Neapliekamais minimums nav un acīmredzot vēl ilgi nebūs pirmskrīzes līmenī
Jaunā gada uzrunā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) teica, ka «2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību».
Jau februārī šis solījums guva konkrētas aprises, kad finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) nāca klajā ar priekšlikumu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Cilvēkiem ar minimālo algu tas tiktu paaugstināts no pašreizējiem 45 latiem līdz pat 84 latiem, bet, augot ieņēmumiem, pakāpeniski samazinātos, un cilvēkiem ar algu virs 400 latiem paliktu tajā pašā 45 latu līmenī. Tiktu paaugstināta arī minimālā alga (no 200 līdz 225 latiem) un atvieglojumi par apgādājamām personām (no 80 līdz 98 latiem). Kā teica Vilks, «šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana».
Šie priekšlikumi risināja smagas Latvijas sabiedrības un ekonomikas problēmas. Nodokļu slogs uz cilvēkiem ar maziem ienākumiem Latvijā ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Ienākumu nevienlīdzība ir augstākā Eiropas Savienībā. Kopš krīzes beigām tā nevis samazinājusies, bet gan sākusi vēl augt. Visam tam par spīti, Vilka un Viņķeles priekšlikumam drīz vien uzradās politiski pretinieki. Reformu partija negribēja atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, kuru bija izcīnījusi iepriekšējā gadā, bet kas nāktu vislielākajā mērā par labu cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Uzņēmēju organizācijas, kuras publiski it kā atbalsta nevienlīdzības samazināšanas pasākumus, tagad krampjaini pieķērušās tam pašam RP priekšlikumam – gan jau uzņēmumu īpašnieki un vadītāji izrēķinājuši, kas viņiem personīgi ir izdevīgāks priekšlikums. Savukārt pašvaldības ir pret jebkuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, jo IIN ir to galvenais ienākumu avots.
Ilgu laiku oponentu aizvien agresīvākā pretestība neietekmēja FM viedokli, taču augusta sākumā notika pirmā piekāpšanās – ministrija piedāvāja iespēju nākamgad samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (bieži sauktu par sociālo nodokli). Tas būtu solis pretim gan Reformu partijai, kura dabūtu savu kopējās likmes samazinājumu, gan pašvaldībām, kuras nezaudētu ienākumus. Tomēr ministrija turpināja atbalstīt arī diferencētu neapliekamo minimumu, jo tas «sniegšot atbalstu arī iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem». Tomēr bija manāms, ka vēji jau pūš no citas puses – lai gan FM paziņojumos nevienlīdzības mazināšana vēl aizvien tika minēta, Vilka citātos argumenti par labu šādam solim jau bija pavisam citi: «FM piedāvātajā variantā uzņēmēji iegūs no tā, ka zemu algu grupā būtiski palielināsies atalgojumus, ko strādājošais varēs saņemt uz rokas. Savukārt ieguvums motivēs atgriezties darba tirgū tos darbspējīgos iedzīvotājus, kuri pašlaik dzīvo no pabalstiem.»
Taču spiediens neatlaidās, un šīs nedēļas sākumā koalīcija vienojās par darbaspēka nodokļu samazinājumu, kurā ļoti maz kas palicis no Vilka un Viņķeles sākotnējā priekšlikuma. Neapliekamais minimums tiks palielināts nevis par nozīmīgu summu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, bet gan pavisam nedaudz – no 45 līdz 53 latiem – pilnīgi visiem strādājošajiem. (Te būtu vērts pieminēt, ka 2009.gadā tas bija sasniedzis Ls 90, bet pēc tam konsolidācijas nolūkos samazināts līdz Ls 35. Ir skaidrs, ka šajā jomā krīze vēl ilgi netiks pārvarēta.) Kopējā sociālā nodokļa likme samazināsies par 1%, bet atvieglojums par apgādājamām personām pieaugs līdz 116 latiem. (Ir arī vairākas citas izmaiņas, kas tiek solītas 2015. un 2016.gadā, taču, tā kā pat pašreizējā koalīcija visai bieži groza savus plānus nodokļu jomā, šķiet diezgan bezjēdzīgi apcerēt izmaiņas, kuras varētu notikt pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gada oktobrī.)
Kā norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa, «iepriekšējā scenārijā izteikti ieguvēji bija mazo algu saņēmēji (..), no jaunā scenārija lielākie ieguvēji ir iedzīvotāji ar apgādājamiem un bruto ienākumiem Ls 400 un vairāk». Ne velti no finanšu ministra retorikas pazudusi gada sākumā pasludinātā valsts «lielākā prioritāte» – nevienlīdzības samazināšana – un vienošanās tiek pasniegta kā uzvara pavisam citā cīņā. «Saglabājot iepriekš doto solījumu samazināt darbaspēka nodokļu slogu un uzklausot valdības partneru viedokļus, diskusiju rezultātā esam nonākuši pie modeļa, lai iepriekš paredzētajam līdzvērtīgā apmērā samazinātu darbaspēka nodokļus. Patlaban vairākumā ES valstu nodokļu slogs tiek palielināts, kamēr Latvija ir teju vienīgā valsts, kas atbildīgi strādā pie nodokļu samazināšanas,» saka Vilks.
Patlaban ne tikai vairākumā, bet pilnīgi visās ES valstīs nevienlīdzība ir mazāka nekā Latvijā. Tiešām atbildīga nodokļu politika būtu vērsta uz sociālās plaisas pārvarēšanu un ēnu ekonomikas ierobežošanu. Gada sākumā daži Vienotības politiķi to it kā saprata, taču viņu skaļi pieteiktā iniciatīva beidzās bez vērā ņemama rezultāta. Ne arodbiedrības, ne kāda cita sabiedriska vai politiska organizācija nespēja efektīvi šo priekšlikumu atbalstīt. Izrādījās, ka valstī teikšana pieder tām amatpersonām un uzņēmējiem, kuriem vienalga, cik Latvijas sabiedrība būs nevienlīdzīga.
Komentārs 140 zīmēs
Pagastveču dziļā mietsakne. Pēc jūnija vēlēšanām divās trešdaļās pašvaldību palicis tas pats vecais vadītājs. Kad reiz iesējas, grūti viņus izravēt.
Jameklē cits ceļš uz debesīm. Kultūras pieminekļu inspekcija noraidījusi ieceri Doma baznīcas tornī ierīkot liftu.
Liek šķēršļus. Krievija ar tirdzniecības ierobežojumiem palielina spiedienu uz Ukrainu, lai novērstu tās tuvināšanos ES.