Valdības apņemšanās stiprināt valsts valodu izglītībā ir saliedējusi konkurējošās krievu organizācijas vienam mērķim – izvest ielās protestētājus
Ceturtdien pikets pie Ministru kabineta un gājiens līdz Izglītības ministrijai, nākamnedēļ, 16.aprīlī, pikets pret tiesībsarga Jura Jansona darbu, neaizstāvot mazākumtautību cilvēktiesības, aprīļa beigās – protesta koncerts, iespējams, Kongresu namā. Šie ir tikai daži no protestiem, kurus rīko krievu tiesību aizstāvji, turpinot jau februārī sākto pasākumu virkni krievu skolu aizstāvībai. Organizāciju sarosīšanās Latvijā sakrīt ar Ukrainas šķelšanas procesu, kurā Krievija kā pamatojumu militāra spēka lietošanai izmanto saukli par apdraudēto krievu tiesību aizstāvību. Latvijas gadījumā šiem neatlaidīgi organizētajiem protestiem ir kāda īpatnība – tie aicina krievus tagad iziet ielās pret mazākumtautību izglītības reformu, kuras vēl nemaz nav.
Reforma kā sarkana lupata
Veidojot jauno valdību, janvārī partiju sadarbības līgumā kā pielikuma 1.punkts iekļauta arī šāda apņemšanās – sagatavot tiesisko regulējumu un izvērtēt ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai no 2018.gada 1.septembra valsts un pašvaldību mazākumtautību skolās visas izglītības programmas apgūtu valsts valodā, izņemot svešvalodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvi. Šis punkts parādījās deklarācijā pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma. Sākotnēji bija plānots, ka priekšlikumi jāsagatavo līdz maijam, bet tagad valdība ir vienojusies, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tie jāiesniedz līdz oktobra beigām – tātad pēc vēlēšanām, kad šā jautājuma politiska lemšana būs jau nākamās Saeimas ziņā.
Pašlaik mazākumtautību skolās mācības notiek bilingvāli – vidusskolās likums paredz mācībvalodas proporciju 60% latviešu un 40% mazākumtautības valodā, bet pamatskolām ir iespēja izvēlēties kādu no pieciem bilingvālās izglītības modeļiem ar dažādu latviešu valodas īpatsvaru. Šāds kompromiss tika panākts pirms desmit gadiem, kad krievu tiesību aizstāvji sarīkoja masveidīgus protestus pret Izglītības likumu, kurā jau 1998.gadā bija noteikts – no 2004.gada visās vidusskolās jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.