Lai gan atbildīgās amatpersonas uzskata, ka gada laikā pēc Rīgas pils ugunsgrēka padarīts ļoti daudz, par to nav spilgtu liecību. Uzrāviens sācies tikai pirms mēneša, kad panākta vienošanās par tālāko darbu veikšanu uz būvnieku rēķina. Tomēr viņi savu vainu ugunsgrēka izraisīšanā joprojām neatzīst – gaidāma gara tiesāšanās, kas var nest vēl daudz pārsteigumu
Žurnālistu un atbildīgo amatpersonu ekskursija Rīgas pilī pāris dienas pirms postošā ugunsgrēka gadskārtas otrdien tiek vadīta optimistiskā gaisotnē. Pils fasāde, tāpat kā Svētā gara tornis, kurā plīvo Latvijas karogs, joprojām pelēcīga, stalažām aplikta, virs ceturtā stāva jumta kores manāma aizsargplēves mala, taču iekšā remontdarbi notiek ar pilnu jaudu. «250 cilvēku,» enerģiski informē gids Edgars Sivickis, būvkompāniju apvienības SBRE būvdarbu vadītājs. «160 strādā objektā, 90 – restaurācijas darbnīcās.» Prezidenta kabinetu ugunsgrēks netika skāris, te grīda un sienas attīrītas remontam. Vecajos mūros gadsimti satiekas: stūrī pie kabineta ieejas būvdarbi atseguši milzīgās plaisas, ko radījusi Vanšu tilta vibrācija, toties palīgtelpā uz sienas renovācijas gaitā atklājies 16.gadsimta zīmējums – vāze ar ziediem. Šī daļa tikšot sakārtota kuru katru brīdi, īstenojot jau 2011.gadā konkursā uzvarējušo arhitekta Mārtiņa Pīlēna vadītās 1 Plus 1 studijas interjera projektu, kuru autori raksturoja ar vārdiem «modernizācija un baltizācija».
Aiz Zaļā foajē, kas atdala prezidenta darba telpas no reprezentācijas zonas, pirmsugunsgrēka situācija beidzas. Otrā stāva Ģerboņu zālei ar ugunsdzēsēju lieto ūdeni notecējis tikai viens stūris, tas būtiski neietekmē renovāciju, bet virs tās – trešā stāva Baltajā zālē bojājumi bija vieni no uzskatāmākajiem.
Grīdu klājums noņemts, logi vaļā. Te rosās vācu uzņēmuma Otto Richter Gmbh – Die Feuchteklinik darbinieki ar respiratoriem. Kā stāsta mūsu pavadoņi, kopš maija beigām vācu speciālisti ar dažādām metodēm ēkā likvidē «ļoti neveselīgo mikrobioloģisko fonu», ko sienās, kas citos korpusos ir pat 700 gadu vecas, radījusi baktēriju un paaugstinātā mitruma mijiedarbība.
«Griesti ir!» būvnieki un ēkas pārvaldītāja Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) speciālisti aicina pacelt acis augšup. Koka armatūrai pa vidu spraucas zils izolācijas materiāls. Greznie ampīra ciļņi, kas pagājušogad naktī no 20. uz 21.jūniju nokrita zem degošo siju svara, saglabājušies tikai nelielā stūra fragmentā. Tas apvīts sastatnēm, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija uzstāj, ka neticamā kārtā izdzīvojušais laukumiņš ne tikai jāizmanto par prototipu dekorāciju atjaunošanai, bet arī jāintegrē jaunajos griestos.
Dekoratīvajā Sūtņu zālē, kas ir tepat blakus, Anša Cīruļa pašrocīgi apgleznotie griesti arī joprojām gaida restaurāciju. Pie dzeltenajām saulītēm rotātās zaļās sienas mitruma īpaši skartajās vietās piestiprināti vāciešu atvestie sildelementi.
Savukārt Eižena Laubes projektētajā Svētku zālē vēl stāvu augstāk netiekam ielaisti, jo to aizpilda stalažas. Bēniņos virs šīs zāles sijas stiprinātas ar modernām metāla konstrukcijām, kas atgādina lego elementus. Taču līdzās joprojām ir pārogļojušies siju nodeguļi, bet visam pāri – aizsargplēve, tik kontrastējoša ar Baltijā līdz šim vislabāk saglabātās viduslaiku pils senatnīgo siluetu. Līdz rudenim ēka tomēr tikšot pie jauna jumta. Tūlīt sāksies vēsturisko zāļu remonti. Vasarā tiks atjaunots arī fasādes krāsojums. Tas dienu pirms ugunsgrēka gadskārtas tikšot saskaņots ar Imanta Lancmaņa vadīto ekspertu komandu, Rīgas pils atjaunošanas padomi, kurā speciālisti darbojas uz brīvprātības principiem – bez atlīdzības, cits ārpus, cits paralēli tiešajiem darba pienākumiem.
Trīs vaininieki
«Gada laikā ir paveikts daudz,» VNĪ valdes loceklis Jānis Valdmanis pauž administratīvu optimismu. Rīgas pili uguns sapostīja pērn pirms Jāņiem – 20.jūnija vakarā bēniņos izcēlies ugunsgrēks drīz izplatījās pa visu priekšpils ziemeļaustrumu korpusu, bet modernā ugunsdzēsēju tehnika nespēja iekļūt senlaiku būves iekšpagalmā, un tikai pēc sešu stundu cīņas uguni izdevās lokalizēt. Laimīgu sakritību dēļ ugunī negāja bojā unikālas vēstures liecības, ko glabāja pilī izvietotie muzeji – to vidū bija arī tikai mēnesi iepriekš atklātā Nacionālā Vēstures muzeja izstāde 100 Latvijas vēstures relikvijas, virs kuras stāvu augstāk plosījās uguns.
«No situācijas uzreiz pēc ugunsgrēka, kad nebija sapratnes par to, kā pils tiks rekonstruēta, esam nonākuši līdz šim brīdim, kad mums ir skaidrs būvnieks, [kas turpinās darbu], skaidri datumi un zaudējumu summas,» saka Valdmanis. Pirms mēneša, 22.maijā, VNĪ un SBRE parakstīja papildu vienošanos pie sākotnējā līguma – tā paredz ugunsgrēka seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī citu zaudējumu nodrošināšanu. Būvsabiedrībai speciālā kontā jāiemaksā naudas summa, kas atbilst aprēķinātajam ugunsgrēka kaitējumam 4 857 931 eiro apmērā. Tā būs jāatdod atpakaļ tikai tad, ja tiesā netiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka sekām. Pašlaik policijas izmeklēšana beigusies ar būvniekiem nelabvēlīgu secinājumu – tieši viņu darbošanās izraisījusi ugunsgrēku.
Līdz šim brīdim kontā ieskaitīts nedaudz vairāk nekā miljons eiro, bet atlikušajiem aptuveni 3,7 miljoniem tur jānonāk līdz šāgada 15.jūlijam. SBRE pārstāvis Didzis Putniņš Ir solīja – būvnieki pārskaitījumu veikšot pat agrāk.
«Tur ir iekļauti gan tie darbi, kas jāveic Rīgas pils rekonstrukcijas pirmajā kārtā, gan zaudējumi, kas ugunsgrēkā nodarīti kastelas daļai (bijušajam cietoksnim pa kreisi no prezidenta telpām, kur atrodas muzeji – red.), ko paredzēts rekonstruēt otrajā kārtā, gan izdevumi, kas saistās ar dažādām ekspertīzēm, juridiskiem pakalpojumiem. Nav izslēgts, protams, ka šī summa darbu veikšanas laikā vēl var mainīties,» aplēsi komentē Valdmanis. Viņš arī noraida pārmetumus, ko VNĪ saņēmis par juristu biroja Tark, Grunte, Stukiene piesaistīšanu pēc pils ugunsgrēka, kaut gan VNĪ ir pašiem sava juridiskā daļa. «Sadarbība ir bijusi ļoti laba, lielā mērā ir viņu nopelns, ka esam noslēguši šādu vienošanos ar būvuzņēmēju. Ja mēs pierādīsim, ka būvnieks ir vainojams šajā lietā, arī visi juridiskie izdevumi, kas mums būs radušies, tiks piedzīti no būvnieka.» Pirmais līgums par 130 tūkstošiem eiro ar pieaicināto juristu biroju ir izpildīts, otrā līguma summa maksimāli var sasniegt 250 tūkstošus eiro, skaidro Valdmanis.
Protams, Rīgas pili neizpostīja tikai ugunsgrēks. 2012.gada nogalē, kad VNĪ noslēdza līgumu par Rīgas pils rekonstrukcijas pirmo kārtu ar SBRE – īpaši šim nolūkam radītu pilnsabiedrību, ko veido būvkompānijas Skonto būve un Re&Re -, tā jau bija bēdīgā stāvoklī: ar saplaisājušām sienām un novecojušu infrastruktūru. Līdz ugunsnelaimei Rīgas pils jaunākajā daļā, tā dēvētajā priekšpilī, jau bija padarīti atjaunošanas darbi par trim miljoniem latu: nostiprināti pamati un sākta inženierkomunikāciju nomaiņa. Kā skaidro objekta būvuzraugs, kapitālsabiedrības Būvalts projektu vadītājs Bruno Fībigs, pašlaik tās ir ierīkotas 80% apmērā – elektrība, vēdināšana, apkure, ūdensapgāde, kanalizācija… Ir restaurēts mūris ap pili, visas fasādes, izņemot priekšējo. Darbi apstājušies degušo zāļu un parādes kāpņu zonā. Ugunsgrēka kaitējumi SBRE iepriekš paveiktajam salīdzinoši neesot bijuši dramatiski, aptuveni 100 tūkstošu latu apjomā.
Medijos publiskota no policijas izmeklētājiem iegūta versija, ka tieši inženierkomunikāciju maiņa arī bijusi aizdegšanās iemesls: būvnieku noalgotā apakšuzņēmēja Fritex strādnieki ugunsgrēka dienā bēniņos virs Svētku zāles ar rokas slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Neilgi pirms darba laika beigām dzirksteļu dēļ aizdedzies bēniņu grīdas segums. Strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, to apdzēsuši. Tomēr neviens nav palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu jādara 12-24 stundas. Par aizdegšanos nav informēta arī Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām. Kā zināms, signāli par dūmiem, kas kūp no pils jumta, no nejaušiem aculieciniekiem 20.jūnija vakarā pienāca neilgi pēc pulksten 22, mirkli vēlāk jumts jau bija liesmās.
Gandrīz gadu pēc notikušā, 10.jūnijā, Valsts policija preses konferencē beidzot paziņoja, ka izmeklēšana pils ugunsgrēka lietā ir pabeigta un procesa virzītājs iniciējis kriminālvajāšanu pret trim personām, kas saistītas ar būvuzņēmējiem, kas veica darbus pils restaurācijas laikā. Šo cilvēku vārdi netiek atklāti. «Viena persona ir darbinieks, kas ar savu rīcību ir nodarījis netīšu mantas bojāšanu, [kā rezultātā iestājušās smagas sekas], divas – būvkompāniju atbildīgās personas, kuras atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu un kontroli,» skaidroja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Pagaidām aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Kāpēc līdz šim paziņojumam bija jāgaida tik ilgi? «Termiņi vairāk ir saistīti ar zinātniskām izpētēm un ekspertu slēdzieniem. Tos saņēmām šāgada marta beigās, aprīļa sākumā. Procesa virzītājs pēdējos divus mēnešus aktīvi strādāja, lai sauktu pie atbildības vainīgās personas un virzītu lietu prokuratūrai,» atbild Grišins. «Nedaudz aizkavēja arī juridisko personu pārsūdzības, materiāli tika skatīti tiesā.» Kā zināms, neraugoties uz būvnieku pārsūdzību, Rīgas Centra rajona tiesa ir saglabājusi sākotnēji uzlikto arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām, tomēr atcēlusi izmeklētāja sākotnēji pieņemto lēmumu par arestu Skonto būve kontiem un transporta vienībām, kas iesaistītas Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā. Daļēji saglabāts Re&Re kontu arests.
Pēc Jāņa Valdmaņa teiktā, VNĪ darbību policijas ilgās procedūras neesot ietekmējušas. «Uzreiz pēc ugunsgrēka nolēmām, ka pieaicināsim savus ekspertus, kas veiks zaudējumu apjoma noteikšanu – Latvijas Būvinženieru savienību. Arī ekspertus, kas veiks izmeklēšanu par to, kurā vietā ir izcēlies ugunsgrēks, kādi varētu būt tā cēloņi – tur mums palīdzēja Igaunijas eksperti.»
Kriminālprocess notiek, balstoties uz policijas ekspertīzēm, bet «civilprocesam par pamatu var kalpot arī citas eks-pertīzes», skaidro Valdmanis. «Protams, mums bija svarīgi zināt policijas izmeklēšanas rezultātus – ļoti iespējams, tie palīdzēja ātrāk virzīties uz priekšu [22.maija] līguma noslēgšanā ar būvniekiem, bet lēmumus pieņēmām jau pēc mūsu eks-pertīžu rezultātiem. Eksperti no Igaunijas darbu pabeidza 2013.gada rudenī, apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies tajā pils daļā, kas bija nodota būvniekam, ka tas ir izcēlies no atklātas liesmas – dzirksteles vai izsmēķa, nevis no īssavienojuma elektroinstalācijās. Tas mums deva papildu pārliecību sarunās ar būvniekiem, ka viņiem ir jāpiedalās zaudējumu segšanā ar saviem līdzekļiem. Nevaram uzlikt pienākumu par visiem pils zaudējumiem maksāt valstij un tad tiesāties neskaitāmus gadus, lai noskaidrotu vainīgo,» saka VNĪ pārstāvis Valdmanis.
Kāpēc apdrošinātāji nemaksā?
Pils īrnieki – muzeji, kas mājo tās vecākajā, kastelas daļā, kur remonts vēl nebija sācies – negrib kritizēt atbildīgo dienestu lēmumus, visiem ir bijis liels stress. Taču, atceroties gadu pēc ugunsgrēka, joprojām ir pārsteigti, kāpēc abas puses nespēja vienoties par pašu galveno: kurš mājai uzreiz uzliks kārtīgāku pagaidu jumtu, tad mitrums sienas nebūtu sabojājis tika pamatīgi kā tagad. «Pirmais, kas bija uzlikts, vispār bija tikai tāds tenta pārsegums. Pāris reizes noplīsa, un [lietus] vairākkārt pielēja telpas atkal par jaunu. Vienu brīdi, kamēr bijām telpās trešā stāva līmenī, problēmu piesedzām, «ķērām» ūdeni. Kad šīs telpas atstājām, tas viss gāja cauri griestiem uz Rakstniecības muzeju otrajā stāvā.
Paldies Dievam, ziema bija pietiekami laba, bez sniega,» nopūšas Nacionālā Vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Arī SBRE pārstāvis Didzis Putniņš apstiprina – kārtīgs jumts uzreiz netika pārklāts abu pušu domstarpību dēļ. Mitrums papildu zaudējumus un neatgriezeniskas sekas neesot nesis, kaut gan varēja būt arī citādi. «Žēl, ka arī dezinfekcija un žāvēšana novilcināta tik ilgi – pēc vienošanās parakstīšanas starp būvniekiem un VNĪ šāgada maijā,» teica Putniņš. Un piebilda: «Mūs vēl šodien mulsina tas, ka VNĪ bija apdrošinājuši [pili] Baltijas Apdrošināšanas namā (BAN), bet neesmu dzirdējis, ka viņi gatavotos izmaksāt kompensācijas. Normāli būtu, ka apdrošinātāji izmaksā naudu un pēc tam tiesas ceļā piedzen no tā, kas ir atzīts par vainīgo.»
Rīgas pils kā nekustamais īpašums BAN bija apdrošināta par 5,4 miljoniem latu. Savukārt būvdarbu veicējs SBRE bija apdrošinājis iespējamus zaudējumus celtniecības gaitā – apdrošināšanas kompānijas BTA izsniegtās polises kopsumma 21,93 miljoni latu atbilda summai, kādu bija paredzēts tērēt pils rekonstrukcijai. Pamatojoties uz šo līgumu, reāli nodarīto celtniecības zaudējumu kompensāciju 145 665 latu apmērā BTA izmaksāja jau pērn rudenī, tā pēc vienošanās tika pārskaitīta VNĪ. «Tagad no apdrošinātājiem [BAN] pieprasīt atlīdzības izmaksu varbūt nav tik aktuāli, jo mēs esam nodrošināti pret zaudējumiem. Ja tiesvedības laikā atklātos, ka tomēr SBRE nav vainojams ugunsgrēkā, tad, protams, mēs atgriežamies pie apdrošinātāja, kam ir jāsedz šie zaudējumi,» tāda bija VNĪ pārstāvja Jāņa Valdmaņa reakcija uz jautājumu, kāpēc VNĪ līdz pat šim brīdim nav rīkojies, lai saņemtu apdrošināšanas naudu no BAN.
Vai ugunsgrēks ienesa korekcijas arī darbu termiņos? Pirms šīs ugunsnelaimes pirmās kārtas darbus, kuros paredzēts rekonstruēt priekšpili un austrumu piebūvi – Valsts prezidenta un kancelejas telpas -, bija plānots pabeigt līdz 2015.gada jūnijam. Otrajai kārtai ar kastelas daļas rekonstrukciju būtu jānoslēdzas līdz Latvijas 100.jubilejai 2018.gada 18.novembrī.
«21.jūnijā pēc ugunsgrēka bija liela nenoteiktība. Nebija saprotami ne ugunsgrēka izcelšanās iemesli, ne apjomi, ne tas, kādos termiņos būs iespējams pabeigt būvdarbus, ne arī kas tos veiks,» atceras Jānis Valdmanis. «Gada laikā ir izdarītas daudzas lietas, lai nenoteiktību noņemtu. Mēs zinām, ka [pirmās kārtas] būvdarbus pabeigsim līdz 2015.gada 1.novembrim, zinām, ka tos veiks SBRE un valstij par to nebūs jāmaksā, jo SBRE to darīs par saviem līdzekļiem.»
Tikko noslēdzies metu konkurss arī pils rekonstrukcijas otrajai kārtai – kastelas daļai, kas paredz dot jaunu elpu Nacionālā Vēstures muzeja telpām. Projektētāju apvienības Sudraba arhitektūra un MARK Arhitekti projekts ieguvis otro vietu, bet Pils projekts jeb AIG – trešo, abas komandas tiks aicinātas uz sarunu procedūru, apstiprina būvuzraugs Bruno Fībigs.
Pils otrās kārtas darbus VNĪ pašlaik plāno sākt 2015.gada beigās un pabeigt līdz 2018.gada vasarai, lai uz valsts lielo jubileju pils būtu pilnībā rekonstruēta.
Ugunsgrēks šogad piespiedis atrisināt arī samilzušo jautājumu par trīs pils kastelas daļā atrodamo muzeju krājumu izvietošanu, kam jau pirms remonta sākšanas vajadzēja atrasties citviet. Unikālu vērtību glabāšana līdzās būvlaukumam, kā pierādīja nelaime, bija pārāk liels risks. Tikai brīnums un muzeja darbinieku pašaizliedzība, metoties ūdens tvaikos, paglāba izstādes Latvijas nacionālie dārgumi eksponātus, kad telpā virs tiem sāka degt grīda un ugunsdzēsēji lika lietā šļūtenes.
Pēc rekonstrukcijas pilī atgriezīsies tikai Nacionālais Vēstures muzejs, bet tā krājumus, tāpat kā Rakstniecības un mūzikas muzeja fondus, jau pirms ugunsgrēka bija paredzēts pārvest uz jauno krātuvi Pārdaugavā, Pulka ielā 8. Taču projekts, kas izstrādāts jau 2006.-2007.gadā, tika apturēts ekonomiskās krīzes dēļ, vēlāk pārprojektēts. Tagad arī šis projekts ir pasteidzināts un sadalīts divās kārtās – līdz 2017.gadam tiks pabeigta pirmā no tām.
Uz savu krātuvi no Rīgas pils pagaidām gan ir aizceļojusi tikai mākslas muzeja Rīgas Birža krājuma neeksponētā daļa, kas bija palikusi telpās, kur kādreiz atradās šā muzeja priekštecis Aizrobežu mākslas muzejs. Literatūras un mūzikas muzejs un Nacionālais Vēstures muzejs joprojām gaida savus jurģus. Literatūras muzeja pagaidu telpām Tērbatas ielā 75 nav noticis jumta remonts, iebuksējis arī iepirkuma konkurss par pārvadātāja pakalpojumiem, stāsta tā direktore Ilze Knoka. Pagaidu telpas Vēstures muzeja kolekcijām Lāčplēša ielā 106/108 gan ir sagatavotas, jāpārvācas līdz nākamajai apkures sezonai. «Šausmīga loģistika: iepakošana no ļoti smalkiem līdz smagiem un lieliem priekšmetiem, vajag laikus nopirkt, laikus uzstādīt jaunos stendus. Gadu mēģināsim atjaunot muzeja iepriekšējo dzīvi, tad atkarībā no situācijas atkal gatavosimies jaunajiem jurģiem,» stāsta muzeja direktors Arnis Radiņš. Cik valstij izmaksās šī muzeju «zigzagošana»? «Vairākus miljonus eiro,» viņš atbild. «Viens cipars – pārvākšanās, otrs – telpu pielāgošana, remonti, atbilstība ugunsdrošībai.» Telpas, kas ierādītas viņa muzejam, gan esot labākais, ko pašlaik varēja dabūt – atbilstošu nekustamo īpašumu tirgus Rīgā nav liels.
Vēstures muzeja ekspozīcijām remonta laikā ir ierādīta vieta bijušā veikala Sakta ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, tur pašlaik apskatāma izstāde par dzintaru. Ugunsgrēka pārtrauktā nacionālo dārgumu izstāde, ko bija plānots izrādīt līdz pērnā gada beigām, netiks atjaunota – šie priekšmeti, atgriežoties pilī, tikšot izmantoti pamatekspozīcijas sadaļā Latvijas vēstures dārgumi.
«Skaidrs, ka 2018.gadā uz valsts jubileju Latvijas vēstures ekspozīcijas nebūs – lai to uzbūvētu, paies vismaz trīs gadi,» Radiņš ir reālistisks. «Minimālais plāns – 2018.gada beigās, ja māja ir laikus nodota ekspluatācijā, atvērt izstāžu zāli ar valsts jubilejas izstādi. Optimistiskais plāns – sākt riktīgu darbību 2020.gadā, kad mūsu muzejs svinēs 100 gadus pilī.»
Būvnieki vainu neatzīst
Arhitekts Pēteris Blūms, kurš pārstāv gan Rīgas pils atjaunošanas padomi, gan Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju, tomēr aicina fanātiski nesekot idejai par 2018.gadu kā visu darbu «ugunslīniju». «Tā ir pieķeršanās kārtējai «revolucionārajai» jubilejai, kas pils gadījumā man liekas pilnīgi aplami. Mēs tikpat kā neesam šo ēku vēl ne arhitektoniski, ne mākslinieciski, ne tehniski un arheoloģiski pētījuši, bet jau runājam par atklāšanu. Izpēti nevarēja veikt tāpēc, ka tur iekšā bija muzeji. Muzeji nevarēja atbrīvot telpas tāpēc, ka nebija, uz kurieni iet.»
VNĪ ieceri arheoloģisko izpēti organizēt pusotra gada laikā, kamēr tiks veikta projektu izstrāde, viņš nosauc par absurdu. «Tas ir tā, kā sākt gatavot slimnieku operācijai, vērtējot viņa stāvokli tikai pēc acu zīlītēm. Uzgriezīs – tad jau redzēs.»
Pieredzējušajam arhitektam, kas 1979.gadā diplomdarbu izstrādāja par Rīgas pils restaurāciju, optimismu tomēr raisa apstāklis, cik entuziastiski darbu ir atsākusi vēl pirms ugunsgrēka ar prezidenta kancelejas lēmumu likvidētā, bet tagad atkal izveidotā Rīgas pils atjaunošanas padome. Tajā bez Blūma un vadītāja Imanta Lancmaņa ir pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis, pieminekļu uzraugs Juris Dambis, arhitekts Ilmārs Dirveiks no Arhitektoniskās izpētes grupas, būvnieku, VNĪ un arī prezidenta kancelejas pārstāvji. «Pils atjaunošanai beidzot ir parādījusies serde,» saka Blūms. «Te ir vajadzīga autoritāte un profesionālisms. Lancmanis nepieņems neargumentētu lēmumu, pilij ar to ir nenormāli paveicies. Ir jau precizēta virkne lietu, kurās bija vajadzīgs cilvēks, kas pārzina jomu tādā kvalitātē, kādā to var pārzināt tikai ar Lancmaņa pieredzi. Imanta priekšrocība ir tā, ka viņš perfekti jūt «drēbi». Piemēram, dzelteno toni, kas uzkrāsots fasādei pret Vanšu tiltu, ieteica viņš. Līdzšinējais, pelēcīgais it kā vēsturiski bija pareizs, bet pils bija tik plakana un nožēlojama – tāda pele pelēkā. Vecā pils daļa būs kaļķu balta, pārējais, priekšpils un piebūve pret pils laukumu – okera dzelteni. Tā «grāmata» uzreiz sāk kļūt nolasāma. Vari pateikt: tas, kas ir balts, ir tā vecā daļa.»
Rīgas pils kastelas daļas interjeru projektēšana būs pat sarežģītāka nekā Rundālē, uzskata Pēteris Blūms. «Rundālē notika restaurācija, bet Rīgā runa ir par daudziem slāņiem – jaucas kopā gan Krievijas monarhijas, gan Latvijas laiks, gan pionieru pils, gan mūsu laika izpratne. Mēs pagaidām par to zinām tikai pēc dokumentiem, bet vajag zināt, kā tas ir tur – zem krāsām un apmetumiem, kur neviens nav bijis. Salīdziniet, cik ilgi tika atjaunota Rundāle un cik īsā laikā mēs gribam saraut Rīgas pils atjaunošanu!»
Blūms ir priecīgs arī par kompromisa atrašanu ar SBRE. «Būvnieks ir spēcīgs. Tas bija visa šā garā procesa lielais risks. Būtu bijis traki, ja SBRE kāda iemesla dēļ vairs nedarītu šo darbu. Mums Latvijā ir pārāk maz resursu, lai īsā laikā uztaisītu kaut ko līdzvērtīgu. Pareizi Lancmaņa kungs teica – tas ir apbrīnojami un skaisti, ka ar šo pili tomēr ir atrasts ļoti civilizēts veids, kā viss notiek, turpinās, nav apstājies.»
Svētku zāle ir sastatnēs – tur tiek gatavota «darba fronte», lai varētu likt jumta konstrukcijas.
Baltajā zālē zem sastatnēm ir izveidota atsevišķa sekcija, kur žāvē noņemtos ģipša elementus, dekorus. Pēc restaurācijas Baltā zāle būs tik grezna, cik grezna tā 20.gadsimtā nav bijusi. Patlaban notiek nopietna gatavošanās Sūtņu zāles restaurācijai, lai atlasītu, izvēlētos pārliecinošākās tehnoloģijas un atbilstošākos profesionāļus. Sūtņu zāle ar Cīruļa gleznojumiem būs visaug-stākā restaurācijas pilotāža šajā pils daļā, Blūms ar sajūsmu ieskatās nākotnē.
Taču nākotne var nest vēl dažādus pārsteigumus. Kā uzsver Didzis Putniņš, SBRE sevi par vainīgiem ugunsgrēkā neatzīst, pirms to nav konstatējusi tiesa. «Prokuratūra mums pagaidām ir atteikusi iedot izvērstu apsūdzību, visticamāk, to ieraudzīsim tikai tiesā. Ekspertīzēs, kas nosaka ugunsgrēka izcelsmes vietu, ir kardināla atšķirība – mums ir mūsu pieaicināto Apvienotās Karalistes ekspertu slēdziens, ka ugunsgrēks ir izcēlies pavisam citā vietā, kur aizdomās turamie nemaz neatradās. Arī [apdrošinātāju] BTA ekspertu slēdziens, kā es neoficiāli zinu, sakrīt ar mūsu ekspertu viedokli. Tiesas process būs garš.»
