Melnais ērglis kā gudrības un drošsirdības simbols KNAB logotipā joprojām ir stalts un spēcīgs, taču šī izkārtne vairs neatbilst īstenībai. No biroja atlaisti vai paši aiziet spējīgi profesionāļi, jo viņu vērtējumā darbs pārvērties par «administratīvu ārprātu». Kā no pašu vidus izraudzītajam biroja vadītājam Jaroslavam Streļčenokam ir izdevies piepildīt korumpētu politiķu sapni un pāris gados novest KNAB līdz kraham?
Tas sākās kādā sapulcē 2012.gada jūnijā. Neilgi pirms darbdienas beigām kopā sanāca visi KNAB nodaļu vadītāji un savam priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam lūdza paskaidrot Ilzes Jurčas iecelšanu vietnieka amatā. Izglītojošos semināros KNAB citiem mācīja, ka valsts pārvaldes darbinieki jāizraugās atklātos konkursos, un uz šā fona Streļčenoka vienpersoniskais lēmums paaugstināt amatā savu bijušo priekšnieci likās nekorekts. Sarunai ievirzoties nelabvēlīgā gultnē, Streļčenoks paziņoja – darbs beidzas pulksten 17.00, un viņam jābrauc pie bērna.
«Man bija kauns par savu vadītāju,» atceras viena no sapulces dalībniecēm, tomēr nevienam no klātesošajiem tobrīd ne sapņos nerādījās, ka šis profesionālais jautājums pamazām novilks frontes līniju, kuras vienā pusē nostāsies Streļčenoks ar viņu stingri atbalstošo Jurču, otrā – vairums pārējo KNAB vadošo darbinieku, un sāksies biroju iznīcinošs karš.
«KNAB izdziest. Ir liels risks, ka drīz paliks tikai nosaukums,» situāciju darbavietā raksturo operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. «Komanda ir sagruvusi. Cilvēki uz darbu iet pasīkumā un apnikumā,» saka bijusī iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa, kas marta beigās darbu KNAB pameta.
Publiskajā telpā ir nostiprinājies maldīgs priekšstats, ka visas KNAB problēmas saistās ar priekšnieka otru vietnieci, nepakļāvīgo Jutu Strīķi, kuru Streļčenoks nesen atlaida. Sarunas ar biroja darbiniekiem liecina – konflikts gruzd pa visu perimetru, un iespēju turpināt profesionālu un jēgpilnu darbu KNAB neredz gan pieredzējuši izmeklētāji, gan citi speciālisti, kas Strīķei nekad nav bijuši pakļauti. «Ģenerālis, kuram nav savas armijas. Ja viņš nostātos priekšā un prasītu, kas ar viņu ies kaujā, tad…
Ja arī kāds aizietu, tad tikai baiļu dēļ vai tāpēc, ka no Streļčenoka kaut ko ir ieguvis,» uzskata Jurašs, viens no retajiem KNAB darbiniekiem, kas piekrīt atklātai sarunai. Ar Streļčenoku nesaskaņoti publiski izteikumi pašlaik birojā strādājošiem nozīmē teju automātisku disciplinārlietu. Pārbaužu un finansiālu represiju birojā ir daudz – par jebkuru darbību, ko priekšnieks traktē kā sev nelojālu. No KNAB darbinieku stāstītā rodas iespaids, ka birojs ir nogrimis bezgalīgās birokrātiskās procedūrās, kamēr mērķtiecīgs korupcijas apkarošanas un novēršanas darbs nedz tiek augstu vērtēts, nedz stiprināts. Nedz saprasts.
Kā Pavļiks Morozovs
Kad bijušo kolēģi, valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieku Jaroslavu Streļčenoku 2011.gada nogalē izvēlējās par KNAB priekšnieku, vairums biroja darbinieku šo ziņu uzņēma ar atvieglojumu. Pēc cīņas ar iepriekšējo šefu Normundu Vilnīti, kurš amatā acīmredzami bija iecelts ar politisku uzstādījumu vājināt sevi jau labi apliecinājušo KNAB, «savējā» kļūšana par priekšnieku šķita cerīga. Daudzi gan viņu nepazina, bet tiem, kas pazina, viņš šķita tik «pareizs kā Pavļiks Morozovs» – braucot komandējumā uz Daugavpili, viņa auto ātrums garajā ceļā nepārsniedza 85 kilometrus stundā.
Tagad, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc savulaik neuzkrītošā kolēģa vadībā KNAB tuvojas kraham, biroja darbinieki min, ka noteicošās ir priekšnieka personiskās īpašības apvienojumā ar augstajam amatam nepietiekamu kompetenci. «Viņam nav ne redzējuma, ne sapratnes, kur KNAB būtu jāvirzās. Es uzskatu, ka šī cilvēka profesionālās un personāla vadīšanas prasmes ir vairāk nekā nepiemērotas šim amatam, un to viņam personīgi esmu teicis,» saka Jurašs.
To, ka «ir saskatāma biroja priekšnieka neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi, kriminālprocesuālas darbības», pērn atzina ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas vērtēja KNAB normatīvo bāzi.
Taču līdzīgu secinājumu var izdarīt arī par Streļčenoka attiecībām ar korupcijas novēršanu, kas ir viņa iepriekšējā darbības joma. Strīķes atlaišana izpelnījās skaļu publicitāti, taču pirmā augsta ranga amatpersona, kuru Streļčenoks atlaida no darba KNAB, bija juridiskās un personālvadības nodaļas (JPN) vadītāja Ilze Draveniece. Viens no galvenajiem konflikta cēloņiem bija abu atšķirīgais interešu konfliktu traktējums. Draveniece min vairākus gadījumus, kad amatpersonas KNAB priekšniekam bija pārsūdzējušas biroja uzliktos administratīvos sodus par interešu konfliktiem, un Dravenieces vadītās nodaļas juristi šīs sūdzības atzina par pamatotām. Dažos gadījumos administratīvo pārkāpumu nesaskatīja vispār, citos soda uzlikšanai bija iestājies noilgums. Streļčenoks tomēr licis atstāt spēkā iepriekšējos lēmumus. Lai izvairītos no iesaistīšanās prettiesiskos lēmumos, Draveniece tiem pievienojusi savu atsevišķo viedokli. Streļčenoks gan šos dokumentus pārtaisījis un parakstījis, lapas ar juridiskās nodaļas viedokli izņemot ārā. Divos no šiem gadījumiem ir galīgās tiesu instances spriedums, ar kuru Streļčenoka lēmumi ir atcelti, vēl divi gadījumi ir identiski (visi par Latvijas dzelzceļa amatpersonām, kuru sodīšanai iestājies noilgums), tāpēc tajos gaidāms līdzīgs spriedums. Divos strīdīgajos gadījumos tiesa KNAB lēmumu atstājusi spēkā, taču Draveniece lēš, ka arī šajās lietās lēmums varēja būt citāds, ja tiesai būtu pieejami juridiskās nodaļas argumenti. «Ja kāds paanalizētu spriedumus interešu konfliktu lietās, izrādītos, ka tiesas atceļ kādus 80% KNAB lēmumu. Un tas viss turpinās,» saka Draveniece.
Draveniece un viņas kolēģi stāsta arī par citiem gadījumiem, kad Streļčenoks licis sagatavot «prettiesiskus» vai juridiski absurdus dokumentus, ko atbildīgie darbinieki atteikušies vizēt un kas kļuvuši par iemeslu tālākām nesaskaņām. No juridiskās nodaļas aizgājušas vēl divas darbinieces – Ilze Krastiņa un Inese Terinka. «Nespēju komunicēt ar biroja vadītāju normālā, profesionālā līmenī, nesapratu viņa uzdevumus, man tos atkārtoti bija jāprasa precizēt. Biju pagurusi no bezcerīgās situācijas,» savu lēmumu pamest KNAB pamato Zandersone-Reisa.
Vēl viens konflikts izcēlies, kad Draveniece aizrādījusi – priekšnieks piemaksas un naudas balvas darbiniekiem izmaksā ar vienpersonisku lēmumu, pēc neskaidriem kritērijiem. «Viņam pietuvinātie darbinieki tika privileģēti, bet tie, kam ir kādi nopelni, palika bez atzinības,» saka Draveniece.
Nepaklausības epizodes
Streļčenoka un vadošo darbinieku attiecību vēsture un priekšnieka darba stils ir labi nolasāms darbinieku novērtējumos – garos dokumentos ar ārkārtīgi detalizētiem dažādu rīcību un sadzīves situāciju aprakstiem. Dravenieces novērtējumā Streļčenoks uzskaita virkni konkrētu dokumentu ar visiem numuriem, ko viņa nav vizējusi, un rezolūcijas, ko nav izpildījusi, to vidū pārmetumi izteikti par viņas iebildumiem pret KNAB lēmumiem Latvijas dzelzceļa lietās, ko tiesa beigu beigās atcēla. Novērtējumā fiksēti datumi un nereti arī precīzs laiks, kad «I.Draveniece izvairās no komunikācijas ar Biroja priekšnieku» vai «sanāksmē par MK lēmumprojektiem, nepiekrītot sanāksmē pieņemtajam lēmumam, uzvedās neatbil-stoši profesionālās ētikas normām (t.i. paaugstināja balss toni)».
Kādā citā reizē viņa biroja priekšniekam izteikusi «nepamatotas pretenzijas, ka priekšnieks nestrādā Biroja labā (neminot konkrētu pamatojumu); I.Draveniece pārmet, ka Biroja priekšnieks atļaujas darba vietu pamest pulksten 17.00, pieņem «muļķīgus» lēmumus, diskreditē biroju un neko nedara; pēc Biroja priekšnieka lūguma nosaukt konkrētus lēmumus un faktus, neko nevarēja pateikt, bet sāka draudēt ar vēršanos ētikas komisijā». Novērtējumā atspoguļots arī gadījums, kad kāda KNAB darbiniece nokritusi uz trepēm un «Biroja priekšnieks personīgi (nesagaidot JPN vadītājas aktīvas darbības minētās situācijas noskaidrošanā) 9:53 elektroniski nosūtīja JPN vadītājai viņas rīcības plānu sakarā ar darbinieces nelaimes gadījumu». Šo sadzīvisko aprakstu nobeigumā Streļčenoks nereti klasificē pārkāpumu, piemēram, Dravenieces nereaģēšana uz darbinieces pakrišanu klasificēta kā «izvairīšanās no tiešo pienākumu pildīšanas, iniciatīvas un rīcības trūkums, nevēlēšanās pildīt uzliktos pienākumus un atbildības pārnešana uz Biroja priekšnieku, kuram ir jāiejaucas JPN darbībā, lai tiktu nodrošināta JPN darbība».
Dravenieces novērtējumā uzskaitītas 70 nepaklausības epizodes, par ko viņai Streļčenoks ielicis zemāko iespējamo – E – vērtējumu (tas nozīmē, ka «darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi»). Juristes novērtējuma dokuments ir uz 37 lappusēm, no kurām 10 aizņem abu e-pasta sarakste par tā saskaņošanu.
Stilistiski un saturiski līdzīgi novērtējumi ir Jutai Strīķei un korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei, kurai tas ir divreiz garāks – uz 74 lapām. Kurpniece sarēķinājusi, ka viņa savam novērtējumam, kurš ir vairākkārt pagarināts un joprojām nav pabeigts, iztērējusi mēnesi darbalaika. Kurpnieces formālā vērtētāja ir viņas tiešā priekšniece Jurča, taču novērtējuma dokumentā iekļauta virkne paša Streļčenoka novērojumu. KNAB priekšniekam ir klade, kurā viņš konspektē sarunas ar padotajiem, un šīs piezīmes izmanto novērtējumos, ko birojā sauc citā vārdā – fikcija.
Kurpnieces grēku sarakstā bez dažādiem it kā neizpildītiem priekšnieka uzdevumiem un neievērotiem noteikumiem ir organizatoriskas problēmas Streļčenoka komandējumos, neērtas situācijas sanāksmēs, kurās viņš nav bijis informēts par apspriežamajiem jautājumiem, ielūgumi uz KNAB pasākumiem Valsts prezidentam un Ministru prezidentam «ar stilistiskām kļūdām un lietojot uzrunu, kas neatbilst amatpersonu statusam», komunikācija ar medijiem bez priekšnieka atļaujas, pat ja sniegts nebūtisks informācijas kriksis. No Kurpnieces novērtējuma dokumenta noprotams, ka saskaņā ar Streļčenoka ieviesto kārtību jebkura sagatavota e-pasta atbilde uz žurnālistu jautājumu KNAB preses sekretāram ir jāizdrukā uz papīra un jādabū vīza no «visām atbildīgajām un hierarhiskajām amatpersonām».
Kurpniece sava novērtējuma piezīmēs raksta: biroja resursi tiek tērēti, lai nevis rūpētos par korupcijas izplatības samazināšanos, bet «pilnīgi absurdām aktivitātēm – paskaidrojumu sniegšanai, kāpēc OECD sekretariāts aizsūtījis aviobiļeti Streļčenokam uz viņa privāto e-pastu, kāpēc nodaļas darbiniece nav darbā atvaļinājuma un bērna slimības laikā (..) un daudzām citām darbībām, kas pārvērš korupcijas novēršanas nodaļas darbu par administratīvu ārprātu».
Kurpniece nepabeigtajā novērtējumā dabūjusi atzīmi D («darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē, darba izpildē nepieciešami uzlabojumi»). Kādas būs tā sekas, pagaidām nav zināms. Streļčenoks šā raksta sagatavošanas laikā uz Ir jautājumiem neatbildēja. Kad martā lūdzām interviju, Streļčenoka aizņemtības dēļ tā tika piedāvāta tikai maijā, bet komentēt situāciju pa telefonu vai rakstveidā viņš nepiekrita.
Strīķe, kura līdzīgu nodarījumu rezultātā jau atlaista, arī bija novērtēta ar atzīmi D. Kā kļuvis zināms Ir, uz atkārtoto novērtēšanu, izpildot Streļčenoka norādījumu iesniegt «pamatotu informāciju» par viņas prasmju atbilstību amatam, Strīķe bija savākusi pozitīvas rekomendācijas no 17 institūcijām, ar kurām KNAB sadarbojies, taču tās acīmredzami nav ņemtas vērā.
Strīķes atlaišanu birojā, jo sevišķi apkarošanas blokā, uztver kā lielu netaisnību. «Ja Juta ir tā, kas zaudējusi darba devēja uzticību, tad es nezinu, kurš vēl ir atbilstošs. Varu tikai apbrīnot viņas apņēmību sasniegt maksimālu rezultātu. Juta ir bijusi iedvesmas avots pārējiem augt un pilnveidoties,» saka Jurašs. Viņš atklāj, ka daudzi lūko jaunas darbavietas un izšķirošajam lēmumam gaida, ko lems tiesa, kurā Strīķe pārsūdzējusi savu atlaišanu. Tiesa šonedēļ sākās – pirmdien un otrdien KNAB pieteica noraidījumu tiesnesei un centās atlikt lietas izskatīšanu, taču bez panākumiem. Sagaidāms, ka divu nedēļu laikā lietā būs spriedums. Ja pirmā instance apmierinās Strīķes prasību, viņa varēs nekavējoties atgriezties darbā, kaut arī spriedums var tikt pārsūdzēts un lietas izskatīšana turpināties.
Par aiziešanu no KNAB jau izlēmusi izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Signe Bole, kura vadīja pašlaik iztiesāšanā esošās Daimler kukuļošanas lietas izmeklēšanu. Bole ir izmeklētāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, pēdējos divus gadus zināšanas stiprinājusi starptautiskā korupcijas apkarotāju sadarbības projektā. «Dzirkstele ir izdegusi. Tāda sajūta, ka mēs esam vienīgie auseklīši, kuriem kaut ko vajag,» sajūtas apraksta Bole. Lūzuma punkts bijis, kad «Streļčenoks pateica, ka mēs zogam virsstundas». Pārmetumus biroja naudas izsaimniekošanā, apmaksājot it kā nepamatotas virsstundas, Streļčenoks pērnruden publiski veltīja apkarošanas bloka nodaļu vadītājiem un Strīķei. Viņa rosinātajā pārbaudē, pēc neoficiālas informācijas, tas neesot apstiprinājies, bet oficiālu paziņojumu nav bijis.
Bole stāsta, ka patiesībā izmeklētāji un operatīvie darbinieki regulāri strādā neapmaksātas virsstundas. «Izmeklētāji nevar strādāt kā rūpnīcā līdz pulksten pieciem. Mums bija vienošanās, ka virsstundas apmaksās tikai par procesuālajām darbībām, piemēram, kratīšanām, kas veiktas ārpus darba laika, par pārējo laiku – ne.»
«Pie Vaškeviča lietas strādājām vakaros un naktīs. Īstenībā mēs slēpām, ka strādājam, jo bija bail, ka informācija noplūdīs. Tomēr mēs to darījām, jo bija mērķis. Es nezinu, kādam mērķim jābūt tagad, lai mēs vēl tā darītu,» sarunā atklāj cits KNAB darbinieks – viņaprāt, pašreizējos ap-stākļos KNAB komanda vairs nespētu pacelt tāda mēroga lietas kā Latvenergo vai Daimler. «Jebkura liela lieta prasa milzīgu intelektuā-lo un radošo ieguldījumu. Lai to atklātu, darbiniekiem ir jābūt motivētiem, ar entuzias-mu, bet šobrīd notiekošais ir nomācošs,» apraksta Jurašs.
Operatīvo darbinieku komanda vēl turas, bet izmeklētāji jau tagad strādā nepilnā sastāvā. Pērn divi izmeklētāji pārgāja darbā uz prokuratūru, bet kopumā brīvas ir trīs vakances, ko ar piemērotiem darbiniekiem aizpildīt neizdodas. Pašlaik KNAB strādā 17 izmeklētāju.
Bez ētikas komisijas
Streļčenoka vadības stilu spilgti raksturo arī virkne notikumu ap biroja ētikas komisiju. Pagājušā gada vasarā, kad ētikas komisija vērsās pie premjerministra, lūdzot izvērtēt, vai Streļčenoks nav atradies interešu konfliktā, piešķirot sev atvaļinājuma pabalstu (Valsts kanceleja to nekonstatēja), biroja priekšnieks komisiju atcēla, jo tā darbojoties «prettiesiski» un «neatbilstoši mērķim».
Ar to represijas neaprobežojās – sākās medības, kurš komisijā vērsies ar šo iesniegumu. Kad ētikas komisijas vadītājs Juris Pujāts vairākas reizes šādu informāciju sniegt atteicies, pret viņu sākta pārbaudes lieta. Birojā zina stāstīt: kad pārbaudes veicējs – iekšējās drošības daļas darbinieks – pārkāpumu Pujāta rīcībā nav saskatījis, Streļčenoks viņam uzdevis slēdzienu pārtaisīt. Kad tomēr tas nav izdarīts, priekšnieks licis Pujātam nodot sveicienu – ja viņš iesniegumu neatdos, «pret viņu ierosinās vienu disciplinārlietu, tad otru disciplinārlietu, un tad – uz redzēšanos».
Biroja darbiniekus izbrīna šāda Streļčenoka reakcija, jo savulaik, kad viņš pats vadījis ētikas komisiju, tā bez aizspriedumiem vērtējusi toreizējā priekšnieka Vilnīša rīcību. Tiesa, saķeršanās ar Pujāta vadīto komisiju Streļčenokam bijusi jau agrāk divos gadījumos, kas skāruši viņa sabiedroto Jurču. Vienā gadījumā viņš bijis neapmierināts ar ētikas komisijas aizrādījumu Jurčai, ka viņa kliegusi uz padoto par tādas informācijas iekļaušanu brošūrā, ko pati bija apstiprinājusi, kā rezultātā darbiniece izlēmusi darbu birojā pamest. Otrā gadījumā Streļčenoku bija sadusmojis ētikas komisijas pārmetums par Jurčas iecelšanu amatā bez konkursa. To izmeklējot, komisija bija atklājusi kādu misēkli ar dokumentiem – uz Streļčenoka rīkojuma par Jurčas iecelšanu amatā Draveniece bija ar roku uzrakstījusi, ka ar šo lēmumu «netiek ievērota» birojā pieņemtā pretendentu atlases kārtība un arī starptautiskās un vietējo institūciju rekomendācijas. Ētikas komisija atklāja, ka Streļčenoks šo dokumentu bija nomainījis un lietvedībā ielicis bez Dravenieces vīzas, un arī šo priekšnieka rīcību komisija atzina par neētisku. Uz šo aizrādījumu Streļčenoks atbildēja, sākot meklēt personu, kas ētikas komisijai iedevusi dokumenta oriģinālu. Meklējumi beigušies bez rezultātiem.
Jaunākā pārbaude šā raksta sagatavošanas laikā tapusi pret KNAB arodbiedrības līderi, juristi Kristīni Grigu – tā sākta pēc tam, kad viņa tiesai iesniegusi arodbiedrības viedokli Strīķes atlaišanas lietā. Pirms tam priekšnieks Grigu sodījis, pārliekot citā kabinetā, kurš telpu īpatnību dēļ ir drēgns un auksts. «Viņa tagad sēž atrauti no savas nodaļas, kaut bijušais kabinets palika pustukšs,» stāsta kāda KNAB darbiniece. Aizrādījumus no Streļčenoka var izpelnīties arī par aiziešanu «darba laikā uz citu nodaļu parunāties». Dravenieces un Strīķes novērtējumos abām pārmests, ka 2012.gada 30.augustā noteiktā laikā viņas bez priekšnieka atļaujas atradās «ārpus darba vietas – nepildot amata pienākumus». Kā var saprast, sānsoļa laikā abas sveikušas dzimšanas dienā bijušo kolēģi Alvi Vilku. Kā stāsta birojā, no šāda pārmetuma pieminēšanas Streļčenoku nav atturējis fakts, ka šajā dienā Vilku apciemojis arī viņš pats.
Par to, ka citu acī viņš pamana skabargu, bet savējā – baļķi ne, liecina arī citas epizodes. Neieklausoties biroja darbinieku padomos, ka tas būtu pretrunā ar likumu, Streļčenoks uzstājis, ka kampaņā pret kukuļošanu veselības aprūpē plakāti jādrukā arī krievu valodā. Pēc Valsts valodas centra aizrādījuma krievu valodas plakātus nācies izņemt. «Vai viņš to izniekoto naudu birojam ir atmaksājis?» vaicā kāda darbiniece, kura norāda, ka viena lata caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā Streļčenoks gan iesniedzis birojam izdevumu segšanai.
Pēc ētikas komisijas atlaišanas birojā ir izstrādāts jauns tās nolikums, kurā kardināli mainīti līdz tam patstāvīgās komisijas darbības principi – visa dokumentu aprite paredzēta caur priekšnieku. Nolikumā arī ieviestas kvotas, cik komisijas locekļus var ievēlēt no katras biroja struktūras, kas darbinieku vidū uztverts kā mēģinājums komisijā nodrošināt Streļčenokam lojālu vairākumu. Izsludinātās komisijas vēlēšanas gan nenotika kvoruma trūkuma dēļ – protestējot pret šefa iecerēm, lielākā daļa darbinieku uz sapulci neieradās. Tam sekoja darba grupas izveide nolikuma grozījumu izstrādei. Grozījumi esot tapuši, bet ētikas komisijas KNAB joprojām nav.
Briest reorganizācija
KNAB darbinieki neesot saskārušies ar situācijām, kuras liktu domāt, ka Streļčenoks apzināti darbotos pēc politiska pasūtījuma. Lai gan ir skaidrs, ka «viņš ir izdarījis visu, ko gaida tie, kam KNAB vienmēr ir bijis neērts», saka Draveniece. Darbiniekiem drīzāk radies iespaids, ka no KNAB «balsta figūrām» šefs atbrīvojas, jo vienkārši jūt diskomfortu spējīgāku cilvēku priekšā. Tāpēc tos aizvieto ar vadāmākiem, draudzīgākiem darbiniekiem.
Trim pašlaik vakantajiem vadītāju amatiem Streļčenoks kandidātus noskatījis bez konkursa pats savu studiju biedru vidū – uz priekšnieka vietnieka un iekšējās drošības nodaļas vadītāja amatu pretendē Drošības policijas darbinieki Aldis Višņevskis un Jānis Roze, uz juridiskās nodaļas vadītāja vietu – Valsts policijā strādājošais Intars Opolais. Uz Strīķes vietu rīkotais iekšējais konkurss beidzies bez rezultātiem. Nodaļu vadītāju sapulcē Streļčenoks pretendentus nosaucis par nenopietniem, bet intervijā Neatkarīgajai uzsver neuzticēšanos – «man trūka argumentu un pārliecības, ka es varētu uzticēt šo amatu minētajām personām». Kandidātu vidū bija Signe Bole, izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, kuras izmeklētājas stāžs arī sniedzas virs 20 gadiem, kā arī divi operatīvo nodaļu darbinieki. Birojā visus kandidātus uzskata par Strīķes vietas cienīgiem, tāpēc šo iznākumu vērtē kā Streļčenoka manevrus, lai biroja vadībā iegūtu sev lojālus cilvēkus un pēc tam caur viņu akceptētu reorganizāciju atbrīvotos no pārējiem dumpiniekiem (reorganizācija ir jāapstiprina biroja padomei, ko veido visi nodaļu vadītāji, priekšnieks un vietnieki). Pēc neoficiālas informācijas, reorganizācija jau tiek plānota, un tajā nav iesaistīts neviens apkarošanas bloka speciālists. Birojā klīst informācija, ka viens reorganizācijas pienesums būs analītiskais dienests, kas acīmredzot nozīmēs Juraša nodaļas pārformēšanu, jo pašlaik analītiķi strādā tajā. Cits pienesums būs priekšnieka biroja izveide – kā ministriem.
Varas apliecinājumi Streļčenokam ir svarīgi. Savulaik viņš uzstājis uz KNAB logotipa ērgļa uzsēdināšanu uz kādas biroja automašīnas. Kad apkarošanas bloks pret to iebildis, jo tad auto nevarētu izmantot operatīvajām darbībām, Streļčenoka kompromiss bijis magnēts ar ērgli, ko mašīnai varētu uzlikt pēc nepieciešamības. Precedenti, kad tas būtu izmantots, nav zināmi. «Postpadomju Krievijas un Baltkrievijas vadības stils,» Streļčenoku raksturo kāds kolēģis.
Politiķi noskatās
KNAB darbinieku līdzšinējie palīgā saucieni politiskajā vidē nav sadzirdēti. Pērnruden vēstulē savam uzraugam premjerministram (kā arī Ģenerālprokuratūrai un Saeimai) KNAB nodaļu vadītāji lūdza izveidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Saskaņā ar likumu par šādas komisijas izveidi lemj valdība, un to vada ģenerālprokurors. No Valda Dombrovska biroja atbilde netika saņemta, bet Saeimas pretkorupcijas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs vēstuli LTV diskusijā nodēvēja par «manipulācijas instrumentu, ar ko mēģina šantažēt premjeru». «Streļčenoka kungs izmanto savas likumīgās tiesības un pieprasa elementāru kārtību,» piebilda deputāts. «Ja kādam nepatīk tas, ko viņš [Streļčenoks] dara, ir divas opcijas – piekrist, ka viņš ir priekšnieks, un pildīt viņa prasības vai izvēlēties citu karjeru.»
Komisiju «pagaidām» negrasās veidot arī Laimdota Straujuma (Vienotība), kuras birojā norāda uz Streļčenoka nesen saņemto novērtējumu C, kas uzskatāms par pozitīvu («darba izpilde noris saskaņā ar prasībām attiecīgajā nozarē»). Streļčenoka novērtējums ir pasludināts par slepenu, bet Ir zināms, ka viedokļi komisijā bija krasi atšķirīgi. Komisiju vadīja SAB direktors Jānis Maizītis, tajā darbojās Drošības policijas šefs Jānis Reiniks, Valsts kancelejas vadītāja vietniece Eva Upīte, bijušais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un Ģenerālprokuratūras virsprokurors Ingemārs Masaļskis. Pēc neoficiālas informācijas, Streļčenoks par pozitīvo novērtējumu var pateikties Reinikam un Upītei, kas viņu novērtējuši augstu, savukārt Maizītis un Lazdovskis likuši zemas atzīmes, bet Masaļskis izvēlējies zelta vidusceļu.
Premjerministre gan 31.martā ir izdevusi divas rezolūcijas. Vienā lūdz Streļčenoku «nodrošināt labas pārvaldības principu ievērošanu atlases procesos» KNAB, otrā – sasaukt biroja padomes sēdes, kā paredzēts KNAB likumā. Otrdien Straujuma un Streļčenoks tikās, lai klātienē pārrunātu šos jautājumus, bet oficiālas rakstiskas atbildes uz rezolūcijās prasīto KNAB priekšnieks sniegs piektdien, 11.aprīlī.
KNAB: Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana
Avots: KNAB
