Dzimis vijolnieka un pianistes ģimenē, Jānis Kalniņš nekļuva par profesionālu mūziķi, toties viņš ir izcilākais Latvijas ērģeļu meistars un Ugāles ērģeļbūves darbnīcas īpašnieks – mācītājs un uzņēmējs vienā personā
Bībeli sauc par visu grāmatu grāmatu, savukārt visu instrumentu instruments ir ērģeles, saka mācītājs Jānis Kalniņš. Dzimis rīdzinieks, viņš jau 22 gadus dzīvo Ugālē, kalpodams Ugāles un Zlēku draudzēs. Tā nav nejaušība. Tieši Ugāles baznīcā atrodas vienas no Eiropas unikālākajām un Baltijā vecākās ērģeles, kas būvētas 17.gadsimtā. To restaurācija Jānim Kalniņam un vēlāk ērģeļbūves darbnīcai, kur pašlaik strādā astoņi cilvēki, prasīja 19 gadus.
Tas bijis ne tikai fantastisks darbs, bet arī principa un goda jautājums, jo, kā saka Jānis, ērģeles nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece, bet gan ekskluzīva luksusa lieta dvēselei un vienlaikus pats dārgākais priekšmets baznīcā. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar to jārēķinoties arī biznesā. Ne velti 70% pasūtījumu līdz šim saņēmis no ārzemēm. Kalniņa būvētās ērģeles skan Zviedrijā, Lietuvā, Somijā, Francijā un Itālijā. Mums pašiem vēl neesot tik daudz naudas, ko atvēlēt savai dvēselei. Lai gan nupat Ugāles darbnīcā top jauns, liels instruments Latvijas Mūzikas akadēmijai. Tas ļauj cerēt, ka ar laiku, sabiedrībai kļūstot turīgākai, arī Latvijā pieaugs pasūtījumu skaits.
Dieva griba vai gēni
«Mans vectēvs bija pirmās brīvvalsts Saeimas deputāts, sociāldemokrāts Nikolajs Kalniņš, Sociālo un darba lietu komisijas ilggadējs vadītājs un viens no tālaika Pensijas likuma izstrādātājiem,» savu stāstījumu sāk Jānis. Kārlis Ulmanis pēc apvērsuma viņu par to ielicis Liepājas cietumā un pēc tam izsūtījis trimdā uz dzimtas īpašumu Koknesē, bet Staļina tētiņš aizsūtījis uz Vjatlagu, kur vectēvs gājis bojā. «Tika represēta visa ģimene.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.