Elektrības tirgus kārtējā raustīšana ir gļēva un neprofesionāla
Šonedēļ Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu apliecinās pašreizējās plašās, «stabilās» koalīcijas nevarību un nekonsekvenci. Likumdevēja mājaslapā jau paziņots, ka iepriekšējā plenārsēdē steidzamības kārtā pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā 20.martā pieņems otrajā – galīgajā – lasījumā, atkal atliekot elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, nu jau līdz nākamā – 2015.gada 1.janvārim.
Tieši jābrīnās par jaunās Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības gatavību ar savu pirmo svarīgo ekonomisko lēmumu tik pārliecinoši apstiprināt skeptiķu bažas, ka šī priekšvēlēšanu valdība pavadīs tai atvēlētos mēnešus, raustoties īstermiņa politiskās taktikas nervu drudzī. Kā iepriekšējās valdības ministre Straujuma pavisam nesen, septembrī, piekrita elektrības tirgus atvēršanai šā gada 1.aprīlī, taču tikai pāris nedēļu pēc stāšanās premjerministres amatā viņa 5.februārī šo pašas atbalstīto lēmumu pēkšņi apšaubīja. Pagāja vēl piecas dienas, un Straujuma jau izteica šaubas par savu šaubīšanos, taču ne jau viņai pieder galīgais lēmums šajā lietā. Pašvaldībām ir sava, nu jau gana ietekmīga nostāja, Ventspils mērs nosaucis tirgus brīvlaišanu par «ekonomisku noziegumu», un drīz vien grozītāju pulka galvgalā nostājās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Rezultātā koalīcija 3.martā pieņēma Āboltiņas priekšlikumu tirgus atvēršanu tomēr atlikt.
Tiesa, daži viņas skaidrojumi, kāpēc notikusi tik strauja nostājas maiņa tik svarīgā jautājuma, bija visai savdabīgi: daļai deputātu nav bijis skaidrs, par ko viņi 6.novembrī balsoja, un valdība nav paspējusi izstrādāt mehānismu, kā kompensēt mazturīgajiem iedzīvotājiem cenu celšanos.
Grūti saprast, vai priecāties par atklātību vai raudāt par jaunu politiskās bezatbildības etalona uzstādīšanu, kad vadoša politiķe nekautrējas kādu lēmumu aizstāvēt, atsaucoties uz savas valdošās koalīcijas nekompetenci. Taču jādomā, ka Āboltiņas pēkšņās bailes no elektrības rēķinu ietekmes uz oktobra Saeimas vēlēšanām nomāc jebkādas domas vai izpratni par šo mulsinošo vārdu un svārstīgo nostāju plašāku ietekmi.
Par nelaimi, sekas būs nepatīkamas. Lēmums tikai uz īsu brīdi pasargās mājsaimniecības un smagi skars budžetu. Elektrības cenām būs jāceļas neatkarīgi no tā, vai būs brīvais tirgus vai nebūs. Saeimas priekšsēdētāja noteikti jūtas dubultnelaimīga, ka viņai neizdevās Straujumas valdības sastādīšanas laikā panākt finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) nomaiņu, jo viņš tagad publiski pateicis, ka elektrības tirgus atvēršanas atlikšana varētu nākamā gada sākumā sagādāt vēl lielāku šoku, nekā tiktu piedzīvots šogad aprīlī. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka liberalizācijas atlikšana var samazināt budžeta ieņēmumus par vismaz 7,6 miljoniem eiro, bet, iespējams, pat līdz 40 miljoniem eiro gan šogad, gan nākamgad sakarā ar mazāku peļņas pārskaitījumu no Latvenergo. Finanšu ministrija piebilst, ka lēmuma rezultātā 2015.gadā varētu pieaugt izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā. Nav dzirdēti priekšlikumi, kā kompensēt šos zaudējumus budžetam, tāpēc varam jau tagad gatavoties nākamajai reizei, kad lēmumu pieņēmēji stāstīs, kāpēc viņu pašu nekompetence ir radījusi nepieciešamību atkal steigā pieņemt kādu lēmumu.
Savukārt uzņēmējiem un iedzīvotājiem sagādāts kārtējais spilgtais pierādījums, ka Latvijas valdības solījumiem nevar uzticēties.
Āboltiņa palaikam cenšas iegalvot, ka lēmums par tirgus liberalizācijas atlikšanu saistīts nevis ar nervozām bailēm par oktobra vēlēšanu rezultātiem, bet gan ar atbildīgām rūpēm par valsts drošību. Notikumi Ukrainā liek darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila un lai novērstu jebkādus provokāciju riskus. Bezmaz vai sanāk, ka elektrības tirgus atvēršana tiek atlikta, lai mūs pasargātu no «Krimas scenārija» – Krievijas iebrukuma Latvijas teritorijā.
Nav gan dzirdēti jebkādi nopietni pamatojumi šādiem mājieniem, un laikā, kad Latvijas drošības situācija tiešām pasliktinās, ir ne tikai bezgaumīgi, bet arī bezatbildīgi piesegt īstermiņa politiskās intereses, piesaucot nopietnus draudus. Pat ja tādi būtu, aizgājušais salīdzinoši mierīgais 16.marts liek domāt, ka mūsu drošības struktūras tiktu galā arī ar centieniem uzspiest elektrības rēķinam fašisma zīmogu.
Patiesībā daudz nopietnāks drauds valsts drošībai ir politiski vadītāji, kuri baidās paši no savas ēnas. Nestabilitāti vairo ministri un deputāti, kuri pieņem lēmumus un tad neko nedara, lai nodrošinātu to ieviešanu. Iespējas provokācijām rada «līderi», kuri pie pirmajām grūtībām ir gatavi strauji atkāpties no iepriekš noteiktajiem mērķiem.
Ja starptautiskā vide turpinās pasliktināties, tuvākajos gados mēs varam sastapties ar daudz nopietnākiem izaicinājumiem nekā nepieciešamību dažām mājsaimniecībām kompensēt elektrības rēķinu pieaugumu par dažiem eiro mēnesī. Tad valsts vadītājiem tiks piestādīts rēķins, no kura maksāšanas nevarēs izvairīties, nobalsojot par draudu atlikšanu līdz nākamajam gadam.
Komentārs 140 zīmēs
Pieminekļa frontē viss mierīgi. Varbūt skaļie brīdinājumi palīdzēja – 16.marta ar leģionu saistītie pasākumi Rīgas centrā noritēja bez incidentiem.
Varbūt atjaunos Interfronti? Tatjana Ždanoka piedalījusies komunistiskās Sutj vremeņi organizācijas kongresā, kuras mērķis ir atjaunot PSRS.
Vai izjūtat nostalģiju pēc deviņdesmito gadu otrā līmeņa politiķiem? Tad jums ļoti patiks Ingunas Sudrabas politiskā kustība, kurā tādu papilnam.
