Saskaņas centrs četrus gadus Rīgas domē ir baudījis valstī nepieredzētu koalīcijas stabilitāti, un Nils Ušakovs kļuvis par vispopulārāko pilsētas mēru. Taču dārgās «bezmaksas» dāvanas pilsētniekiem atstāj dziļu robu pašvaldības kasē, un korupcijas skandālos pagaist miljoni, liekot jautāt – cik ilgi rīdzinieki vēl varēs to atļauties?
Divi laiski izlaidušies minkas uz krēsliem uzgaidāmajā telpā pie Nila Ušakova kabineta Rīgas domē ir pirmie, kas piesaista apmeklētāju uzmanību. Gluži kā apzinoties savu nozīmi mēra sabiedrisko attiecību kampaņā, Kuzja te jestri spēlējas, te murrādams ieritinās man klēpī. Tā izrādās pēdējā reize, kad klātienes intervijā tiekos ar Rīgas domes priekšsēdētāju – pirms vairāk nekā gada, kad vēlēšanas vēl nav tik tuvu un Ušakovs atbild uz Ir jautājumiem. Tagad Rīgas mērs žurnālu Ir dēvē par Vienotības biļetenu, atsaka intervijas un pat iesūdzējis tiesā par to, ka žurnāla komentētājs nosaucis korupcijas skandālu vajāto domi par kleptokrātiem.
Toties domes vadība daudz vīd citos medijos, kuri noslēguši reklāmas līgumus ar pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem. Tikai pērn vien dažādiem reklāmas pakalpojumiem medijos atvēlēti vismaz 0,6 miljoni latu, liecina Re:Baltica pētījums. Salīdzinājumam – šī summa vismaz sešreiz pārsniedz partijām atļautos tēriņus priekšvēlēšanu izdevumiem (76 584 lati vienam sarakstam Rīgā). Pats mērs kategoriski noliedz, ka viņa un vicemēra Andra Amerika publicitātei būtu jelkāda saikne ar mediju reklāmas līgumiem: «Nekad nav bijis neviena līguma, kurā tiktu apmaksātas intervijas ar mani vai Ameriku,» Ušakovs pagājušajā nedēļā apgalvoja intervijā Latvijas Radio 4. Domes priekšsēdētājs runā mierīgi un pašpārliecināti – kā students, kas eksāmenā izvilcis biļeti, kuru zina.
Šlesers ļāvis kļūt par līderi
Jau 2009.gada vasarā, kad Rīgas mēra krēslā iesēdās jaunais, atsaucīgais mikrorajona sociāldemokrāts Nils Ušakovs, bet par vicemēru kļuva kampaņas buldozers, LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bija skaidrs – koalīcijas pamati ar 38 balsīm no 60 ir veiksmīgi iecementēti. Tik veiksmīgi, ka izturēs gan iekšējos ķīviņus, gan korupcijas skandālus, gan politisko uzskatu dažādību tik nozīmīgā jautājumā kā valsts valoda. «Es biju kategoriski pret, lai krievu valodu būtu otra valsts valoda, bet vienlaikus jāsaka – ja mēs esam demokrātiska valsts, cilvēkiem var būt dažādi viedokļi,» Šlesers tagad man komentē Ušakova atbalstu oficiālai divvalodībai Latvijā pagājušā gada referendumā.
Koalīcijas saskaņas pamatā ir spēja sadarboties. Kā tagad intervijā atzīst Šlesers, lēmums par SC un LPP/LC koalīcijas izveidi ir Ušakova «veiksmes stāsta» pamatā, jo tā neapgrūtina vēlētājus ar kašķiem un dunču dūrieniem mugurā kā valdības koalīcija.
«Jāsaprot, ka tie deputāti, kurus es savulaik vadīju, ļāva Uškovam kļūt par līderi. Ja būtu cīņa, visu laiku pretrunas, greizsirdība – kāpēc Ušakovs piesavinās to veiksmi, ko mēs te kopā darām -, tad nekas nebūtu bijis,» secina Šlesers. Vai viņš nenožēlo, ka pēc gada aizgāja no Rīgas domes uz Saeimu, tagad ir zaudējis politisko ietekmi un visus laurus atstājis Ušakovam? «Nav iespējams tā pārdzīvot – kas būtu, ja būtu,» Šlesers ir pragmatisks. «Protams, man izdevīgāk būtu kā Rīgas vicemēram turpināt plūkt laurus no tā darba, kas ir ieguldīts un sasniegts, bet man ir gandarījums, ka Andris Ameriks uzņēmies iniciatīvu un izveidojis jaunu partiju.»
Gods kalpot Rīgai! ir sestais politiskais spēks, kuru nomainījis Andris Ameriks, kas Rīgas domē darbojas jau kopš 2001.gada. Līdzīgi kā Ušakovs, arī Ameriks uz Ir jautājumiem neatbildēja. Savukārt SC valdes loceklis, Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzsver – koalīcijas izveide Rīgas domē ir pilnībā partijas priekšsēdētāja ziņā. «Tas ir Ušakova lēmums, es respektēju viņa izvēli.» Viņš slavē Ušakova darbu Rīgā, dēvējot to par nesaudzīgu kalpošanu iedzīvotāju labā. «Viņam var pārmest visu ko, izņemot slinkumu. Viņš grib darīt Rīgu bagātāku un skaistāku. Nesavtīgi grib. To visi jūt, un tā ir viņa panākumu atslēga. Cilvēki redz ne tikai ar acīm, viņi to jūt,» saka Urbanovičs.
Tandēms «Šlesers-Ušakovs», vēlāk «Ušakovs-Ameriks» tik veiksmīgi sastrādājās, ka opozīcijā esošie Pilsoniskās savienības 14 deputāti un astoņi Jaunā laika pārstāvji tika pilnībā izolēti. «Mēs bijām noskaņoti opozīcijai, bet arī konstruktīvai darbībai, jo būtībā visi jautājumi ir vairāk saimnieciskas dabas. Taču tad mēs sastapāmies ar šo koalīciju,» stāsta Vienotības deputāts Olafs Pulks. Bijušais frakcijas vadītājs Edgars Jaunups papildina: «Tā mašinērija bija tik nevainojama – neviens priekšlikums, neviens ierosinājums nekur netika.»
«Privet, kak ģela*,» Rīgas domes vestibilā sasveicinās SC deputāti, pulcējoties uz kārtējo ārkārtas sēdi. Tās Rīgas domes pašreizējā vadība iecienījusi. Šoreiz darba kārtībā ilgāku laiku sasāpējis jautājums par kāda grausta nojaukšanu. Viens no deputātiem monotonā balsī ziņo par plānotajām pašvaldības aktivitātēm, pārējie garlaikoti iegrimuši datoros, kāds aizmugurē sačukstas, bet Rīgas galva zāles priekšgalā iegrimis savā mobilajā telefonā. Opozīcijas deputāts Juris Viņķelis uz brīdi iejaucas ar jautājumiem, taču pēc brīža sēde atgriežas vecajās sliedēs. Balsojums. Koalīcijai pārliecinošs vairākums. Sēde galā.
Kā labi ieeļļots mehānisms koalīcija strādā ne tikai domes sēdēs, bet arī kapitālsabiedrību valdēs, kur darbs atradies virknei deputātu un nekas vairs netraucē īstenot jaunās varas prioritātes. SC programmā kā galvenā prioritāte pirms četriem gadiem tika izcelta sociālā palīdzība, izglītība un drošības jautājumi, kas arī redzams pašvaldības darbā.
Viena no redzamākajām iniciatīvām ir bezmaksas sabiedriskais transports. Pie pastāvīgām brīvbiļetēm sabiedriskajā transportā sākotnēji tiek vislielākā un disciplinētākā elektorāta daļa – nestrādājošie pensionāri, vēlāk arī invalīdi, skolēni, bet puteņa laikā pēc Ušakova pavēles arī autovadītāji. Šis prieks pašvaldībai nav lēts – pērn subsīdijās sabiedriskā transporta nodrošināšanai dome iztērējusi 61,6 miljonus latu. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk, nekā tērēts ES līdzfinansētiem projektiem.
Ne tik strauji, kā sākotnēji solīts, tomēr gana aktīvi pašvaldība pievēršas bērnudārzu rindu samazināšanai – vecāki, kuri bērnu sūta privātā pirmsskolas iestādē un vienlaikus izstājas no pašvaldības dārziņu rindas, var saņemt 93 latu līdzfinansējumu mēnesī. Rinda pamazām sarūk – pirms četriem gadiem dārziņu gaidījuši 6700 mazuļu, pērn vairs tikai 2500, taču tagad skaits atkal mazliet pieaudzis līdz 3000. «Katru gadu atvērām vismaz vienu bērnudārzu,» saka domes izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane. Savukārt sociālo lietu komitejas vadītāja Olga Veidiņa lepojas – neraugoties uz ekonomisko krīzi un valdības lēmumu pārtraukt dzīvokļu un garantētā minimālā ienākuma pabalstu līdzfinansēšanu, Rīgas domei izdevies saglabāt pabalstus līdzšinējā apmērā, pašvaldība palielinājusi atbalstu zupas virtuvēm un nakts patversmēm, saglabājusi arī Rīgas 1.slimnīcu pretēji valsts vēlmei no tās atteikties.
Tiesa, vairāki solījumi nav īstenoti – pašvaldības dzīvokļu rindas joprojām nav likvidētas, 20% no budžeta ienākumiem sociālajiem tēriņiem sanāk tikai tad, ja tiem pieskaita arī tādus labumus kā bezmaksas sabiedriskais transports, bet daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija un siltināšana par Eiropas fondu līdzekļu naudu tā arī nav notikusi, kaut gan SC programmā pirms četriem gadiem solīta.
LPP/LC solījumi tolaik bija krietni ambiciozāki un grūtāk izpildāmi – četru gadu laikā Rīgā tā arī nav manītas Šlesera piesolītās 50 000 jaunās darbavietas ar vidējo algu 1000 eiro apmērā, tāpat lidostas Rīga apkaimē pašlaik velti meklēt solīto viesnīcu un biroju kompleksu, globāla mēroga izstāžu un konferenču centru, toties tūristu skaita pieaugums Rīgā gan ir vērojams. Tūrisma attīstības valsts aģentūra informē, ka 2011.gadā Latvijā bijis viens no straujākajiem tūristu skaita pieaugumiem ES. Īpaši strauji savairojušies viesi no Krievijas – gada laikā pieaugums par 43%.
Dome arī neskopojas ar pasākumiem pilsētniekiem un viesiem – Ušakova laikā pirmo reizi organizēti vērienīgi Līgo svētki 11.novembra krastmalā, vēlāk turpat notiek arī Jaunā viļņa diskotēka, kura gan raisa tikpat pretrunīgas emocijas kā mēra atbalstītā 9.maija svinēšana pie Uzvaras pieminekļa.
Rīdzinieki domes darbu novērtē – sabiedriskās domas aptaujās Ušakovam pirmajos darbības gados ir augstākais reitings, kopš domes priekšsēdētāju popularitāte vispār tiek mērīta, un arī nesen SKDS aptaujā viņš atzīts par spējīgāko pretendentu, tālu apsteidzot pārējo sarakstu līderus.
Finanšu gali neiet kopā
Jaunās Rīgas domes prioritātes atstājušas iespaidu uz pašvaldības budžetu – kopš 2009.gada tas būtiski mainījies. Iepriekš pašvaldība strādājusi ar pozitīvu bilanci, treknajos gados veidojot uzkrājumus, bet 2009.gadā Rīgas domes budžetā pārādījās deficīts – 24 miljoni. Togad daudzām Latvijas pašvaldībām būtiski pasliktinājās finanšu situācija, jo krīzes iespaidā bezdarbs bija augsts, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi saruka, arī galvaspilsētā tie samazinājās par 150 miljoniem.
Nākamos divus gadus Rīga centusies dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem, ja neskaita bankrotējušajā Krājbankā iesaldētos 10 miljonus latu, taču pagājušā un šāgada budžetā atkal ir caurums. Pagājušo gadu pašvaldība beigusi ar 14 miljonu latu deficītu, bet šogad izdevumi plānoti jau par 54 miljoniem latu lielāki nekā ieņēmumi. «Deficīts ir pieļaujams, ja pretī ir segšanas avoti,» situāciju diplomātiski komentē Jolanta Plūme, kas Finanšu ministrijā vada Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamentu. Rīgas gadījumā šis naudas avots ir agrāk uzkrātais «drošības spilvens», kurā gada sākumā vēl bija palikuši 67,5 miljoni latu, bet saskaņā ar budžeta plānu gada nogalē atliks vairs 13,5 miljoni. Labā vēsts – līdz šim Rīgas kasē ieņēmumi parasti bijuši lielāki, nekā budžetā plānots, tāpēc deficīts var izrādīties mazāks.
Analizējot Rīgas domes budžetu pēdējo četru gadu laikā, pieaugošais deficīts nav vienīgā satraucošā vēsts. SC vadītā koalīcija lielāko daļu no pašvaldības ienākumiem ir tērējusi nevis kapitāliem izdevumiem vai investīcijām, bet «apēdusi» dažādās subsīdijās un dotācijās. Rīga šiem un citiem uzturēšanas izdevumiem tērē 82% no visiem izdevumiem un attiecīgi tikai 18% paliek kapitāliem izdevumiem vai investīcijām. Salīdzinājumam – Rēzeknē šī proporcija ir 51% tēriņiem un 49% ieguldījumiem, Liepājā – 67% un 33%.
Vēl bēdīgāka aina paveras, analizējot, cik liela daļa no ieguldījumiem ir saistīti ar ES līdzfinansētiem attīstības projektiem. 2012.gadā Rīga šim mērķim tērēja ceturto daļu no proporcionāli jau tā nelielās investīciju sadaļas, salīdzinoši Rēzekne – pusi, bet Liepāja aptuveni 90%.
Svarīgākos investīciju projektus Rīgas dome ir īstenojusi nevis no saviem budžeta ieņēmumiem, bet gan aizņēmusies no valsts – 2012.gadā, lai pabeigtu Dienvidu tiltu un iegādātos automašīnas pašvaldības policijai, bet šogad – 7,7 miljonus latu, lai izveidotu trīs sociālās mājas, veselības centru un sociālā dienesta telpas, trīs miljonus, lai revitalizētu Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielas kvartālu, kā arī 24,4 miljonus Nacionālā mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijai.
Viena no lietām, ar ko dome lepojas, ir sociālo māju būvniecība, lai deldētu dzīvokļu rindu, kurā pašlaik gaida aptuveni 6000 cilvēku, taču šīm iniciatīvām līdzi velkas līdzekļu izšķērdēšanas aizdomas. Rīgas pilsētbūvnieks pērn sāka vērienīgu būvniecības projektu Bolderājā un Imantā, kuru bija iecerēts finansēt ar banku aizņēmumu. Finanšu ministrijai nācās asi iebilst par mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma neievērošanu, lai panāktu, ka pašvaldība lauž noslēgto līgumu. «Tikai pēc tam, kad praktiski tika apturēts gan Dienvidu tilta aizņēmums, gan viss pārējais, Rīgas dome sakārtoja šos jautājumus,» stāsta Plūme, norādot – Rīgas pilsētbūvnieka līgums paredzējis procentu likmes, kas no valsts piedāvātajām atšķīrās «nevis vienreiz vai divreiz – tur bija septiņas vai astoņas reizes».
Pēc Finanšu ministrijas iejaukšanās izdevās panākt, ka Rīgas dome naudu aizņemas Valsts kasē, tā ietaupot aptuveni 10 miljonus latu. Ja pašvaldība pērn nebūtu atteikusies no šiem līgumiem, Rīgas domes saistību proporcija pret budžeta ieņēmumiem būtu sasniegusi maksimāli pieļaujamo slieksni – 20%, vidēji Latvijas pašvaldībās tas pašlaik ir 10%. Rīgā tagad šis rādītājs nedaudz pārsniedz 15%, un tas nozīmē – Rīgas domei pašreizējā saistību apmēra dzēšanai un apkalpošanai līdz 2019.gadam ik gadu jātērē aptuveni 53-57 miljoni latu.
Rīgā aizvadītajos četros gados bijusi arī virkne citu skandālu, kas saistīti ar nesaimnieciskumu vai klaju zagšanu. Par savdabīgu simbolu jau kļuvusi Saktas puķu tirdziņa būvniecība, kas kvadrātmetrā izmaksājusi dārgāk nekā Rīgas Biržas rekonstrukcija.
Pēdējo četru gadu laikā ierosinātajos kriminālprocesos ir atrodami vairāku pašvaldības institūciju darbinieku vārdi – izmeklēšana notiek saistībā ar likumpārkāpumiem Rīgas domes satiksmes departamentā, mājokļu un vides departamentā, dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, namu apsaimniekošanas uzņēmuma iecirkņos Sarkandaugava un Valdemārs, a/s Ceļu pārvalde, tomēr domes vadība neredz pamatu satraukumam.
«Četru gadu laikā astoņas lietas, kurās ir aizdomas par korupciju, – tas ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldībā kopumā strādā 25 tūkstoši darbinieku. Ja rēķina uz vienu darbinieku, tad Rīgas pašvaldībā rezultāts noteikti ir labāks nekā pašā KNAB» aģentūrai LETA skaidro Ušakovs. Jau drīz pēc viņa stāšanās amatā dome likvidēja pretkorupcijas komisiju (pārtrauktas visas liekās deputātu sanākšanas, kurām nav reāla pienesuma, skaidro Ušakovs) un pēc katra nākamā korupcijas gadījuma pārmeta KNAB politisku izrēķināšanos. Savukārt KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uzsvērusi – patlaban no Rīgas domes vadības puses nav vērojami praktiski darbi cīņā pret korupciju. Tas nav pārsteigums, jo paši domes līderi nestāv tālu no liela mēroga nebūšanām. Nils Ušakovs ir kapitāla daļu pārstāvis Rīgas namu pārvaldniekā, kura galvenais finansists Jānis Kalniņš 2011.gada maijā no uzņēmuma konta uz savu personīgo firmu pārskaitīja 247 tūkstošus latu, savukārt Ameriks ir kapitāldaļu pārstāvis Rīgas namos, kur 2010.gadā valūtas maiņas operācijās «pazuda» 1,2 miljoni latu. Vai rīdzinieki atgūs kādu daļu no zaudētā, var tikai minēt. Rīgas namu nedienas ir īpašas divējādā ziņā – publiski gan Ušakovs, gan Ameriks medijos izteikušies, ka paši šajā lietā rosinājuši izmeklēšanu, taču Ir zināms, ka arī pēc lietas atklāšanas Rīgas namu grāmatvedība uzticēta tai pašai grāmatvedei, kura, pārkāpjot likumu par grāmatvedību, piesegusi naudas iztrūkumu.
Namu apsaimniekotāju pazaudētās summas gan ir niecīgas, ja salīdzina ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Rīgas brīvostā – pašreizējās koalīcijas darba periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir atklāti daudzi nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi, kuru apjoms tiek lēsts vismaz 41 miljoni latu. Ne kontroles atzinums, ne virkne citu piemēru, kas liecina par necaurskatāmu un nevienlīdzīgu konkurenci ostā, nav pārliecinājuši Rīgas vadību par nepieciešamību atcelt no amata ilggadējo brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, jo viņš labi vadot ostu. «Mums ir objektīvi rādītāji – Rīgas osta ir izvirzījusies pirmajā vietā Baltijas reģionā, tas ir Loginova nopelns. Ja būs [prokuratūrā pierādīti] pārkāpumi, kas ir smagāki par šiem nopelniem, tad no Loginova atvadīsimies,» Ušakovs saka Latvijas radio 4. Viņš pats brīvostas valdē pelna vairāk nekā domē un jūtas algu godam nopelnījis – pērn 19 tūkstošus latu saņēmis domē, 35 tūkstošus ostā.
Var tikai minēt, vai Loginovs strāda tikpat labi, kā Ušakovs un Ameriks vada pašvaldību, kuras pašas vai pakļautībā esošo iestāžu iepirkumos pēdējā laikā uzvarējis ne viens vien ar pašu partijas biedriem saistīts uzņēmums. Piemēram, Ušakova drauga Ērika Teilāna dzīvesbiedrei piederošs uzņēmums Atollo brokers rūpējas par pašvaldības iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, savukārt Rīgas satiksmes 25 miljonu latu vērtajā līgumā par mikroautobusu iepirkumu uzvarēja ar Gods kalpot Rīgai! biedru Aleksandru Brandavu savulaik saistīts uzņēmums.
Skarbu disonansi ar mēra gludo publisko tēlu pirms pusotra gada radīja Nilam Ušakovam nozagtā un medijiem nopludinātā elektroniskā sarakste (viņš uzsver, ka tā ir daļēji viltota), kurā lasāms par SC līdera politiskās darbības aizkulisēm – saitēm ar Krievijas vēstniecību, politisko konkurentu nomelnošanu, ziņu satura regulēšanu populārākajā krievu auditorijas TV kanālā.
«Elpo dziļāk, tu neesi kungs Dievs,» vienā no šīm vēstulēm, reaģējot uz mēra ierosinājumu pārmācības dēļ atlaist kādu nogrēkojušos domes darbinieci, iesaka viņa toreizējā padomniece Anna Kononova. Kopš tam domē aiztecējis daudz ūdeņu. Pati Kononova zaudējusi Ušakova uzticību un darbu. Turpretī vēlētāju uzticību mēram nespēj sašķobīt nekādi pašvaldībā atklāti pārkāpumi un skandāli – ticīgo ziņā Ušakovs Rīgā droši konkurē ar pašu Dievu.
* Sveiki, kā klājas – krievu val.
Rīgas bijušie vadītāji vērtē Nila Ušakova darbu
Andris Teikmanis (1990-1994)
Ušakovs ir daudz darījis, lai popularizētu Rīgu uz austrumiem no Latvijas, uzpostu pilsētu un sagādātu svētkus. Viņam ir arī laba izjūta par sociālajiem atvieglojumiem. Vārdu sakot, lietās, kuras saistās ar maizi un izrādēm, es viņa darbību vērtēju ar 10.
Vienlaikus gaidu, ka Rīgas mērs būs jaunu ideju un sabiedriskās domas virzītājs Latvijas un arī ES mērogā. Šajā ziņā izteiktā orientācija uz Austrumiem nav pietiekami kompensēta. Man kā pilsonim arī gribētos ticēt politiķiem. Vai man jānotic Ušakovam, kad viņš publiski atzina Latvijas okupāciju 2011.gadā Rīgas konferences laikā, vai tomēr tad, kad nobalsoja pret latviešu valodu? Rīgas vadība nav tikai sabiedriskais transports un svētki krastmalā – Rīgā pukst arī Latvijas politiskā sirds. Par politiku vairāk kā 5 nesanāks.
Māris Purgailis (1994-1997)
Diezgan daudz populistisku lēmumu, par maz nopietnu attīstības projektu. Ļoti laba reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa ikdienā – līdzīga tam, kā Putins taisa. Ir maldīgs uzskats, ka Rīgā tiek risināti saimnieciski jautājumi. Pašlaik Rīga taisa lielu politiku – par to, kādā informatīvajā telpā mums būt, vai esam Eiropā, vai atpakaļ ja ne gluži padomju, tad NVS telpā.
Visas domes vērtējums man būtu zems – pieci. Tas saistībā ar naudas izzušanu un visu pārējo, bet, kā jau teicu, sabiedrisko attiecību kampaņa ir veiksmīga, un domes priekšsēdētājam nekas no tā nepielīp. Ja jāvērtē no pilsētas ilgtermiņa attīstības viedokļa, tad vairāk par 6 viņam nesanāks.
Andris Bērziņš (1997-2000)
Es redzu, ka nav bijuši būtiski skandāli, nav bijušas pretimstāvēšanas – ne nacionālas, ne sociālas. Man liekas, ka viņi strādājuši pietiekami līdzsvaroti. Opozīcija vārga, nav bijusi jūtama, nav spējusi sagatavot spēcīgus priekšlikumus. Katram savs laiks – Ušakovam budžets bija desmit reižu lielāks nekā man, viņam liktu atzīmi starp 6 un 7.
Andris Ārgalis (2000-2001)
Visu šo četru gadu laikā mediji, pareizi liekot komatus, par nodokļu maksātāju naudu no Ušakova uztaisījuši ģēniju, bet visus latviešus pataisīja par zagļiem un neliešiem. Vienā pašā Rīgas tūrisma reklāmā bija miljons, tādas pašas summas no Rīgas ūdens, Rīgas mežiem. Ja kāds saka, ka mums darbojas KNAB, tad tas ir tikai teātris. Tik liela korupcija, tādi apmēri un tādas darbības, kā ir tagad, nekad nav bijušas! Šī perfektā koalīcija nav pirmo reizi pie varas – 90% no viņiem jau bija kopā [jaunās tūkstošgades sākumā], kad bija Ameriks, sociāldemokrāti, PCTVL. Paskatieties, kas toreiz vadīja domes komitejas – ne Birks, ne Aksenoks nesāka būvēt Dienvidu tiltu, to uzbūra PCTVL. Pateicoties padomju un jaunlaiku žurnālistiem, es Ušakova darbību vērtēju ar 10 – tik meistarīgu jūs esat panākuši rezultātu.
Gundars Bojārs (2001-2005)
Ušakovam ir lieli sasniegumi sociālajā sfērā, bet nekas nav pamanāms pilsētas attīstības jomā. Ir dažādas pieejas – mana ir tāda, ka vajag tomēr nopelnīt naudu, lai to tērētu arī sociālajā jomā. Manuprāt, primārais ir bizness un tēriņi sekundāri. Šim domes sasaukumam – varbūt tam ir objektīvi iemesli krīzes dēļ – vairāk uzsvars ir uz sociālo sfēru, kas varētu būt arī labi. Kā senākos laikos lika atzīmes diktātos, par pareizrakstību es Ušakovam liktu 9, bet par tēmas izvērsumu 6.
Aivars Aksenoks (2005-2007)
Šīs domes darbs būtiski atšķīrās, jo nebija vajadzīga koalīcija – visu noteica viena partija. Bija viegli pieņemt lēmumus, it īpaši sabiedrībai tīkamus. Mēra komanda to darīja prasmīgi, jo nebija jātērē laiks un līdzekļi iekšējiem strīdiem un kompromisiem.
Nezinu domes finanšu patieso situāciju, jo pat domes opozīcijas deputātiem tā esot grūti pieejama, bet izskatās, ka dome ir strādājusi ar būtisku pārtēriņu, nedomājot ilgtermiņā. Ir veikti labi darbi, kas viegli pamanāmi – Daugavas krastmalas sakārtošana, Ziemeļblāzmas kultūras nams, Lucavsalas bērnu laukums u.c. Tajā pašā laikā atlikti nozīmīgi satiksmes infrastruktūras objekti – briesmīgā stāvoklī ir Salu tilts, Ulmaņa gatves pārvads, nokavēta Dienvidu tilta pieslēguma izbūve. 6
Jānis Birks (2007-2009)
Ušakovs ir veikls žurnālists, kurš māk veidot savu tēlu. Bet, salīdzinot, piemēram, ar Zīgeristu – viņš no savas kabatas izvilka naudu, lai nopirktu banānus. Ušakovs māk izmantot visu nodokļu maksātāju naudu, lai veidotu savu tēlu un tos pašus banānus pārdotu mums par mūsu pašu naudu. Piemēram, es nedomāju, ka visi nav spējīgi samaksāt par transporta biļetēm.
Ja viņš jāvērtē kā žurnālists, sabiedrisko attiecību speciālists, mūsdienīgs politiķis, tad var dot vienu no augstākajām atzīmēm. Izvērtējot attieksmi pret divvalodību, referendumu, protams, var likt negatīvu atzīmi, jo viņš sašķēla visu sabiedrību. Tā ka viņš ir ļoti daudzšķautņains.
