Cieš ne tikai politiskie konkurenti, bet arī privātie uzņēmēji un mediju neatkarība
Politiskās, ekonomiskās un mediju varas sakausējums – tā ir oligarha varas saķīmiķošanas formula.
Kopš slavenā rīkojuma nr.2 un 2011.gada Saeimas vēlēšanām Latvijas vecā kaluma oligarhi ir ja ne gluži sagrauti, tad katrā ziņā nostumti malā. Šķēle un Šlesers zaudējuši varas politisko elementu, Lemberga ietekmes mākslīgais mēslojums – «zaļie zemnieki» – vismaz uz laiku sakrauts opozīcijas noliktavā. Ar medijiem arī nav vairs kā senāk – nomainīta Latvijas televīzijas vadība, bet tradicionālo drukāto ruporu zaudējumi 2012.gadā bija pat lielāki nekā iepriekšējā gadā.
Taču ne daba, ne politika nemīl vakuumu. Partijas šajā laikā nav darījušas gandrīz neko, lai kļūtu par plašāku sabiedrības grupu pārstāvjiem, un arī nevalstiskās organizācijas nav spējušas šo tukšumu aizpildīt. Tā vietā aizvien skaidrāk iezīmējas jauni varas centri – pašvaldības, kuru kontrolētā naudas plūsma un ekonomiskā ietekme, politiskā vara un spēja ietekmēt sev svarīgos medijus ļauj runāt par oligarhijas jauno vilni, kas veļas pāri Latvijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.