Kopīgi meklējam atbildes uz jautājumiem par to, kas varētu notikt 2015.gadā
Vai Andris Bērziņš būs Valsts prezidents uz otro termiņu?
Mārtiņš Zvīdriņš, ultramaratonists
Tāpat kā mākoņskrējienos jāzina, kad laikus izstāties, lai pašsaglabātos, arī Bērziņam – lai arī kāds būs tālākais iznākums, laikus jāmet plinte krūmos, pirms plinte nav mesta pret viņu.
Ir prognoze. Prezidents un «zaļie zemnieki» uz šādu jautājumu atbild ar ieteikumu pagaidīt, kad viņš būs paziņojis, vai vispār grib otro termiņu. Ja paziņotu, ka grib, tad droši vien arī dabūtu. Gan jau ZZS spētu pārliecināt Saskaņu, kura šoreiz vēl nepagūs aplaimot Latviju ar tautas vēlētu Ingunu Sudrabu vai Aivaru Lembergu, ka pašreizējais nav sliktākā alternatīva. Saeima prezidentu arvien ievēlēs aizklāti. Tātad būs parastais tirgus. Bērziņam tajā būs ērtāk nekā citiem kandidātiem, kurus partijas, to apzinoties, atturēsies pierunāt un izvirzīt. Varbūt Solvita Āboltiņa kā «varas partijas» vadītāja varētu izdomāt sevi pieteikt, taču tad darījumu pakete faktiski nozīmētu Vienotības beigšanos, turklāt Nacionālā apvienība piesolījusi virzīt preambulas tēvu Egilu Levitu. Rezultātā Bērziņam izredzes labas.
– Aivars Ozoliņš
Vai nākamgad notiks Latvijas valdības maiņa?
Ivars Godmanis, divkārtējs Latvijas valdības vadītājs
Lai valdība nestrādātu tālāk, jābūt ārkārtas iemesliem. Kādi tie varētu būt? Ja pasliktināsies ekonomiskā situācija, neviens negribēs uzņemties atbildību. Budžeta pieņemšanas gaita gan bija ļoti solīda. Godīgi sakot, es neatceros, ka būtu tik mierīgi pieņemts budžets. Saskaņotība valdībā, nodokļu samazināšanas saglabāšana, minimālās algas paaugstinājums – tas rāda, ka valdība ir darboties spējīga. Risks ir elektrības cena. Kā ies ar kompensēšanas mehānismu? Protams, šis sadārdzinājums cels inflāciju, bet pašreizējā situācijā, kad tā nav pat 1%, tas nevarētu atstāt briesmīgu iespaidu.
Ir prognoze. Neviena valdība Latvijā nav nostrādājusi visu Saeimas termiņu, un valdības vidējais mūžs ir nepilns pusotrs gads. Pašreizējā valdība ir sanākusi visai viduvēja, tāpēc diezin vai būs unikāls izņēmums. Tiesa, neformālā ēnu koalīcija Saeimā ir tik plaša, ka nav jāmaina valdība, lai panāktu oficiālajā koalīcijā nepanākamo interešu apmierināšanu. Šis staipāmais amorfums nodrošina valdībai papildu izturīguma rezervi, ja arī ne rīcības efektivitāti un lēmumu kvalitāti, turklāt nevienu no trim koalīcijas partijām īsti nevar atstāt ārpus jebkāda cita valdības modeļa. Taču tāpēc dažiem būs arī pastāvīgs kārdinājums uztaisīt kaut ko sev vēl ērtāku. Iemeslu valdību maiņai nekad netrūkst – portfeļi, kā parasti, dalīti nepareizi, bet naudas, kā vienmēr, sanāk par maz. Bet iegansti atrastos – kādam nebūs iedoti Eiropas fondi, pielaide valsts noslēpumam vai vēl kaut kas tikpat principiāli un programmatiski svarīgs, un sāksies portfeļu pārdalīšana.
– Aivars Ozoliņš
Kas būs Putina nākamais mērķis?
Natālija Vasiļjeva, PBK ziņu dienesta producente
Es ļoti ceru, ka Vladimirs Putins neizvēlēsies šāda veida mērķus, bet pievērsīsies problēmām savas valsts iekšienē un sāks risināt tās. Krievijā dzīvo mani draugi, zinu, kā tur iet – problēmu ir daudz, un tās ir smagas. Vispirms Krievijai būtu jāsāk sakārtot ekonomisko situāciju, arī cilvēktiesību jautājumus. Tomēr vispirms laikam jāsāk ar ekonomiku.
Ir prognoze. Krievijas prezidents 2014.gadā sagādāja pasaulei vairākus šokējošus pārsteigumus, un ir dabiski uzdot jautājumu, kas varētu būt viņa nākamais mērķis. Tomēr Rietumu ekonomiskās sankcijas kombinācijā ar straujo naftas cenu un rubļa kursa kritumu ir izrādījušās sāpīgākas, nekā daudzi, to skaitā pats Putins, gaidīja. Ja Putins pats nekļūs par Krievijā augošas neapmierinātības upuri, nākamgad viņa mērķis būs saglabāt esošos ieguvumus – okupēto Krimu un Kijevas kontrolei nepakļauto Austrumukrainu, kā arī panākt sankciju atcelšanu. Turpināsies viņa centieni nostiprināt savu politisko ietekmi gan tuvajās, gan tālajās ārzemēs. Taču Putins ir oportūnists. Ja viņš kaut kur manīs vājuma pazīmes, tās tiks izmantotas.
– Pauls Raudseps
Kāds būs Krievijas rubļa kurss pret dolāru 2015.gada beigās?
Vladimirs Lindermans, krievu valodas referenduma organizētājs
Es nedomāju, ka ir īpaši svarīgi, vai 2015.gada nogalē rublis atgūs zaudēto vērtību vai ne. Neesmu speciālists, bet domāju, ka tas neatstās iespaidu uz Krievijas ekonomiku, kas ir balstīta uz dabas bagātību resursu izmantošanu un ieroču eksportu. Rubļa vērtības kritums nebūs ilgstošs process un, lai arī cilvēkiem pašlaik neklājas viegli, viņiem ir augsts izturības līmenis, un situācija gada vidū stabilizēsies.
Ir prognoze. 2014.gada nogalē Maskavā populāra ir anekdote, ka nākamgad viss koncentrēsies ap skaitli 63 – Putina vecums, naftas cena par barelu un rubļa kurss pret dolāru. Par Putinu šaubu nevar būt – 7.oktobrī apritēs 63 gadi kopš viņa dzimšanas. Nafta decembra vidū jau bija aizsteigusies notikumiem pa priekšu un maksāja ap 60 dolāru par barelu. Rezultātā arī Krievijas nacionālā valūta, kuras kurss mainās ciešā kopsakarībā ar naftas cenu, 15.decembrī pārlēca 63 rubļu pret vienu dolāru robežai un nākamajā dienā jau tiecās pāri 70. Kopš gada sākuma Krievijas Centrālā banka ir izdevusi vairāk nekā 80 miljardus dolāru, cenšoties stabilizēt rubli, bet kurss tik un tā krities par vairāk nekā 50%. Ja Putins nespers kādus radikālus soļus ekonomikas pakļaušanai politiskajai kontrolei, nebūtu nekāds pārsteigums, ja nākamā gada nogalē rublis Putinam dzimšanas dienā dāvās sajūtu, ka 63 – tas jau ir labi.
– Pauls Raudseps
Kāda būs benzīna cena 2015.gada beigās?
Mārtiņš Jankovskis, Baltic Taxi taksists
Protams, tas ir atkarīgs no tā, kā risināsies jautājums starp amerikāņiem un krieviem. Degvielas cenas ir atkarīgas no situācijas biržā ap naftu. Ja naftas cena biržā aug par 10%, arī benzīna cena pakāpjas par 10%, taču, ja naftas cena nokrītas par 10%, tad reālā benzīna cena degvielas uzpildes stacijās samazinās krietni mazāk. Domāju, ka Rietumi turpinās izmantot naftas cenu pazemināšanu, lai bojātu krieviem dzīvi. Tāpēc benzīna cenas turpinās minimāli samazināties.
Ir prognoze. Straujais naftas cenu kritums pasaules tirgos no 115 dolāriem par barelu jūnijā līdz tikai nedaudz vairāk par 60 dolāriem decembra vidū, ir manāmi ietekmējis benzīna cenu Latvijā, kura divos lielākajos degvielas tirgotāju tīklos Statoil un Neste samazinājusies par 22 centiem. Tiesa, šis kritums procentuāli nav tik izteikts kā izmaiņas jēlnaftas cenā, jo aptuveni pusi no benzīna cenas veido nodokļi, turklāt eiro vērtības kritums pret dolāru nozīmē dolāros kotētās naftas relatīvu sadārdzinājumu Eiropas pircējiem. Naftas cenu prognozēšana ir lielā mērā laimes spēle, tomēr patlaban nemaz nešķiet neiespējami, ka naftas cenu līdzsvars pēc vēl gaidāmās svārstīšanās varētu nostabilizēties ap 60 dolāriem par barelu – tādā gadījumā benzīna cena Latvijā varētu atrast savu līmeni apmēram turpat, kur tā ir patlaban.
– Pauls Raudseps
Vai Rīgas pašvaldība bankrotēs?
Baiba Broka, bijusī Rīgas domniece (NA)
Manā rīcībā nav tādu faktu. Mūsu kā opozīcijas pienākums ir kritiski raudzīties uz līdzekļu izlietojumu Rīgas domē, un ir pozīcijas, kurām nepiekrītam. Piemēram, Rīgas satiksme ir «melnais caurums», kur pārāk daudz tērē. Tomēr ir arī daudz lietderīgi iztērētu līdzekļu, piemēram, palielināts sociālais atbalsts, bērnudārzu celtniecība. Nākotnē vairāk jādomā par investīciju piesaisti. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija var ietekmēt ne tikai Rīgas, bet visas valsts budžetu, tāpēc vienmēr ir jābūt plānam B. Tomēr es cenšos būt piesaistīta realitātei, un izteikumi par Rīgas bankrotu ir tālu no tās.
Ir prognoze. Pilsētas uzņemtais budžeta kurss izskatās aizvien draudīgāks. Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) publiski sniegtās informācijas, Rīgas domes uzkrājumi, kuri 2008.gada beigās pirms viņa stāšanās amatā bija tuvu 90 miljoniem latu jeb 128 miljoniem eiro, līdz 2013.gada beigām bija samazinājušies gandrīz uz pusi – līdz 45,7 miljoniem latu jeb 65 miljoniem eiro. Kopš 2010.gada pastāvīgi pieaudzis Rīgas budžeta deficīts, un pēc jaunākajiem, novembrī pieņemtajiem budžeta grozījumiem pilsētas pamatbudžeta deficīts 2014.gadā ir gandrīz 59 miljoni eiro. Tomēr Saskaņas vadībai vēl ir rezerves – opozīcija uzskata, ka Lucavsalas un citu īpašumu pārdošanas mērķis ir aizlāpīt caurumus pilsētas finansēs. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks oktobrī intervijā Ir teica, ka Rīgai lielas finansiālas nepatikšanas varētu būt gaidāmas, sākot ar 2017.gadu.
– Pauls Raudseps
Vai mainīsies Augstākās tiesas un prokuratūras vadība?
Dārta Kļaviņa, sēņu pētniece
Esmu pārliecināta, ka darbs šajos amatos nav nekāda gailenīšu lasīšana, un cilvēki, kas tos ieņem, ir pelnījuši pateicību par daudzām lietām. Diemžēl no malas mēs varam spriest tikai par viņu rīcību, lēmumiem un to sekām, nezinot personiskos motīvus un nodomus. Jāatzīst, ka Ivara Bičkoviča nesenās intervijas TV izraisījušas tādu sabiedrības sašutumu kā tīša indēšana ar zaļajām mušmirēm, tāpēc prognozēju, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs mainīsies. Ģenerālprokurors gan, iespējams, nemainīsies. Viņš ir kā pazīstama sēne, ko pēc termiskas apstrādes, tas ir, novārīšanas un apcepšanas visi ēd. Lai vai kā, vēlu cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā, būt uzticīgiem ne tikai likumam, bet savai sirdsapziņai. Pirmkārt, sirdsapziņai.
Ir prognoze. Acīmredzot nemainīsies. Balsojums būs atklāts, tāpēc būs grūtāk parādīties pēdējā brīdī pažobelē atrastiem kandidātiem. Būs arī grūtāk noraidīt kādu no amatā esošajiem bez publiski pateiktiem nopietniem iebildumiem, kā, piemēram, 10.Saeima aizklātā «brīvā balsojumā» izdarīja ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Pašreizējā ir konformistu Saeima, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs vairākumam deputātu varētu šķit labs tāpēc vien, ka neko nedara tiesu kvalitātes uzlabošanai. Bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pratis izvairīties no konfliktiem ar politiski ietekmīgiem klientiem. Tiem deputātiem, kuri vēlētos skarbākus augstākos likuma sargus, vajadzētu smagus argumentus pret esošajiem, lai vairākumam būtu neērti par viņiem balsot, kad līdz nākamajām vēlēšanām vēl trīsarpus gadi.
– Aivars Ozoliņš
Kur notiks Jaunais vilnis?
Jānis Jurkāns, bijušais ārlietu ministrs
Es domāju, ka Jaunais vilnis notiks Jūrmalā. Ja tas nenotiek Jūrmalā, tad Jaunais vilnis beidz eksistēt. Tas pasākums kādā citā vietā vairs nav Jaunais vilnis, tas ir kaut kas cits. Politiski Krievijai ir izdevīgi, ka tas notiek Latvijā, un viņi darīs visu, lai tā notiktu, tāpat kā cilvēki mūsu pusē, kas ir ieinteresēti šajā pasākumā. Es neticu ziņu aģentūrās izskanējušajai vēstij, ka Igors Krutojs Jauno vilni vairs nerīkos Jūrmalā. Šis ir pasākums, kuru žurnālisti apraksta ar jēdzienu «maigā vara».
Ir prognoze. Pasākuma jēga ir tusiņš «mūsu Jūrmalā», nevis mūzika, tāpēc būtu jāvaicā, vai tas notiks, nevis – kur notiks, ja Jūrmalā vairs nenotikšot, kā atkal paziņojis rīkotājs Igors Krutojs. Kazaņa vai Kaļiņingrada, kuras ir minētas kā iespējamās ikgadējā notikuma vietas, laikam tomēr nav «jevropa», toties Krima nu ir tik nežēlīgi «mūsu», ka pār to klājas melno sarakstu ēna. Pat ja kaut kas no trekno gadu biezā viļņa Jūrmalā nākamgad vēl notiktu, tās būtu tikai atvadas no īsā laika, kad rublis bija stiprs, naftas cenas augstas un Krievija šķietami varena. Jaunais vilnis būs viens no daudzajiem Putina sāktā kara upuriem.
– Aivars Ozoliņš
Vai Signes Baumanes Akmeņi manās kabatās iegūs Oskaru?
Kristaps Gulbis, tēlnieks
Prognozēt, kā radošs darbs tiks novērtēts visaugstākajā līmenī, ir nepateicīgs uzdevums. Pat ja zinātu žūrijas sastāvu, viņu gaumi, 2015.gada februāra politiskos un mārketinga zemūdens akmeņus, es nespētu prognozēt katra vērtētāja pašsajūtu pēc un pirms filmu noskatīšanās. Balvas piešķiršanā nozīme ir vismazākajam sīkumam, iepriekš neparedzamām apstākļu sakritībām un arī «tautas balsij». Tomēr riskēšu teikt, ka viss ir iespējams, jo kalna virsotnē vieta vienmēr ir brīva. Akmeņi ir ikdiena gan tēlniekiem un juvelieriem, gan ārstiem un ģeologiem, bet tagad akmeņi ir arī kino. Es būšu patiesi priecīgs, ja Signe Baumane par savējiem iegūs šo apbalvojumu. Un pat, ja es būšu kļūdījies – būšu priecīgs, ka viņai tāda iespēja bija.
Ir prognoze. Latvijas vārds līdz ar Signes Baumanes filmu šogad ir pietuvojies Oskaram nepieredzēti tuvu. Animācijas filma Akmeņi manās kabatās, būdama arī ASV (kop)ražojuma darbs, ir plaši un pozitīvi izskanējusi turienes medijos un tikusi izrādīta arī Amerikas kinorepertuārā. Tāpēc filmai, salīdzinot ar Latvijas iepriekšējo gadu pretendentēm, ir ticis vairāk uzmanības un līdz ar to arī vairāk iespēju. Cerīga aina paveras, arī aplūkojot konkurentu rindas – šogad labākās ārzemju filmas nominācijai izvirzītās lentes nav tik spilgtas un izteiksmīgas kā pērn. Turklāt Baumanes filma lepojas gan ar spēcīgu vēstījumu, gan ar unikālu tehnisko izpildījumu. Tiesa, der atcerēties, ka balvu devēji allaž ir vēlīgāki pret spožo kinofestivālu laureātiem un pazīstamiem filmdariem, piemēram, Ksavjē Dolans (Māmiņa) un brāļi Dardēni (Divas dienas, viena nakts).
– Kristīne Giluce, Ir kinokritiķe
Vai Grieķija nākamgad uzspridzinās eiro?
Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas valdes locekle
Grieķija ir un, visticamāk, vēl ilgstoši būs finanšu grūtībās, bet viņi vismaz ir tikuši līdz bezdeficīta budžeta pieņemšanai. Nākamgad nav objektīvu iemeslu domāt, ka viņu finanšu situācija būs daudz dramatiskāka, izņemot vienu apsvērumu – vēlēšanas. Ja grieķi nenobalsos par [populistisko partiju] Siriza, tad es neredzu iemeslu, kāpēc nākamgad kaut kas tāds notiktu. Pat ja Siriza nāk pie varas, viņi nevar pieņemt lēmumu, ka vāciešiem ir jāsedz Grieķijas parāds. Tāpēc lieli satricinājumi diez vai būs, un jāšaubās, vai Siriza būtu gatava pieņemt tādus dramatiskus lēmumus, par kādiem viņi runā pirms vēlēšanām.
Ir prognoze. Kopš 2010.gada, kad iespējamais Grieķijas defolts radīja draudus eirozonas pastāvēšanai, stāvoklis ekonomiskās krīzes mocītajā valstī ir pakāpeniski stabilizējies, un 2014.gadā pat parādījās cerīgas pazīmes. Gada trešajā ceturksnī Grieķijas izaugsme bija straujākā eirozonā un pamatbudžets (neskaitot procentu maksājumus par valsts parādu) bija līdzsvarā. Taču, ja gaidāmajās prezidenta vēlēšanās neviens kandidāts nesaņems vairākumu, notiks ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvaru var gūt populistiskā partija Siriza un pēc tam pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem. Eirozona pēdējos gados ir krietni nostiprinājusi savus aizsardzības mehānismus, un pat Grieķijas izstāšanās to nesagrautu, tomēr Siriza nākšana pie varas Grieķijā radītu papildu problēmas jau tā trauslajai Eiropas ekonomikai.
– Pauls Raudseps
Kuru vietu Latvija izcīnīs pasaules hokeja čempionātā?
Norberts Dambis, alus darbnīcas Labietis pārstāvis
Prognozēt iespējamo rezultātu ar Labieša alus kausu rokās var daudz precīzāk, nekā zīlējot kafijas biezumos. Šī tīkami reibinošā dzira mums liek mērķtiecīgi izteikt skaitli 9.
Ir prognoze. Arī šis gads Latvijas izlasei būs īpašs. Ir jauns treneris Aleksandrs Beļavskis, kas ienāk ar ambīcijām, jaunu koncepciju un metodēm. Vairāki līderi (Daugaviņš, Karsums, Kulda) rāda labu sniegumu KHL un, cerams, būs ieinteresēti spēlēt izlasē. Ziemeļamerikā sajūsmina Girgensons, tomēr Sabres izredzes iekļūt play off nav lielas, kas palielina viņa izredzes ierasties Čehijā. Ar Ķēniņu un Gudļevski var būt problemātiskāk. Vēl problemātiskāk ir ar Rīgas Dinamo, kas joprojām ir izlases kodols. KHL čempionātā neveicas, tāpēc sezona, visticamāk, beigsies jau februārī. Turklāt Dinamo nākotne var būt miglā tīta, tāpēc ar labu sniegumu pasaules čempionātā spēlētājiem būs lielākas iespējas tikt pie jauniem līgumiem. Mūsu apakšgrupa (ASV, Čehija, Šveice, Austrija, Francija) un kalendārs (pirmā spēle ar ASV) ir pateicīgs, lai spēlētu vismaz ceturtdaļfinālā. Protams, ja nebūs savainojumu, kurvīšu izlasei, ja spēlēs visi labākie un vēl uzsmaidīs strīpaina veiksme.
– Arturs Vaiders
