Melnais ērglis kā gudrības un drošsirdības simbols KNAB logotipā joprojām ir stalts un spēcīgs, taču šī izkārtne vairs neatbilst īstenībai. No biroja atlaisti vai paši aiziet spējīgi profesionāļi, jo viņu vērtējumā darbs pārvērties par «administratīvu ārprātu». Kā no pašu vidus izraudzītajam biroja vadītājam Jaroslavam Streļčenokam ir izdevies piepildīt korumpētu politiķu sapni un pāris gados novest KNAB līdz kraham?
Tas sākās kādā sapulcē 2012.gada jūnijā. Neilgi pirms darbdienas beigām kopā sanāca visi KNAB nodaļu vadītāji un savam priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam lūdza paskaidrot Ilzes Jurčas iecelšanu vietnieka amatā. Izglītojošos semināros KNAB citiem mācīja, ka valsts pārvaldes darbinieki jāizraugās atklātos konkursos, un uz šā fona Streļčenoka vienpersoniskais lēmums paaugstināt amatā savu bijušo priekšnieci likās nekorekts. Sarunai ievirzoties nelabvēlīgā gultnē, Streļčenoks paziņoja – darbs beidzas pulksten 17.00, un viņam jābrauc pie bērna.
«Man bija kauns par savu vadītāju,» atceras viena no sapulces dalībniecēm, tomēr nevienam no klātesošajiem tobrīd ne sapņos nerādījās, ka šis profesionālais jautājums pamazām novilks frontes līniju, kuras vienā pusē nostāsies Streļčenoks ar viņu stingri atbalstošo Jurču, otrā – vairums pārējo KNAB vadošo darbinieku, un sāksies biroju iznīcinošs karš.
«KNAB izdziest. Ir liels risks, ka drīz paliks tikai nosaukums,» situāciju darbavietā raksturo operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. «Komanda ir sagruvusi. Cilvēki uz darbu iet pasīkumā un apnikumā,» saka bijusī iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa, kas marta beigās darbu KNAB pameta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.