Nākamajiem LTV valdes locekļiem priekšā ir zvēra darbs. Viņi kļūs par novājināta, spēcīgus profesionāļus un skatītājus zaudējuša medija vadītājiem. Un viņiem būs jāattaisno sabiedrības milzīgās gaidas pēc daudzpusīga un kvalitatīva satura, kas būtu moderna sabiedriskā medija cienīgs
Lai gaidas piepildītos, LTV valdes kandidātiem jābūt sapratnei par sabiedriskā medija misiju un spējai to īstenot. Jābūt iedvesmojošiem līderiem, kas spēj atraisīt LTV personāla radošo potenciālu, nostiprināt komandu un izvērtēt, vai pašlaik visi ar pienākumiem tiek galā pienācīgā līmenī. Jābūt neatkarīgiem un principiāliem, lai stātos pretī politiskajam spiedienam, kas līdzšinējos gadus gāzies pār LTV. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) no viņiem gaida LTV sagatavošanu nākotnes vienotajam sabiedriskajam medijam, kurš darbosies arī radio un interneta platformā.
NEPLP vēlēs LTV valdi trīs cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāju un divus valdes locekļus, no kuriem viens atbildēs par satura veidošanu, otrs par finansēm un tehnoloģiju attīstību. Kopš pirmdienas zināmi astoņi konkursa finālisti (viens pēdējā brīdī izstājās, tāpēc finanšu jomā palikuši divi pretendenti). Šonedēļ notika publiskās debates, nākamnedēļ viņiem sava vīzija jāaizstāv padomē, kura aicinājusi atsauk-smes sniegt arī Igaunijas sabiedriskā medija vadību. Savu vērtējumu dos arī personāla atlases kompānija Fontes. Taču gala lēmumu 7.martā pieņems pieci NEPLP locekļi, kuru lielais izaicinājums ir arī izvairīties no savu «vēlētāju» – politiķu – ietekmes.
Padomes locekļi žurnālam Ir apgalvo, ka galvenie apsvērumi būs valdes kandidātu skaidrs redzējums sabiedriskā medija attīstībai, spēja strādāt komandā un reputācija. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants un par LTV atbildīgais padomes loceklis Gints Grūbe uzsver arī spēju veikt reformas. «Vērtēšu, vai jaunie valdes locekļi spēj būt proaktīvi un domāt stratēģiski,» saka Dimants. Grūbem svarīgas būs katra aizstāvētās vērtības un izpratne, kā sabiedriskais medijs atšķiras no komerckanāliem. Aija Dulevska liek noprast, ka viņai jau padomā valdes trijnieks, kurā «vienam no posmiem jābūt ar pieredzi LTV». Dainis Mjartāns saka: «Kādus 10% mana vērtējuma sastādīs pašu televīzijas cilvēku viedoklis.» Tikai Ivara Zviedra viedokli uzzināt neizdevās, jo viņš pašlaik atrodas ASV.
3 jautājumi kandidātiem
1. Nosauciet pāris konkrētu lietu, ko darīsit, lai LTV kļūtu par ietekmīgu un uzticamu sabiedrisko mediju?
2. Ko atbildēsit ietekmīgai personai, kas zvana un prasa izņemt no ētera filmu par Putinu, līdzīgi kā notika LTV 2007.gadā ģenerāldirektora Jāņa Holšteina laikā?
3. Kuru LTV raidījumu vienmēr skatāties?
Valdes priekšsēdētāja amata kandidāti
Ivars Belte (46)
Divdesmit gadu pieredze mediju (Radio Rīgai, Diena, TV3, Baltijas Mediju alianse) mārketingā un vadībā. Pašlaik ir Krievijā dibinātās mediju aģentūras filiāles Video International Ukraine ģenerāldirektors. Absolvējis LU Svešvalodu fakultāti, ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Biznesa institūtā.
1. Vispirms nopietni pasākumi mārketinga jomā – jāatjauno LTV zīmola vērtība, jāuzlabo kanālu grafiskais noformējums, pilnvērtīgi jāizmanto raidījumu pašreklāmas iespējas. Izveidošu sinerģiju starp dažādām mediju platformām. Turpmākie darbi – pašas televīzijas raidījumu tīkls, bet tas vispirms jāizpēta plašāk. Vēl viena aktuāla lieta – otrā līmeņa vadītāju motivācija. Viņi šodien izskatās aizvainoti un nenovērtēti. Tāpēc jāsēžas pie galda, jāizdiskutē un jārīkojas.
2. Man ir bijušas šādas situācijas arī citos darbos, proti, ka kāds ir neapmierināts. Mana atbilde būtu šāda: nē, es to nevaru izdarīt, jo tas nav manā kompetencē. Taču būtībā šis jautājums ir plašāks, tas ir zīmola jautājums – ja visi zinās, ka redakcionālā neatkarība mums ir svēta, ka ar to nespēlējamies, šāda zvana vienkārši nebūs. Tas ir jāpanāk.
3. Ļoti augstu vērtēju ziņas un De Facto darbu, tiesa, ar tādiem pārsitieniem.
Papildu jautājums. Vai LTV pārņems to pašu praksi, ko akceptējāt PBK, ka Rīgas mērs paralēli tiešajiem pienākumiem nosaka arī ziņu sižetu saturu?
Nē, nepārņems.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Beltem ir liela pieredze vadošos amatos privātajos medijos, taču bažīgu dara atbilde, kā viņa acu priekšā Ušakovs ietekmēja PBK ziņu saturu. Viņa izpratnē ir pieļaujamas privāto mediju ziņu simpātijas kādam politiskajam spēkam, kas liecina, ka viņš nav lasījis elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas visām televīziju ziņām izvirza vienotu prasību būt objektīvām, un ir pievēris acis uz likuma pārkāpumu.
Ginta Krivma (42)
TNS Latvia valdes priekšsēde kopš 2003.gada, video un pasākumu producēšanas studijas Tantuki Production dibinātāja un vadītāja, bijusi TV3 mārketinga direktore. Maģistra grāds biznesa vadībā, studējusi psiholoģiju. Pašlaik studē uzņēmējdarbības vadības doktorantūrā.
1. Rūpīgi jāizvērtē medija saimnieciskā darbība, jo sistēmā ir daudz birokrātijas un tā pakļauj radošo potenciālu, kas varbūt varētu, bet nerada brīnišķīgu saturu. Domāju, ir resursu nelietderīga izmantošana, jāsaprot, kā to pārkārtot. Ir būtiski ar kolektīvu panākt vienotu izpratni par mērķiem, uzdevumiem un vīziju, kā medijam jāattīstās.
2. Es ticu, ka cilvēkam, kam šāda situācija radās, tā bija liela dilemma, un tāda būtu jebkuram, ja zvana ietekmīga persona. Manā skatījumā sabiedriskajā medijā ir jābūt pārstāvētiem dažādiem viedokļiem, un, ja tas programmā ir paredzēts, tad tas ir jārāda. Ja tiek solītas konsekvences, tas ir nākamais jautājums, man ir svarīga personiskā sirdsapziņa.
3. Ļoti patīk Sastrēgumstunda.
Papildu jautājums. Mediju nozarē pret TNS mērījumiem ir liela skepse, daudzi uzskata, ka tie neatspoguļo reālo situāciju. Kā jūs LTV panāksit, ka jūsu darbam uzticas?
Gadu gaitā ir bijuši dažādi pārmetumi, un es zinu, kas katram ir aizmugurē – kura vēlmi pārzīmēt trijnieku par piecnieku es tajā brīdī neesmu izpildījusi. Datu un faktu pieejamība par to, kā ir veikts pētījums, ir uzticamības garants. Atgriežoties pie LTV – procesu, lēmumu un finansējuma caurskatāmība ir atslēga uz uzticamību.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Vadījusi biznesu, kas sniedz pakalpojumus maksājošiem klientiem. Frāze, ka sabiedriskais medijs varētu būt valdības sabiedrotais, nevis spogulis vai rupors, liek domāt, ka iepriekšējā pieredze var apgrūtināt mentālo spēju pārslēgties uz to, ka formālais naudas devējs – parlaments, valdība – nav klienti, kuru labā LTV strādā. Leksika liecina par, pieļauju, augsta līmeņa menedžeri, bet ne cilvēku, kurš ar savu stāju un tēlu var celt sabiedrisko mediju.
Rolands Tjarve (46)
LU Sociālo zinātņu fakultātes lektors, no 1998. līdz 2002.gadam jau bijis LTV ģenerāldirektors, strādājis dažādos amatos vairākos valsts uzņēmumos un institūcijās, bijis premjera Māra Gaiļa preses sekretārs. Studējis žurnālistiku, pašlaik komunikācijas zinātnes doktora grāda pretendents.
1. Aicināšu atpakaļ profesionāļus, kas LTV dažādu iemeslu dēļ ir atstājuši, un pārskatīšu pašreizējo darbinieku kapacitāti – vai viņi dara to, kas viņiem vislabāk padodas. Piesaistīšu arī jaunus cilvēkus, dodot iespēju LTV parādīties mūsdienīgam skatījumam. Koncentrēt labākos cilvēkresursus ir vienīgais veids, kā izveidot spēcīgu satura piedāvājumu.
2. Teikšu «nē».
3. Vienmēr skatos Panorāmu, 100.panta preses klubu un Sastrēgumstundu.
Papildu jautājums. Kāpēc lai cilvēki jums uzticētos, ja reiz tikāt atlaists no LTV ģenerāldirektora amata par apšaubāmiem reklāmas līgumiem, kuros bija zemāka cena nekā tirgū?
Nedomāju, ka patiesais atlaišanas iemesls bija reklāmas līgumi. (Publiskajā diskusijā Tjarve pamato, ka politiķiem nebija izdevīgs LTV saturs – red.) Man nav ko kaunēties par to, ko esmu izdarījis. Reklāmas līgumus toreiz akceptēja visa LTV valde, jo uzskatīja par televīzijai izdevīgiem. Protams, tā man ir mācība, un sabiedrība var būt droša, ka otrreiz uz tā paša grābekļa neuzkāpšu. Sabiedrībai un NEPLP ir visas iespējas sekot līdzi LTV valdes darbībai.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Uz pārējo kandidātu fona bija viegli izcelties, jo pazīst LTV drēbi. Šīs nedēļas laikā ir svarīgi saprast, kas īsti notika 2002.gadā un kāpēc NEPLP viņu atlaida. Ir pierādījis, ka saprot – sabiedriskās TV mugurkauls ir ziņas un analītiskie raidījumi, un es kā toreizējā ziņu dienesta žurnāliste varu apliecināt, ka tās bija brīvas no politiskās ietekmes. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai konstatētu, vai bija kas vairāk par nolaidību, varbūt tam ir iestājies noilgums. Tjarvi atšķirībā no tālaika NEPLP vadītāja Ojāra Rubeņa ne par ko netiesā.
Kandidāti valdes amatam programmu attīstības jautājumos
Patriks Grīva (35)
Desmit gadu laikā bijis programmu direktors trīs komercradio (Star FM, Fit FM un European Hit Radio), gadu vadījis pludmales volejbola centra Brazīlija mārketingu. Kultūras akadēmijas maģistra grāds kultūras menedžmentā, biznesa vadības grāds Turībā. Pērn decembrī pārtraucis līdzšinējās darba attiecības.
1. Vispirms iebūvēšu radošās komandas motivācijas principus. Otrkārt, jāizstrādā kvalitātes kritēriju kontrole tam, kas nonāk ēterā. Treškārt, jāveic tēla pārveidošana faktiski visiem galvenajiem ziņu raidījumiem, kā arī abiem kanāliem kopumā. To var panākt ar mārketinga instrumentiem. Ceturtkārt, jāizveido spēcīga interneta platforma.
2. Vispirms pajautāšu, kāpēc šī filma vai ziņu sižets no ētera jānoņem. Ja tas būs subjektīvs vērtējums, paskaidrošu, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai kvalitātes padome, kas jau ir apstiprinājusi šo produktu ēterā. Tāpat painteresēšos, kāda bija motivācija kanāla direktoram vai redaktoram, kurš šo filmu ir iekļāvis programmā, jo es jau visu saturu detaļās nepārzināšu, tikai principus.
3. Panorāma un Sastrēgumstunda.
Papildu jautājums. Līdz šim esat strādājis izklaidi piedāvājošos medijos – kā spēsit novērtēt LTV satura piedāvājumu sociāli politiskajos, ekonomikas un ārpolitiskajos jautājumos?
Atzīstu, šī man ir jauna vide. Tāpēc vispirms uzklausīšu profesionāļu domas par to, kādi ir kritēriji raidījuma izvērtēšanā. Vismaz sākotnējā periodā vairāk paļaušos uz komandas, ne savu subjektīvo vērtējumu. Minēto profesionāļu uzvārdus gan nenosaukšu. Domāju, tie ir cilvēki ar attiecīgu pieredzi, televīzijas vadošie cilvēki.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Līdzšinējā pieredze un publiskās debates nedod pamatu domāt, ka cilvēkam ir vīzija, kā jāattīsta sabiedriskā medija saturs. No debatēm esmu piefiksējusi tikai frāzi par bezkaislīgu informācijas nodošanu kā mērķi. Tas dara bažīgu, jo viss, kas ir bezkaislīgs, ir garlaicīgs.
Sergejs Ņesterovs (42)
Kopš 1995.gada strādājis trīs reklāmas aģentūrās – Adell Saatchi&Saatchi, Lowe Age un Maccan Worldgroup Latvia, kur bijis dažādu profilu direktoru amatos. Savulaik kā sudraba medaļnieks beidzis Rīgas 1.ģimnāziju un ar izcilību beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju, vēlāk Rīgas Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā. Darba attiecības ar Maccan beidzis pērnā gada decembrī. Pašreizējo situāciju LTV raksturoja, citējot rokoperu Lāčplēsis: «Mazs bērniņš krustcelēs…»
1. Pirmkārt, jāizvērtē ideju īpatsvars programmas saturā. Otrkārt, jārada spēcīgs zīmols. Treškārt, jāsāk strādāt modernā daudzplatformu vidē – internetā, jāpiedāvā mobilās lietotnes, jāizmanto sociālie tīkli. Ceturtkārt, gribu izveidot LTV par vietu, uz kuru cilvēki nāk ar prieku un kurā viņi var strādāt radoši.
2. Pieklājīgi paskaidrošu, ka cilvēks ir sajaucis telefona numuru un ar šādiem jautājumiem pie LTV nevēršas.
3. Panorāmu un Sastrēgumstundu.
Papildu jautājums. Līdz šim esat strādājis industrijā, kur toni nosaka pasūtītājs. Kā varat pierādīt, ka spēsit patstāvīgi izstrādāt kvalitatīvu un saturiski daudzpusīgu LTV programmu?
Nepiekrītu, ka reklāmā toni nosaka pasūtītājs. Gan reklāmā, gan sabiedriskajā medijā satura toni diktē auditorija, un man ir plaša pieredze, kā jāveido saturs, kā savu ideju varam ielikt satura formātā un aiznest skatītājam. Mana pieredze reklāmā noderēs, veidojot saturu LTV.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Cilvēks, kas kandidē uz amatu, kurā būs jāatbild par satura attīstību sabiedriskajā medijā, savu atbilstību argumentē ar spēcīgu zīmolu izveidi līdzšinējā darbā, turklāt šos zīmolus nesaucot vārdā. Tas vedina domāt, ka viņam nav priekšstata par sabiedriskā medija satura attīstību un to, ka tieši saturs noteiks tā zīmolu.
Jana Semjonova (36)
Kopš 2004.gada ir LTV 7 satura redaktore, pirms tam dažādos amatos strādājusi TV3. Pēc izglītības žurnāliste, pašlaik studē Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras menedžmenta maģistra programmā.
1. Jāpalielina satura daudzveidība un kvalitāte. To var izdarīt, veidojot radošu un veselīgi kritisku darba vidi, nosakot augstas profesionālās prasības un kvalitātes standartus, ieviešot vērtējumu, mācot darbiniekus un piedāvājot viņiem motivējošu atalgojumu.
2. Tas ir mans mīļākais jautājums, jo es šo filmu toreiz [2007.gadā] apzināti biju ieplānojusi programmā. Programmu atlasa pēc profesionāliem kritērijiem, un es nevaru iedomāties sevi situācijā, ka paklausītu šādiem zvaniem.
3. Darba pienākumu dēļ LTV 7 skatos daudzus raidījumus, bet savas intereses dēļ skatos De Facto, Vides faktus, Kas te? Es te, ziņas, Sastrēgumstundu, dokumentālās filmas.
Papildu jautājums. Kāpēc kā valdes locekle varēsit izveidot labu LTV satura programmu, bet kā LTV 7 satura redaktore nevarējāt?
Nepiekrītu, ka LTV 7 būtu slikts kanāls. Salīdzinot ar to, kāds tas bija agrāk, pieejamo resursu ietvaros ir izdarīts daudz – ir labi dokumentālie raidījumi, filmas, kvalitatīvi sporta raidījumi, un pēc digitālās televīzijas ieviešanas atšķirībā no citiem nacionālajiem kanāliem auditoriju neesam zaudējuši. Par Televeikala skatloga maksas raidījumiem – jā, tie ir saturu kropļojoši, mēs kā satura veidotāji esam bijuši pret, taču uzņēmuma vadība tos uzskatīja par peļņas veidu.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Uz sāncenšu fona nav grūti izcelties kā spēcīgākajai kandidātei. Līdzšinējais darbs liecina par spēju orientēties televīzijas specifikā, izvēlēties atbilstošas filmas u.tml. Jautājums – vai cilvēkam, kurš gadiem ir mierīgi sadzīvojis ar televeikala skatlogiem, kas degradējuši LTV saturu, pietiks izpratnes un principialitātes nepiesārņot sabiedriskā medija saturu arī turpmāk?
Kandidāti valdes amatam finanšu un tehnoloģiju jautājumos
Uģis Mālmanis (41)
Valsts nekustamo īpašumu finanšu direktors, bijis finanšu pakalpojumu direktors Lattelecom un vadījis vairākus Volvo grupas uzņēmumus Baltijas reģionā. Maģistra grāds uzņēmumu vadībā, bakalaura grāds inženierzinātnēs. Pašlaik viņam pieder 22% uzņēmuma Nordic Bioenergy, kur kapitāla daļas pieder arī Jānim Naglim un Helmutam Sildedzim-Balderim.
1. Kā finanšu direktora pienākumu pildītājs noteikti vērtēšu, kādas ir pašreizējās izmaksas, vai ir tādas, no kurām var izvairīties, rūpēšos par ieņēmumu sabalansēšanu ar izmaksām. Protams, lai LTV būtu konkurētspējīga, visa pamats ir saturs un saturam pakārtota finansiālā darbība.
2. Tas saistīts ar saturu, un es centīšos jau pašā sākumā sarunu novest pie tā, lai šis zvans tālāk neturpinātos. Šajā gadījumā kritērijs ir profesionalitāte, nevis izpatikšana.
3. Skatos ziņas, ekonomikas ziņas Latvijā un pasaulē, sporta programmu, man patīk Nākotnes parks.
Papildu jautājums. Jums nav iepriekšējas pieredzes medijos. Kāda ir garantija, ka grāmatvedība un dzelži nebūs jūsu prioritāte iepretim saturam?
Man ir bijusi iespēja strādāt vairākās kapitālsabiedrībās, arī valsts kapitālsabiedrībās, kuru uzdevumos ietilpst ne tikai komerciāli, bet arī sociāli pakalpojumi, nerēķinot atpelnīšanās efektus. Īstenībā arī grāmatvedis, tāpat kā žurnālists, ir radošs cilvēks, jo grāmatvedība ir interesanta zinātne ar skaitļiem. Tajā noteikti nevajadzētu aprobežoties ar to, ka viens plus viens ir divi, dažkārt var sanākt arī trīs.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Atstāja savu jomu pārzinoša cilvēku iespaidu. Iepretim konkurentam priekšroku dotu Mālmanim, jo caur debatēs teikto varēja just pilsonisko apziņu. Tas svarīgi cilvēkam, kuram nauda jāskaita sabiedriskajā televīzijā, nevis konservu fabrikā.
Māris Skujiņš (41)
Septiņus gadus pārraudzījis finanses dažādos Baltcom grupas uzņēmumos, 10 gadus bijis valdes loceklis Nordea grupas līzinga un faktoringa kompānijā. 2012.gadā bija finanšu direktors Energo Capital, kura investējusi vairāku biomasas koģenerācijas staciju izveidē. Darba attiecības pārtrauktas decembrī. LU ieguvis vēsturnieka izglītību, Rīgas Ekonomikas augstskolā – biznesa vadības maģistra grādu.
1. Vispirms uzlabošu korporatīvo pārvaldību. Tas attiecas gan uz finanšu caurskatāmību, gan uzņēmuma pārvaldes modeli. Latvijā daudzi uzņēmumi ir ieviesuši labas pārvaldības praksi, tā jāievieš arī LTV. Vairāk konkrētus darbus nesaukšu, jo šis viens ietver ne vien četrus, bet 40 nekavējoties veicamus darbus. Piemēram, te iekļauta arī uzņēmuma iekšējā darba kultūra. Starp dažādu paaudžu darbiniekiem ir nesaprašanās, pārpratumi, kādam ir aizvainojums. Tas viss ir izlīdzināms.
2. Es īsi atbildētu: nē, mēs tā nedarīsim.
3. Regulāri skatos ziņas, raidījumus par auto. Reizēm arī raidījumus par vēsturiskām tēmām, nosaukumu gan neatceros.
Papildu jautājums. Kāpēc maināt labi algotu karjeru privātajā sektorā pret darbu valsts uzņēmumā, kura vadību regulāri un publiski kritizē, turklāt apšaubot vadītāju godprātību?
Ja par atalgojumu, arī valsts uzņēmumi tagad skata savu atalgojuma politiku – vai tā ir atbilstoša darba tirgum vai ne. Taču par algu man daudz svarīgāks un interesantāks ir pats uzņēmums – televīzija kā interesants izaicinājums. Publiskā kritika mani nebaida. Mani jebkurā darbā interesē objektīvas darbinieku un klientu, šajā gadījumā skatītāju atsauksmes, ko noskaidro socioloģiskās aptaujās.
Baibas Strautmanes vērtējums:
Debatēs atstāja finanšu nozares profesionāļa iespaidu. Pieejamā informācija konkrētāku vērtējumu neļauj izdarīt.
