Vairāk nekā 20 tiesvedību desmitiem miljonu vērtībā draud paralizēt nacionālo lidsabiedrību airBaltic. Tās vadītājs Bertolts Fliks, ko padzina valdība, pāris gadus nav rādījies Latvijā, taču Andra Grūtupa advokātu biroja smagsvari viņa vārdā cīnās pret valsti tiesās. Līdz šim nepubliskotās aizkulišu sarunās iesaistījies arī no varas olimpa atbīdītais oligarhs Andris Šķēle. Vai nodokļu maksātājiem atkal būs jāatver maki – šoreiz lai glābtu nevis airBaltic, bet tos, kas uz aviokompānijas rēķina nejūtas pietiekami nopelnījuši?
Veļas virve šķērsām pāri pagalmam savieno šķūnīti un ābeli, kas vecuma ziņā varētu mēroties ar pašu Auces ielas 1.numura ēku. Necilais divstāvu nams ārēji neatšķiras no citām daudzdzīvokļu mājām klusajā Pārdaugavā un nekas neliecina, ka šeit mīt nacionālā aviobiznesa likteņa lēmēji. Kāruma piena pakā pie kāda loga ierīkota barotava putniem, vēl viena piekārta mājas pagalmā. Zvirbuļi arī ir vienīgās dzīvās radības, ko apmeklējuma laikā sastopu – ieeju mājā slēdz pamatīgas dzelzs durvis, tāpēc līdz 4.dzīvoklim netieku.
Tieši šajā dzīvoklī ir reģistrēta firma Sevra, kura labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā kļūs par īpašnieci aptuveni 46% kapitāldaļu nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Tas nav nekāds joks – lieta par labu Sevrai ir izspriesta jau divās tiesu instancēs un atlicis pēdējais raunds Augstākajā tiesā, taču tā būs tikai kasācijas instance, kad tiesa vairs neskata lietu pēc būtības, bet pārbauda vienīgi procesuālo noteikumu ievērošanu. Sēdes datums vēl nav noteikts.
Cīņa šajā tiesvedībā rit par airBaltic obligācijām, kas tika emitētas 2010.gada aprīlī. Toreizējā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolda Flika plāns bija par 30 miljoniem palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, kurš nesasniedz pat pusmiljonu latu. Latvijas valsts kā vairākuma akcionārs piekrita attīstībai. Saglabājot līdzšinējās īpašnieku proporcijas, valsts ieguldīja obligācijās 15,8 miljonus latu, bet Flika pārstāvētajam mazākuma akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) pienācās obligācijas 14,19 miljonu vērtībā.
Saskaņā ar emisijas noteikumiem šīs obligācijas tiks pārvērstas airBaltic akcijās 2015.gada 1.jūlijā. Tātad BAS pienākošos obligāciju īpašnieks pēc pusotra gada kontrolēs aptuveni 46% visu airBaltic akciju. Un pašlaik izskatās, ka tā var būt Pārdaugavas dzīvoklī reģistrētā firma.
Kā tas ir iespējams? Aiz sapiņķerētajiem darījumiem vīd Andra Šķēles vārds, kas saistībā ar airBaltic uzpeldēja jau 2011.gada vasarā – toreiz valdība apturēja Flika mēģinājumu pārņemt kontroli lidsabiedrībā un no vairākiem avotiem Ir uzzināja, ka sarunās par aviokompānijas nākotni personīgi iesaistīts Šķēle.
Kā noskaidrojies šī raksta tapšanas gaitā, Šķēle arī tagad ir iesaistīts sarunu procesā par airBaltic tālāko likteni un līdz ar Fliku cenšas panākt valsts piekāpšanos karā, kurš par ietekmi nacionālajā lidsabiedrībā nav rimis joprojām.
Kaut gan valsts jau 2011.gada nogalē pārņēma 99,8% lidsabiedrības akciju un atguva kontroli uzņēmumā – atbrīvojās gan no Flika kā airBaltic vadītāja, gan arī pēc Krājbankas kraha izpirka bankā ieķīlātās mazākumakcionāra BAS akcijas, tomēr šis stāsts ne tuvu vēl nav pie laimīgām beigām.
Kamēr airBaltic pamazām atgūst veselību un pēc agrāko gadu lielajiem zaudējumiem šāgada deviņos mēnešos spējis strādāt ar peļņu, kompānijas parādu nasta joprojām sasniedz 100 miljonus latu. Aptuveni puse parādu ir saistīta ar maksātnespējīgo Krājbanku, un tās administrators KPMG plāno nākampirmdien, 4.novembrī šīs saistības pārdot. Kā rokās tās nonāks un kādus draudus nākotnē var radīt, šobrīd nav zināms. Taču problēmu ir gana jau bez tā – cīņa par airBaltic kontroli tagad notiek tiesas zālēs, jo saistībā ar lidsabiedrību vai tās īpašnieku interesēm procesā ir vairāk nekā 20 tiesvedības un paralēli rit arī kriminālprocess saistībā ar Flika darbību airBaltic vadībā (KNAB šonedēļ lūdza prokuratūru sākt viņa kriminālvajāšanu). Šajos procesos pārādās dažādas dīvainas sakritības, kas ir nelabvēlīgas airBaltic un vedina domāt par meistarīgi sashēmotu juridisku tīklu, no kura valstij būs ļoti grūti izkļūt kā uzvarētājai.
Aviatori no Valkas
Viens no lielākajiem riskiem saistīts ar jau pieminētajām airBaltic obligācijām 14,19 miljonu vērtībā, kas piederēja Flika kontrolētajam BAS. Lai gan obligāciju emisijas līgums liedza tās ieķīlāt vai jebkā nodot trešajām personām, BAS obligācijas tomēr tika ieķīlātas Norvik bankā, vēlāk nonāca firmas Veriko un pēc tam Sevra īpašumā. Tā kā viens no lielākajiem BAS kreditoriem ir Krājbanka, pēc bankas kraha tās administrators KPMG tiesājas par šīm BAS obligācijām, taču ir jau zaudējis gan Rīgas apgabaltiesā, gan apelācijas instancē Augstākajā tiesā. KPMG pārstāvji atzīst, ka pašiem trūkst informācijas par šo darījumu detaļām, jo no visas Flika lietvedības BAS pāri palikušas tikai piecas mapes, daudzi dokumenti izkūpējuši.
Obligāciju pārdošana atgādina rūpīgi iestudētu leļļu teātri, kurā patiesie organizētāji slēpjas aizkulisēs. Jaunie obligāciju īpašnieki nepalīdz ieviest skaidrību. Ar firmas Sevra vienīgo īpašnieku un valdes locekli Māri Zvidru sazināties neizdodas. Sevra pamatkapitāls ir tikai 2000 latu, toties tā ir pamanījusies pērn visu savu mantu ieķīlāt firmā Tālavas investīcijas – prasījuma summa sasniedz 17 miljonus latu. Šī firma pieder valcēnietim Normundam Nebojam. Viņa vārds atrodams divos savulaik ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera biznesa interesēm saistītos uzņēmumos. Sazvanīts, Nebojs atsakās runāt par airBaltic obligācijām: «Es komentārus šajā jautājumā nesniedzu. Paldies, uz redzēšanos».
Savukārt iepriekšējā obligāciju īpašnieka SIA Veriko vienīgais valdes loceklis ir kāds cits valcēnietis – vietējās pašvaldības deputāts Aivars Sjademe. Agrāk šī firma piederēja gan viņam, gan brālim, advokātam Raivo Sjademe, bet tagad īstie īpašnieki ir paslēpušies aiz Luksemburgā reģistrētas firmas Aerienne Services group S.A.
Kā Sjademe ticis pie airBaltic obligācijām, viņš nestāsta. Taču portāls Delfi pērn, atsaucoties uz tā rīcībā esošiem firmas Veriko kontu izrakstiem Norvik bankā, ziņoja – 2012.gada janvārī Veriko ir saņēmis 74 000 eiro aizdevumu no Šķēles ģimenei pastarpināti piederošās firmas Inpo 13, kas palīdzējis veikt norēķinus ar banku. Pats Aivars Sjademe gan noliedz, ka pārstāvētu Šķēles intereses: «Kādas muļķības?! Kurš jums to sastāstījis?» viņš saka telefonsarunā. Viņa brālis Raivo uz jautājumiem neatbild.
Šķietami sarežģītā airBaltic obligāciju ceļošana patiesībā notikusi šaurā lokā. Publiski izsekojamos datos atkārtojas vieni un tie paši vārdi, pēdas ved advokātu biroja Sjademe un Saulietis virzienā. Biroju vada jau pieminētais advokāts, vienlaikus arī maksātnespējas administrators un šķīrējtiesnesis Raivo Sjademe, kurš praktizē kopā ar kolēģi Aldi Saulieti. Sakritību ir daudz – dzīvoklis, kurā reģistrēta pašreizējā airBaltic obligāciju īpašniece Sevra, pieder Saulietim. Zvanot uz firmas telefona numuru, var sazvanīt abu advokātu biroju. Sazināties ar Saulieti gan neizdodas.
Zīmīgi, ka šie paši ļaudis ir iesaistīti ne tikai cīņā par obligācijām, bet vēl citos tiesvedības procesos, kas ietekmē airBaltic. Piemēram, viņi ir panākuši maksātnespēju divām ar airBaltic saistītām firmām. Šie uzņēmumi ir daļa no plašā meitas kompāniju «zirnekļtīkla», kuru Fliks savulaik radīja, lai BAS kontrolē pārņemtu airBaltic biznesu. Lidsabiedrība līdz šim ir nesekmīgi mēģinājusi pretoties šiem maksātnespējas procesiem, paužot aizdomas par mēģinājumiem radīt pret to vērstus fiktīvus prasījumus, taču tiesa nav ieklausījusies.
Viena no šīm firmām ir grāmatvedības kompānija FLS, kura pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā pārreģistrējās no Rīgas uz Valku. Maksātnespējas pamats bija neizpildītas saistības pret Valkas novada mežinieku apvienību. Šo apvienību vada jau zināmais Aivars Sjademe, savukārt FLS valdē iecelts viņa dēls Edgars, bet firmas intereses kā advokāts pārstāvējis brālis Raivo un par administratoru kļuva kolēģis Saulietis.
Otra firma ir AB Jet (agrāk KD Jet) – viens no airBaltic kreditoriem, kam arī saistība ar lidsabiedrības mazākuma akcionāru. Šo maksātnespēju ierosināja Saulietis. Izrādījās, ka firma ir pieteikusies nomāt Saulieša dzīvokli (jau pieminēto Pārdaugavas mitekli) un tā kā nav līgumā noteikto divu dienu laikā samaksājusi prasītos 3711 latus, viņš pieteicis tās maksātnespēju. Pati firma neiebilda, jo dienu pirms nomas līguma slēgšanas tās valdē tika iecelts Aivara Sjademes dēls Edgars. Rezultāts šai uzņēmuma pārņemšanai – airBaltic zudusi iespēja piedzīt prasījumu gandrīz četru miljonu apmērā.
Visbeidzot, vēl viena interesanta sakritība – laikā, kad noris cīņa par airBaltic obligācijām, adresi no Rīgas uz Valku nomainījusi arī firma Veriko, līdz ar to nevis Rīgas apgabaltiesā, kur ierasti skata liela apmēra civilstrīdus, bet gan mazajā Valkas tiesā tiks skatīta Sevra prasība par pienākuma uzlikšanu Centrālajam depozitārijam ierakstīt airBaltic obligacionāru reģistrā firmu Sevra kā 14 190 202 obligāciju īpašnieku. Patlaban šajā lietā ir izsludināts pārtraukums – kamēr līdz galam tiks iztiesāta jau minētā KMPG prasība par šo obligāciju atsavināšanu.
Apšaude trīs frontēs
Līdztekus jau minētajām prasībām, riskus airBaltic nākotnei sagādā vēl citas tiesvedības desmitiem miljonu apmērā, kurās iesaistīti akcionāri, kreditori un valsts. Nosacīti tās var iedalīt trīs lielos blokos.
Pirmais saistīts ar vēršanos pret 2011.gada 3.oktobrī noslēgto vienošanos, kurā valsts, mazākuma akcionārs BAS, kā arī visi lielākie kreditori un patiesā labuma guvēji kopīgi vienojās, kā risināt kompānijas finanšu problēmas un pārvaldīt to pēc Flika padzīšanas. Argumenti katram savi – maksātnespējīgā Krājbanka un Snoras šo vienošanos apstrīd, jo to administratori vēlas atgūt ieguldītos līdzekļus, nevis slēgt jaunus līgumus, kā prasa vienošanās. Investbanka un AB Jet, iespējams, vēlas ātrāku naudas atgūšanu no airBaltic (vienošanās paredzēja atlikt to aizdevumu atmaksu uz laiku, kad airBaltic divus finanšu gadus būs noslēgusi ar peļņu). Pretprasības ir iesnieguši arī Latvijas valsts intereses aizstāvošie juristi, lai piedzītu zaudējumus un panāktu vienošanās izpildi.
Otra tiesvedību grupa saistīta ar Fliku. 2011.gada rudenī neilgi pirms KNAB veica kratīšanu airBaltic un saistītajās kompānijās, Fliks lielā steigā pameta valsti un kopš tā laika nav atgriezies, taču Latvijas tiesās viņa intereses tiek rūpīgi aizsargātas. Viņa interešu aizstāvību uzņēmies Andra Grūtupa advokātu birojs.
Flika interesēs Latvijas tiesās šobrīd tiek skatītas vairākas prasības, bet plašāku rezonansi guvusi vēršanās pret Satiksmes ministriju un Krājbanku par to, ka pēc bankas kraha valsts nopirka ieķīlātās BAS piederošās akcijas. Fliks uzskata, ka tā pārkāpta 3.oktobra vienošanās, kas aizliegusi līdz 2012.gada beigām veikt darījumus ar airBaltic akcijām. Šī lieta pa tiesu gaiteņiem ceļo jau kopš gada sākuma. Vispirms Rīgas apgabaltiesa atteicās to izskatīt, nesniedzot pamatojumu. Augstākā tiesa atcēla šo lēmumu, norādot, ka tiesai jāsniedz pamatojums. Kad lieta atgriezās apgabaltiesā, šoreiz tiesnese 8.oktobrī, vēl pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, pieņēma pagaidu regulējumu, apķīlājot visas valstij piederošās airBaltic akcijas. Lai arī tiešā veidā tas neietekmē lidsabiedrības ikdienu, faktiski lēmums paralizējis jebkādas iespējas pārskatāmā nākotnē piesaistīt uzņēmumam investoru.
Ko Fliks vēlas tādējādi panākt? Viņa advokāts Viktors Tihonovs sniedz Flika atbildi (rakstā nav iespējams izpildīt nosacījumu publicēt atbildes pilnā apjomā, tāpēc tās pieejamas Ir.lv). Fliks uzsver savu lomu airBaltic attīstībā 10 gadu laikā, kad kompānijas pasažieru skaits pieaudzis no 200 tūkstošiem līdz 3,5 miljoniem. «Nekautrējos teikt, ka es izveidoju šo uzņēmumu,» raksta Fliks. «Man atņēma akcijas un darīja visu, lai sabojātu reputāciju. Vēl vairāk, pret mani vēršas ar apjomīgām, kaut gan nenopietnām prasībām. Man savas tiesības tādēļ ir jāaizstāv,» Fliks skaidro vēršanos tiesā.
Trešā tiesvedību grupa – lietas, kas ierosinātas ārpus Latvijas. Visnopietnākās, kas šobrīd varētu draudēt ar reālu naudas piedziņu no airBaltic, saistītas ar Krievijas Investbankas un Sberkred Bank prasībām pret BAS un airBaltic kā aizdevumu galvotāju attiecīgi par 9 un 6 miljoniem eiro.
Neoficiāla informācija liecina, ka šie darījumi sākotnēji veikti, Krājbankas īpašniekam Vladimiram Antonovam meklējot aplinkus ceļus BAS un airBaltic finansēšanai. Latvijas puses juristi apšauba šos darījumus, taču tiesāšanās varētu būt apgrūtināta, jo ne tikai šajā, bet arī virknē citu darījumu trūkst dokumentu – tie ir pazuduši gan no BAS, gan Krājbankas. Tiesvedības Krievijā tuvojas noslēgumam, divās instancēs jau bijis Latvijas pusei nelabvēlīgs spriedums.
Hipotētiski pie ārvalstu tiesvedībām var pieskaitīt arī Flika iespējamo vēršanos starptautiskajā šķīrējtiesā par zaudējumu piedziņu, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Par šādu iespēju Fliks šā gada jūlijā brīdināja valdību. Šajā gadījumā pārsteidzoša ir nevis Flika rīcība, bet gan Valsts kancelejas (VK) ātrā reakcija, sarēķinot Latvijai nelabvēlīgu rezultātu vismaz 15 miljonu latu apmērā. Neizpratni par to pauduši gan valsts interešu aizstāvji, gan KPMG juristi. Pirmkārt, šobrīd nav pamata runāt par Latvijai neveiksmīgu lietas iznākumu, jo lieta pat nav ierosināta. Otrkārt, pārsteidzošs bijis VK juristu naskums minēt jau konkrētas valsts zaudējumu summas. Šāda aktivitāte neesot novērota nekad iepriekš salīdzinoši birokrātiskajā valsts aparātā, turklāt juristi uzskata, ka septembrī medijiem nopludinātais VK atzinums varētu nākt par labu Flikam jau kā arguments tiesā.
Atzinuma sagatavotājs – VK juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons un tā parakstītāja VK vadītāja Elita Dreimane pārmetumus noraida. «Mūsu uzdevums ir reālistisks situācijas novērtējums, lai nav tā, ka šodien priecājamies, bet pēc četriem gadiem bēdājas visi nodokļu maksātāji,» saka Mēkons, skaidrojot – investīciju aizsardzības līgums liek maksāt taisnīgu kompensāciju par privāta investora mantas atsavināšanu bez viņa piekrišanas. Šaubas par šī atzinuma neatkarīgumu gan var radīt citas Mēkona aktivitātes – paralēli darbam Valsts kancelejā viņš nodarbojas ar privātām konsultācijām aviobiznesa jomā. Pats gan apgalvo, ka nekad Fliku neesot konsultējis un lūdzis KNAB pārbaudīt viņa iepriekšējās aktivitātes, lai novērstu jebkādas šaubas.
Šķēle pie sarunu galda
Faktiski jebkura prasība par miljonu piedzīšanu no airBaltic apdraud uzņēmuma maksātspēju pašreizējos apstākļos, kad uzkrāti lieli zaudējumi un parādi, bet pamatlīdzekļi ir tikai 9,6 miljonus latu (tajā skaitā ietilpst lidmašīnu krēsli un citas mēbeles). Valsts pārstāvji uzskata – uzņēmuma maksātnespēja šobrīd nebūtu izdevīga ne kreditoriem, ne valstij, kas ieguldījusi kompānijā miljonus. Līdz ar to atklāts paliek jautājums, kāds ir patiesais daudzo tiesvedību mērķis.
Raksta tapšanā uzklausītās versijas liecina, viens no mērķiem varētu būt airBaltic darbības paralizēšana, piespiežot valsti uz vienošanos par kompensāciju izmaksu. Šogad ir notikušas vairākas tikšanās, kurās runāts par iespējamu mierizlīgumu ar daudzajiem prasību cēlājiem. Šo sanāksmju dalībnieki, kas nevēlas publiski atklāt savu vārdu, saka – sarunas notikušas gan Šķēles birojā Dzirnavu ielā, gan Jēkaba kazarmās pie bijušā satiksmes ministra Aivja Roņa. Temats – daudzo prasību tiesā atsaukšana. Fliks apmaiņā pret šādu rīcību prasot «nelielu summu» – aptuveni miljonu latu kompensāciju, bet galvenais, visu pret viņu Latvijā celto prasību atsaukšanu. Neoficiāli zināms, ka nedienas Latvijā sabojājušas viņa izredzes uz jebkādu karjeru lielākā biznesā citur Eiropā. Savukārt Šķēles prasības esot daudz lielākas – kompensācija 27 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā par it kā ieguldīto naudu. Neoficiāli izskan, ka Šķēle savulaik esot daļēji finansējis BAS piederošo airBaltic obligāciju iegādi.
Atbildot uz Ir jautājumiem, Andris Šķēle noliedza, ka viņam tieši vai pastarpināti piederētu aviokompānijas obligācijas, bet nenoliedza, ka piedalījies sanāksmēs, kurās spriests par iespējama mierizlīguma slēgšanu airBaltic tiesvedībās. Uz jautājumu, kādā statusā piedalījies šajās sanāksmēs, ja viņam airBaltic nekas nepieder, Šķēle īsziņā atbildēja: «Mana vienīgā darbavieta ir SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas. Vai tur kāds brīnums, ka ik pa laikam pie manis griežas pēc kāda padoma. Un par daudziem biznesu aspektiem, bet visi tie ir bijuši nopietni un pastāvīgi cilvēki, lai es jebko komentētu bez viņu piekrišanas.»
Arī Flika pārstāvis Tihonovs Ir apstiprināja, ka notikušas sanāksmes, kurās runāts par mierizlīgumu virknē tiesvedību. «Advokāti šādu savstarpēju attiecību noregulējumu vairākkārtīgi ir pārrunājuši ar dažādām valdības vai tās pilnvarotām personām. Bez klientu atļaujas šo sarunu personas un saturs nav izpaužami,» sacīja Tihonovs. Viņa pārsūtītais Flika viedoklis: «Nekad neesmu slēpis, ka pēc maniem uzskatiem, tik daudz tiesvedības nāk par labu tikai advokātiem un konsultantiem».
Ronis žurnālam atbildēja, ka šobrīd ir privātpersona, par šādām sanāksmēm neko nezinot un komentārus nesniegs, pārtraucot telefonsarunu. Arī valdības konsultants Prudentia, kas meklē airBaltic investoru, sarunas nekomentē. Valsts pārstāvji tiesvedībās gan uzsver – ja arī šādas sarunas notiek, šobrīd tām nav valdības mandāta. Ministru kabinets jautājumus par tiesvedībām saistībā ar airBaltic nav skatījis un, pēc juristu domām, nekādai kompensāciju izmaksai nav pamata, ja vien ir uzticība Latvijas tiesu sistēmas spējai spriest taisnīgu tiesu. Tomēr, jautājot pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa viedokļa, Ir saņēma atbildi, ka tiesvedības apgrūtina investora piesaisti airBaltic, tāpēc «tiek strādāts pie tā, lai izvērtētu, kuras lietas jārisina tiesiskā ceļā, bet kurās ir iespējams panākt vienošanos saprātīgā – valstij izdevīgā mierizlīguma ceļā.»
airBaltic vēsture
1995. Latvijas valsts (51,07%) kopā ar skandināvu lidsabiedrību SAS (38,16%) un diviem investīciju fondiem nodibina airBaltic.
2002. Sākas Bertolda Flika ēra kompānijā, viņam kļūstot par valdes priekšsēdētāju.
2008. SAS piedāvā Latvijas valdībai atpirkt tai piederošos 47,2% akciju par 47 miljoniem latu. Godmaņa valdība pēc toreizējā satiksmes ministra Šlesera ieteikuma atsakās.
2009. SAS akcijas caur firmu Baltijas aviācijas sistēmas nopērk Fliks. Darījumu finansē Krājbanka, izskan aizdomas, ka aiz tā stāv pašmāju oligarhi. Aizejošais satiksmes ministrs Šlesers martā paraksta jaunu akcionāru līgumu, kas nodrošina faktisku BAS kontroli lidsabiedrībā.
2010. Pēc Flika ierosinājuma palielināt airBaltic pamatkapitālu par 30 miljoniem latu tiek emitētas obligācijas proporcionāli esošajam akcionāru spēku samēram. Fliks būvē saistīto kompāniju tīklu, kas pārņem airBaltic biznesa darbību.
2011. Fliks atkal lūdz palielināt airBaltic pamatkapitālu, atklājas milzīgi zaudējumi, kompānija ir maksātnespējas priekšā. BAS piedāvā valstij atpirkt tās akcijas. Valdība nolemj piedalīties lidsabiedrības glābšanā ar noteikumu, ka Fliks aiziet.
Oktobris, 2011. Parakstīta akcionāru un kreditoru vienošanās par kompānijas finansēšanu un pārvaldi pēc vadības maiņas.
Novembris, 2011. Pēc Krājbankas kraha valdība uz pirmpirkuma tiesībām nopērk ieķīlātās BAS piederošās akcijas un kļūst par 99,8% daļu īpašnieku lidsabiedrībā. Sākas tiesvedību karš.
