmas visā ķēdes garumā – sākot ar projekta normatīvā rāmja izstrādi, turpinot ar īstenošanu un noslēdzot ar uzraudzību.

Viens no vājākajiem posmiem – Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kam bija jāpārbauda augstskolu iesniegto datu pareizība un aktualitāte, jo tieši uz tiem balstījās eksperti. Auditori secinājuši, ka IKVD reaģējis tikai uz acīmredzamām kļūdām, bet nav veicis kontroli par visu ievadīto datu atbilstību. Līdz ar to nav pārliecības, vai novērtēšanā izmantotie dati bija autentiski. IKVD vadītāja atbildības izvērtējums gan ir nokavēts – Aivars Stankevičs pērn pats amatu jau atstāja.

Būtiska kritika saistīta ar ekspertu darba organizāciju – daļā gadījumu pavadīts pārāk maz laika vizītēs augstskolās, neesot laikus saņemti dati par programmām. Kritizēta arī ekspertu atlase, par ko atbildība jāuzņemas gan AIP, gan Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram (AIKNC). Auditori arī uzgājuši gadījumu, kad AIP vadītājs Jānis Vētra noslēdzis līgumu ar kādu lietuviešu ekspertu divas dienas pirms šīs kandidatūras elektroniskas saskaņošanas ar AIP. To varot traktēt kā dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Vētra gan neatminas šādu gadījumu, bet norāda – kandidāti bija steidzami jāapstiprina retu reizi, kad slimības vai citu īpašu apstākļu dēļ eksperts bija ātri jāaizvieto.

No ziņojuma saprotams, ka AIKNC faktiski nespēja pildīt saistības un nodrošināt kvalitatīvu ekspertu atlasi. AIKNC ir neliela organizācija, par kuras problēmām signalizē arī fakts, ka 2011.gadā tā netika apstiprināta par pilntiesīgu biedru Eiropas asociācijā kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā, jo neesot izturējusi kritēriju par institucionālo neatkarību no augstskolām. Arī projekta gaitā konstatētas problēmas – daļai ekspertu nav bijusi atbilstoša pieredze, vairāki eksperti vērtējuši studiju programmas ļoti atšķirīgos virzienos, no vēstures līdz mehānikai vai no ekonomikas līdz materiālapstrādei. Vairāki eksperti bijuši interešu konfliktā – vērtējuši augstskolas, ar kurām saistīti (galvenokārt kā pasniedzēji) paši vai ģimenes locekļi. Projekta vadītāja Baiba Rivža gan apstrīd vairākus no šiem interešu konfliktiem – ne visiem norādītajiem ekspertiem saikne ar augstskolām bijusi jau vērtēšanas laikā.

Interešu konfliktu esamība jāatšķetina KNAB. Ja tos konstatēs, rodas nākamā problēma – Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kas projektu uzrauga, būtu pamats samazināt attiecināmo izmaksu apjomu, jo finansējums līdz ar striktām prasībām nāk no Eiropas Sociālā fonda.

IZM vēl nav aprēķinu, kādu finansējuma daļu var nākties atmaksāt Eiropas Komisijai, ja projekts tiešām tiks atzīts par nepilnvērtīgi īstenotu. Pašlaik prognozes svārstās starp vienu latu un miljonu, komentē Ķīlis. Būs svarīgi, vai pētījuma rezultāti tiks atzīti par tālāk izmantojamiem. Valdībā šis jautājums atlikts uz nākamo nedēļu.

Taču lielākā atbildība par projekta trūkumiem jāuzņemas AIP. Rivža gan norāda, ka projekta īstenotāji nesaskata nopietnus pārkāpumus un katram audita ziņojuma punktam var likt pretī skaidrojumu. «Kāda formāla kļūda varbūt arī ir, bet tas neietekmē gala rezultātu,» viņa saka. Ažiotāžu ap projektu viņa skaidro ar IZM nevēlēšanos piekrist, ka zemu novērtēto programmu grupā iekļautas tikai 55 no 854 izvērtētajām programmām. Savukārt Vētra nenoliedz, ka projektā bijušas problēmas, taču tās neesot radušās AIP dēļ – trūcis laika un finanšu.

Ministrs Ķīlis vairs neiesaistās publiskā polemikā ar AIP. Cilvēkiem, kas projektu «salaiduši dēlī», būšot jāatbild, bet pašlaik svarīgākais esot atrisināt iebuksējušo akreditācijas jautājumu.

Kā akreditēs?

Gaidāmā studiju virzienu akreditācija ir jauna pieeja, kas varētu samazināt programmu sadrumstalotību. Stingrs akreditācijas siets celtu arī augstākās izglītības kvalitātes latiņu. Tā kā akreditāciju bija plānots balstīt uz programmu izvērtējumu, šā projekta apšaubīšana procesu nobremzēja. Kaut arī IZM ir izlēmusi akreditācijas organizēšanu uzticēt konkursā izvēlētajai Vācijas aģentūrai ASIIN, līgums par to vēl nav noslēgts.

Tāpat nav skaidrs, kādā mērā akreditācijā būs izmantojami izbrāķētā novērtējuma rezultāti. IZM piedāvā tos izmantot daļēji – ņemt vērā ekspertu individuālos ziņojumus par programmām. Tiesa, auditori atklājuši, ka vairākumā no viņu analizētajiem studiju virzieniem ekspertu individuālo anketu nav, kaut arī vērtēšanas metodoloģijā tām bija piešķirta būtiska loma.

Ja individuālo anketu trūks vai tās nebūs izmantojamas, vācieši izmantos «savas metodes» programmu izvērtēšanai, skaidro ministrs. Saskaņā ar konkursa noteikumiem katras programmas akreditācijas izmaksas būs 175 lati. Papildu izdevumus, kas var rasties, segtu no projektā vēl neiztērētajiem līdzekļiem vai ministrijas budžeta, spriež Ķīlis. Papildu finansiāls slogs augstskolām tas nebūšot.

Vācijas aģentūrai būs jāveic tās pašas funkcijas, kas agrāk AIKNC, – faktiski tā ir novērtēšanas organizēšana, savukārt gala lēmumi jāpieņem Studiju akreditācijas komisijai. Tā ceturtdien sanāk uz pirmo sēdi. IZM Augstākās izglītības departamenta pārstāve Inese Stūre saka: komisijai jāsāk strādāt un jāredz pirmie rezultāti, lai varētu prognozēt, vai līdz 1.jūlijam visus studiju virzienus paspēs akreditēt.

 

Vērtējuma posmi un secinājumi

Studiju programmu vērtējuma galvenās problēmas. Saskaņā ar valdības ieceri uz novērtējumu jābalsta studiju programmu akreditācija, taču neatkarīgs audits nopietni apšauba novērtējuma kvalitāti

Metodoloģija: neparedz stingrus ziņojumu formātus, laika grafikus

Ekspertu atlase: nenotiek saskaņā ar apstiprināto kārtību un kvalitātes vadlīnijām, vairākiem ekspertiem interešu konflikti, 10 gadījumos – būtiski

Avotdati: nav pārbaudīta pamatinformācija, ko par attiecīgo programmu sniegusi pati augstskola. Ekspertu pirmsziņojumi – neeksistē 

Vizītes augstskolās: precedenti ar neatbilstošu ekspertu kvalifikāciju un nesagatavotību, vērtēšanas laiks neatbilst metodoloģijai

Ekspertu grupu ziņojumi: vairākumā no analizētajiem virzieniem trūkst individuālo anketu, kurā katram ekspertam pēc 62 kritērijiem jānovērtē studiju programma, kopējās anketas aizpildītas pavirši, ziņojumi parakstīti atrauti no ziņojumu satura – uz atsevišķām lapām, eksperti parakstījušies pirms ziņojumu sagatavošanas

Studiju virzienu ziņojumi: neatbilst parakstu un faktisko ekspertu skaits, no 28 ziņojumiem pieciem parakstu ir mazāk, trijiem vairāk, nekā apstiprināts, vairākos gadījumos eksperti nesakrīt ar apstiprinātajiem

Avots: Augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma likumības un kvalitātes audits

Daži nesakritību piemēri

Septiņos no 28 virzieniem studiju programmu iedalījums pa kategorijām (programmas tika iedalītas trīs grupās pēc to kvalitātes un ilgtspējas) atšķīrās no AIP mājaslapā pieejamā ziņojumu vērtējuma

21 no 287 ekspertiem nebija ielogojušies pētījuma datubāzē un iepazinušies ar augstskolu sniegto informāciju

Četras no septiņām projekta uzraudzības komisijas sēdēm nav organizētas atbilstoši nolikumam, divas nav bijušas lemttiesīgas

Laba vieta kļūdīties

PayPal mobilo pakalpojumu izveidotājs Rojs Vella iedrošina – katrā vietā, kur starp pircēju un pārdevēju ir informācijas asimetrija, ir jauna biznesa iespēja

Mans sarunas biedrs ir viens no pirmajiem biznesa pasaulē, kas pamanīja, kā mūsu dzīvi neatgriezeniski izmainījis mobilais telefons. Viņš šo pārmaiņu sauc par hipersavienojamību – milzīgu tīklu, kurā visi ir saistīti ar visiem un paveras plašas iespējas izsekot, kur katrs atrodas, kas ir blakus, kā notiek kustība. Kaut gan, pēc Vellas teorijas, viņš un apkalpotāja konditorejā Junge.lv, kur brokastojam, ir savienoti vienā tīklā, izpratne par tējas dzeršanu viņiem joprojām ļoti atšķiras – Rojs no atnestās krūzes nolej karsto ūdeni, lai izbrīvētu vietu pienam. Mēs tiekamies pirms TechChill Baltic konferences, kurā viņš uzaicināts dalīties pieredzē ar jaunajiem tehnoloģiju uzņēmējiem.

Jau pirmajā sarunas minūtē viņš paziņo, ka mobilais telefons nav tikai internets kabatā, bet gan pilnīgi jauna domāšanas paradigma. Mazais superdators, kas spēj «dzirdēt» un «redzēt», palīdz cilvēkam būt daudz ietekmīgākam nekā jebkad agrāk. Galvenais, ko tas paveic, – novērš informācijas nevienlīdzību, kas vienmēr ir pastāvējusi starp pircēju un pārdevēju. «Agrāk mēs devāmies pie tirgotāja, un atlika viņam uzticēties. Tirgotāji kontrolēja vidi, sakot: šī ir augstākā cena, šeit ir vidējā cena, un šāda būs zemākā cena. Un vienīgā informācija, kas mums bija pieejama par produktiem, bija nodrukāta uz iepakojuma aizmugures. Tagad tirgotājs par produktu zina tieši to pašu, ko pircējs, paņemot rokā savu telefonu.»

Visstraujākā attīstība pašlaik notiek mobilo maksājumu jomā un nevis Rietumu pasaulē, bet jaunattīstības valstīs. Rojs Vella min vairākus naudas evolucionārās attīstības posmus, kuriem šo reģionu ekonomikas vienkārši «pārlēks» pāri – viņi neizmantos čeku grāmatiņas vai pat kredītkartes, uzreiz nonākot pie mobilajiem maksājumiem. Rietumos to ir daudz grūtāk izdarīt, jo gadu desmitiem investēti milzīgi līdzekļi iepriekšējās maksāšanas sistēmās. Viņš ir pārliecināts, ka šajā ziņā jau tuvākajā laikā redzēsim milzīgas pārmaiņas Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā.

Vai pēc 20 gadiem mums katram zem ādas būs implantēta mikroshēma, kas kalpos kā identifikācijas karte, kredītkarte un varbūt pat izsekošanas ierīce? Vella pasmaida: «Pēc 20 gadiem nekāda implantēšana vairs nebūs vajadzīga – pietiks tikai paskatīties uz tevi, lai atpazītu. Pietiks noskenēt seju, paņemt plaukstas nospiedumu vai nolasīt radzenes attēlu, vai atpazīt pēc balss.» Jau tagad Japānā radīta sistēma mobilo tālruņu atbloķēšanai, kas neprasa pieskarties ekrānam: «Kad tu pacel savu telefonu, pietiek tikai pavērst to pret seju, un tas tevi atpazīst.» Tāpat nākotnē autentifikācija, ievadot PIN kodus vai paroles, tiks aizstāta ar personas biometrijas datiem.

Kas tad notiks ar privātuma un citu brīvību aizsardzību? Vella atzīst – protams, vienmēr būs ļaudis, kam tas nepatiks. «Būs cilvēki, kas nevēlēsies būt savienoti kopējā tīklā, un vienmēr eksistēs arī melnais tirgus.» Tomēr jārēķinās, ka nav cita ceļa. 

Rojs Vella apgalvo – liela daļa futūristisko ainu, ko mums uzbur Holivudas filmas, vairs nav nezināma nākotne. «Vai esat redzējis filmu Minority Report? Vairs nav tāla nākotne, kad pastaigāsimies pa ielu un personalizēta reklāma tieši mums vaicās: vai vēlaties nopirkt šos džinsus vai kādu citu produktu. Jau tagad ir iespējams, ka kāds lūdz manam ledusskapim pārbaudīt, vai man nav beidzies piens. Jau tagad tiek tirgota mērierīce, kas uz manu mobilo tālruni pārraida ziņu, līdzko piena līmenis pakā ir zems. Un šāda pati ierīce var pārraidīt ziņu arī veikalam, kas man paziņo: klau, tev tūlīt beigsies piens, nāc un nopērc to, mēs piedāvāsim atlaidi.» 

Vella uzskata – ikviens uzņēmējs var pamanīt jaunu iespēju. «Tas nozīmē palūkoties apkārt un saprast, kur vērojama informācijas asimetrija un kā mēs to varam mainīt.» Šādam domāšanas veidam ir daudz piemēru, starp kuriem Vella izceļ frizierus Pakistānā. «Agrāk Pakistānā visas frizētavas atradās pilsētas centrā. Toreiz lielākā daļa nopelnītā meistariem bija jāatdod par īri, kas šajā pilsētas daļā bija krietni augstāka. Tagad Pakistānā teju ikviens frizieris pārvietojas ar mopēdu uz vietu, kur atrodas klients. Tas iespējams, pateicoties mobilajam telefonam, atliek vien nosūtīt īsziņu vai piezvanīt, un ietaupītā īres nauda paliek pašam. Šādas iespējas ir visur, atliek tikai atrast risinājumu, kas palīdz cilvēkiem.»

Hipersavienojamība paver vēl kādas priekšrocības – tā kā visi planētas iedzīvotāji ir savā starpā saistīti, pazūd starpnieku nepieciešamība. Mobilitātes eksperts stāsta, ka nākotnē tas varētu apdraudēt, piemēram, bankas. «Pavērojiet Zopa Lielbritanijā – cilvēki, izmantojot šo servisu, var aizdot naudu konkrētai personai. Tā nav depozītnoguldījumu anonimitāte, ir skaidri zināms, ka nauda tiek konkrētam cilvēkam, lai tas sāktu savu biznesu, uzliktu mājai jumtu vai izdarītu ko citu. Tas pats attiecas arī uz maksājumiem – mēs varam norēķināties, neiesaistot trešo spēlētāju.»

Vairakus gadus Vella srādājis PayPal, tiešsaistes maksājumu operatorā, kas iekarojis uzticību pasaulē kā ātrs un drošs maksājumu veids internetā. Sākumā Rojs bija attīstības vadītājs, pēc tam vadīja mobilo maksājumu departamentu. Pateicoties šai pieredzei, viņš tagad konsultē gan ievērojamas bankas un finanšu institūcijas, to skaitā Visa, gan nelielus jaunos uzņēmumus. Arī Rīgā viņš saticis daudzus talantīgus, izglītotus cilvēkus, kas spēj radīt neiedomājamas lietas.

Tomēr esmu skeptisks un atkārtoju Latvijā tik bieži dzirdēto iebildumu – ir grūti sākt jaunu biznesu un atrast investorus. «Jums tad vajadzētu uzdot šo jautājumu Skype! Labi savienotas pasaules priekšrocība jau arī ir tā, ka labas idejas un labs izpildījums var nākt no jebkuras vietas.» Viņš iedrošina jaunos uzņēmējus Latvijā noticēt, ka vietai nav ne vainas. «Šeit ir laba vieta, lai kļūdītos. Ja es iedarbinātu biznesu ASV un izgāztos, man būtu daudz grūtāk atkopties,» viņš skaidro. Toties Latvija ir labs izmēģinājumu poligons – ja spēj iepatikties diviem miljoniem lietotāju, tev jau ir gatava shēma, lai atkārtotu šos panākumus citviet daudz lielākā mērogā.

Ēdienkarte

Melnā tēja ar pienu, apelsīnu sula