Žurnāla rubrika: Svarīgi

«Lielākā prioritāte»

Posted on augusts 21, 2013 by - Komentārs

Neapliekamais minimums nav un acīmredzot vēl ilgi nebūs pirmskrīzes līmenī

Jaunā gada uzrunā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) teica, ka «2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību».

Jau februārī šis solījums guva konkrētas aprises, kad finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) nāca klajā ar priekšlikumu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Cilvēkiem ar minimālo algu tas tiktu paaugstināts no pašreizējiem 45 latiem līdz pat 84 latiem, bet, augot ieņēmumiem, pakāpeniski samazinātos, un cilvēkiem ar algu virs 400 latiem paliktu tajā pašā 45 latu līmenī. Tiktu paaugstināta arī minimālā alga (no 200 līdz 225 latiem) un atvieglojumi par apgādājamām personām (no 80 līdz 98 latiem). Kā teica Vilks, «šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana». 

Šie priekšlikumi risināja smagas Latvijas sabiedrības un ekonomikas problēmas. Nodokļu slogs uz cilvēkiem ar maziem ienākumiem Latvijā ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā. Ienākumu nevienlīdzība ir augstākā Eiropas Savienībā. Kopš krīzes beigām tā nevis samazinājusies, bet gan sākusi vēl augt. Visam tam par spīti, Vilka un Viņķeles priekšlikumam drīz vien uzradās politiski pretinieki. Reformu partija negribēja atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, kuru bija izcīnījusi iepriekšējā gadā, bet kas nāktu vislielākajā mērā par labu cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Uzņēmēju organizācijas, kuras publiski it kā atbalsta nevienlīdzības samazināšanas pasākumus, tagad krampjaini pieķērušās tam pašam RP priekšlikumam – gan jau uzņēmumu īpašnieki un vadītāji izrēķinājuši, kas viņiem personīgi ir izdevīgāks priekšlikums. Savukārt pašvaldības ir pret jebkuru iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, jo IIN ir to galvenais ienākumu avots.

Ilgu laiku oponentu aizvien agresīvākā pretestība neietekmēja FM viedokli, taču augusta sākumā notika pirmā piekāpšanās – ministrija piedāvāja iespēju nākamgad samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (bieži sauktu par sociālo nodokli). Tas būtu solis pretim gan Reformu partijai, kura dabūtu savu kopējās likmes samazinājumu, gan pašvaldībām, kuras nezaudētu ienākumus. Tomēr ministrija turpināja atbalstīt arī diferencētu neapliekamo minimumu, jo tas «sniegšot atbalstu arī iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem». Tomēr bija manāms, ka vēji jau pūš no citas puses – lai gan FM paziņojumos nevienlīdzības mazināšana vēl aizvien tika minēta, Vilka citātos argumenti par labu šādam solim jau bija pavisam citi: «FM piedāvātajā variantā uzņēmēji iegūs no tā, ka zemu algu grupā būtiski palielināsies atalgojumus, ko strādājošais varēs saņemt uz rokas. Savukārt ieguvums motivēs atgriezties darba tirgū tos darbspējīgos iedzīvotājus, kuri pašlaik dzīvo no pabalstiem.»

Taču spiediens neatlaidās, un šīs nedēļas sākumā koalīcija vienojās par darbaspēka nodokļu samazinājumu, kurā ļoti maz kas palicis no Vilka un Viņķeles sākotnējā priekšlikuma. Neapliekamais minimums tiks palielināts nevis par nozīmīgu summu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, bet gan pavisam nedaudz – no 45 līdz 53 latiem – pilnīgi visiem strādājošajiem. (Te būtu vērts pieminēt, ka 2009.gadā tas bija sasniedzis Ls 90, bet pēc tam konsolidācijas nolūkos samazināts līdz Ls 35. Ir skaidrs, ka šajā jomā krīze vēl ilgi netiks pārvarēta.) Kopējā sociālā nodokļa likme samazināsies par 1%, bet atvieglojums par apgādājamām personām pieaugs līdz 116 latiem. (Ir arī vairākas citas izmaiņas, kas tiek solītas 2015. un 2016.gadā, taču, tā kā pat pašreizējā koalīcija visai bieži groza savus plānus nodokļu jomā, šķiet diezgan bezjēdzīgi apcerēt izmaiņas, kuras varētu notikt pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gada oktobrī.)

Kā norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa, «iepriekšējā scenārijā izteikti ieguvēji bija mazo algu saņēmēji (..), no jaunā scenārija lielākie ieguvēji ir iedzīvotāji ar apgādājamiem un bruto ienākumiem Ls 400 un vairāk». Ne velti no finanšu ministra retorikas pazudusi gada sākumā pasludinātā valsts «lielākā prioritāte» – nevienlīdzības samazināšana – un vienošanās tiek pasniegta kā uzvara pavisam citā cīņā. «Saglabājot iepriekš doto solījumu samazināt darbaspēka nodokļu slogu un uzklausot valdības partneru viedokļus, diskusiju rezultātā esam nonākuši pie modeļa, lai iepriekš paredzētajam līdzvērtīgā apmērā samazinātu darbaspēka nodokļus. Patlaban vairākumā ES valstu nodokļu slogs tiek palielināts, kamēr Latvija ir teju vienīgā valsts, kas atbildīgi strādā pie nodokļu samazināšanas,» saka Vilks.

Patlaban ne tikai vairākumā, bet pilnīgi visās ES valstīs nevienlīdzība ir mazāka nekā Latvijā. Tiešām atbildīga nodokļu politika būtu vērsta uz sociālās plaisas pārvarēšanu un ēnu ekonomikas ierobežošanu. Gada sākumā daži Vienotības politiķi to it kā saprata, taču viņu skaļi pieteiktā iniciatīva beidzās bez vērā ņemama rezultāta. Ne arodbiedrības, ne kāda cita sabiedriska vai politiska organizācija nespēja efektīvi šo priekšlikumu atbalstīt. Izrādījās, ka valstī teikšana pieder tām amatpersonām un uzņēmējiem, kuriem vienalga, cik Latvijas sabiedrība būs nevienlīdzīga.

Komentārs 140 zīmēs

Pagastveču dziļā mietsakne. Pēc jūnija vēlēšanām divās trešdaļās pašvaldību palicis tas pats vecais vadītājs. Kad reiz iesējas, grūti viņus izravēt.

Jameklē cits ceļš uz debesīm. Kultūras pieminekļu inspekcija noraidījusi ieceri Doma baznīcas tornī ierīkot liftu. 

Liek šķēršļus. Krievija ar tirdzniecības ierobežojumiem palielina spiedienu uz Ukrainu, lai novērstu tās tuvināšanos ES.

Ēģiptes strupceļš

Posted on augusts 21, 2013 by - Komentārs

Rietumiem jāprasa Ēģiptes valdībai nelietot militāru spēku pret opozīciju

Militāri apvērsumi nav līdzeklis demokrātijas atjaunošanai, un Ēģiptē līstošās asinis kārtējo reizi to apstiprina. Uzreiz pēc 3.jūlija, kad armija gāza vairākuma ēģiptiešu nemīlēto, taču pērn likumīgi ievēlēto prezidentu Muhamedu Mursi, vēl bija hipotētiskas cerības, ka ģenerāļi varētu izpildīt solījumu drīz sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču apvērsumam ir sava loģika, un pašlaik izvēle Ēģiptē arvien vairāk ir ne vairs starp demokrātiju un diktatūru, bet gan starp pilsoņu karu un diktatūru.

Raugoties no rietumvalstu galvaspilsētām, tā ir neiespējama izvēle, un diemžēl ne Eiropas Savienībai, ne ASV nav skaidras politikas turpmākai rīcībai. Ne Vašingtona, ne Brisele neuzdrošinājās 3.jūlijā notikušo nodēvēt par apvērsumu, jo tam būtu jāseko automātiskai ekonomiskās un militārās palīdzības apturēšanai Ēģiptei, kas gribot negribot būtu nostāšanās gāztās Musulmaņu brālības valdības jeb «islāmistu» pusē. Vardarbībai pieaugot, iespējas ietekmēt procesu pastāvīgi samazinājušās līdz ar cerībām uz visu konfliktā iesaistīto politisko dialogu.

Notikumi attīstījušies tik strauji, ka pašlaik kā no mītiski seniem laikiem izklausās armijas ieliktā pagaidu prezidenta Adlija Mansura tikai pirms pusotra mēneša piedāvātais grafiks «pārejas posmam» līdz vēlēšanām, kuras jaunā vara sarīkošot nākamā gada sākumā. Musulmaņu brālība šo plānu noraidīja – nevarot runāt par jebkādu demokrātisku pārejas procesu, kamēr šīs kustības līderi atrodas apcietinājumā, bet armija un policija šauj uz protestētājiem. 

Pēc tam vardarbība kļuva par ikdienu. Kopš pagājušās trešdienas vien sadursmēs starp drošības spēkiem un Mursi atbalstītājiem dzīvību zaudējuši vairāk nekā 1000 cilvēku. Armija nepārprotami izvēlējusies saasināt konfliktu ar islāmistiem, nevis meklēt izlīgumu. Pagaidu valdības premjerministrs Hazems al Beblavi ierosinājis likvidēt Musulmaņu brālību, ko varas pārstāvji tagad dēvē par teroristu atbalstītāju organizāciju. 

Ēģiptē izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas piešķir drošības spēkiem un armijai plašas pilnvaras. Ēģiptes pagaidu valdības ārlietu ministrs Nabils Fami pirmdien paziņoja, ka notiekošais ir «iekšējā lieta», kas neapdraudot starptautisko drošību, un viņa valsts ir «uz pareizā ceļa». Bet aizsardzības ministrs ģenerālis Abdulfatahs as Sisi pastāvīgi runā par «cīņu ar terorismu» un «kārtības un drošības atjaunošanu». 

Kā ļauni ironiska vēsts uz šāda fona ir tiesas pirmdien nospriestais, ka nav iemesla turpināt turēt apcietinājumā 2011.gada revolūcijā gāzto diktatoru Hosni Mubaraku. (Tas ir lēmums tikai vienā no četrām prāvām, kurās viņš tiek tiesāts, un Mubaraks arvien paliks apcietinājumā pārējās.) Lai cik juridiski korekts būtu vai nebūtu šāds lēmums (daudzi ēģiptieši uzskata tiesas par politizētām), tas var vēl paplašināt plaisu starp konfliktējošajām pusēm. Pret Mubaraka režīmu savulaik vienoti nostājās Ēģiptes islāmisti un sekulārie liberāļi, un viņa iespējamā atbrīvošana tagad gan vieniem, gan otriem varētu šķist diktatūras atgriešanos vēstoša zīme. (Jo īpaši tāpēc, ka armijas komandieris as Sisi bija militārās izlūkošanas priekšnieks Mubaraka režīma laikos.)

Rietumvalstīm diemžēl nav plašas izvēles ne mērķu, ne līdzekļu ziņā, lai ietekmētu Ēģiptē notiekošo. ASV ir piebremzējušas militāro palīdzību, ES var apturēt solīto piecu miljardu finanšu palīdzību. Taču ES jau pērn ierobežoja tiešo finanšu palīdzību valsts valdībai, un tās lielākā daļa pašlaik tiek nevalstiskām organizācijām. Bet Saūda Arābija pirmdien apsolīja kompensēt jebkādus zaudējumus Ēģiptei, ja rietumvalstis liegtu tai savu finanšu atbalstu. ES var ierobežot brīvās tirdzniecības un citus Ēģiptei labvēlīgus saimnieciskus izkārtojumus, tomēr ekonomiski ietekmēšanas rīki vairs nevar būtiski iespaidot valstī notiekošo sabiedrības konfliktējošo pušu kraso polarizēšanos. Eiropas galvaspilsētās nav vienprātības, vai stingri prasīt Ēģiptes valdībai demokrātisko principu ievērošanu, vai neitrāli nogaidīt, kamēr valdība ievieš «kārtību», lai saglabātu iespēju to ietekmēt nākotnē.  

Diemžēl pieprasīt Ēģiptes valdībai, lai tā atjauno demokrātiju valstī, nešķiet reāli un pašlaik varbūt pat būtu bīstami. Armija ir nepārprotami apņēmusies apkarot Musulmaņu brālību līdz galam un nepieļaut tās atgriešanos valsts politiskajā sistēmā. (Turklāt tagad to diezin vai vēlas arī daudzi demokrātiski noskaņotie sekulārie ēģiptieši, kuriem tas šķiet citāds, tomēr arī apdraudējums demokrātijai.) Demokrātiskas vēlēšanas pašlaik vienkārši nevar notikt, un, pat ja kādas vēlēšanas notiktu, zaudētāji noteikti nepieņemtu to iznākumu kā leģitīmu. 

Neviena no konfliktējošajām pusēm pašlaik nav gatava iesaistīties politiskā dialogā, lai sarunu ceļā meklētu kompromisa izkārtojumu, kas, protams, būtu labākais krīzes risinājums. Lielākais, ko pašlaik var prasīt ASV un ES, ir apturēt militāra spēka lietošanu pret opozīciju un ievērot vismaz minimumu tiesiskuma un cilvēktiesību normu valstī. 

Praksē tas nozīmētu prasīt pildīt apņemšanos saglabāt izsludināto ārkārtas stāvokli tikai mēnesi. Un turpināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas būtu pamats demokrātiska procesa atjaunošanai valstī, ja izdotos nepieļaut Ēģiptes kļūšanu par brutālu Tuvo Austrumu diktatūru. Taču tas prasīs gadus vai pat gadu desmitus.

Komentārs 140 zīmēs

Bijušās VID priekšnieces Jezdakovas iespējamā saistība ar nodokļu izkrāpšanas shēmām var šķist teju neticama. Taču ir arī tāds apsūdzētais Vaškevičs.

Kad jau noslaukts, tad lai izput? Zaharjina un Segala līdzšinējā rīcība rāda, ka viņi drīzāk ļaus Liepājas metalurgam bankrotēt, nekā atteiksies no savām akcijām.

Antropologa piezīmes. Bijušais ministrs Ķīlis skaidro, ka bija dzēris «alu ar draugiem», vīnu, arī zāles. Nu, un? Pie auto stūres nevajadzēja sēsties.

Ceļinieki

Posted on augusts 21, 2013 by - Redaktores sleja

 

Es gribu aizbraukt uz Peru, gribu aizbraukt uz Čīli, gribu aizbraukt uz Pakistānu, gribu uzkāpt tur, kur neviens nav kāpis… Tā saka Kārlis Bardelis, kurš savos 28 gados jau visur kur ir uzkāpis. Un arī kritis. Taču grib vēl. Tagad – ar skrituļslēpēm šķērsot visu Eiropu. Varbūt šis piedzīvojums kļūs par Ginesa rekordu. Viņš ir atstājis darbu, jo savu robežu pārbaudīšana šķiet svarīgāka, turklāt – «bagāts ir tas, kuram pietiek». Kārlis dodas prom, lai satiktu sevi.

Ilmārs Blumbergs dodas meklēt citādi. Viņš dodas tukšumā. Blumbergs savos 70 zina, ka viss vērtīgais rodas vienatnē un klusumā. «Nestāsti nevienam. Auklējies, nesteidzini. Nevedas, aizmirsti. Bet domā. Pastaigājies pa tukšumu un tici, ka būs mirklis, un pēkšņi, negaidot tu zināsi, vienkārši jau zināsi!»

Kārlim ir sava taisnība. Un Ilmāram sava. Es pārslēdzos no vienas uz nākamo, kā pa radio frekvencēm klejojot. Man patīk sava – vienīgā – ceļojuma laikā piestāt, lai ieklausītos citu stāstos. Un tad atkal celties (no dīvāna) un iet.

Dumpis KNAB

Posted on augusts 13, 2013 by - Analīze

«Gods pār varu», vēsta KNAB devīze, taču pašlaik birojā samilzušos konfliktus precīzāk raksturo teiciens «zobs pret zobu». Darbinieki apņēmušies pierādīt priekšnieka likumpārkāpumu

Konflikti KNAB vadībā pastāvējuši teju visu biroju vadītāju laikos, taču pēdējās nedēļās saspīlējums īpaši pieaug. Ziņas seko cita citai – KNAB Ētikas komisija lūdz premjerministru izvērtēt iespējamu interešu konfliktu priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīcībā, valdības vadītāja atvaļinājumā laikā finanšu ministrs atbild, ka problēmas nav, Streļčenoks atceļ nepakļāvīgo Ētikas komisiju, ierosina disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, premjers ar ģenerālprokuroru apspriedīs situāciju KNAB.

Visjaunākā informācija, kas neoficiāli nonākusi Ir rīcībā – nu jau atceltā KNAB Ētikas komisija otrdien atkārtoti vērsusies pie premjerministra, lūdzot pēc būtības izvērtēt interešu konfliktu Streļčenkona rīcībā, nodrošinot sev atvaļinājuma pabalstu izmaksu. Vēstulē iekļauta atsauce uz tiesas spriedumu, ar kuru līdzīgā situācijā konstatēts likumpārkāpums. Ja tādu konstatēs arī Streļčenoka darbībā, tas varētu būtiski ietekmēt viņa amatpersonas novērtējumu, kas būs jāveic šā gada nogalē.

Agrāk vada, tagad likvidē

Kad 2007.gada novembrī KNAB darbinieki savu punktuālo kolēģi, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku ievēlēja biroja Ētikas komisijā un pārējie četri šīs komisijas locekļi uzticēja viņam tās vadību, nevienam pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka pēc dažiem gadiem Streļčenoks pats, būdams jau KNAB šefs, vienkārši likvidēs šo koleģiāli izvēlēto komisiju. Šādi nerīkojās pat iepriekšējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, kura darbību atbilstību KNAB Ētikas kodeksam vēl Streļčenoka vadībā vētīja biroja Ētikas komisija.

Kopš pagājušās nedēļas komisijas sastāvs ar Streļčenoka rīkojumu ir likvidēts, faktiski izbeidzot komisijas darbību. Tas notiek laikā, kad Ētikas komisija vērtējusi Streļčenoka paša iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, nesen skatījusi viņa labās rokas – KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas iespējamos Ētikas kodeksa pārkāpumus, bet pirms tam – Streļčenoka lēmumu iecelt Jurču šajā amatā bez konkursa. Par šo lēmumu Streļčenoks bija izpelnījies Ētikas komisijas nosodījumu un rekomendāciju «turpmāk ievērot Biroja Ētikas kodeksa un kārtības nosacījumus, ieklausīties citu personu viedokļos un tos profesionāli izvērtēt,» liecina Ir rīcībā esošā informācija.

KNAB Ētikas komisija ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras uzdevums ir «objektīvi un vispusīgi izvērtēt KNAB amatpersonu un darbinieku ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu». Komisijas locekļus darbinieki paši no sava vidus ievēl uz trīs gadiem, bet pēc tam komisijas sastāvu ar rīkojumu apstiprina biroja priekšnieks. Pašreizējo Ētikas komisiju ievēlēja vēl Vilnīša laikā, tās pilnvaru termiņš būtu beidzies šā gada nogalē. Komisiju vada KNAB darbinieks no biroja «slepenās»  daļas, tāpēc viņa vārds nav publiskojams.

Nav skaidrs, kas līdz jaunas komisijas izveidei (kam jānotiek līdz gada beigām) vērtēs darbinieku rīcības atbilstību ētikas kodeksam. Turklāt Streļčenoks uzdevis izstrādāt jaunu Ētikas komisijas nolikumu, pagaidām nav skaidrs, kas tās darbībā mainīsies. Visbūtiskākais – līdz ar rīkojumu par komisijas atcelšanu Streļčenoks uzdevis arī pārņemt no Ētikas komisijas visus tās rīcībā esošos dokumentus. Tas nozīmē – arī informāciju, kas Ētikas komisijai tika nodota par viņa paša iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā. KNAB darbiniekiem tas raisījis bažas par iespējamām «raganu medībām» pret ziņotāju. Saskaņā ar Ir rīcībā esošo informāciju, šī biroja priekšnieka prasība joprojām nav izpildīta, lai pasargātu informācijas avotu no iespējamās izrēķināšanās, un par to informēts arī premjers.

Atklāti par situāciju birojā KNAB darbinieki ar savu vārdu atsakās runāt, jo par to draud jaunas disciplinārlietas, savukārt KNAB šefs otrdien līdz raksta nodošanai neatrada iespēju atbildēt uz Ir jautājumiem par situāciju birojā.

Baļķi acī neredz

Zobs pret zobu, acs pret aci – tā var raksturot pašreizējo gaisotni KNAB. Pēc tam, kad KNAB šefs «audzināšanas nolūkā» skrupulozi pieķērās vadošo KNAB darbinieku novērtējumam, dāsni dalot zemākā līmeņa atzīmes, viņa vietniece Juta Strīķe priekšnieka atvaļinājuma laikā jūlijā, vadot biroju, steidza situāciju «labot» – atjaunoja amatā kādu Streļčenoka atlaistu darbinieci, citai atcēla priekšnieka iepriekš piemēroto disciplinārsodu. Streļčenoks atgriezies no atvaļinājuma un otrdien ierosinājis jaunu disciplinārlietu – nu jau par Strīķes lēmumiem viņa prombūtnes laikā.

Konfliktā ierauta arī šobrīd jau likvidētā Ētikas komisija, kura skatījusi kāda anonīma ziņotāja nodoto informāciju par Streļčenoka iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.

Likums nosaka – amatpersona nevar pieņemt lēmumus par piemaksu piešķiršanu sev. Lai tās saņemtu, jābūt augstākstāvošas amatpersonas rīkojumam. Streļčenoka gadījumā par piemaksām būtu jālemj premjeram, bet anonīmais ziņotājs izpētījis, ka šādu rīkojumu nav un tātad KNAB priekšnieks saņēmis piemaksas pretēji likuma prasībām. Kaut gan konceptuāli iebildumi pret šādu pabalstu izmaksu premjeram nebūtu bijuši, formāli tā ir interešu konflikta situācija.

Atbilstoši likumam, amatpersonai par šādu pārkāpumu draud administratīvais sods. Izrādās, arī pats Streļčenoks 2007.gadā, būdams KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas darbinieks, līdzīgā situācijā ir šādu sodu piemērojis un tiesa to vēlāk atstājusi spēkā. Proti, Streļčenoks rosinājis piemērot administratīvo sodu Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras vadītājam Valdim Pavliņam, jo viņš bija izdevis rīkojumu par piemaksām sev, kaut šis lēmums bijis augstākstāvošas amatpersonas – ministra ziņā. Pamatojot lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā, Streļčenoks toreiz norādījis, ka sods par šādu pārkāpumu Pavliņam pienākas, «lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses».

Kā liecina Ir rīcībā esošā informācija, šie argumenti norādīti nu jau likvidētās KNAB Ētikas komisijas vēstulē premjeram, lūdzot pēc būtības izvērtēt aizdomas par likuma pārkāpumu Streļčenoka rīcībā un nododot šo lietu «kompetentām valsts institūcijām izskatīšanai.»

KNAB darbinieki ir apņēmušies pierādīt, ka biroja priekšnieks bijis interešu konflikta situācijā. Sekas šādam konstatējumam var būt tālejošas, ieskaitot jautājumu par KNAB priekšnieka atbilstību amatam.

Radars pasaulē

Posted on augusts 13, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Šāgada sākumā vislielākais patvēruma lūgumu skaits ES saņemts no Krievijas pilsoņiem, ziņo Eurostat. No janvāra līdz martam patvērumu lūguši 8435 krievi, no tiem puse vecumā līdz 18 gadiem, kā arī 8395 personas no Sīrijas. Vislielāko patvēruma lūgumu skaitu saņēmusi Zviedrija – 9720. Visaugstākais noraidīto patvērumu īpatsvars ir Francijā – 84%.

Dažādās ES dalībvalstīs mobilo telefonsarunu tarifi atšķiras pat astoņas reizes, atzinusi Eiropas Komisijas (EK) digitālo lietu komisāre Nēlija Krusa. Atšķirība starp lētāko un dārgāko valsti – Lietuvu un Nīderlandi -, pēc 2011.gada datiem, sasniedz 774%, proti, Lietuvā par vienu sarunas minūti bija jāmaksā vidēji 1,9 eiro centi (1,3 santīmi), turpretim Nīderlandē – 14,7 centi (10,3 santīmi). Septembrī EK gatavojas prezentēt jaunu likumdošanas iniciatīvu, jo citās preču vai pakalpojumu grupās tādas cenu atšķirības nav vērojamas.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paudis cerību, ka Telavivas nesenie paziņojumi par jaunu ebreju kolonistu mājokļu būvniecību okupētajās palestīniešu teritorijās neizjauks Izraēlas un palestīniešu miera sarunas. Izraēlas valdība apstiprinājusi vairāk nekā 1000 jaunu mājokļu celtniecību kolonistu apmetnēs Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē.

Pārtikas cenas pasaulē šāgada jūlijā samazinājušās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Tas galvenokārt skaidrojams ar graudu, sojas un palmu eļļas cenu kritumu, paziņojusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Savukārt piena produktu cenas iepriekšējā mēnesī sarukušas par 1,1%, bet gaļas cenas saglabājušās nemainīgas.

ASV prezidents Baraks Obama izlēmis atcelt Maskavā paredzēto tikšanos ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Baltais nams šo lēmumu skaidro ar progresa trūkumu attiecībās un vilšanos par Krievijas nostāju Snoudena lietā. Maskava paziņojusi, ka ir vīlusies par tikšanās atcelšanu, bet saprot, ka tas saistīts ar Krievijas lēmumu piešķirt patvērumu bijušajam ASV izlūkdienestu darbiniekam Edvardam Snoudenam. Bija plānots, ka Obama tiksies ar Putinu septembrī Maskavā pēc G-20 samita. Novērotāji vērtē, ka ASV un Krievijas attiecības sasniegušas vienu no zemākajiem punktiem kopš aukstā kara beigām.

Jemenas varas iestādes izjaukušas starptautiskās teroristu organizācijas Al-Qaeda plānu uzspridzināt cauruļvadus un sagrābt kontroli valsts lielākajās ostās. Savukārt Al-Qaeda atzars Irākā uzņēmies atbildību par sestdien pieredzētajiem asiņainajiem uzbrukumiem, kas izdzēsa 74 cilvēku dzīvības, sprāgstot automašīnās ievietotām bumbām. ANO Drošības padomē iesniegtā ziņojumā secināts, ka Al-Qaeda joprojām uzskatāma par draudu.

Ķīnā konstatēts pirmais gadījums, kurā jaunais putnu gripas paveids izplatījies no cilvēka uz cilvēku. Žurnālā The British Medical Journal publicēta informācija, ka ar putnu gripu inficējusies kāda 32 gadus veca sieviete, kura kopusi savu sasirgušo tēvu. Abi inficētie miruši. Līdz šim nebija pierādījumu, ka kāds cilvēks būtu inficējies ar putnu gripas paveidu H7N9 no cita cilvēka, nenonākot tiešā kontaktā ar putniem. Eksperti uzsver – tas vēl nenozīmējot, ka vīruss ieguvis spēju izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Vakcīnas pret H7N9 nav.

Lielbritānijas valdība brīdinājusi skolotājus, ārstus un lidostu darbiniekus, ka vasaras brīvdienu laikā strauji pieaudzis pusaudžu piespiedu laulību skaits. Vasarā īpaši bieži jauniešus, galvenokārt meitenes, ģimenes ved «brīvdienās» uz ārvalstīm, taču ceļojumu patiesais nolūks izrādās piespiedu laulības. Britu policijas piespiedu laulību nodaļa pērn izmeklējusi aptuveni pusotru tūkstoti šādu lietu. Trešdaļā gadījumu bija iesaistīti bērni, kas jaunāki par 17 gadiem. Gandrīz puse vesti uz Pakistānu.

Radars Latvijā

Posted on augusts 13, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Tuvākajos gados trešajā riska kapitāla fondu programmā aptuveni 50 uzņēmumos ar izaugsmes potenciālu tiks ieguldīts ap 50 miljoniem eiro (35 miljoni latu), paziņojusi Latvijas Garantiju aģentūra. 30 miljoni eiro būs pieejami no ES struktūrfondiem, aptuveni 20 miljoni eiro būs privātais līdzfinansējums.

Pagaidām nav skaidrības, kurp, taču ugunsgrēkā cietušajā Rīgas pilī izmitinātie muzeji tiks pārvietoti uz pagaidu telpām, vienojušies muzeju, Kultūras ministrijas un Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji. Pēdējiem uzdots aprēķināt, cik Nacionālā vēstures muzeja, Mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu pārvietošana varētu maksāt. Būvsabiedrība SBRE ziņo, ka pils ugunsgrēkā cietušajās daļās visi pagaidu jumti ir izbūvēti, pārklāti un tiek nostiprināti.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atcēlusi Jūrmalas domes apstiprināto ieceri būvēt pareizticīgo baznīcu Dzintaros. Projekts bijis nepilnīgs, tajā nav ņemta vērā Jūrmalas kultūrvēsturiskā vide, atzina eksperti. Baznīcu bija iecerēts būvēt Jomas ielas galā Turaidas ielā 11, kur tāda bijusi agrāk, bet padomju laikā nojaukta. Jaunās baznīcas tornis sasniegtu 38 metrus, kas trīskārt pārsniedz šajā teritorijā atļauto ēku augstumu – 12 metri. Inspekcija aicina projekta autorus pārskatīt arhitektūras ideju.

Prokuratūra šonedēļ atsāktajā Ventspils mēra Aivara Lemberga prāvas izskatīšanā iesniedza tiesā jaunus pierādījumus – Kopenhāgenas viesnīcā 2005.gada jūnijā notikušu sarunu ierakstus, kas atklāj gan Lemberga ietekmi Aigara Kalvīša valdībā, gan viņa ģimenes īpašumtiesības Ventspils uzņēmumos, kompānijās Latvijā, kā arī ārvalstīs reģistrētos uzņēmumos. Ierakstus tiesiskās palīdzības ietvaros prokuratūra ieguvusi no Dānijas operatīvās darbības iestādes, to autentiskums apstiprināts ekspertīzē.

Bezdarbs Latvijā samazinājies piekto mēnesi pēc kārtas, jūlija beigās sasniedzot 9,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Lielākais bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā – 19,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, savukārt mazākais ir Rīgas reģionā – 6,2%. Pirms mēneša bezdarba līmenis valstī bija 9,6%.

Pēdējo gadu lielākais vecāku pabalsts – 11 780 latu mēnesī – piešķirts 2011.gadā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Nākamgad Latvijā iecerēts atjaunot sociālo iemaksu griestus, ierobežojot lielo pabalstu un pensiju apmēru. Iemaksu griesti 2014.gadā varētu būt 32 000 latu gadā jeb 2667 lati mēnesī. 2008.gadā, kad pastāvēja iemaksu griesti, lielākais vecāku pabalsta apmērs bija 1726 lati mēnesī, bet 2012.gadā, kad griesti nepastāvēja, tomēr bija noteikts pabalsta ierobežojums, lielākais izmaksātais vecāku pabalsts bija 2600 latu mēnesī.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma deputātam Nikolajam Kabanovam (SC) piespriest visbargāko iespējamo sodu saistībā ar viņa pausto viedokli pēc XXV vispārējiem latviešu dziesmu un XV deju svētkiem. Sods paredz izteikt deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Šā Saeimas sasaukuma laikā Kabanovs par deputāta ētikas pārkāpumiem līdzīgi stingri sodīts jau divas reizes.

Latvijas automobiļu tirgus šāgada otrajā ceturksnī uz lietotu automobiļu importa rēķina piedzīvojis ievērojamu kāpumu. Salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, darījumu skaits ar automobiļiem pieaudzis par 2800 jeb 22,4%. Kopumā otrajā ceturksnī pārdots 15 400 auto.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis ATP rangā pakāpies par četrām vietām un nu ieņem 34.pozīciju. Gulbja kontā pašlaik ir 1206 ranga punkti. Kāpums noticis, pateicoties Gulbja sensacionālajai uzvarai pār Endiju Mareju, pasaules otro raketi, Vimbldonas un olimpisko čempionu, Monreālas Masters 1000 sērijas jeb turnīra Rogers Cup astotdaļfinālā. Viņš ieguvis 180 reitinga punktus, ceturtdaļfinālā piekāpjoties ar 11.numuru izliktajam Kanādas sportistam Milošam Raoničam.

Joprojām ceļā

Posted on augusts 13, 2013 by - Redaktores sleja

 

Tieši pirms 70 gadiem kādā Pārdaugavas namā sanāca pēdējās demokrātiski ievēlētās Saeimas partiju pārstāvji. Tālaika elite. Viņiem bija mērķis – panākt, lai okupācijas varu plosītā Latvija pēc kara kļūst brīva un tiesiska valsts, nevis lielvaru laupījums.

Pretošanās kustības līdera Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome šo mērķi gan nespēja īstenot. Apstākļi izrādījās spēcīgāki. Pretošanās aktīvistu dzīves tika izpostītas, daudzi emigrēja, citi gāja bojā. Taču mērķis izdzīvoja. Pagāja nepilns pusgadsimts, un Latvija atdzima.

Tagad esam neatkarīgajā valstī aizvadījuši nepilnu ceturtdaļgadsimtu. Saeima strādā, un kara nav, tomēr ik pa laikam dažādos namos slepeni sanāk «elites» pārstāvji, lai apspriestu savus mērķus. Viņreiz zoodārzā, citkārt viesnīcas Rīdzene luksā, bet bieži pietiek vienkārši sazvanīties.

Nule prokuratūra cēlusi gaismā kārtējo šādu «pikniku» Kopenhāgenas viesnīcā D’Angleterre, kur Lembergs ar svītu esot spriedis par miljonu pārvaldīšanas shēmām. Tagad ironiski skan viesnīcas reklāmas sauklis: ja sienas spētu runāt, tās vēstītu par kaislīgu mīlu, grezniem banketiem un neatkārtojamu diženumu.

Sienas ir sākušas runāt, bet no diženuma ne vēsts. Tā vietā dveš «es, es, es», «mana ģimene» un «faktiskie beneficiāri». Pārsteiguma jau nav, tikai visas šīs slepenās sarunas uzskatāmi atklāj, kāpēc Latvijā arī bez kara un okupācijas tik daudzas dzīves tiek izpostītas un cilvēki emigrē. Tiesiska valsts, kas nav lielvarnieku laupījums, ir joprojām nesasniegts mērķis.

Karstums vairo vardarbību?

Posted on augusts 13, 2013 by - Pasaulē

Zinātnieku grupa publicējusi pētījumu, kurā apgalvots, ka globālā sasilšana palielina militāru konfliktu iespējamību. Citi pētnieki šo likumsakarību ir nekavējoties apšaubījuši. Tagad strīds ir iekarsis tāpat kā šī vasara

Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka klimata izmaiņas būtiski ietekmēs apkārtējo vidi un arī iedzīvotāju ikdienu. Sekojot šai loģikai, var arī secināt: sarūkot resursiem, palielināsies vardarbīgu konfliktu iespējamība. Pirmajā acu uzmetienā šāds apgalvojums liekas muļķīgs. Un tomēr jau vismaz 20 gadus zinātnieki diskutē, vai globālā sasilšana tik tiešām var palielināt vardarbību. Vairāki līdzšinējie pētījumi gan nav devuši skaidru atbildi. Daļa pētnieku uzskata, ka klimata izmaiņas tiešām apdraud mieru, citi to sauc par aplamu hipotēzi. Vēl vairāk – ir arī tādi, kas uzskata, ka sasilšana jaunu karu iespējamību tieši samazinās.

Tāpēc nebija ilgi jāgaida, kad pēc jauna pētījuma publicēšanas respektablajā žurnālā Science zinātnieku sabiedrība sāka viļņoties. Solomona Hsjana vadītā pētnieku komanda no Kalifornijas Universitātes Bērklijā izanalizēja 60 citus pētījumus un nonāca pie secinājuma: globālā sasilšana nenoliedzami palielina vardarbīgu konfliktu draudus. Ja vidējā gaisa temperatūra, kā tiek prognozēts, līdz 2050.gadam palielināsies par 2-4 grādiem pēc Celsija, bruņotu konfliktu iespējamība dažos pasaules reģionos pieaugs pat par 50%. Taču kopumā vardarbības saasināšanos jutīs ikviens planētas nostūris. Savu teoriju viņi papildina ar dažiem piemēriem: negaidīti krass vardarbības pieaugums ģimenēs Indijā un Austrālijā, biežākas slepkavības ASV un Tanzānijā, etniski grautiņi Eiropā un Dienvidāzijā, konflikti par zemi Brazīlijā, policijas vardarbība Nīderlandē. Pētījuma autori uzsver, ka šis ir lielākais darbs šajā jomā līdz šim, jo neviens pie tik apjomīgas analīzes vēl nebija ķēries.

Nāvējoši karstuma viļņi

«Karstāks laiks mudina mūs slepkavot citam citu,» šādu dīvainu virsrakstu, ziņojot par pētījumu, izvēlējās nopietnais amerikāņu žurnāls The Atlantic. Piezemētāk rīkojās britu BBC: «Vardarbības palielināšanās tiek saistīta ar klimata izmaiņām.»

Tomēr ir kāda liela problēma. Citi eksperti bez kavēšanās ir metušies kritizēt pētījumu, pārmetot Hsjanam un viņa kolēģiem apšaubāmu statistikas metožu izmantošanu, tendenciozu datu atlasi un līdz ar to muļķīgu apgalvojumu publiskošanu.

Viens no kritiķiem ir profesors Jirgens Šefrans no Hamburgas Universitātes, kas specializējas klimata izmaiņu un vardarbības jautājumos. Viņš pētījumu par šo tēmu publicēja 2012.gadā – viņa komanda analizēja 27 citu pētījumu datus un atklāja, ka «16 no tiem norāda uz globālās sasilšanas ietekmi uz vardarbības palielināšanos», skaidro Šefrans. Tomēr pārējo 11 pētījumu dati mudināja domāt par gluži pretējo. «Hsjans izvēlējies neņemt vērā astoņus no šiem 11 pētījumiem. Ja datubāze tiek šķirota šādā veidā, tad iznākumu nevar uzskatīt par vispusīgu.»

«Satraucoši»

Kritiķiem vietu atvēlējis arī žurnāls Science. Oslo strādājošais Halvards Buhaugs norāda, ka Hsjans izvēlējies tikai tādus datus, kas norāda uz visspēcīgāko efektu. «Šāda pieeja ir satraucoša.» Nopēlumam pievienojas arī Johems Marocke, kas vada Maksa Planka Meteoroloģijas institūtu Hamburgā. Viņš pamanījis, ka Hsjana komanda izvēlējusies ignorēt alternatīvus vardarbības palielināšanās izskaidrojumus, «visu uzsvaru liekot tikai uz klimatu». Tāpēc kopumā viņš ir ļoti «skeptisks par pētījuma rezultātu vērtību».

«Otra liela kļūda ir tā, ka Hsjans putro klimatu un laika apstākļus,» saka ekonomikas profesors Ričards Tols no Saseksas Universitātes Lielbritānijā. Tik tiešām ir novērots, ka negaidīti karstuma viļņi cilvēkus padara agresīvākus. Tomēr tās ir tikai specifisku meteoroloģisku parādību sekas. Turpretī klimata izmaiņas tiek mērītas desmitgažu amplitūdā, tātad krietni lielākā laika periodā. Hsjans izvēlējies fokusēties tikai uz īslaicīgām meteoroloģiskām kataklizmām. «Līdz ar to viņa prognozes par klimata izmaiņu ietekmi uz sabiedrību nākotnē nevar īsti ņemt par pilnu.»

Savukārt vācu sociologs Niko Štērs par pētījuma autoru «lielāko kļūdu» uzskata to, ka viņi pārāk zemu ir novērtējuši cilvēku inovācijas un spēju pieskaņoties lielām pārmaiņām, šajā gadījumā – klimatam.

Autori nepadodas

Pilnīgi iespējams, ka nākotnes sabiedrības tiešām daudz prasmīgāk spēs tikt galā ar vides pārmaiņām, tajā pašā laikā ir «liela iedomība uzskatīt, ka šoreiz viss notiks citādi», paziņojumā presei nepadodas un no saviem apgalvojumiem neatkāpjas skandalozā pētījuma autori. Viņi noraida apgalvojumu, ka nespēj atšķirt klimatu no laika apstākļiem. Proti, viņu analīze esot pierādījusi, ka konflikta situāciju biežumu izraisa gan īsas, gan arī ilglaicīgākas temperatūras izmaiņas. Tāpat viņi noraida pārmetumu par datu šķirošanu, izvēloties tikai tos, kas vislabāk nostiprina viņu teoriju.

Tomēr citi eksperti šo aizstāvēšanos aizvien uzskata par nepārliecinošu. Pētnieki «salīdzina ābolus ar skrituļslidošanu», savā blogā sarkastiski ironizē statistikas profesors Viljams Brigs no Kornela Universitātes ASV. «Pagājušās otrdienas dati ir pasniegti kopā ar skaitļiem no 8000.gada pirms mūsu ēras. Kopā tas veido iespaidīgas grafiskas līknes un vienu sulīgu apgalvojumu, ka tveicīgs un karsts laiks ir ļoti slikts jūsu psihei. Tad laikam tāpēc cilvēki no [ASV ziemeļu štata] Mičiganas pārceļas uz dzīvi [dienvidu štatā] Dienvidkarolīnā – lai būtu klāt tur, kur notiek īstā rosība un pievienotos bandām.» Viņa galīgais secinājums par Hsjana darbu: «Pilnīgs un absolūts absurds.»

Pārmetumi birst arī žurnāla Science dārziņā. «Šoreiz nenostrādāja tipiskais zinātnisku rakstu publicēšanas mehānisms, kad pētījumu vispirms caurskata konkrētās nozares kolēģi,» secina Hanss fon Štorhs no Krasta izpētes centra Gēstahtē Vācijā. «Parasti tiek izvēlēti kritiski izvērtētāji, kas šajā gadījumā acīmredzami nav noticis.»

Žurnāla preses sekretāre norāda, ka strīdos nesaskata neko sliktu. «Zinātne ir process, kas pats sevi koriģē. Pētnieki publicē savus darbus zinātniskajos izdevumos, lai citi tos varētu vētīt, slavēt, kritizēt vai labot. Tikai tādā veidā zinātne var virzīties uz priekšu.»