Lai gan Nacionālajai apvienībai neizdevās atcelt no amata ministru Jāni Bordānu, kas pieteicis karu «sasodītai noziedzībai» tieslietu sistēmā, līdz ar valdības krišanu arī Bordāna dienas amatā tomēr ir skaitītas. Kā darbojas sistēma, kurā ietekmīgi maksātnespējas administratori spēj panākt klientiem vēlamu rezultātu vairākās tiesās, un kāpēc viens no Bordāna «kara» galvenajiem cīņas laukiem ir Latvijas lielākā tiesa – Rīgas apgabaltiesa?
Bukulti, kas atrodas aptuveni divus kilometrus no Rīgas, atgādina vasarnīcu kooperatīvu, kur siltinātas dārza mājiņas mijas ar jaunbūvēm. Taču pašā Baltezera un Juglas kanāla malā atrodas slēgta teritorija, šeit trekno gadu plaukumā uzcelts vērienīgs būvobjekts. Piekļuvi mājām aizšķērso sēta, uz tās uzraksts: nepiederošiem ieeja liegta. Netālu izkārtne vēsta, ka īpašumus tirgo Ober Haus. Firmas mājaslapā lasu – septiņās Baltezera terases mājās ir 72 dzīvokļi. Katram unikāls plānojums un apdare, no katra paveras skats uz apkārtējo teritoriju un ūdeņiem, bet labiekārtotajā teritorijā ir bērnu rotaļlaukums, tenisa korti un laivu piestātne. Turklāt šiem īpašumiem Nordea banka piedāvā īpaši labvēlīgus kredīta nosacījumus.
Tomēr mana apmeklējuma laikā lielākā daļa māju šķiet neapdzīvota. Arī interneta sludinājumos redzams, ka daudzi dzīvokļi joprojām gaida īpašnieku. Norādītās cenas svārstās no 90 līdz 159 tūkstošiem eiro.
Šis ir viens no projektiem, kas attīstīts par aizņemtiem miljoniem, bet pēc nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas nonācis zem ūtrupes āmura. It kā nekā pārsteidzoša. Ja vien uzņēmuma Baltezera terases maksātnespējas process neatklātu tik daudz sakritību un nejaušību, ka to kopums vedina domāt par labi eļļotu mehānismu, kas ļauj ātri un «droši» caur tiesu sistēmu panākt naudīgam klientam vēlamo rezultātu.
Radot īpašus izņēmumus no vispārējās likumīgās kārtības, tiesa ļauj darboties šai naudas «pārpumpēšanas» mašīnai, kura uz tiesu varas uzticamības rēķina vairo atsevišķu šajā procesā iesaistīto turīgumu un ietekmi. Mēģinājumi šo sistēmu lauzt var novest pat pie politiskas krīzes, kā nesen liecināja tieslietu ministra Jāņa Bordāna atsaukšana no amata, Nacionālās apvienības (NA) paziņojumi par koalīcijas galu un drīz sekojošā valdības demisija.
Pēc savas atkāpšanās premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) intervijā Ir atzina, ka viens no valdības krišanas cēloņiem ir koruptīvā sistēma, kas saistīta ar «noteiktiem Tieslietu ministrijas darba aspektiem – maksātnespējas administratoru darba aspektiem», un apliecināja, ka šīs sistēmas reforma «neapšaubāmi būs viens no koalīcijas veidošanas jautājumiem». Nākamās valdības aprises ir vēl miglā tītas, taču jau tagad skaidrs, ka ministra Bordāna izredzes turpināt tieslietu reformas ir niecīgas. Kāpēc aizkulišu cīņas par tieslietu nozari ir tik sīvas, ļauj saprast arī Baltezera terašu maksātnespējas piemērs.
Slavenā Antonijas iela 7
Daudzām sakritībām bagātais SIA Baltezera terases maksātnespējas stāsts sākas 2008.gadā. Vēl gads nebija apritējis, kopš lielākie būvniecības darbi bija pabeigti, kad viens no iekšdarbu veicējiem – SIA Optron tiesā pieteica uzņēmuma maksātnespēju. Pamatojums – par darbiem nesamaksāti 42 tūkstoši latu. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Ina Baiko lietu ierosināja, par administratoru apstiprinot Normundu Sinkēviču. Baltezera terašu pilnvarotais pārstāvis tiesā bija tobrīd advokāts un maksātnespējas administrators, pašreiz NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis. Uzklausot Sinkēviča un Lūša argumentus, ka uzņēmumam nav grūtību nokārtot šīs saistības, tiesa Optron lūgumu atzīt Baltezera terases par maksātnespējīgu noraidīja.
Taču interesantākais tikai sekos. Pēc piecām dienām firma nomainīja savu adresi, bet pēc trim mēnešiem uzņēmumu, kura aktīvi tobrīd pārsniedz piecus miljonus latu, parādsaistības – septiņus miljonus, sagaidīja jauna maksātnespējas lieta, ko apvij zīmīgas sakritības.
Šoreiz Baltezera terašu maksātnespēju prasa kāda privātpersona – Muds Bērzkalns. Spriežot pēc tiesas spriedumā minētā, viņš piecus mēnešus strādājis uzņēmumā par projektu vadītāju, un tas palicis viņam parādā 5164 latu algu, kā arī 9296 latu morālo kompensāciju. Šoreiz maksātnespējas lieta atbilstoši prasītāja adresei tiek ierosināta Rīgas Centra rajona tiesā, un elektroniskā lietu sadales sistēma to izlozē tiesnesim Raimondam Bulam, savukārt saskaņā ar Maksātnespējas aģentūras pārziņā esošo administratoru izlozes sistēmu šajā lietā kā administrators tiek nozīmēts Raivo Sjademe. Lai gan pirms dažiem mēnešiem uzņēmums cīnījās pret maksātnespēju stipri lielāka parāda gadījumā, šoreiz tas piekrīt šādam risinājumam.
Maksātnespējas prasītājs Bērzkalns tiesas sēdē nepiedalās, viņu pārstāv jurists Oskars Ercens, savukārt parādnieci Baltezera terases pārstāv jurists Māris Sprūds. Sakritība – Ercens ir padomes priekšsēdētājs a/s Pilarius. Šī firma dibināta Rīgā, Antonijas ielā 7, kur atrodas arī abu kolēģu Lūša un Sprūda biroji, bet Pilarius īpašniece savulaik bijusi Sprūda dzīvesbiedre Ilze Gulbe.
Ar to sakritību ķēde nebeidzas. Kreditoru sapulču protokolos redzams, ka ar Antonijas ielu 7 saistīti ne tikai parādnieka un maksātnespējas ierosinātāja pārstāvji, bet arī citu uzņēmuma kreditoru juristi. Vienu no kreditoriem, namu apsaimniekotāju SIA Labo namu aģentūra, uz pilnvaras pamata pārstāv Ēriks Spurelis, kura prakses vieta ir jau minētā Antonijas iela 7. Šī pati adrese ir Zandai Kokarei, kas pārstāv Stats Invest, bet vēlāk kā šā kreditora pārstāvis norādīts Māris Sprūds, kurš iepriekš šajā procesā pārstāvēja pašu parādnieku – Baltezera terases.
Kā sanācis, ka Antonijas ielā 7 praktizējošie juristi šajā maksātnespējas procesā pārstāv tik daudzas iesaistītās puses, Ir diemžēl neizdevās noskaidrot, jo neviens no iesaistītajiem atbildes uz rakstiski iesniegtajiem jautājumiem pēc būtības nesniedza. Sprūds paziņoja, ka neredz vajadzību komentēt šos jautājumus, jo «jūs nespēsit izdomāt ne administratīva, ne civila, ne krimināla rakstura pārmetumus par šo lietu». Spurelis norādīja, ka «šis maksātnespējas process ir noritējis atbilstoši normatīvo aktu prasībām». Kokare atzina, ka atbildēt liedz advokāta konfidencialitātes pienākums, bet Sjademe paziņoja, ka ētikas kodekss liedz atbildēt uz jautājumiem par konkrētu maksātnespējas procesu.
Tomēr viens no Baltezera terašu kreditoriem, kurš vārdu lūdza neatklāt, intervijā Ir atzina – šajā maksātnespējas lietā bijusi sajūta, ka uzņēmuma administrēšana notikusi par labu vienam nodrošinātajam kreditoram – Nordea bankai. Par to vedinot domāt fakts, ka pēc šā maksātnespējas procesa Baltezera terašu dzīvokļi kā vienots veselums nonāca atpakaļ bankas īpašumā, kaut gan par šiem dzīvokļiem tika organizētas atsevišķas izsoles, turklāt par katru trīs reizes pēc kārtas, un to cenas noslīdēja pat krīzes gadiem pievilcīgi zemu.
Piemēram, pirmajā izsolē dzīvokļa īpašums jaunbūvē piedāvāts par 68 tūkstošiem latu, bet pēdējā cena jau bijusi 28 tūkstoši. Taču arī par šādu naudu neviens tos nevēlējās pirkt, un tad banka izmantojusi likumā noteiktās tiesības paturēt sev īpašumu par trešās izsoles sākumcenu. Matemātika izskatās vienkārša – banka ir gan tikusi vaļā no sliktā kredīta, atgūstot no tā pieklājīgu daļu, gan arī paturējusi sev dzīvokli par zemu cenu, kura nākotnē sola labu peļņu (kā liecina arī daudzkārt augstākās dzīvokļu pārdošanas cenas vēlākajos sludinājumos).
Vairākas personas, kas iesaistītas šajos procesos, bet lūdz nepubliskot viņu vārdus, intervijā Ir apstiprināja – pēdējo gadu laikā Latvijā ir bijusi visai izplatīta prakse, ka bankas gatavas maksātnespējas biznesa haizivīm maksāt par vēlamā rezultāta sasniegšanu uzņēmumu maksātnespējas procesos, kur uz spēles ir miljoni. Jāuzsver, ka maksātnespējas procesa tiesiskumu saskaņā ar likumu kontrolē tiesa, tāpēc neviens cits procesa dalībnieks formāli nemaz nevar garantēt noteiktu rezultātu.
Komercbankas izvairās atklāti runāt par šo tēmu. Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis nevēlas runāt par banku praksi sarežģītos maksātnespējas procesos, taču norāda – bankas būtu ieinteresētas tiesu lomu palielināšanai šajos jautājumos. «Maksātnespējas procesā tiesu lomai ir jābūt lielākai, lai nebūtu nevienam citam maksātnespējas procesa dalībniekam iespējams spekulēt vai izmantot šķietamas vai nešķietamas varēšanas ietekmēt tiesu procesu.»
Nordea atteicās no klātienes intervijas par šo lietu, bet rakstiskā atbildē norādīja, ka «banka nebija ieinteresēta uzņēmuma maksātnespējā, jo tas neļāva atgūt visus uzņēmuma izsniegtos kredītlīdzekļus». Uz jautājumu, vai Baltezera terašu maksātnespējas procesā banka ir slēgusi pakalpojuma līgumu ar administratoru Sprūdu vai kādu viņa saistīto firmu, Nordea atbildēja izvairīgi: «Sarežģītos juridiskos jautājumos atkarībā no nepieciešamības banka konsultējas ar daudziem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, taču konkrētus gadījumus banka publiski nekomentē.»
Par konkrētajiem darījumiem ar Baltezera terašu dzīvokļiem, lai tie stātos spēkā, bija nepieciešams tiesas lēmums. Faktiski caur trīs tiesām tiek panākts, ka sākotnēji par prettiesisku atzīts administratora lēmums beigās tiek apstiprināts un izrādās likumīgs.
Tātad, vispirms maksātnespējas lietu uzraugošais tiesnesis Buls neapstiprina administratora pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz bankas vārda – tiesnesis norāda uz administratora pieļautajiem pārkāpumiem izsoļu organizēšanā, taču tajā pašā laikā nevienu no izsolēm neatzīst par spēkā neesošu. Seko vairāki desmiti administratora un Nordea bankas blakussūdzību Rīgas apgabaltiesā. Visas šīs sūdzības tiek apmierinātas – apgabaltiesa norāda uz Bula lēmumu prettiesiskumu (piemēram, secina, ka izsoles bija jāatzīst par spēkā neesošām) un nosūta lietas jaunai iztiesāšanai tajā pašā Rīgas Centra rajona tiesā. Šie spriedumi nav pārsūdzami.
Skatot lietas jau atkārtoti, rajona tiesa visas prasības apmierina un administratora lēmumus apstiprina. Viss šis karuselis, kurā tiek lemts par simtos tūkstošu vai pat miljonos mērāmiem aktīviem, neprasa gadus kā parastās lietās – šīs blakussūdzības maksātnespējīgo uzņēmumu izsoļu lietās tiek skatītas paātrinātā kārtā un aptuveni pusgada laikā tiesā ir jau sasniegts gala lēmums.
Turklāt Latvijas lielākajā tiesā – Rīgas apgabaltiesā, kur nonāk lielākā daļa šādu sūdzību – attiecībā uz to izskatīšanu nedarbojas ierastā elektroniskā lietu sadale pēc nejaušības principa, kam jānodrošina tiesas neatkarība. To, kuri tiesneši skatīs šīs sūdzības, saskaņā ar līdzšinējās tiesas priekšsēdētājas Sandras Strences rīkojumu izlemj civillietu kolēģijas vadība atbilstoši tiesā iedibinātai kārtībai. Strence intervijā Ir pamatoja, ka šādus izņēmumus ieviesusi, lai nodrošinātu operatīvu lietu izskatīšanu.
Baltezera terašu lietā sūdzības par tiesneša Bula lēmumiem Rīgas apgabaltiesā nonāk pie vairākiem tiesu sastāviem, taču visvairāk pie trīs tiesnesēm – Strences vietnieces Ligitas Gavares, tiesneses Mildas Zelmenes un tiesneses Daigas Vilsones. Pētot šos lēmumus, atklājās pārsteidzoša līdzība divu dažādu tiesas sastāvu lēmumos – Gavares un Zelmenes vadīto tiesu sastāvu lēmumi, kas pieņemti ar nepilna mēneša starpību, ir faktiski vienādi, tajos atšķiras tikai adreses un izsoļu datumi, bet pārējais teksts piecu lappušu garumā vārds vārdā atkārtojas. Abas tiesneses šo sakritību žurnālam skaidro ar nepieciešamību nodrošināt vienotu tiesu praksi Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesu kolēģijā.
«Vairākas vienveidīgas lietas par vienu un to pašu prasības pamatu un priekšmetu tiek izskatītas kolēģijas sapulcēs, lai netiktu pieņemti atšķirīgi un dažādi tiesas nolēmumi,» rakstiskā atbildē skaidro tiesnese Gavare. Līdzīgi atbild arī Zelmene, piebilstot – viņa bijusi arī viena no tiesnesēm Gavares vadītajā tiesas sastāvā, kad pieņemts pirmais lēmums Baltezera terašu lietā, tāpēc «nesaskatīju nepieciešamību jaunajā lēmumā mainīt lietas apstākļu izklāstu vai lēmuma motīvus». Neko pārsteidzošu šādā praksē nesaskata arī Strence: «Ja tas [lēmums] ir labs, kāpēc man mākslīgi jāapmaina vārdi vietām?» Viņa piebilst – patiesībā šāda prakse esot plaši izplatīta visās Latvijas tiesās. Strence arī intervijā neslēpj, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā ir vairākkārt rīkojusi tikšanās ar maksātnespējas administratoru pārstāvjiem, to skaitā arī ar Sprūdu, lai «meklētu risinājumus problēmu jautājumiem maksātnespējas likumos». Šajās sanāksmēs piedalījies arī Strences dēls, kurš arī ir maksātnespējas administrators un «ir mans personiskais eksperts».
Baltezera terašu maksātnespējas process ilga trīsarpus gadus un 2011.gada nogalē noslēdzās ar bankrotu, kad kreditori konstatēja – uzņēmumam vairs nepieder nekādi aktīvi. Lietas dokumentos nav atrodamas norādes, cik daudz no septiņu miljonu saistībām izdevies atmaksāt kreditoriem, toties ir redzams, ka maksātnespējas procesa administrēšana šim uzņēmumam ir oficiāli izmaksājusi vairāk nekā 400 tūkstošus latu. 2012.gada aprīlī tiesnesis Buls maksātnespējas lietu izbeidza.
Cīņas par apgabaltiesu
Pētot tiesneša Bula lēmumus pēdējo gadu laikā, līdzīgi procesi – firmas juridiskās adreses (un līdz ar to tiesu apgabala) nomaiņa neilgi pirms prasības iesniegšanas, saikne ar Antonijas ielā 7 praktizējošajiem juristiem un izsoļu rezultātu apstiprināšana caur trim tiesām – atkārtojas vēl, Baltezera terases nav vienīgais šāds gadījums. Piemēram, līdzīga situācija ir arī SIA Vecpilsētas viesnīcas maksātnespējas procesā, kurā šīs firmas kapitāldaļu līdzīpašnieka MIG Holdings prokūrists ir Aigars Lūsis.
Baltezera terašu un Vecpilsētas viesnīcas maksātnespējas procesos nodrošinātajiem kreditoriem – bankām – ir veicies tiesu gaiteņos, toties pagalam neveiksmīgi klājies Danske Bank, kas divu uzņēmumu Ceturtā planēta un Troja Immobilien maksātnespējas procesos zaudējusi kopumā aptuveni 2,8 miljonu latu investīcijas. Šī tiesneša Bula skatītā lieta izceļas citu maksātnespējas procesu vidū ar to, ka šajā gadījumā Satversmes tiesa ir vērsusies prokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt tiesneša Bula un administratora Daiņa Bergmaņa rīcības tiesiskumu.
Prokuratūra pašlaik ir sākusi kriminālprocesu, bet vēl vienu ir ierosinājusi Valsts policija pēc administratora iesnieguma par to, ka banka šajā lietā esot viltojusi dokumentus. Tikmēr LTV raidījums De facto izpētījis, ka tiesnesis Buls oktobra beigās nolēmis sev Jūrmalā piederošo māju uzdāvināt dēlam. Tiesnesis gan raidījumam skaidrojis, ka tam neesot saistība ar Satversmes tiesas lēmumu – dāvinājums noslēgts jau agrāk, bet tikai tagad iesniegts zemesgrāmatā.
Danske Bank juridiskās pārvaldes vadītājs Kristaps Zaķis atzīst, ka šajā lietā uzņēmums nav atradis taisnību tiesā – lai arī banka bija aizdevusi naudu, maksātnespējas administrators neatzina uzņēmumu par kreditoru, nelīdzēja sūdzības ne Centra rajona tiesā, ne arī prasība Rīgas apgabaltiesā. Šo lietu izskatīšanā parādās to pašu tiesnešu vārdi, kas skatījuši arī iepriekšējo divu rakstā pieminēto uzņēmumu lietas. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā Danske Bank prasību atzīt to par nodrošināto kreditoru sākotnēji skata tiesnesis Gvido Ungurs un pieņem bankai labvēlīgu lēmumu, taču vēlāk lietas iztiesāšanu pēkšņi pārņēmusi tiesnese Ligita Gavare, un bankas prasība ir noraidīta. «Mēs, protams, sūdzējāmies Augstākajā tiesā, bet saskārāmies ar to pašu,» saka Zaķis, skaidrojot – banka nolēmusi cīnīties līdz galam, tāpēc arī vērsusies Satversmes tiesā. Vaicāts, vai bankai nebija piedāvājums slēgt kādas vienošanās ar maksātnespējas administratoriem, kas atrisinātu problēmas, Zaķis atbild noliedzoši – bankas stratēģija esot nesadarboties ar cilvēkiem, pār kuru darbību krīt kāda aizdomu ēna.
Pārskatot Centra rajona tiesneša Raimonda Bula skatīto lietu tālāko virzību Rīgas apgabaltiesā, nevar nepamanīt, ka atkārtojas to tiesnešu vārdi, pie kuriem nonāk apstrīdētie Bula lēmumi. Šo tiesnešu vidū ir jau minētā Ligita Gavare, kas vēl kopš tieslietu ministra Mareka Segliņa laikiem pilda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces pienākumus. Savulaik Jāņa Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētie sarunu ieraksti starp kādu advokātu un tiesnesi ar līdzīgu uzvārdu liecināja, ka advokāts diktējis tiesas spriedumu. Gavares karjeru tiesā tas gan nekavēja, viņa, pēc tiesas priekšsēdētājas Strences teiktā, esot liela autoritāte tiesnešu vidū. Tāpat par kompetenci un darbaspējām Strence slavē civillietu kolēģijas vadītāju Skaidrīti Buividi, kura tika atbrīvota no šā amata, jo pašlaik ir aizdomās turamā kriminālprocesā, ko KNAB ierosinājis par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu Zemgales priekšpilsētas tiesā. Tieši Buivides ziņā aptuveni divus gadus bija civillietu sadale Rīgas apgabaltiesā. Proti, Strence kā tiesas priekšsēdētāja noteica izņēmumus no vispārējās lietu sadales kārtības, saskaņā ar kuru tiesā ienākošas lietas tiesnešiem tiek izlozētas elektroniskā veidā – Rīgas apgabaltiesā tika noteikta sava iekšējā kārtība gan attiecībā uz daļu no civillietām, gan arī blakussūdzībām, kuru sadali veica nevis dators, bet civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Kā liecina Baltezera terašu un citi piemēri, blakussūdzības maksātnespējas lietās ir saistītas ar lēmumiem par lielām naudas summām.
Patlaban vairākus mēnešus turpinās spraiga cīņa par Rīgas apgabaltiesas vadītāja izvēli, un tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau divreiz ir iestājies pret līdzšinējās vadītājas Strences apstiprināšanu šajā amatā – viņaprāt, tiesā nepieciešamas pārmaiņas. Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka tieši maksātnespējas jautājumu risināšana Rīgas apgabaltiesā varētu būt viens no faktoriem, kas piesaistījis KNAB uzmanību, liekot brīdināt Tieslietu ministriju un priekšsēdētāja atlases konkursa komisiju par «tādām sistēmiskām darbībām tiesas spriešanā Strences vadītajā apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm». KNAB rīcībā esošā informācija tiek vērtēta kā «ļoti nopietna», taču pagaidām esot pāragri prognozēt, vai tā varētu kalpot par pamatu arī kādam kriminālprocesam. Pirmdien, 16.decembrī, notiks Tieslietu padomes sēde, kurā ministram ir jāsaskaņo izraudzītā tiesas priekšsēdētāja kandidatūra – tiesnese Daiga Vilsone.
Tikmēr politikas arēnā turpinās jaunās valdības veidošana un nav skaidrības arī par nākamo tieslietu ministru. Lai gan demisionējušais premjerministrs Valdis Dombrovskis atzinis, ka Vienotība uzturēs spēkā Bordāna pieteiktās reformas, par kurām nav jūtams NA entuziasms, arī pašā Vienotībā var pietrūkt vienota atbalsta to veikšanai.
Kamēr NA politiķu pārraudzītā Tieslietu ministrija gadiem ignorējusi problēmas šajā nozarē, maksātnespējas administratori ne tikai dāsni atbalstījuši dažādus politiskos spēkus, bet arī praktiski līdzējuši grūtībās nonākušām ietekmīgām personām. Jau agrāk Ir vēstīja, kā administrators Sprūds spējis bijušā KNAB šefa Normunda Vilnīša dzīvesbiedrei piederošai firmai panākt 0,44 miljonu latu kredīta dzēšanu Swedbank. Tiesiskās aizsardzības procesu sava ģimenes uzņēmuma Agni salons pasargāšanai, vienlaikus atbrīvojoties no parādiem, izmantojis arī NA deputāts Imants Parādnieks. Tagad Ir noskaidrojis, ka arī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas vīram daļēji piederošā firma Kame (iepriekš TFC) 2010.gada martā no Rīgas juridiski pārcēlās uz Aizkraukli, kur pēc trim dienām tika ierosināta uzņēmuma maksātnespēja – līdzīgi kā citos jau agrāk aprakstītajos gadījumos, šāds solis rada iespaidu par vēlmi nonākt vai nu pie konkrēta tiesneša vai maksātnespējas administratora. Āboltiņa uz lūgumu komentēt šo vīra firmas shēmošanu nevēlējās atbildēt, norādot, ka nevar «komentēt faktus, par kuriem man nav informācijas». Kames maksātnespējas administrators bija Haralds Velmers – tas pats, kuru valsts interešu pārstāvji izvēlējās kā administratoru arī Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesam, kas tagad rezultējies uzņēmuma maksātnespējā. Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja, kas savulaik bijusi arī tieslietu ministre, neatbildēja, vai Vienotība gatava uzņemties Tieslietu ministrijas vadību jaunajā valdībā, un izvēlējās neatbildēt uz jautājumu, kā vērtē Bordāna pieteiktās reformas maksātnespējas procesos. «Jaunās valdības veidošana vēl nav pat īsti sākusies, tāpēc runāt par amatu sadali ir pāragri,» bija viņas vienīgais komentārs.
