Kopīgi meklējam atbildes uz jautājumiem par to, kas varētu notikt 2014.gadā
Vai pēc eiro ieviešanas celsies cenas?
Kristīne Ķīkule, ekoloģisko produktu veikala SekoEko īpašniece
Domāju, ka necelsies. Daļa ražotāju, ar kuriem sadarbojamies, patiesībā ar 1.janvāri cenas noapaļo uz leju, nevis plāno, kā iedzīvoties uz latu nomaiņas rēķina. Protams, pastāv iespēja, ka kāds uz kopējā fona cenas pacels, bet nešķiet, ka tas varētu būt tik katastrofāli. Jārēķinās, ka pirmo pusgadu cenas vēl jāataino gan latos, gan eiro, kas ļaus redzēt patieso situāciju. Pati par cenu celšanos nesatraucos, bet no klientiem biežāk dzirdu nepatiku, ka tas eiro cenas skaitlis vizuāli ir lielāks par latiem. Atskan arī bažas par pašu sākumu – to, kā notiks pārmaiņu process, bet par cenu celšanos uztraukuma nav.
IR PROGNOZE. Jā, taču pie tā nebūs vainīgs eiro. Cenas vienmēr nedaudz lien uz augšu, un daudzi ekonomisti uzskata, ka inflācija ap vai nedaudz zem 2% ir optimālais līmenis. Latvijā pēdējā gada laikā kopējais cenu līmenis faktiski nav mainījies – alkohola, tabakas un pārtikas cenas nedaudz cēlušās, taču par mājokli, transportu un komunikācijām samazinājušās. Taču algas aug, kas palielina gan spiedienu uz uzņēmējiem, gan patērētāju pirktspēju. Turklāt aprīlī notiks elektrības tirgus atbrīvošana mājsaimniecībām, kā rezultātā elektrības cena varētu pieaugt par kādiem 10%. Inflācijas «nulles variants» nav normāls nevienā ekonomikā, un Latvijā tas neturpināsies.
– Pauls Raudseps
Kurš būs premjers, kas uzrunās mūs gadumijā pēc vēlēšanām?
Igors Tūns, LTV operators
Nevaru pat iedomāties, kurš, jo nesekoju līdzi politikas aizkulisēm. Premjers, kurš kameras priekšā izskatījies vislabāk, ir Dombrovskis – tāds normāls, taisns. Principā skatāmai Jaungada runai ir vienalga, kāds premjers stāv priekšā, jo galvenais ir, kāds operators. Ir tāds knifs – kad septiņi operatori nostājas rindā un pienāk viens politiķis, viņš uzreiz pagriežas tāda respektablāka kunga virzienā un uz to tad arī runā. Bet vispār par politiķiem grūti teikt – viņus visus jau kaut kur pamāca, ko darīt, lai smuki izskatītos, un tad viņi visi arī smuki izskatās.
IR PROGNOZE. Iespējams, tas atkal būs Valdis Dombrovskis, ja līdz tam nebūs amatā Briselē. Un ja neviens no pašlaik topošajiem vēlēšanu projektiem, kurus sākuši Šlesers, Repše, Sudraba, vai kāds cits tuvākajā laikā tapušais nepārvarēs 5% barjeru, lai palīdzētu pie varas nonākt Saskaņas centram. Neviena cita no tā dēvētajām latviešu partijām, kuras pašlaik ir Saeimā un būs pārstāvētas arī nākamajā, vairs neriskēs iestāties par valdību ar Ušakova un Urbanoviča komandu. Valdību pamatā droši vien veidos Vienotība, VL–TB/LNNK un ZZS, un no šo partiju kandidātiem lielākās priekšrocības tad būs Dombrovskim, ja vien viņš nebūs amatā Eiropas Komisijā.
– Aivars Ozoliņš
Cik apmeklētāju nākamgad būs jaunajā Nacionālās bibliotēkas ēkā?
Margarita Jakovļeva, LNB Barona ielas filiāles garderobiste
Man liekas, ka būs daudz vairāk nekā te, Barona ielā. Šeit nāk kā kuru dienu, bet telpas tiek izmantotas pilnībā – lasītāju pilns, un tur varētu būt līdzīgi. Jauno projektu grūti novērtēt, jo tur ir jābūt, jāredz. No ārpuses izskatās labi, bet iekšā es vēl neesmu bijusi. Bibliotēkā parasti uz izstādēm un citiem pasākumiem ir vairāk cilvēku, gan jau tā būs arī jaunajā ēkā. Strādāšu par garderobisti arī Mūkusalas ielā, tad jau redzēs, kā tur būs.
IR PROGNOZE. Pērn Latvijas Nacionālās bibliotēkas fizisko apmeklējumu skaits bija teju 130 000 (par 2013.gadu statistika vēl nav pieejama). Savukārt virtuālo apmeklētāju, kas izmanto datubāzes un digitālos tekstus, ir krietni vairāk, un, pieskaitot arī izstādes un pasākumus, LNB 2012.gada apmeklējumu skaits sasniedz 828 000. Šie skaitļi nākamajos gados noteikti ievērojami pieaugs. 2014.gadā daudzi aizies vienkārši apskatīties Gaismaspili, turpmākajos gados bibliotēka kļūs ne tikai par populāru vietu, kur lasīt un rakstīt, bet arī tikties, veidot studiju pulciņus vai apmeklēt seminārus un koncertus. Tiesa, nākamā gada apmeklētāju precīzo skaitu grūti aprēķināt, jo Gaismaspils nebūs atvērta visu gadu. Dažas lasītavas būs pieejamas jau aprīlī, rudenī varēs apskatīt visu bibliotēku, taču jau decembrī tur sāksies gatavošanās Latvijas Eiropas Savienības prezidentūrai.
– Pauls Raudseps
Vai Rubiku atkal ievēlēs Eiroparlamentā?
Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāte
Nē, uz tādiem jautājumiem es neatbildēšu. Par vēlēšanām nav ko minēt – it sevišķi par kolēģiem ne. Nekādā gadījumā nerunāšu ne par Sandru Kalnieti, ne par Kārli Šadurski, ne par Alfrēdu Rubiku, ne par vienu. Protams, man ir redzējums, bet publikācijām tas neder, un publicēt es to nevēlos.
IR PROGNOZE. Ievēlēs. Esot šaubījies, vai kandidēt, taču nu esot atguvies un pilns enerģijas. Nelokāmais komunists ir pazīstamākais un stabilākais padomju laiku Latvijas zīmols un Saskaņas centra elektorāta konsolidētājs. Sociālists Rubiks gan vairs nekandidēs SC sarakstā, taču Ušakova un Urbanoviča apvienībai tas ir tikai triks ceļa bruģēšanai uz valdību (uz Urbanoviču esot izdarīts spiediens, skaidro Rubiks, kam Maskavas polittehnologu paņēmieni droši vien labi zināmi). SC neriskēs sašķelt savus vēlētājus, nopietni konfrontējot ar Rubiku kādu savu kandidātu, vai tas būs Andrejs Mamikins vai kāds cits.
– Aivars Ozoliņš
Cik cilvēku pieteiksies jaunajai rīdzinieka kartei?
Inga Spriņģe, dzīvo Rīgā, deklarējusies Rūjienā
Tie, kas dzīvo Rīgā, noteikti pieteiksies – nav nekādu šaubu. Domāju, ka arī daudzi Rīgā nedeklarētie to izdarīs, pat ja jūt nepatiku pret šo ideju, tik un tā pieteiksies, jo cenu starpība tomēr ir ļoti liela. Pati Rīgā deklarējusies neesmu un līdz šim to speciāli nedarīju, atbalstot savu dzimto pilsētu Rūjienu, lai manai mammai kāds tur saremontētu ielu. Tomēr nevaru teikt, ka neplānoju pārdeklarēties – esmu par to domājusi, bet, godīgi sakot, nav bijis laika, un tās visas briesmīgās rindas… Cerēju uz brīnumu, ka kaut kas vēl mainīsies un rīdzinieka kartes nestāsies spēkā. Redzēs, kāda būs ziema – ja vēl varēšu izbraukt ar riteni, nebūs auksts un man nevajadzēs sabiedrisko transportu, tad nepieteikšos.
IR PROGNOZE. Sarežģīts rēķins, jo neviens nezina, cik varētu būt reālo pretendentu. PMLP statistika rāda, ka Rīgā 2013.gadā deklarējušies 695 000 cilvēku, taču Statistikas pārvalde lēš, ka pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā bijis krietni mazāks – 644 000. Personalizētie e-taloni jau izsniegti vairāk nekā 250 000 rīdzinieku, bet Rīgas satiksme nav pētījusi, cik vēl rīdzinieku regulāri izmanto sabiedrisko transportu. Līdz decembra vidum rīdzinieka kartēm pieteikušies 110 000, bet no tiem jāatskaita 18 000, kas tikai pārveido jau izsniegto personalizēto e-talonu. Ušakovs pārrēķinājies un rezultātā iedzīvotājiem bijis jāstāv garās rindās pēc kartēm. Tomēr plašs «protesta balsojums» nav gaidāms, un izsniegto karšu skaits droši vien pārsniegs 120 000.
– Pauls Raudseps
Kas būs Latvijas nākamais eirokomisārs?
Andris Gobiņš, Eiropas kustības vadītājs
Pašlaik publiskajā telpā ir izskanējuši divi vārdi – Solvita Āboltiņa un Valdis Dombrovskis. Eirokomisāra amats galvenokārt ir menedžmenta un vadības postenis, kur jāsaprot, kurā brīdī un kādā veidā tiek veidoti lēmumi, jāmeklē pārstāvis, kas spēj saskaņot šīs lietas gan ar sabiedrību, gan ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. Šajā ziņā Dombrovskim, kas pēdējos četrus gadus vadījis Latvijas valdību, ir vēl ļoti svaiga un, manuprāt, Eiropas līmenī neapšaubīta pieredze. Iespēja svarīgāku portfeli dabūt ar viņa kandidatūru droši vien būtu lielāka. Man nav šaubu, ka Āboltiņas kundze kā komisāre Briselē arī varētu panākt daudz, bet jautājums – vai to zinām tikai mēs, vai arī kolēģi Eiropas Parlamentā. Dombrovskis noteikti ir daudz pazīstamāks.
IR PROGNOZE. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas būs valdības vadītājs. Kandidātu nosauc premjers, un, kaut gan Saeima nesen nolēma, ka tai šis kandidāts jāapstiprina, Ministru prezidenta nosauktajam ir labākās izredzes šo amatu tiešām arī iegūt. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vienotības un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa tik sparīgi noraidīja prezidenta Andra Bērziņa priekšlikumu uzņemties veidot valdību un tik ļoti steidzina jauna Vienotības kandidāta virzīšanu premjera amatam. Āboltiņa jau 2009.gadā bija Jaunā laika kandidāte šim amatam un arī pašlaik «neizslēdz iespēju», ka varētu uz to pretendēt. Ja premjers būs no Vienotības, viņai varētu būt daudz labākas izredzes iegūt kāroto, nekā pirms deviņiem gadiem bija Induļa Emša piedāvātajai «zaļajai zemniecei» Ingrīdai Ūdrei. Taču ar nosacījumu, ka viņas konkurents nebūs Valdis Dombrovskis.
– Aivars Ozoliņš
Vai Mammu, es tevi mīlu! saņems Oskaru kā labākā ārzemju filma?
Kristofers Konovalovs, filmas galvenā varoņa Raimonda lomas atveidotājs
Man personīgi liekas, ka mums nav lielas cerības iegūt šāda izmēra balvu. Jo, paskatoties, kādas ir citas filmas, uz to fona mūsējā atpaliek. Tas ir tāpēc, ka mūsu valstī neizsniedz tik lielus pabalstus kinonozarei, lai mēs spētu uztaisīt modīgu filmu! Tomēr – neko jau nevar zināt!
IR PROGNOZE. Lai gan uz rekordlielā, 76 iesniegto ārzemju filmu fona Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu! itin nemaz neizskatās slikti vai necienīgi, nedomāju, ka Latvijai ir izredzes tikt pie Oskara nominācijas, kur nu vēl pašas balvas. Šogad atšķirībā no pērnā gada, kad bija skaidrs, ka labākās ārzemju filmas lauri tiks Mihaela Hanekes Mīlestībai, nav konkrēta līdera, taču ir vairākas filmas, kas ir ļoti pārliecinošas kandidātes. Tāda ir Paolo Sorentīno Dižais skaistums, arī jau savulaik nominētā irāņu režisora Asgara Farhadi Pagātne, arī Tomasa Vinterberga Medības un Vona Karvaja Dižais meistars. Ar šiem neatsverami pieredzējušāko kino «smagsvaru» darbiem Norda filma konkurēt nevar.
– Kristīne Giluce
Vai LMT un Lattelecom apvienosies?
Pēteris Šmidre, Baltcom padomes priekšsēdētājs
Protams, uz to pusi notikumi iet, bet grūti iedomāties, ka šodienas nestabilajā valdības situācijā būtu atrisināms tik nopietns jautājums. Tāpat šaubas rodas, domājot, kas notiks nākamgad, vēlēšanu gadā. Ja ar to valdības līmenī speciāli nenodarbosies, tad droši vien nākamā gada laikā gūt kādu skaidrību šajā jautājumā neizdosies. Neredzu cilvēkus valdībā, kas būtu spējīgi pieņemt tik nopietnu lēmumu, un diez vai valdībai, kas ir tādā stāvoklī kā tagad, vispār vajadzētu tādu lēmumu pieņemt.
IR PROGNOZE. Nē. Kopš Ir augustā publicēja informāciju par topošo slepeno Ekonomikas ministrijas ziņojumu, kurā tika atspoguļota Lattelecom vadības vēlme pārņemt savā kontrolē LMT, cīņa par šo uzņēmumu nākotni risinājusies preses slejās, ministriju gaiteņos un abu uzņēmumu ārvalstu investora TeliaSonera kabinetos. Gala rezultātā nekas daudz nemainīsies. Cik var saprast, EM sagatavotā ziņojuma gala versija ir krietni mazāk radikāla un runā tikai par abu uzņēmumu vērtības paaugstināšanu – «sinerģijām», nevis apvienošanu. Bet pat tas pašreizējai demisionējušajai valdībai šķiet pārāk karsts kartupelis un līdz šim nav ticis iekļauts Ministru kabineta darba kārtībā. Arī jaunā valdība vēlēšanu gadā nebūs drosmīgāka.
– Pauls Raudseps
Vai boikoti neizjauks hokeja čempionātu Minskā?
Artūrs Irbe, hokejists
Līdz šim tas vēl nav noticis. Ja notiks, tas nebūs tikai politisks solis, bet būs iesaistītas arī citas ar sportu saistītas lietas. Pagaidām neizskatās, ka boikots varētu notikt, bet olimpiskais gads vienmēr ir visvienkāršākais, kad boikotēt pasaules čempionātus, jo tad tiem salīdzinājumā ar olimpiskajām spēlēm ir nedaudz mazāks svars. Tomēr uzskatu, ka hokejisti par to daudz nedomā, viņiem jākoncentrējas uz spēli – ja viņi sāk domāt par boikotu, tad nav vērts vispār iet laukumā.
IR PROGNOZE. Sportu politiskos mērķos izmantoja fašistiskā Vācija, vēlāk – komunistiskais bloks. Arī boikoti nav bijuši retums. 1976.gada olimpiskās spēles boikotēja afrikāņi, 1980.gadā – amerikāņi, bet 1984.gadā – PSRS. Ieguvēju tikpat kā nebija, bet galvenie zaudētāji bija sportisti, kas četrus gadus gatavojas mūža startam. Tāpēc Minskas čempionāta boikots nešķiet ticams, kaut arī viens no tā atbalstītājiem ir Eiroparlamenta deputāts un hokeja leģenda Petrs Ščastnijs. Cietēji un maksātāji tik un tā būtu baltkrievu tauta, ne Lukašenko. Turklāt hokeja fani Minskā var paplašināt baltkrievu «logu uz Eiropu». Ja pret Baltkrieviju neko nevar panākt ar sankcijām, tad čempionāta boikots līdzinātos ziloņu medībām ar kaķeni.
– Arturs Vaiders
Čekas maisus atvērs vai atkal pagarinās termiņu?
Indulis Zālīte, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs
Kā likumdevēji nolems, tā būs. Savs viedoklis man ir, bet prognozēt neņemos – esmu gauži vājš politiķis, bet šis vienmēr ir bijis politisks lēmums, un tā būs arī šoreiz. Uzskatu, ka slepenības termiņš ir jāpagarina, jo kartotēka ir nepilnīga. Atvērt maisus būtu pieņemami pēc kādiem 30 gadiem – tad kopā sanāktu 50 gadi, un tas atbilst starptautiskai praksei, apejoties ar šādiem dokumentiem.
IR PROGNOZE. Pagarinās, ja veselais saprāts gūs virsroku pār priekšvēlēšanu populisma skurbuli. Maisos esošā informācija ir kompromitējoša, bet ne tiesiska. Okupētajā Latvijā bija ap 25 tūkstošiem VDK savervētu ziņotāju. Šeit atstātajos «maisos» ir aptuveni 4500 kartīšu, kurās ir tikai aģenta vārds un nodaļa, kurā viņš ticis savervēts, bet visas personu lietas ir Maskavā. Nav iespējams tiesiski noskaidrot, kāpēc konkrētais cilvēks tur ir, vai tiešām bijis ziņotājs un ko darījis. Pirms desmit gadiem Tautas partija iestājās par maisu atvēršanu, Saeima tā nolēma, taču prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atmeta likumu atpakaļ, un termiņš tomēr tika pagarināts. Pašlaik lielākais ieguvējs no šīs kartotēkas publicēšanas izraisītās sabiedrības šķelšanās būtu Saskaņas centrs, kura pārstāvju maisos, visticamāk, nav, toties partijai oficiāls līgums ar čekista Putina partiju. Jācer, ka maisu satura publicēšanas atbalstītāja VL–TB/LNNK tomēr atteiksies no kārdinājuma izmantot šo jautājumu vēlēšanu kampaņā un Saeima nolems pagarināt slepenības termiņu.
– Aivars Ozoliņš
Nākamā gada «karstākais» tehnoloģiju jaunums?
Kristaps Skutelis,IT profesionālis un moderno tehnoloģiju pazinējs
Nākamajā gadā aizvien populārākas un pieejamākas būs tā dēvētās valkājamās tehnoloģijas – tādas lietas kā viedpulksteņi, apģērbi ar viedo tekstilu un Google Glass jeb dators briļļu formātā. Tiks gādāts par to, lai arvien vairāk sadzīves iekārtu (ledusskapji, veļasmašīnas) būtu savienojamas ar internetu.
Jo vairāk cilvēka ikdienā ir tehnoloģiju un interneta, jo svarīgāks kļūst jautājums par viņa datu drošību. Šogad viens no visbiežāk apspriestajiem tematiem bija ļoti lielā varbūtība, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra izmantojusi ES pilsoņu datus viņu izspiegošanai. Ceru, ka ES tiks izstrādāti un pieņemti visām dalībvalstīm saistoši likumi, kas tīmekļa pakalpojuma sniedzējiem liks uzņemties lielāku atbildību par katra pilsoņa datu aizsardzību un drošību. Nepieciešami augstāki datu aizsardzības standarti.
Moderno tehnoloģiju attīstība apsteigusi valstu spējas pielāgot tām likumus, kam ļoti spilgts piemērs ir trīsdimensiju printeri. Tie dod iespēju izdrukāt un izveidot dažādus objektus, pat pilnvērtīgu ieroci. Tātad ir jādomā, ko darīt, lai modernās tehnoloģijas nevērstos pret mums pašiem.
Ļoti gribētos, lai Latvijā aizvien vairāk cilvēku izglītotos moderno tehnoloģiju jomā, lai spētu izmantot to dāvātās iespējas. Piemēram, ir simtiem augstskolu lekciju kursu tiešsaistē tādās platformās kā Coursera, Open Culture un citās, kas piedāvā fantastiskas iespējas pilnveidot zināšanas. Interneta lielākā burvība ir pieeja milzīgai informācijas bagātībai.
