Augstvērtīgākā Latvijas pelēko zirņu šķirne Retrija kandidē uz Eiropas Savienības aizsargāto produktu reģistru. Ap Ziemassvētkiem mēs apēdam vairāk nekā 100 tonnu zirņu
Ziemassvētkos pirms 2000 gadiem mūsu galdā nebūtu gandrīz nekā no tagad pierastajiem produktiem. Kāpostus, bietes un burkānus Latvijas teritorijā pazīst tikai kopš viduslaikiem. Kartupeļus un ķirbjus – tikai no 19.gadsimta.
Toties pupu un zirņu lietošanu uzturā jau pirms mūsu ēras pierāda arheoloģiskie izrakumi. Pelēkie zirņi, specifisks zirņu paveids ar tumšu mizu, ir izrādījušies īsti izdzīvotāji. Tie ne tikai izturējuši laika pārbaudi, bet latviešu pārtikas grozā ir arī viena no spilgtākajām «personībām», eksotika ārzemniekiem. Izcilākā Latvijas pelēko zirņu šķirne Retrija tieši patlaban Pārtikas un veterinārajā dienestā iziet procedūru iekļaušanai Eiropas Komisijas Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma reģistrā. Līdzīgā klasifikatorā, kāds Francijā vēsturiski izveidots dižciltīgajiem apelācijas vīniem, Eiropas Komisija (EK) jau ievietojusi, piemēram, britu Stiltona sieru un Džērsijas karaliskos kartupeļus, Parmas šķiņķi un Modēnas balzametiķi no Itālijas, rokfora sieru un Nicas olīvas no Francijas. Simtiem lauksaimniecības un pārtikas produktu, kas ražoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā, ar unikālām cilvēku zināšanām panākot visizcilākās garšas īpašības. Citā – EK garantēto tradicionālo īpatnību produktu – reģistrā 12.oktobrī iekļuvuši latviešu sklandrauši, bet trešajā – aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrā – apstiprināšanas stadijā ir plaucētā jeb salinātā rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.
Birokrātiskie formulējumi var sajaukt galvu, taču šī sertifikācija, kā vēsta Zemkopības ministrijas (ZM) mājaslapa, solās «aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas, informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām, veicināt produktu ražošanas dažādību; radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē, salīdzinot ar līdzīga veida produktiem».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.