Krievijā tā nemēdz būt – notiesātus opozicionārus neizlaiž no apcietinājuma, lai viņi piedalītos vēlēšanās. Tomēr tieši tā noticis ar Alekseju Navaļniju, kurš pretendē uz Maskavas mēra krēslu, bet nākotnē sola atņemt varas grožus pašam Putinam
Krievijas opozīcijai beidzot parādījies īsts līderis – tā pagājušās nedēļas nogalē secināja daudzi komentētāji gan Krievijā, gan ārzemēs. Patiešām, ziņas par pazīstamā korupcijas apkarotāja un Maskavas mēra kandidāta Alekseja Navaļnija notiesāšanu aizēnoja pat skandalozo stāstu par amerikāni Edvardu Snoudenu, kas jau ilgāk par mēnesi mitinās vai nu Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzīta zonā, vai Federālā drošības dienesta ārpilsētas kotedžā. Uz Jaroslavļas stacijas perona Maskavā sestdien Navaļniju, pārrodamies no Kirovas, sagaidīja krietni vairāk žurnālistu, nekā lidostā pulcējās dienā, kad Snoudens beidzot parādījās publikai. Par valsts īpašuma izlaupīšanu apsūdzēto, uz pieciem gadiem notiesāto un turpat tiesas zālē apcietināto Navaļniju pēc prokuratūras pieprasījuma tā pati tiesa atbrīvoja jau nākamajā dienā.
Bez bruņumašīnas
Tā bija zvaigžņu stunda cilvēkam, kura vārdu vēl nesen zināja retais. Sagaidīšanu stacijā, uz kuru ieradās aptuveni divi tūkstoši Navaļnija atbalstītāju, daži plašsaziņas līdzekļi pat salīdzināja ar to, kā 1917.gada aprīlī Pēterburgā no emigrācijas sagaidīja Ļeņinu. Bruņumašīnas, no kuras runu toreiz teica nākamais boļševistiskā apvērsuma vadonis, tagad gan nebija. Navaļnijs runāja, pakāpies uz stacijas trepēm. «Mums priekšā ir smaga vēlēšanu kampaņa. Cīnīsimies par politisko varu valstī jau tūlīt pat,» viņš paziņoja, skanot aplausiem.
Pretēji gaidītajam varas iestādes nelika šķēršļus nesankcionētajai akcijai. Neilgi pirms Kirovas vilciena pienākšanas stacijas translācijas tīklā gan izskanēja aicinājums visiem pamest peronu, jo uz tā esot atrasts aizdomīgs bezsaimnieka priekšmets, taču Navaļnija sagaidītāji ziņojumu ignorēja, un tas atkārtoti vairs neizskanēja. Vēlāk policijas darbinieki, kuru skaits gandrīz līdzinājās Navaļnija atbalstītāju skaitam, pat izveidoja «dzīvo koridoru», lai opozicionārs cauri pūlim varētu tik līdz automašīnai.
Taču pirms tam bija vēl plašāks saiets Manēžas laukumā, pašā Maskavas centrā netālu no Kremļa. Kaut arī vara Krievijā nežēlīgi soda nesankcionētu protestu dalībniekus, 18.jūlija pēcpusdienā liels cilvēku pulks ieradās protestēt pret todien paziņoto Kirovas tiesas spriedumu, ar kuru Navaļnijam piespriesti pieci gadi vispārējā režīma kolonijā un pats opozicionārs no tiesas zāles rokudzelžos aizvests uz aizturēšanas izolatoru. Pēc policijas aplēsēm, akcijas dalībnieku skaits bijis ap 2500 cilvēku, taču patiesībā tovakar laukumu šķērsoja krietni vairāk ļaužu, un nesankcionētās akcijas kulminācijas brīdī ap astoņiem vakarā, pēc radio Eho Moskvi aplēsēm, laukumā pulcējušies vismaz 10 tūkstoši cilvēku. Turklāt akcija ilga gandrīz līdz pusnaktij, līdz policija to izklīdināja, un pa šo laiku laukumā nomainījās vismaz tikpat daudz ļaužu. Navaļnija atbalsta akcija pulcējusi vairāk dalībnieku nekā visplašākie nesenie opozīcijas mītiņi un gājieni.
Turklāt protests bija spontāns – ziņas par pulcēšanos izplatījās sociālajos tīklos, bet Navaļnija priekšvēlēšanu štābs pat aicināja viņa piekritējus nekādas akcijas nerīkot.
Koku zaglis?
Notiesājošais spriedums, kuru Navaļnijam pasludināja tā dēvētajā Kirovļes lietā, ir krasi vairojis viņa atpazīstamību, taču tā nav opozicionāra pirmā krimināllieta. Vēl 2011.gada maijā izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka Navaļnijam izvirzīta apsūdzība «par mantiska kaitējuma nodarīšanu krāpniecības ceļā». Pēc izmeklēšanas versijas, Navaļnijs 2009.gadā, piesakot sevi kā Kirovas apgabala gubernatora padomnieku, kaut arī tobrīd šajā amatā vairs nebija, pratis pārliecināt valsts mežsaimniecības uzņēmuma Kirovļes direktoru noslēgt neizdevīgu līgumu un tādējādi nodarīt uzņēmumam zaudējumus 1,3 miljonu rubļu (aptuveni 25 tūkstoši latu) apmērā. Pēc gada, 2012.gada aprīlī, lietu izbeidza «nozieguma sastāva trūkuma dēļ».
Taču pēc mēneša izmeklēšanu atsāka. Tagad jau Navaļniju vainoja Kirovļes produkcijas – 10 tūkstošu kubikmetru koksnes – nozagšanā, un summa bija uzkāpusi līdz 16 miljoniem rubļu (aptuveni 308 tūkstoši latu). Sižets gan bija vecais – Navaļnijs it kā pēc iepriekšējas vienošanās ar akciju sabiedrības Vjatkas meža kompānija vadītāju Pjotru Oficerovu un Kirovļes direktoru Vjačeslavu Opaļevu izstrādājis shēmu, pēc kuras kok-sne tikusi pārdota par pazeminātu cenu, kas atkal jau radīja zaudējumus valstij.
Ne Kirovļes vadība, ne Kirovas apgabala varas iestādes nekādas pretenzijas Navaļnijam neizvirzīja. Apgabala gubernators Ņikita Belihs jau toreiz paziņoja, ka visa apsūdzības fabula ir pretrunā gan viņa paša, gan citu liecinieku liecībām. Kā apsūdzības apstiprinājumu izmeklēšanas komiteja publicēja Navaļnija elektronisko saraksti. Taču tajā vienkārši tika apspriesti meža produkcijas piegāžu līgumprojekti. Tiekai vienā no vēstulēm bija vārdi: «Apmainīsimies šifrētiem failiem.» Acīmredzot tieši šo fragmentu prokuratūra uzskatīja par pierādījumu apsūdzēto noziedzīgajiem nodomiem. Navaļnija un Oficerova advokātu mēģinājums panākt izmeklēšanas atcelšanu cieta neveiksmi, un 2013.gada aprīlī Kirovā sākās tiesas prāva.
Apsūdzība lūdza tiesu piespriest Navaļnijam brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem. Tajā pašā lietā tiesātais Pjotrs Oficerovs paziņoja, ka izmeklētāji ir izdarījuši uz viņu spiedienu, pieprasot atzīt Navaļnija darbībās noziedzīgus nolūkus.
Apgabala gubernators Ņikita Belihs savās liecībās norādīja – Kirovļes un Vjatkas meža kompānija darījuma rezultātā apgabalam nav nodarīti nekādi finanšu zaudējumi. Izmeklēšanas versiju neapstiprināja arī citi liecinieki. Būtībā lietā pat nebija cietušo.
Un tomēr 18.jūlijā, nākamajā dienā pēc tam, kad Navaļnijs tika oficiāli reģistrēts kā Maskavas mēra kandidāts, viņš tika notiesāts. Navaļnijam piesprieda piecus gadus ieslodzījumā un naudassodu 500 tūkstošu rubļu apmērā, Oficerovam tika gads mazāk. Abus apcietināja tiesas zālē.
Ieriebis spicei
Atriebība – tā Navaļnija kriminālvajāšanu jau pašā prāvas sākumā vērtēja ne tikai opozicionāri, bet pat Kremlim lojāli novērotāji. Navaļnijs sagādāja neērtības daudzām ļoti aug-stām amatpersonām, atmaskojot korupciju augstākajos varas ešelonos. Viņa izplatītais prokremliskās partijas Vienotā Krievija apzīmējums «blēžu un zagļu partija» ir kļuvis tik populārs, ka interneta meklētājos tieši tas parādās augšgalā, meklējot atslēgvārdus «Vienotā Krievija». Kopš darbojas Navaļnija izveidotā sabiedriskā organizācija RosPil, internetā publicēts milzumdaudz dokumentu dažādās ar korupciju saistītās lietās, kurās parādās tādi līderi kā pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs un bijušais transporta ministrs, tagadējais valsts sabiedrības Krievijas dzelzceļš vadītājs Vladimirs Jakuņins. Abus uzskata par prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem draugiem. Bez sekām nepalika arī dokumentu publicēšana, kas apliecina, ka Valsts domes Ētikas komisijas priekšsēdētājam Vladimiram Pehtinam slepeni pieder nekustamie īpašumi ASV – viņam nācās nolikt deputāta mandātu. Arī pats Navaļnijs ir pārliecināts, ka krimināllieta ir varas institūciju atriebība par viņa atmaskojumiem.
Par Kirovļes politisko kontekstu runājuši arī citi novērotāji, to skaitā arī bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Miljardieris un Putina konkurents pērnā gada prezidenta vēlēšanās Mihails Prohorovs spriedumu novērtēja kā triecienu «jebkuras sabiedrības pamatu pamata – mazā un vidējā biznesa – interesēm» un uzsvēra lietas politisko raksturu. Pazīstamais ekonomists, Maskavas Augstākās ekonomikas skolas vadītājs Jevgēnijs Jasins saka: «Kā es saprotu, cilvēkiem vienkārši tiek paziņots: ja mums vajadzēs, notiesāsim un ietupināsim jebkuru. Bīstieties un negaidiet, ka jums izdosies attaisnoties.» Populārais rakstnieks Boriss Akuņins paziņojis, ka Navaļnija notiesāšana ir pēdējais pierādījums, ka varas nomaiņa demokrātisku vēlēšanu ceļā Krievijā pašlaik vienkārši nav iespējama: «Kamēr vien pastāvēs Putina režīms, nekādu vēlēšanu nebūs.»
No otras puses, daudzi ir vienisprātis, ka notiesāšana tagad tikai veicinās Navaļnija popularitāti. Kārnegija fonda analītiķe Lilija Ševcova salīdzina viņu ar Nelsonu Mandelu, kas arī iepazinis tiesas un ilgstošu ieslodzījumu cietumā, taču vēlāk kļuva par Dienvid-āfrikas Republikas prezidentu. Ironiskā kārtā notiesājošais spriedums Navaļnijam tika pasludināts tieši Mandelas dzimšanas dienā.
Pirmais solis uz Kremli
Uz šā fona Navaļnija reģistrācija Maskavas mēra vēlēšanām ir radījusi jautājumus. Vispirms, tā diez vai kļūtu iespējama, ja nebūtu iejaucies galvenais pretendents uz mēra amatu – tagadējais pilsētas administrācijas vadītājs Sergejs Sobjaņins. Proti, saskaņā ar likumu kandidātam ir jāsaņem atbalsts no zināma skaita municipālo padomju deputātiem, un Sobjaņins oficiāli jau pašā kampaņas sākumā paziņoja, ka dod šādu norādījumu atbalstīt Navaļniju. Visticamāk, Sobjaņins tā rīkojās, lai piešķirtu leģitimitāti šīm vēlēšanām – gan aktivitāte būs lielāka, gan rezultāts politiski pārliecinošāks, ja pats uzvarēs sacensībā ar nopietnu opozicionāru.
Vairāki Navaļnija atbalstītāji rosināja atteikties no šādas sāncenša palīdzības. Sākās pat runas, ka pastāv kaut kāda Navaļnija vienošanās ar varas iestādēm. Savukārt Navaļniju atbalstošās partijas Parnas līderi, to skaitā Boriss Ņemcovs, nesaskatīja neko nosodāmu šādā situācijas attīstībā.
Neatkarīgais žurnālists Sergejs Parhomenko uzskata, ka pretrunīgo lēmumu cēlonis attiecībā uz Navaļniju ir dažādu varas grupu iekšējā cīkstēšanās. Viena grupa, nosacīti spēka struktūras, grib, lai Maskavas mēra vēlēšanas notiktu pēc ierastās shēmas, iedarbinot administratīvo mašinēriju. Otra, nosacīti liberāļi, vēlas vismaz godīgas konkurences šķietamību, jo Sergeja Sobjaņina izredzes uzvarēt nav apdraudētas. Pat neatkarīgās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Navaļnijs var cerēt uz 15%, augstākais 20% vēlētāju balsu. Tas ļauj pabeigt vēlēšanas vienā kārtā, kurā uzvarai galvenajam kandidātam pietiek iegūt 50% plus vienu balsi.
Šai versijai piekrīt arī laikraksta Novaja Gazeta komentētāja Jūlija Latiņina. Viņa tikai atgādina, cik cilvēku izgāja ielās Navaļnija atbalstam – tieši šī varenā akcija, viņasprāt, piespieda Kremli izšķirties par Navaļnija atbrīvošanu. Jāatceras, ka Navaļnijs tika atbrīvots pēc prokuratūras, t.i., apsūdzošās puses lūguma, un tas Krievijas tiesu praksē ir ārkārtējs gadījums. Pats Navaļnijs tiesas zālē pirms atbrīvošanas pat ironiski aicināja pārbaudīt prokurora personību – vai gadījumā opozīcija nav viņu samainījusi, jo tikai dažas dienas iepriekš prokurors bija pieprasījis Navaļnija apcietināšanu.
Kopš atbrīvošanas Navaļnijs atturējies no intervijām medijos, taču pirmdienas vakarā sniedza stundu garu tiešraides interviju Ksenijas Sobčakas sarunu šovā TV kanālā Doždj. Ģērbies debeszilā kreklā un kedās, Navaļnijs kareivīgi paziņoja, ka negaidītā atbrīvošana ir tikai un vienīgi protestētāju panākums. Viņa notiesāšana un apcietināšana esot bijusi iepriekš izlemta, tāpēc Kirovas izolatorā pat dažas kameras esot svaigi izremontētas, taču pēc tūkstošiem cilvēku iziešanas ielās Putins nolēmis izdarīt māņu manevru – neriskēt ar gados jaunajiem un neprognozējamajiem protestētājiem, kas ceturtdienas vakarā «varbūt varēja izklīst, bet varbūt nodedzināt domes ēku». Līdzīgi Putins darījis jau agrāk, atkāpjoties protesta uzbangojumu brīdī, bet pēc tam nežēlīgi atriebjoties pretiniekiem. Ja Navaļnija apelācija tiks noraidīta un viņš kā notiesātais tiks izslēgts no kandidātu saraksta, vēlēšanu štābs pārtapšot boikota štābā: «Ja mani izmetīs no saraksta, tās daudziem vairs nebūs īstas vēlēšanas.»
Navaļnijs vēlreiz apliecināja savas ambīcijas nākotnē kļūt par Valsts prezidentu – tad tikšot iesēdināts Putins un viņa elite, kas pašlaik apzogot tautu.
Taču jaunpieņemts likums noteic, ka notiesāšanas gadījumā Navaļnijs uz visiem laikiem būs zaudējis tiesības balotēties uz jebkuru vēlētu amatu. Pats Navaļnijs gan uzsver – tas esot Putina sistēmas likums, bet viņa mērķis ir sagraut visu šo korumpēto sistēmu, atjaunojot Krievijā tiesiskumu.
Tomēr, ja Navaļnijs piedalīsies 8.septembra vēlēšanās, bet nespēs iegūt pat 15% vēlētāju atbalstu, spriedums var izrādīties nevajadzīgs – varas struktūras var neuzskatīt viņu par nopietnu oponentu. Turklāt daļu savu atbalstītāju Navaļnijs var zaudēt jau pirms vēlēšanām, jo Maskavā daudzi viņu neuzskata par piemērotāko mēra kandidātu, jo advokātam un blogerim nav pārvaldes darba pieredzes. Daudzu maskaviešu skatījumā mēram nav jānodarbojas ar politiku, bet gan ar pilsētas saimniecību, transportu un citiem tehniskiem jautājumiem. Un ne visi Kremļa pretinieki ir gatavi atbalstīt Navaļniju kā politisku figūru. Tāpēc nule triumfējušā opozicionāra politiskā nākotne nav tikai Kremļa rokās vien.
No blogera par prezidentu?
Aleksejs Navaļnijs dzimis 1976.gadā
1998.gadā absolvējis Maskavas Tautu draudzības universitātes Juridisko fakultāti
Strādājis par juristu vairākās komercfirmās, bijis brokeru kantora N.N.Sekjuritiz un a/s Eiropas transporta sistēmas līdzīpašnieks
Politikā aktīvs kopš 2000.gada, kad iestājās partijā Jabloko. No 2004. līdz 2007.gadam vadījis partijas Maskavas reģiona biroju. 2007.gadā izslēgts par nacionālistiskiem izteikumiem. Kopā ar citiem nacionālistisku organizāciju aktīvistiem izveidoja sabiedrisku kustību Narod, kas drīz beidza pastāvēt
2010.gadā izveidoja pretkorupcijas sabiedrisko organizāciju RosPil
2011.gada 6.decembrī aizturēts par nesankcionēta mītiņa sarīkošanu, protestējot pret vēlēšanu masveida falsifikācijām. Piespriests 15 diennakšu administratīvais arests
2012.gada maijā atkal notiesāts uz 15 diennaktīm par nesankcionēta mītiņa organizēšanu pret jaunievēlēto prezidentu Putinu
2013.gada aprīlī intervijā televīzijas kanālam Doždj pavēstīja, ka nākotnē cīnīsies par Valsts prezidenta amatu
2013.gada jūnijā Krievijas republikāniskā partija – tautas brīvības partija Parnas – izvirzīja viņa kandidatūru Maskavas mēra vēlēšanās. 17.jūlijā oficiāli reģistrēts kā mēra kandidāts, bet 18.jūlijā notiesāts par valsts īpašuma piesavināšanos
