Žurnāla rubrika: Svarīgi

Esmu gatava mācīties

Latvijas radio satura jaunā vadītāja Sigita Kirilka sola – medija politiskā neatkarība ir tikpat negrozāma kā Daugavas tecējums uz jūru

Bijusī ziņu aģentūras BNS galvenā redaktore un valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka vienīgā no uzrunātajiem jaunās Latvijas radio valdes pārstāvjiem piekrīt pusdienu intervijai Ir. Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atrastais jaunais valdes priekšsēdētājs – sociologs Aldis Pauliņš atsaka, jo valde sāks darbu tikai janvāra vidū un pirms tam viņš nevarot atklāt arī personīgo redzējumu par radio nākotni. Detalizēti savu viedokli Pauliņš nav paudis arī kolektīvam, kas novedis pie tā, ka vairāk nekā simt radio darbinieku atklātā vēstulē prasa rīkot jaunu konkursu valdes priekšsēdētāja amatam ar publisku diskusiju pirms pēdējās kārtas, lai sabiedrība var novērtēt kandidātu ieceres.

Kirilka intervijai izvēlējusies restorānu Džems netālu no stacijas, bet pusdienām pēcsvētku atslodzei pasūta svaigus lapu salātus. Tie gan paliek neapēsti – jaunā valdes locekle rūpīgi koncentrējas atbildēm. NEPLP lēmums atbalstīt viņas kandidatūru pašai bijis pārsteigums. Neoficiāla informācija liecina, ka Sigitai Kirilkai konkursā bijis otrais augstākais novērtējums pēc bijušās Providus vadītājas Vitas Tēraudas, kurai trūcis vairākuma atbalsta padomes balsojumā.

Kirilka atzīst, ka bijusi starp tiem, kas iebilda pret kandidātu publiskošanu – lēmums bijis emocionāls, ņemot vērā iepriekš Latvijas televīzijas valdes izvēlē pieredzēto, «kad tika saceltas milzīgas putas».

Strādāt Latvijas radio Kirilka vēlas, jo pēdējā pusgada laikā, kopš aizgājusi no BNS vadības, bijis laiks pārdomāt turpmākos izaicinājumus, un vilinoša šķitusi iespēja strādāt medijā, kura vienīgais mērķis nav peļņas gūšana. «Sabiedriskais medijs tomēr atšķiras. Komercmedijs ir bizness, sabiedriskais – vairāk kā kalpošana sabiedrībai. Skaļi tas skan, bet būtībā tā ir,» saka Kirilka. Viņa ziņu aģentūrā nostrādājusi 15 gadus, savulaik bijusi arī Jaunās Avīzes un žurnāla Mērķis galvenā redaktore. Universitātē studējusi latviešu valodu un literatūru.

Kirilka uzskata, ka viņas pieredze ir atbilstoša valdes locekļa amatam satura jautājumos. Latvijas radio pašreizējo darbu viņa vērtē pozitīvi. «Latvijas radio nav tikai sabiedriskais medijs, radio būtībā ir daļa Latvijas vēstures.» Pati esot regulāra klausītāja. «Latvijas radio ir mans pirmais radio, ko klausos. Kad gribu relaksēties, klausos klasisko mūziku. Kad gribu atslēgties, klausos Latvijas radio 2. Pēdējā laikā klausos Latvijas radio 5, jo man interesē tas, ka viņi eksperimentē ar satura pasniegšanas formām.» Viņasprāt, Latvijas radio 5 izveide 2013.gadā bijusi pareizs lēmums, jo ir vajadzīgs uz jauniešu auditoriju orientēts radio. Kanāla izmaksas (Saeima tā attīstīšanai 2014.-2017.gadā piešķīrusi 2,4 miljonus eiro) iepretim nelielajai sasniegtajai auditorijai bažas viņai neraisot, bet problēma esot nepietiekamās mārketinga aktivitātēs.

Ko plāno mainīt Latvijas radio saturā, jaunā valdes locekle vēl nevar pateikt, jo nav iepazinusies ar darba līgumu un vienojusies ar pārējiem valdes locekļiem par veicamo darbu plānu. «Likums nosaka, ka radio pilda sabiedrisko pasūtījumu. Sabiedriskais pasūtījums jau ir apstiprināts. Tas nozīmē, ka principā mana loma ir radīt visus apstākļus radio kolektīvam, lai viņi šo sabiedrisko pasūtījumu pēc iespējas kvalitatīvāk un labāk spēj izpildīt,» saka Kirilka. Viņa uzsver, ka jebkādas iespējamās reformas vispirms izdiskutēs ar darbiniekiem, arī jautājumus par pārmaiņām redakcijās.

No malas vērtējot, pašlaik radio pietrūkusi lielāka ieklausīšanās reģionu cilvēkos. «Uzskatīt viņus par vienlīdz vērtiem viedokļu avotiem. Tā ir mana sajūta, pēdējos trīs gadus dzīvojot laukos,» saka Kirilka. Viņa iegādājusies, kā pati saka, «vecu brīvdabas muzeja mājiņu» netālu no Mazsalacas, kuras atjaunošanai velta visu brīvo laiku. Sākot pildīt jaunos pienākumus, tā būs krietni mazāk.

Viens no sarežģītākajiem izaicinājumiem jaunajai valdei būs jautājumi, kas skar vienota sabiedriskā medija izveidi. Apvienotā medija ideju aktīvi virzīja NEPLP, taču iekšēja pretestība nāca no Latvijas radio, un arī valdība šo plānu neatbalstīja. Kirilka uzsver, ka atbalsta tā izveidi pēc būtības, bet, kamēr politiķi nav par to izšķīrušies, esot jāstiprina radio un LTV praktiskā sadarbība. Piemēram, viņasprāt, Maxima traģēdijas atspoguļošanā abi mediji varēja veidot koordinējošu darba grupu. «Netiktu darīti paralēlie darbi, bet tiktu darīti darbi dziļāk,» uzskata Kirilka. Savukārt Ukrainas notikumu kontekstā, viņasprāt, LTV un LR jāvienojas par viena korespondenta punkta izveidi šajā valstī. Arī pārcelšanās no Doma laukuma uz Zaķusalu jāvērtē vienīgi kontekstā ar iespējām nodrošināt maksimāli kvalitatīvu saturu.

Vai pati prot uztaisīt radio sižetu? Kirilka atzīst, ka šādu zināšanu viņai nav, strādājusi tikai rakstošajos medijos. «Nepretendēju būt lielāks speciālists nekā Latvijas radio darbinieks, bet šo specifiku apgūt un iemācīties – es to darīšu ar lielu prieku.» Tāpat jaunā valdes locekle priecātos, ja līdzšinējais vadītājs Jānis Siksnis kādā amatā turpinātu darbu radio, un pārliecināta, ka problēmas ar kolektīvu izdosies atrisināt, «jo mērķi un vērtības ir vienas».

No savas puses radio klausītājiem un darbiniekiem var solīt vienu lietu: «Drīzāk Daugava tecēs uz otru pusi, nekā Latvijas radio satura definēšanā iejauksies kāds politiķis, vai vispār būs kaut kāda politiska ietekme.»

Ēdienkarte

Svaigi lapu salāti ar dārzeņiem un wakame jūras zāli
Veģetārie miežu putraimi ar kartupeļiem un dārzeņiem, pasniegti ar zilā siera mērci
Balta kafija, zaļā tēja

Vētra eirozonā

Grieķijā sākusies kārtējā krīze. Šoreiz pasaule to uztver mierīgāk nekā agrāk

Pagājuši jau četri gadi kopš liktenīgā brīža, kad traģēdijai lemtais luksusa laineris Titāniks iebrauca Tallinas ostā, uzņēma uz klāja visu Igaunijas tautu, un devās ceļojumā, kurš varēja beigties tikai ar kuģa un visu tā pasažieru pazušanu zem ekonomiskā haosa viļņiem.

Tāda bija simboliskā aina, kuru 2011.gada sākumā uzbūra daudzi analītiķi un aizrautīgi tiražēja starptautiskie mediji, stāstot par Igaunijas iestāšanos eirozonā drīz pēc Grieķijas parādu krīzes uzbangojuma.

Vētra eirozonā lēnām pierima, un Igaunija nebija spiesta meklēt glābšanas laivu, lai izbēgtu no bojāejas. Tomēr 2014.gada sākumā simboliskais Eirotitāniks atkal izpeldēja no miglas, lai uzņemtu vēl vienu valsti – Latviju. Atkal novērojošie kuteri sakūla ūdeni putās. Atkal vērotāji krastā kratīja galvas un meta krustus – tautas dvēselē jaušamās zīmes neesot labvēlīgas, noteikti notikšot kaut kas slikts.

Gadu vēlāk vairākums Latvijas iedzīvotāju jau apraduši ar jauno naudu (84% pēc nesenas TNS aptaujas), un eiro tematika jau kļuvusi tik ikdienišķa, ka Eiropas Savienības kopējās valūtas ieviešana dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā piesaistīja pie mums mazāk uzmanības nekā aviokatastrofa Indonēzijā. Citur gan vecie tēli atkal uzpeldēja atmiņā – tālajā Amerikā The Washington Post ekonomikas komentētājs Mats O’Braiens (Matt O’Brien) janvāra pirmajās dienās par Lietuvu rakstīja, ka «ne jau katru dienu kāds apzināti uzlec uz Titānika klāja pēc tam, kad tas jau ir uzskrējis aisbergam».

Jāsecina, ka Titāniks tik tiešām ir nenogremdējams vismaz kā dažu ekonomikas komentētāju iemīļota metafora eirozonai.

Bet kā ar īsto eirozonu? Vai tā beidzot iekuģojusi mierīgākos ūdeņos?

Pagaidām ne. Tiesa, pat neatlaidīgais ES piekoptās ekonomiskās politikas kritiķis, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā un The New York Times komentētājs Pols Krugmans, atbildot uz jautājumu par paša pielaistajām kļūdām, atzina, ka nav novērtējis, cik spēcīga ir Eiropas politiskā griba saglabāt kopējo valūtu. Taču pēc pāris relatīvi mierīgiem gadiem aizvien vairāk sāk izskatīties, ka tuvākajos mēnešos šī politiskā griba atkal tiks nopietni pārbaudīta.

Melnākais mākonis pie apvāršņa atkal ir Grieķija. Tās konstitūcijā paredzēts, ka nespēja savākt 3/5 deputātu atbalstu prezidenta ievēlēšanai nozīmē nepieciešamību rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas. Pat mierīgākos laikos šāds īpatnējs mehānisms neveicinātu stabilitāti valsts politikā. Aizgājušā gada nogalē tas pavēra iespējas tikt pie varas kreisi radikālajai Syriza partijai, kura pēdējā laikā ieņēmusi vietu sabiedriskās domas aptauju priekšgalā. Ironiskā kārtā pēc sešu gadu lejupslīdes Grieķijas ekonomika tieši pērn atkal sāka augt un līdzšinējā valdība bija ļoti tuvu starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšanai. Tomēr ceļš uz pilnīgu atkopšanos vēl ir tāls, bezdarbs ļoti augsts, un daudziem vēlētājiem jau sen apnikušas deficīta mazināšanas šķietami nebeidzamās šausmas. Nav izslēgts, ka daudzi 25.janvāra vēlēšanās būs gatavi riskēt ar šausmīgām beigām, cerot, ka Syriza spēs valdībā tikpat braši iestāties pret starptautiskajiem aizdevējiem, kā tā to darījusi opozīcijā, un vēl arī izbeigs nemitīgi lamāto taupības politiku.

Taču 2015.gadā galvenais jautājums Grieķijai ir tieši tas pats, kāds tas bija 2010.gadā: kur ņemt naudu, lai aizpildītu budžeta deficītu? Syriza sola panākt Grieķijas milzīgā valsts parāda restrukturizāciju, vienlaikus paliekot eirozonā. Tas nebūs iespējams. Vācija nepiekritīs vienkāršai parādu norakstīšanai, un, ja Grieķija to gribēs izdarīt vienpusīgi, tai būs jāatstāj eirozona.

Pirms pieciem gadiem valsts iespējamā izstāšanās no Eiropas kopējās valūtas izraisīja paniku finanšu tirgos. Šodien, pateicoties drošības mehānismiem, kurus izstrādājusi Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, investori daudz mierīgāk uztver iespējamo Syriza nākšanu pie varas. Pirms dažām dienām žurnāls Spiegel ziņoja, ka arī Vācijas valdību vairs nebaida iespēja, ka Grieķija izstājas no eirozonas. Daži vērotāji pat izsaka minējumus, ka no Berlīnes viedokļa varētu pat būt vēlamas šausmīgas beigas grieķu sāgai. Par Grieķiju lielākām un svarīgākām valstīm – Spānijai, Itālijai un Francijai -, kurās arī pēdējos gados pieņēmušās spēkā radikālas, pret eiro un Eiropas Savienību vērstas partijas, Grieķijas ekonomiskā katastrofa kalpotu kā biedējoša paraugstunda, kā piemērs, no kura izvairīties.

Jāšaubās, vai allaž līdzsvarotā un piesardzīgā Vācijas kanclere Angela Merkele tiešām varētu censties realizēt tik aukstasinīgu un sarežģītu shēmu. Tomēr šie minējumi atspoguļo kopējo viedokli, ka aisbergs vārdā Grieķija eiro laineri vairs neapdraud.

Tas gan nenozīmē, ka eirozonai šogad ies viegli. Ļoti lēna izaugsme kļūst par aizvien lielāku problēmu Eiropai kopumā. Gandrīz nekur nav redzama nepieciešamā politiskā griba veikt vajadzīgās reformas ES sklerotiskajos darba un pakalpojumu tirgos, kas dotu nozīmīgu impulsu izaugsmi veicinošām investīcijām.

Eiropas kuģis nevis grimst, bet gan dreifē, un pagaidām nav skaidrs, kas varētu atkal iedarbināt tā dzinējus. Tomēr jāatzīst, ka atrasties uz tā klāja ir ievērojami drošāk nekā mesties vienam pašam okeāna viļņos.

Komentārs 140 zīmēs

Maciņi kļūst biezāki. Pērn 45% iedzīvotāju sevi uzskatīja par materiāli nodrošinātiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada.

Savulaik ieviesis absurdus politiskās reklāmas ierobežojumus Rīgas centrā, Ušakovs tagad sūdzas, ka sodīts par politisku aģitāciju tviterī.

Latvija! Latvija! Varbūt Girgensons aizslidoja līdz uzvarai online balsojumā par vietu NHL zvaigžņu spēlē tāpēc, ka mums internets ātrāks nekā ASV?

Bērziņa tilts

Brauciens uz 9.maija svinībām Maskavā būtu Krievijas politikas atbalstīšana

Valsts prezidents Andris Bērziņš acīmredzot vēlētos pieņemt Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu apmeklēt 9.maija svinības Maskavā, tomēr, jācer, to nedarīs.

Šādu vizīti ne tikai Maskavā uzskatītu par Krievijas agresīvās politikas leģitimēšanu. Latvija pašlaik ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, tāpēc valsts galvas piedalīšanās kopā ar Putinu «uzvaras pār vācu fašismu» svinēšanā radītu divdomīgu situāciju arī ES attiecībās ar agresorvalsti, kura Ukrainā cīnoties pret «fašistiem», kā apgalvo tās propaganda, un nekad nav atzinusi, ka PSRS bija okupējusi Baltijas valstis.

Diemžēl prezidenta iespējamais brauciens jau radījis šaubīšanos un apmulsumu valdībā – Laimdota Straujuma otrdien pieļāva, ka Bērziņš varētu arī braukt, tikai jāredz, «kādas būs tālākās attiecības ar Krieviju», un arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs bilda, ka «ir jāskatās situācijas attīstība».

Spekulācijas par prezidenta iespējamo došanos uz «dižās uzvaras» 70.gadskārtas pasākumiem izraisīja vispirms viņa vilcināšanās ar atbildi uz Putina ielūgumu. Šādus ielūgumus Kremlis nosūtījis virknei valstu vadītāju. Igaunijas un Lietuvas valstu galvas Tomass Hendriks Ilvess un Daļa Grībauskaite paziņojuši, ka uz Maskavu nebrauks. Tikmēr Latvijas prezidenta cilvēku izteikumi par kādiem apstākļiem, kuri varētu ietekmēt lēmumu, lika domāt par cerībām sagaidīt no Kremļa politiskus žestus, ar kuriem varētu aizbildināt braucienu.

Šādas nojautas pastiprināja Bērziņa teiktais Jaungada uzrunā, ka «mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai».

Ja vērtē drūmi ironiski, nozīmīgākais punkts «austrumu un rietumu saskarsmē» pašlaik ir Ukraina, bet Baltijas valstis ir viens no Krievijas nākamajiem potenciālajiem mērķiem jeb «karstajiem punktiem» 2015.gadā, kā, piemēram, prognozē Bloomberg.

Ja bez ironijas, tad Latviju kā «tiltu» pastāvīgi piedāvājuši daudzi un sen – gan komplektā ar «Krievijas neaptveramajiem tirgiem», gan tranzīta un citādiem labumiem. Latvijas politiskajā vārdnīcā «tilts» uz Krieviju nekļūdīgi signalizē draudzīgumu Maskavas politikai.

Visveiksmīgākais tiltotājs ir bijis Jānis Jurkāns, kas 2002.gada septembrī pat izpelnījās audienci Kremlī pie paša Putina, kurš bija paslavējis toreizējo PCTVL līderi kā «vienu no nedaudzajiem Krievijai draudzīgajiem Latvijas politiķiem». Jurkāna vizīte nebija saskaņota ne ar Ārlietu ministriju, ne ar Saeimas prezidiju, tāpēc to beigās tika nolemts uzskatīt par privātu.

«Tiltu» pastāvīgi piesauca arī Ainārs Šlesers, kas, būdams satiksmes ministrs, uz Maskavu ceļoja zemāka līmeņa «darba vizītēs». Pēc viņa maz pieminēto tiltu pērn atsvaidzināja PCTVL mantinieces Krievu savienības zvaigzne Tatjana Ždanoka, kura pēc Krimas aneksijas «referenduma novērošanas» pavēstīja, ka «mums jābūt tiltam starp Krieviju un Eiropu».

Oficiālās vizītēs Maskavā ir bijuši visi iepriekšējie atjaunotās Latvijas prezidenti. 1994.gadā Guntis Ulmanis tur parakstīja vēsturisko līgumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. 2005.gadā 9.maija svinībās piedalījās Vaira Vīķe-Freiberga. 2010.gadā ar toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu tikās Valdis Zatlers.

Taču nekādas patētikas par tiltiem nevienā no šīm reizēm nebija. Vīķe-Freiberga izmantoja braucienu, lai atgādinātu pasaulei par Molotova-Ribentropa paktu un Latvijas okupācijas 50 gadiem. (Krievijas Ārlietu ministrija viņas vēstījumu nodēvēja par «absurdu» un «demaršu» un aizrādīja, ka viņai «trūkst gatavības nopietnam starpvalstu dialogam».) Bet Zatlera vizītei, kas noritēja pieklusinātā ekonomiskās sadarbības tonī, bija specifisks starptautiskais fons – ASV sāktā «restarta» politika un Eiropas ilūzijas par attiecību normalizēšanu ar Krieviju.

Starptautiskais fons pašlaik ir pilnīgi citāds. Krievija faktiski pieteikusi karu Rietumiem un atklāti definē ASV un NATO kā savas stratēģiskās pretinieces. Krima ir anektēta «uz visiem laikiem», paziņojis Putins, un prezidents Bērziņš diezin vai pārliecinās viņu izbeigt okupāciju, ko neatzīst neviena rietumvalsts. Kremļa taktiski politiski žesti, uz kuriem viņš varbūt cer, droši vien skars tikai Maskavas darīto Austrumukrainā.

Bērziņš stipri vien pārvērtē «mūsu spēkus» Putina politikas ietekmēšanā. Varbūt pieredze no saziņas krievu valodā ar postpadomju autoritārajiem valdniekiem viņam radījusi paša kompetences un čomiskas «lietu sarunāšanas» spēju ilūziju, kas sev ērtāko risinājumu liek uzskatīt par labāko. Toties, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas sazinās ar Putinu biežāk nekā jebkurš no rietumvalstu līderiem, savā Jaungada uzrunā uzsvēra, ka Eiropa «nevar pieņemt un nepieņems» tās pamatu un tautu pašnoteikšanās tiesību apšaubīšanu.

«Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski,» saka Satversme. Taču valsts ārpolitiku noteic Saeima un valdība. Prezidentam, premjerministrei un ārlietu ministram neklātos šaubīties, ka būtu nepareizi prezentēt Latviju kā Putina korupcijas, melu un manipulāciju politikas marioneti.

Komentārs 140 zīmēs

Naudas spēks. Pēc tiesas lēmumiem likt KNAB atmaksāt atlaistajiem darbiniekiem 40 tūkstošus premjerministre tomēr veidos Streļčenoka vērtēšanas komisiju.

Policija izbeigusi lietu par uzbrukumu žurnālistam Jākobsonam, kas bija publicējis materiālus par policistu Gudermani un Ušakova saitēm ar Krievijas vēstniecību.

Zelta izpletnis neatvērās. Bijušajai tieslietu ministrei Brokai joprojām nebūs pielaides valsts noslēpumam un jāaiziet arī no Latvijas gaisa satiksmes valdes.

Laiks rīkoties!

Ko saviem pilsoņiem gadumijā sacīja prezidenti tepat kaimiņos? Publicējam fragmentus no Igaunijas, Lietuvas un Somijas prezidentu uzrunām

Somijas prezidents Sauli Nīniste

Pērnais gads ir nesis daudz labu atmiņu, taču arī tādas, kas ar laiku nekļūs saldākas. Mūs nodarbina trīs galvenie jautājumi: drošība, ekonomika, vide.

Ukrainas katastrofa, kas jau laupījusi tūkstošiem dzīvību, ir atsviedusi mūs atpakaļ laikā – pie jautājuma par karu un mieru. Karš vairs nav ziņas no tālienes, tas ir mūsdienu Eiropas realitāte.

Mēs nosodījām Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju, tiklīdz tā notika, un vēlāk nosodījām Krievijas darbības Austrumukrainā. Mēs nosodām jebkuru nelikumīgu okupāciju, nelikumīgu spēka lietošanu vai mēģinājumus ierobežot neatkarīgu valstu suverenitāti.

Ukrainas krīze ir novedusi pie jaunas polarizācijas starp Rietumiem un Krieviju. Ir svarīgi atrast miermīlīgu risinājumu Ukrainā, un tikpat svarīgi pārraut konfrontācijas eskalāciju. Krievija vienmēr ir bijusi un būs Somijas kaimiņš. Mēs uzturam ciešu dialogu. Krievija arī ļoti labi zina, ka Somija ir un paliks daļa no Rietumiem.

Somijas pilsoņi, mēs esam stabila sabiedrība, pat ierindojamies pirmajā vietā pasaulē, un mums ir visas pamatvajadzības labai dzīvei. Kopējais labums ir visbūtiskākais resurss, kas mums pieder.

Taču mūsu problēma ir tā, ka ekonomikas pamati irst. Mēs esam centušies piesegt plaisas gadiem, cerot uz nākamo izaugsmes vilni, kas visu atrisinās, vai aizņemoties vairāk naudas publisko tēriņu segšanai, bet tagad ir pienācis laiks atklātai un pamatīgai renovācijai.

Mēs visi zinām, ka pārmaiņas ir grūtas. Te jāatgādina tagadējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera pirms vairākiem gadiem teiktais par lēmumu pieņēmējiem: «Mēs visi zinām, ko darīt, mēs tikai nezinām, kā tikt pārvēlētiem, kad būsim to izdarījuši.» Bet ja nu vēlētāji ir noguruši no nekā nedarīšanas? Ja nu vēlētāji saka: «Visi zina, ko darīt, un, ja viņi to izdarīs, mēs viņus pārvēlēsim.» Es aicinu visus lēmumpieņēmējus būt drosmīgiem arī attiecībās ar saviem atbalstītājiem. Pietiek runu, laiks rīkoties.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess

Daudzas lietas mūs aizkustināja aizvadītajā gadā, taču netrūkst arī iemeslu bažām. Eiropa 2014.gadā tika pārbaudīta. Drošības situācija, kas bija pārdzīvojusi pat auksto karu, sagruva. Tā notika, jo valsts, kas atrodas tieši mums blakus, uzbruka vienam no saviem kaimiņiem. Eiropa šo pārbaudījumu izturēja un nodemonstrēja vienotību, stājoties pretī anektētājvalstij.

Arī Igaunija tika pārbaudīta. Pašlaik mūsu drošība ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk, pateicoties sadarbībai ar mūsu draugiem. Igaunija ir aizsargāta.

Trīs atslēgvārdi ir svarīgi Igaunijas nākotnei – izglītība, drošība un cilvēku labklājība.

Mēneši pirms parlamenta vēlēšanām ir laiks prasīgam dialogam starp politiķiem un vēlētājiem. Tajā nav aizliegtu tematu. Kādu valsti tauta var atļauties, kā varam veicināt biznesu un uzņēmējdarbības garu?

Es aicinu vēlētājus pieprasīt atbildes no partijām: kāda ir solījumu cena, kāpēc šādas prioritātes, un no kādas naudas tās finansēs? Kā sniegsit lielāku drošību cilvēkiem gan viņu ikdienas dzīvē, gan pašākā nozīmē?

Drošība nozīmē turēties kopā un saprast citam citu. Igaunija ir patiesi aizsargāta, kad zinām – ikviens cilvēks ir svarīgs neatkarīgi no izcelsmes, dzimuma, tautības.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite

Aizejošais gads bija pārbaudījums mūsu vienotībai, drosmei un atbildīgumam. Apņēmība un uzticība tēvzemei ļāva sasniegt vēsturiskas pārmaiņas.

Mēs esam atsvabinājuši sevi no enerģijas spiediena varas un stiprinājuši savu neatkarību. Lietuvas eiro drīz izplatīsies mūsu valstī un visā Eiropā.

Šogad esam paveikuši daudz nozīmīgu darbu un ieejam Jaunajā gadā ar pārliecību par sevi un Lietuvu. Leposimies ar to, ka esam kļuvuši stiprāki un nelokāmāki.

Citronu sula

 

Lēni bridis cauri garajām svētku brīvdienām, Jaunais gads beidzot ir klāt un uzņem apgriezienus! Ir nav izņēmums – no šīs nedēļas tie, kas lasa žurnālu elektroniski, laipni aicināti uz mūsu jauno adresi: www.irir.lv. Domēns ar divkāršu spēku ir mūsu atbilde «anonīmu onkuļu» vēlmei par dārgu naudu atpirkt adresi, ko līdz šim nomājām.

Kā intervijā šonedēļ mums saka aktieris, Spēlmaņu nakts balvas laureāts Gints Andžāns, ja tev dzīve piespēlē citronu, izspied no tā sulu! Tā arī darām. Iesaku šo kā spirgtu vadmotīvu visam gadam, jo prasme pārsvītrot mīnusu par plusu noteikti noderēs.

Citos vārdos izteikts, bet būtībā tas pats aicinājums «izspiest citronu» skaidri dzirdams arī politisko līderu laimes vēlējumos līdzpilsoņiem. Caurlūkojot prezidentu runas, kas gadumijā skanēja visriņķī Baltijas jūrai, man šķiet, ka vispilnākā sulas glāze sanākusi Somijas valsts vadītājam. Ziemeļnieciskā tiešumā viņš pārsvītro ilūzijas, ka bez nopietniem papildu ieguldījumiem var sagādāt nācijai drošību un irstošos ekonomikas pamatus aizlipināt ar cerībām uz nākamo izaugsmes ciklu. Beidzot jārīkojas!

Godīga, skaidra valoda, kādu gribētos dzirdēt arī Latvijā. Jo vairāk tāpēc, ka šo pusgadu tieši mūsu valstsvīri un sievas būs tie, kuru pienākums ES Padomes prezidentūras ietvaros būs rūpēties par vienotu un skaidru Eiropas atbildi uz nākotnes jautājumiem. Šis nav brīdis, kad pazust tulkojumā.

Sākot jauno gadu, kurā svinēsim jau piekto Ir dzimšanas dienu, gribu arī no sirds pateikties visiem žurnāla abonentiem un lasītājiem, kas kuplā pulkā ir uzticējuši mums turpināt darbu. Darīsim to ar prieku!

Anekdotes

 

Krievijas Centrālā banka paziņojusi, ka rubļa peldošo kursu nomaina pret slīkstošo.

Sezona «Neaiztiec! Tas domāts Jaungada galdam!» ir atklāta!

Jaungada noskaņojums – tas ir tāds stāvoklis, kad jums ir prieks ieraudzīt pat tādus cilvēkus, kas vienkārši sajaukuši durvis.

Lai pārliecinātos, ka Ziemassvētku vecītis tik tiešām ir īsts, medicīnas studenti vienu noķēra un uztaisīja sekciju.

«Mammu, eglīte deg!»
«Nevis deg, bet zaigo.»
«Mammu, mammu! Aizkari tagad arī zaigo!»

1.janvāris veikalā.
«Sakiet, lūdzu, vai maize ir svaiga?»
«Nē, sasodīts, pagājušā gada!»

Puisēns drūms stāv pie eglītes: «Tēti, kapēc tu konfektes esi pakāris tik augstu?»
«Lai tu tās neapēstu agrāk par Ziemassvētkiem.»
«Ko tad lai es tagad ēdu? Spuldzīšu virteni?!»

Mandarīni – tas ir mans Ziemassvētku laika heroīns!

1.janvāris. Aptiekā ienāk zēns. Aptiekāre jautā: «Tev arī līdzi ir lapiņa ar sarakstu?»
«Jā.»
«Skaidrs, vari pat nerādīt: aspirīns un oglīte.»

2015.gads. Rīts, zvana modinātājs. Ar plaukstu bliežu pa «Izslēgt», bet tas man pretī atcērt: «Apstiprinājumam ievadiet kodu, kas rakstīts uz kartītes!»

«Tēti, vai drīkst – es pasēdēšu pie datora?»
«Jā, tikai neieslēdz.»

Jaunu sievieti atved uz slimnīcu. Sirdslēkme.
Ārsts: «Kas notika? Vīrs nokaitināja?»
Paciente: «Nē, lēns internets.»

Tā ir vislielākā netaisnība pasaulē: nervu šūnas neatjaunojas, bet tauku šūnas nemirst!

Dzīvē ir iespējams zaudēt pilnīgi visu, izņemot lieko svaru.

Melot un nesarkt – tas ir nieks.
Ēst un nekļūt resnam – lūk, tas ir talants!

Jau desmito reizi skatos Titāniku un dzeru nervu zāles! Visu laiku man nāk raudiens, kad redzu, kā okeāna dibenā nogrimst… dārgakmens!

Optiskā ilūzija: tu domā, ka raksti kursa darbu, bet izrādās – sēdi tviterī!

Gadās arī tā – tu vienkārši klusē, bet citi jau nepareizi sapratuši.

«Kāpēc raudi?»
«Skumja grāmata.»
«Kas tā par grāmatu?»
«Algebra.»

Pēc 3000 gadu arheologi atraks kādu solāriju un domās, ka mēs cepām cilvēkus.

12-15 gadus vecas pusaudzes apbrīnojami bieži sociālajos tīklos raksta: «Man viņa tik ļoti pietrūkst!» Viņas to par savu prātiņu?

Tūroperatora vainas dēļ Krievijā iestrēguši 140 miljoni cilvēku.

Izmazgāju džinsus. Tagad ir tīras bikses, tīrs telefons un pieredze naudas atmazgāšanā.

Žurnāla lasītāju aptauja

 

Kādas izjūtas ņem virsroku, domājot par nākamo – 2015.- gadu?


Šogad Latvija ieviesa eiro. Kā tagad vērtējat šo lēmumu?


Kādas emocijas dominē jūsu attieksmē pret Putinu kopš Krievijas agresijas Ukrainā?

Kāda ir jūsu prognoze – vai Andris Bērziņš būs Valsts prezidents vēl vienu termiņu?

Ko jūs gribētu ievēlēt prezidenta amatā? 
Visbiežāk minēto personu desmitnieks

Šāgada lielākā veiksme Latvijai

Bieži minēts
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads. Eiro ieviešana. Valdis Dombrovskis – ES komisārs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšana. Pasaules koru olimpiāde. 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti. ASV karavīru ierašanās un NATO atbalsts. Miers. Iegūtās olimpiskās medaļas. Iegūtās tiesības rīkot Eiropas čempionātu basketbolā 2015.gadā. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. Zemgus Girgensona panākumi hokejā. Reiņa Nitiša panākumi autosportā. Degvielas cenu kritums. Dzimstības pieaugums. Ekonomikas izaugsme.

Citi interesanti atzinumi
Likums beidzot ir sasniedzis arī tiesnešus. Lec, saulīte Mežaparka estrādē. Cilvēki apvienojas slimā Dāvja glābšanā. Edgara Rinkēviča «iznākšana no skapja». Vidzemes koncertzāles atklāšana. Manas kāzas.

Šāgada lielākais zaudējums Latvijai

Bieži minēts
Vienotības kļūdainie lēmumi. Aizbraukušie cilvēki. Solvita Āboltiņa tomēr iekļūst Saeimā. Bankas Citadele pārdošana. 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Zolitūdes traģēdijas lēnā izmeklēšana. Karš Ukrainā. Attiecības ar Krieviju. Valda Dombrovska došanās uz Eiropas Komisiju. Lata zaudējums. Cūku mēris. Drošības sajūtas zaudējums. Finanšu ministra Andra Vilka aiziešana. KNAB novājināšana. Korupcija. Aivara Lemberga ietekmes pieaugums. Normunda Naumaņa, Intas Brikšes, Nika Matvejeva, Veras Singajevskas aiziešana mūžībā.

Citi interesanti atzinumi
Līderu trūkums. Ātro kredītu sērga. Balsu pirkšana Latgalē. Bērziņš joprojām prezidents. Nespēja noķert «Imantas pedofilu». Neticība politiķiem. Ingunas Sudrabas iekļūšana Saeimā. Vājā tiesu vara. 

Aptauja veikta internetā 11-14.decembrī. Atbildēja 797 respondenti

Prognozes

Kopīgi meklējam atbildes uz jautājumiem par to, kas varētu notikt 2015.gadā

Vai Andris Bērziņš būs Valsts prezidents uz otro termiņu?

Mārtiņš Zvīdriņš, ultramaratonists
Tāpat kā mākoņskrējienos jāzina, kad laikus izstāties, lai pašsaglabātos, arī Bērziņam – lai arī kāds būs tālākais iznākums, laikus jāmet plinte krūmos, pirms plinte nav mesta pret viņu.

Ir prognoze. Prezidents un «zaļie zemnieki» uz šādu jautājumu atbild ar ieteikumu pagaidīt, kad viņš būs paziņojis, vai vispār grib otro termiņu. Ja paziņotu, ka grib, tad droši vien arī dabūtu. Gan jau ZZS spētu pārliecināt Saskaņu, kura šoreiz vēl nepagūs aplaimot Latviju ar tautas vēlētu Ingunu Sudrabu vai Aivaru Lembergu, ka pašreizējais nav sliktākā alternatīva. Saeima prezidentu arvien ievēlēs aizklāti. Tātad būs parastais tirgus. Bērziņam tajā būs ērtāk nekā citiem kandidātiem, kurus partijas, to apzinoties, atturēsies pierunāt un izvirzīt. Varbūt Solvita Āboltiņa kā «varas partijas» vadītāja varētu izdomāt sevi pieteikt, taču tad darījumu pakete faktiski nozīmētu Vienotības beigšanos, turklāt Nacionālā apvienība piesolījusi virzīt preambulas tēvu Egilu Levitu. Rezultātā Bērziņam izredzes labas. 
– Aivars Ozoliņš

Vai nākamgad notiks Latvijas valdības maiņa?

Ivars Godmanis, divkārtējs Latvijas valdības vadītājs
Lai valdība nestrādātu tālāk, jābūt ārkārtas iemesliem. Kādi tie varētu būt? Ja pasliktināsies ekonomiskā situācija, neviens negribēs uzņemties atbildību. Budžeta pieņemšanas gaita gan bija ļoti solīda. Godīgi sakot, es neatceros, ka būtu tik mierīgi pieņemts budžets. Saskaņotība valdībā, nodokļu samazināšanas saglabāšana, minimālās algas paaugstinājums – tas rāda, ka valdība ir darboties spējīga. Risks ir elektrības cena. Kā ies ar kompensēšanas mehānismu? Protams, šis sadārdzinājums cels inflāciju, bet pašreizējā situācijā, kad tā nav pat 1%, tas nevarētu atstāt briesmīgu iespaidu. 

Ir prognoze. Neviena valdība Latvijā nav nostrādājusi visu Saeimas termiņu, un valdības vidējais mūžs ir nepilns pusotrs gads. Pašreizējā valdība ir sanākusi visai viduvēja, tāpēc diezin vai būs unikāls izņēmums. Tiesa, neformālā ēnu koalīcija Saeimā ir tik plaša, ka nav jāmaina valdība, lai panāktu oficiālajā koalīcijā nepanākamo interešu apmierināšanu. Šis staipāmais amorfums nodrošina valdībai papildu izturīguma rezervi, ja arī ne rīcības efektivitāti un lēmumu kvalitāti, turklāt nevienu no trim koalīcijas partijām īsti nevar atstāt ārpus jebkāda cita valdības modeļa. Taču tāpēc dažiem būs arī pastāvīgs kārdinājums uztaisīt kaut ko sev vēl ērtāku. Iemeslu valdību maiņai nekad netrūkst – portfeļi, kā parasti, dalīti nepareizi, bet naudas, kā vienmēr, sanāk par maz. Bet iegansti atrastos – kādam nebūs iedoti Eiropas fondi, pielaide valsts noslēpumam vai vēl kaut kas tikpat principiāli un programmatiski svarīgs, un sāksies portfeļu pārdalīšana.
– Aivars Ozoliņš

Kas būs Putina nākamais mērķis?

Natālija Vasiļjeva, PBK ziņu dienesta producente
Es ļoti ceru, ka Vladimirs Putins neizvēlēsies šāda veida mērķus, bet pievērsīsies problēmām savas valsts iekšienē un sāks risināt tās. Krievijā dzīvo mani draugi, zinu, kā tur iet – problēmu ir daudz, un tās ir smagas. Vispirms Krievijai būtu jāsāk sakārtot ekonomisko situāciju, arī cilvēktiesību jautājumus. Tomēr vispirms laikam jāsāk ar ekonomiku. 

Ir prognoze. Krievijas prezidents 2014.gadā sagādāja pasaulei vairākus šokējošus pārsteigumus, un ir dabiski uzdot jautājumu, kas varētu būt viņa nākamais mērķis. Tomēr Rietumu ekonomiskās sankcijas kombinācijā ar straujo naftas cenu un rubļa kursa kritumu ir izrādījušās sāpīgākas, nekā daudzi, to skaitā pats Putins, gaidīja. Ja Putins pats nekļūs par Krievijā augošas neapmierinātības upuri, nākamgad viņa mērķis būs saglabāt esošos ieguvumus – okupēto Krimu un Kijevas kontrolei nepakļauto Austrumukrainu, kā arī panākt sankciju atcelšanu. Turpināsies viņa centieni nostiprināt savu politisko ietekmi gan tuvajās, gan tālajās ārzemēs. Taču Putins ir oportūnists. Ja viņš kaut kur manīs vājuma pazīmes, tās tiks izmantotas. 
– Pauls Raudseps

Kāds būs Krievijas rubļa kurss pret dolāru 2015.gada beigās?

Vladimirs Lindermans, krievu valodas referenduma organizētājs
Es nedomāju, ka ir īpaši svarīgi, vai 2015.gada nogalē rublis atgūs zaudēto vērtību vai ne. Neesmu speciālists, bet domāju, ka tas neatstās iespaidu uz Krievijas ekonomiku, kas ir balstīta uz dabas bagātību resursu izmantošanu un ieroču eksportu. Rubļa vērtības kritums nebūs ilgstošs process un, lai arī cilvēkiem pašlaik neklājas viegli, viņiem ir augsts izturības līmenis, un situācija gada vidū stabilizēsies.

Ir prognoze. 2014.gada nogalē Maskavā populāra ir anekdote, ka nākamgad viss koncentrēsies ap skaitli 63  – Putina vecums, naftas cena par barelu un rubļa kurss pret dolāru. Par Putinu šaubu nevar būt – 7.oktobrī apritēs 63 gadi kopš viņa dzimšanas. Nafta decembra vidū jau bija aizsteigusies notikumiem pa priekšu un maksāja ap 60 dolāru par barelu. Rezultātā arī Krievijas nacionālā valūta, kuras kurss mainās ciešā kopsakarībā ar naftas cenu, 15.decembrī pārlēca 63 rubļu pret vienu dolāru robežai un nākamajā dienā jau tiecās pāri 70. Kopš gada sākuma Krievijas Centrālā banka ir izdevusi vairāk nekā 80 miljardus dolāru, cenšoties stabilizēt rubli, bet kurss tik un tā krities par vairāk nekā 50%. Ja Putins nespers kādus radikālus soļus ekonomikas pakļaušanai politiskajai kontrolei, nebūtu nekāds pārsteigums, ja nākamā gada nogalē rublis Putinam dzimšanas dienā dāvās sajūtu, ka 63 – tas jau ir labi. 
– Pauls Raudseps

Kāda būs benzīna cena 2015.gada beigās?

Mārtiņš Jankovskis, Baltic Taxi taksists
Protams, tas ir atkarīgs no tā, kā risināsies jautājums starp amerikāņiem un krieviem. Degvielas cenas ir atkarīgas no situācijas biržā ap naftu. Ja naftas cena biržā aug par 10%, arī benzīna cena pakāpjas par 10%, taču, ja naftas cena nokrītas par 10%, tad reālā benzīna cena degvielas uzpildes stacijās samazinās krietni mazāk. Domāju, ka Rietumi turpinās izmantot naftas cenu pazemināšanu, lai bojātu krieviem dzīvi. Tāpēc benzīna cenas turpinās minimāli samazināties.

Ir prognoze. Straujais naftas cenu kritums pasaules tirgos no 115 dolāriem par barelu jūnijā līdz tikai nedaudz vairāk par 60 dolāriem decembra vidū, ir manāmi ietekmējis benzīna cenu Latvijā, kura divos lielākajos degvielas tirgotāju tīklos Statoil un Neste samazinājusies par 22 centiem. Tiesa, šis kritums procentuāli nav tik izteikts kā izmaiņas jēlnaftas cenā, jo aptuveni pusi no benzīna cenas veido nodokļi, turklāt eiro vērtības kritums pret dolāru nozīmē dolāros kotētās naftas relatīvu sadārdzinājumu Eiropas pircējiem. Naftas cenu prognozēšana ir lielā mērā laimes spēle, tomēr patlaban nemaz nešķiet neiespējami, ka naftas cenu līdzsvars pēc vēl gaidāmās svārstīšanās varētu nostabilizēties ap 60 dolāriem par barelu – tādā gadījumā benzīna cena Latvijā varētu atrast savu līmeni apmēram turpat, kur tā ir patlaban. 
– Pauls Raudseps

Vai Rīgas pašvaldība bankrotēs?

Baiba Broka, bijusī Rīgas domniece (NA)
Manā rīcībā nav tādu faktu. Mūsu kā opozīcijas pienākums ir kritiski raudzīties uz līdzekļu izlietojumu Rīgas domē, un ir pozīcijas, kurām nepiekrītam. Piemēram, Rīgas satiksme ir «melnais caurums», kur pārāk daudz tērē. Tomēr ir arī daudz lietderīgi iztērētu līdzekļu, piemēram, palielināts sociālais atbalsts, bērnudārzu celtniecība. Nākotnē vairāk jādomā par investīciju piesaisti. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija var ietekmēt ne tikai Rīgas, bet visas valsts budžetu, tāpēc vienmēr ir jābūt plānam B. Tomēr es cenšos būt piesaistīta realitātei, un izteikumi par Rīgas bankrotu ir tālu no tās.   

Ir prognoze. Pilsētas uzņemtais budžeta kurss izskatās aizvien draudīgāks. Pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) publiski sniegtās informācijas, Rīgas domes uzkrājumi, kuri 2008.gada beigās pirms viņa stāšanās amatā bija tuvu 90 miljoniem latu jeb 128 miljoniem eiro, līdz 2013.gada beigām bija samazinājušies gandrīz uz pusi – līdz 45,7 miljoniem latu jeb 65 miljoniem eiro. Kopš 2010.gada pastāvīgi pieaudzis Rīgas budžeta deficīts, un pēc jaunākajiem, novembrī pieņemtajiem budžeta grozījumiem pilsētas pamatbudžeta deficīts 2014.gadā ir gandrīz 59 miljoni eiro. Tomēr Saskaņas vadībai vēl ir rezerves – opozīcija uzskata, ka Lucavsalas un citu īpašumu pārdošanas mērķis ir aizlāpīt caurumus pilsētas finansēs. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks oktobrī intervijā Ir teica, ka Rīgai lielas finansiālas nepatikšanas varētu būt gaidāmas, sākot ar 2017.gadu. 
– Pauls Raudseps

Vai mainīsies Augstākās tiesas un prokuratūras vadība?

Dārta Kļaviņa, sēņu pētniece
Esmu pārliecināta, ka darbs šajos amatos nav nekāda gailenīšu lasīšana, un cilvēki, kas tos ieņem, ir pelnījuši pateicību par daudzām lietām. Diemžēl no malas mēs varam spriest tikai par viņu rīcību, lēmumiem un to sekām, nezinot personiskos motīvus un nodomus. Jāatzīst, ka Ivara Bičkoviča nesenās intervijas TV izraisījušas tādu sabiedrības sašutumu kā tīša indēšana ar zaļajām mušmirēm, tāpēc prognozēju, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs mainīsies. Ģenerālprokurors gan, iespējams, nemainīsies. Viņš ir kā pazīstama sēne, ko pēc termiskas apstrādes, tas ir, novārīšanas un apcepšanas visi ēd. Lai vai kā, vēlu cilvēkiem, kas strādā tieslietu sistēmā, būt uzticīgiem ne tikai likumam, bet savai sirdsapziņai. Pirmkārt, sirdsapziņai.

Ir prognoze.  Acīmredzot nemainīsies. Balsojums būs atklāts, tāpēc būs grūtāk parādīties pēdējā brīdī pažobelē atrastiem kandidātiem. Būs arī grūtāk noraidīt kādu no amatā esošajiem bez publiski pateiktiem nopietniem iebildumiem, kā, piemēram, 10.Saeima aizklātā «brīvā balsojumā» izdarīja ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Pašreizējā ir konformistu Saeima, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs vairākumam deputātu varētu šķit labs tāpēc vien, ka neko nedara tiesu kvalitātes uzlabošanai. Bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pratis izvairīties no konfliktiem ar politiski ietekmīgiem klientiem. Tiem deputātiem, kuri vēlētos skarbākus augstākos likuma sargus, vajadzētu smagus argumentus pret esošajiem, lai vairākumam būtu neērti par viņiem balsot, kad līdz nākamajām vēlēšanām vēl trīsarpus gadi. 
– Aivars Ozoliņš

Kur notiks Jaunais vilnis?

Jānis Jurkāns, bijušais ārlietu ministrs
Es domāju, ka Jaunais vilnis notiks Jūrmalā. Ja tas nenotiek Jūrmalā, tad Jaunais vilnis beidz eksistēt. Tas pasākums kādā citā vietā vairs nav Jaunais vilnis, tas ir kaut kas cits. Politiski Krievijai ir izdevīgi, ka tas notiek Latvijā, un viņi darīs visu, lai tā notiktu, tāpat kā cilvēki mūsu pusē, kas ir ieinteresēti šajā pasākumā. Es neticu ziņu aģentūrās izskanējušajai vēstij, ka Igors Krutojs Jauno vilni vairs nerīkos Jūrmalā. Šis ir pasākums, kuru žurnālisti apraksta ar jēdzienu «maigā vara». 

Ir prognoze. Pasākuma jēga ir tusiņš «mūsu Jūrmalā», nevis mūzika, tāpēc būtu jāvaicā, vai tas notiks, nevis – kur notiks, ja Jūrmalā vairs nenotikšot, kā atkal paziņojis rīkotājs Igors Krutojs. Kazaņa vai Kaļiņingrada, kuras ir minētas kā iespējamās ikgadējā notikuma vietas, laikam tomēr nav «jevropa», toties Krima nu ir tik nežēlīgi «mūsu», ka pār to klājas melno sarakstu ēna. Pat ja kaut kas no trekno gadu biezā viļņa Jūrmalā nākamgad vēl notiktu, tās būtu tikai atvadas no īsā laika, kad rublis bija stiprs, naftas cenas augstas un Krievija šķietami varena. Jaunais vilnis būs viens no daudzajiem Putina sāktā kara upuriem. 
– Aivars Ozoliņš

Vai Signes Baumanes Akmeņi manās kabatās iegūs Oskaru?

Kristaps Gulbis, tēlnieks
Prognozēt, kā radošs darbs tiks novērtēts visaugstākajā līmenī, ir nepateicīgs uzdevums. Pat ja zinātu žūrijas sastāvu, viņu gaumi, 2015.gada februāra politiskos un mārketinga zemūdens akmeņus, es nespētu prognozēt katra vērtētāja pašsajūtu pēc un pirms filmu noskatīšanās. Balvas piešķiršanā nozīme ir vismazākajam sīkumam, iepriekš neparedzamām apstākļu sakritībām un arī «tautas balsij». Tomēr riskēšu teikt, ka viss ir iespējams, jo kalna virsotnē vieta vienmēr ir brīva. Akmeņi ir ikdiena gan tēlniekiem un juvelieriem, gan ārstiem un ģeologiem, bet tagad akmeņi ir arī kino. Es būšu patiesi priecīgs, ja Signe Baumane par savējiem iegūs šo apbalvojumu. Un pat, ja es būšu kļūdījies – būšu priecīgs, ka viņai tāda iespēja bija.

Ir prognoze. Latvijas vārds līdz ar Signes Baumanes filmu šogad ir pietuvojies Oskaram nepieredzēti tuvu. Animācijas filma Akmeņi manās kabatās, būdama arī ASV (kop)ražojuma darbs, ir plaši un pozitīvi izskanējusi turienes medijos un tikusi izrādīta arī Amerikas kinorepertuārā. Tāpēc filmai, salīdzinot ar Latvijas iepriekšējo gadu pretendentēm, ir ticis vairāk uzmanības un līdz ar to arī vairāk iespēju. Cerīga aina paveras, arī aplūkojot konkurentu rindas – šogad labākās ārzemju filmas nominācijai izvirzītās lentes nav tik spilgtas un izteiksmīgas kā pērn. Turklāt Baumanes filma lepojas gan ar spēcīgu vēstījumu, gan ar unikālu tehnisko izpildījumu. Tiesa, der atcerēties, ka balvu devēji allaž ir vēlīgāki pret spožo kinofestivālu laureātiem un pazīstamiem filmdariem, piemēram, Ksavjē Dolans (Māmiņa) un brāļi Dardēni (Divas dienas, viena nakts).
– Kristīne Giluce, Ir kinokritiķe

Vai Grieķija nākamgad uzspridzinās eiro?

Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas valdes locekle
Grieķija ir un, visticamāk, vēl ilgstoši būs finanšu grūtībās, bet viņi vismaz ir tikuši līdz bezdeficīta budžeta pieņemšanai. Nākamgad nav objektīvu iemeslu domāt, ka viņu finanšu situācija būs daudz dramatiskāka, izņemot vienu apsvērumu – vēlēšanas. Ja grieķi nenobalsos par [populistisko partiju] Siriza, tad es neredzu iemeslu, kāpēc nākamgad kaut kas tāds notiktu. Pat ja Siriza nāk pie varas, viņi nevar pieņemt lēmumu, ka vāciešiem ir jāsedz Grieķijas parāds. Tāpēc lieli satricinājumi diez vai būs, un jāšaubās, vai Siriza būtu gatava pieņemt tādus dramatiskus lēmumus, par kādiem viņi runā pirms vēlēšanām. 

Ir prognoze. Kopš 2010.gada, kad iespējamais Grieķijas defolts radīja draudus eirozonas pastāvēšanai, stāvoklis ekonomiskās krīzes mocītajā valstī ir pakāpeniski stabilizējies, un 2014.gadā pat parādījās cerīgas pazīmes. Gada trešajā ceturksnī Grieķijas izaugsme bija straujākā eirozonā un pamatbudžets (neskaitot procentu maksājumus par valsts parādu) bija līdzsvarā. Taču, ja gaidāmajās prezidenta vēlēšanās neviens kandidāts nesaņems vairākumu, notiks ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvaru var gūt populistiskā partija Siriza un pēc tam pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem. Eirozona pēdējos gados ir krietni nostiprinājusi savus aizsardzības mehānismus, un pat Grieķijas izstāšanās to nesagrautu, tomēr Siriza nākšana pie varas Grieķijā radītu papildu problēmas jau tā trauslajai Eiropas ekonomikai. 
– Pauls Raudseps

Kuru vietu Latvija izcīnīs pasaules hokeja čempionātā?

Norberts Dambis, alus darbnīcas Labietis pārstāvis
Prognozēt iespējamo rezultātu ar Labieša alus kausu rokās var daudz precīzāk, nekā zīlējot kafijas biezumos. Šī tīkami reibinošā dzira mums liek mērķtiecīgi izteikt skaitli 9.

Ir prognoze. Arī šis gads Latvijas izlasei būs īpašs. Ir jauns treneris Aleksandrs Beļavskis, kas ienāk ar ambīcijām, jaunu koncepciju un metodēm. Vairāki līderi (Daugaviņš, Karsums, Kulda) rāda labu sniegumu KHL un, cerams, būs ieinteresēti spēlēt izlasē. Ziemeļamerikā sajūsmina Girgensons, tomēr Sabres izredzes iekļūt play off nav lielas, kas palielina viņa izredzes ierasties Čehijā. Ar Ķēniņu un Gudļevski var būt problemātiskāk. Vēl problemātiskāk ir ar Rīgas Dinamo, kas joprojām ir izlases kodols. KHL čempionātā neveicas, tāpēc sezona, visticamāk, beigsies jau februārī. Turklāt Dinamo nākotne var būt miglā tīta, tāpēc ar labu sniegumu pasaules čempionātā spēlētājiem būs lielākas iespējas tikt pie jauniem līgumiem. Mūsu apakšgrupa (ASV, Čehija, Šveice, Austrija, Francija) un kalendārs (pirmā spēle ar ASV) ir pateicīgs, lai spēlētu vismaz ceturtdaļfinālā. Protams, ja nebūs savainojumu, kurvīšu izlasei, ja spēlēs visi labākie un vēl uzsmaidīs strīpaina veiksme. 
– Arturs Vaiders

Pirmo reizi

Dīvaini, pārsteidzoši un aizraujoši 2014.gada izgudrojumi un atklājumi

Brīnumpuisēns

Zviedru mediķi no Gēteborgas oktobrī ar lepnumu paziņoja, ka pirmo reizi kāda māmiņa dzemdējusi mazuli pēc dzemdes transplantācijas. 36 gadus vecā sieviete, kura vēlas palikt anonīma, piedzima bez dzemdes, taču ar funkcionējošām olnīcām. Ārsti vispirms veica ārpusdzemdes apaugļošanu, izmantojot sievietes olšūnas un viņas vīra spermu. Tad tika veikta transplantācija – donore bija kāda 61 gadu veca draudzene, kurai pirms dažiem gadiem bija iestājusies menopauze. Viens no iesaldētajiem embrijiem iedzīvojās jaunajā dzemdē, un septembrī pasaulē nāca 1,8 kg smags puisēns.

«Tā bija fantastiskas laimes sajūta gan man, gan visai komandai. Sajūta, ka noticis kaut kas pilnīgi nereāls, jo paši neticējām, ka mums tas izdosies jau tagad,» teica profesors Matss Branstrēms, kas dzemdes transplantācijas pētījumiem veltījis desmit gadus. 

Tagad mammai jāizlemj, vai viņa vēlas laist pasaulē vēl kādu bērnu, vai arī tiks veikta dzemdes izņemšana. Kamēr viņas ķermenī dzīvo donora orgāns, sievietei ir jālieto medikamenti, kas neļauj imūnsistēmai atgrūst «svešinieku».

Pupu līme

Kaliforniete Dona Džeksone atradusi paņēmienu, kā uzlabot sieviešu krūšu formu – krūtīm uzpūš līmi Boob Glue un ļauj pielipt pie apģērba vēlamajā veidā, tas ir, lipeklis neļauj apaļumiem sašļukt. Cik maksā šāda iecietināšana? 36 dolāri par vienu aerosola flakonu.

Jaunākās ziņas

Ticiet vai ne, bet viedpulksteņi jau ir vakardiena. Lai regulāri nebūtu jābāž roka kabatā vai jārakņājas rokassomiņā, ņujorkiete Kristīna Merkando radījusi vēl oriģinālāku veidu, kā uzzināt, ka pienākusi jauna īsziņa vai e-pasta vēstule – signālu par to saņem un koši iezaigojas viedgredzens Ringly.


Atbilde zem paša deguna

«Tas ir daudz saviļņojošāk nekā pirmie cilvēka soļi uz Mēness,» oktobrī jūsmoja neiroloģijas profesors Džefs Reismans no Londonas, redzot, ka atkal staigāt sācis 40 gadus vecais polis Dareks Fidika. Pirms četriem gadiem vīrietim uzbruka, vairākas reizes sadurot mugurā. Muguras smadzeņu smago bojājumu dēļ viņa ķermenis tika paralizēts no krūtīm uz leju. 

Brits kopā ar kolēģiem no Polijas nolēma izmēģināt eksperimentālu risinājumu: 8 mm platajā pārrāvumā tika implantētas četras sīkas nervu audu plēksnes, kas ņemtas no vīrieša locītavas, bet to apaudzēšanai aptuveni 100 piegājienos tika injicētas šūnas no deguna dobuma. Šīs šūnas piedalās smaržas noteikšanā un ir īpašas ar to, ka regulāri atjaunojas.

«Tā ir ļoti bezpalīdzīga sajūta, ja vairs nav iespējams just pusi no ķermeņa. Bet, kad tas pamazām sāk atgriezties, tas ir kā otrā piedzimšana,» stāsta pacients. Tagad Dareks spēj staigāt, izmantojot pārvietošanās palīglīdzekļus.

Mediķi norāda, ka šis ir tikai eksperiments un pētījumi vēl jāturpina, lai varētu palīdzēt arī citiem cilvēkiem ar nopietnu paralīzi – visā pasaulē tādu ir trīs miljoni.

Lielgabals suņiem

Nav īsti zināms, kādas problēmas vajājušas kādu prātvēderu no ASV, taču novembrī viņš patenta reģistrēšanai iesniedzis ietaisi, ko pats dēvē par barības ieroci. Paskaidrojumā teikts, ka ar šo «lielgabalu» var «iesaistīt suni barības noķeršanā, vienlaikus gan pabarojot, gan piespiežot izkustēties». Papildus mājdzīvniekiem ieroci var izmantot arī savvaļas radību barošanai, piemēram, bīstamu zvēru kopšanai zoodārzos.

Tumsnējie skandināvi

Kā izskatījās senie eiropieši? Zilas acis, tumši mati un diezgan tumša āda. Gaišāka āda un blondi mati parādījās tikai pēc tam. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Evolucionārās bioloģijas institūta Barselonā, ģenētiski izanalizējot divus 7000 gadu vecus vīriešu skeletus, kas pirms dažiem gadiem tika atrasti Spānijas ziemeļos. Kaulos dominē gēni, kas nosaka tumšu ādas un matu krāsu. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka viņu DNS visvairāk līdzinās nevis mūsdienu cilvēkiem, kas dzīvo Eiropas dienvidos, bet gan zviedriem un somiem.

Trūkst vārdu

Iespējams, šī ir pati glupākā mobilā lietotne, kas jelkad radīta – Sanfrancisko dzīvojošajam Oram Arbelam bija nepieciešamas tikai astoņas stundas, lai izstrādātu socializēšanās rīku, kas spēj izpildīt tikai vienu funkciju, proti, draugiem var nosūtīt tikai vienu vārdu «Yo». Kā vienkāršu slenga sveicienu vai varbūt kā jautājumu – kā klājas? Neko vairāk, tikai «Yo.» 

Glupi, vai ne? Bet iestāstiet to kādam investoram, kas lietotnes palaišanā ieguldīja vienu miljonu dolāru, jo saskatīja tajā perspektīvu. Kopš 1.aprīļa (jā, debija bija joku dienā) lietotni savās mobilajās ierīcēs ir instalējuši trīs miljoni cilvēku.

Laiks pastāvēt

Pētījumi liecina, ka sēdošie biroju darbinieki var pagarināt savu mūžu, daļu darba laika stāvot kājās. Palīdzēt steidz Kalifornijas tehnoloģiju uzņēmums Stir, kas tirgū laidis kinētisku darbgaldu Kinetic Desk. Tajā ierīkots skārienjutīgs ekrāns, ar kuru var ieprogrammēt personiskas apņemšanās, teiksim, kājās stāvēt 30% no visas darba dienas. Darbgalda kāju hidraulika attiecīgi paceļ vai nolaiž galda virsmu. Ar laiku galda mākslīgās smadzenes iemācās un pieskaņojas konkrētas personas paradumiem, piemēram, stāvēt kājās pēc pusdienu maltītes.


Ēdams iesaiņojums

Pirms pāris gadiem nelielā pārtikas tehnoloģiju laboratorijā WikiFoods uzšķīlās ideja radīt pārtikas iesaiņojumu, kuru ir iespējams ēst. Pirmo produktu – saldētā jogurta bumbiņas – šogad sāka tirgot amerikāņu pārtikas lielveikalu ķēdē Whole Foods. Šis «ietinamais papīrs» gatavots no ļoti sīkām kaltētu augļu daļiņām, kuras satur kopā kalcijs un cukurs. 

Nākamie produkti tehnologu darba kārtībā ir iesaiņojums parastiem jogurtiem, saldējumiem un sieriem. Protams, par pilnīgu beziepakojuma preci to nosaukt nevar – lai pārtiku nogādātu uz veikalu, tik un tā ir nepieciešamas taras kastes.

Glābjas, kur var

3850 cilvēku aptauja Lielbritānijā apstiprinājusi jau agrāk izteikto hipotēzi, ka smagus laikus piedzīvo kaunuma utis Pthirus pubis. Un pie visa vainojama intīmo zonu un citu matainu ķermeņa vietu vaksācija, tādā veidā iznīcinot nejauko parazītu dzīvesvietas. Mediķu komanda, kas veica šo pētījumu, tomēr izsaka arī bažas: atsevišķos gadījumos novērots, ka utis pārvācas uz matainām krūtīm un pat uzacīm. Vēēēēēē…


Atveriet acis labi plati!

Sacīkstēm par lielākiem un labākiem televizoriem, šķiet, nekad nebūs gala, un izņēmums nebija arī šis gads – korejiešu Samsung prezentēja pasaulē lielāko izliektā ekrāna modeli UHD 105S9. Tā izmērs pa diagonāli ir 105 collas. Taču daudz pārsteidzošāks skaitlis ir televizora cena – 119 999,99 ASV dolāri, pērkot Amazon.com. Labā ziņa – piegāde par velti. Sliktā ziņa – pašlaik ir izpirkti.


Tas tik bija trieciens!

Kā zināms, dinozauru valdīšanai punktu pirms 65 miljoniem gadu pielika aptuveni 10 km liels meteorīts, kas mūsu planētā ietriecās pašreizējās Meksikas austrumu krastā, izveidojot 150 km platu krāteri. Varat iedomāties Stenforda Universitātes ģeologu pārsteigumu, kad viņi pabeidza pētījumus pašreizējās Svazilendas teritorijā Āfrikā. Izrādās, ka pirms 3,3 miljardiem gadu Zeme piedzīvoja vēl smagāku kataklizmu. Veicot datormodelēšanu, noskaidrots, ka 500 km plato krāteri radījis vismaz 37 km liels meteorīts, kura ātrums bija 20 km sekundē. «Mēs zinājām, ka tas bija liels. Bet ka tik liels…,» komentē zinātnieks Donalds Lovs no Stenfordas.


Visvecākā māksla

Austrāliešu pētnieki decembra sākumā paziņoja, ka atraduši vecāko līdz šim zināmo mākslas darbu. Zigzaga gravējumu uz mīdijas čaulas nīderlandiešu antropologi Javas salā Indonēzijā atklāja jau 1890.gadā, un visu šo laiku tā glabājās muzejā Leidenē. Tagad austrālieši noteikuši gravējuma aptuveno vecumu – vismaz 430 000 gadu.

Salīdzinājumam – primitīvi roņu zīmējumi, kas pirms pāris gadiem tika atrasti uz alas sienām pie Spānijas pilsētas Malagas un tiek uzskatīti par vecāko «gleznu» pasaulē, ir 42 000 gadu seni.

Žvīkts un pilns

Tehnoloģiju konferencē Microsoft’s Think Next aprīlī Telavivā izraēliešu jaunuzņēmums StoreDot iepazīstināja ar bateriju, kas gatavota no nanokristāliem un kuras uzlādēšanai vajag tikai pusminūti. Demonstrējumā pilnīgi tukšs Samsung S4 uzlādējās 26 sekundēs! Baterija pagaidām ir tikai prototips, kura pilnveidošana, visticamāk, ilgs vēl pāris gadu. Lielākais izaicinājums būs samazināt tās izmēru, kas pašlaik ir cigarešu paciņas lielumā. Tādu iestrādāt viedtālrunī, protams, nav iespējams.


Ar acīm atveramas durvis

Ņujorkas firma Eyelock radījusi skeneri Myris, kas paroļu vietā ļauj izmantot acs varavīksneni – kā zināms, katram cilvēkam tā ir unikāla. E-pastā, interneta bankā, sociālajos tīklos un citās ar paroli aizsargātās vietnēs var pierakstīties, pie acs paceļot Myris, kas savukārt pieslēgts datoram. Kā zināms, jaunākajos iPhone telefonos iespējams pierakstīties ar pirksta nospiedumu, taču daži cilvēki ir sūdzējušies, jo kļūdas iespējamība ir 1 no 10 000 gadījumu. Ar varavīksnenes kodu šī varbūtība ir 1 no 1 000 000 000 000.

Pamazām iemīlam

Šogad atklātā jaunā Nacionālā bibliotēka izrādījusies latviešiem pārāk īsta

Ideja tika izteikta jau mūsu vecvecāku laikā, tāpēc mums jau pirms dzimšanas iepotētas ilgas pēc jaunās bibliotēkas ēkas. Tas likās tāds ļoti atbilstošs, latvisks motīvs. Ilgoties pēc Gaismas pils, par kuru nav zināms, vai tā tiešām celsies. 

Tad parādījās Gunāra Birkerta skice, kurā visi iemīlējāmies. Tā bija visskaistākā ideja pasaulē – gan Gaismas pils, gan Stikla kalns. Tad uzradās balts maketiņš – es kļūdaini nodomāju, ka tāda būs arī pati ēka. Maketiņš tik ilgi tika staipīts pa rokām kameru priekšā, ka jau pieradām pie domas, ka nekas lielāks tā arī netaps. No cilāšanas un nēsāšanas pat esot nodilis, un tā vietā uztaisīts jauns. Es laikam tiešām neticēju, ka to bibliotēku uzcels.

Bet, kā par spīti, būvniecība sākās. Kā jau pienākas, kad sapnis tomēr ierodas, tas mēdz mazliet sāpināt. Nācās nojaukt dažas mājas. Likt pamatus uz pārmetumiem. Un, kad ēka izauga, nāca vilšanās un jautājumi: «Kāpēc nav balta? Kur stikls?» Varbūt bibliotēka vienkārši izrādījās mums pārāk īsta.

Lai to labotu, tā palika tāda kā nepieejama. Šķiet, vismaz kādu gadu ik pa laikam tika paziņots, ka bibliotēka tiek svinīgi atvērta. Atkal, vēl svinīgāk. Ar piebildi, ka plašākai publikai pagaidām vēl nepieejama. Tad pirmie apmeklētāji iestrēga liftā. Visu laiku kaut kas mazliet stājās ceļā. Bieži nācās dzirdēt: «Vai beidzot ir vaļā?» Un neziņā paraustīt plecus. Gaismas pils kļuva par ko līdzīgu Kafkas pilij – vienmēr redzama, bet nepieejama. 

Bet nu taču Gaismas pils ir vaļā, un mēs, neakadēmiskie ļaudis, esam gatavi to ieņemt triecienā. 

Bet, lūdzu – sakarā ar Latvijas prezidentūru ES, bibliotēka nākamo pusgadu atkal būs pieejama tikai daļēji un paretam. Senos laikos labs draugs reiz asprātīgi izteicās par meitenēm, kas iziet sabiedrībā blūzēs ar lieliem izgriezumiem. Teica: «Parāda, bet nedod!» Kaut kā līdzīgi mums iet ar bibliotēku. Bet nekas. Es ticu. Kaut kā pamazām mēs taču tikām pie tām krūtīm.

Un pavisam noteikti tiksim arī bibliotēkā. No tiem, kas nav tik slinki un tomēr paspējuši jau labi paciemoties bibliotēkā, dzirdu dažādus un interesantus viedokļus. Uzkrītoši bieži izskan skumjas – nav kafejnīcas. Tiesa, šķiet, vecajā ēkā arī nebija. Es toties atceros laikus, kad tur bija smēķētava. Tas ir ļoti svarīgi. Kā sarunājās meitenes filmā Maskava asarām netic, kad viena paziņoja otrai par nolūku apmeklēt bibliotēku:

– Kāpēc?

– Iedomājies, kāds tur kontingents? Akadēmiķi, doktori, filozofi.

– Un kas? Skatīsies, kā viņi lasa?

– Tu neko nesaproti. Tur ir arī smēķētava!

Tam, protams, derētu arī kafejnīca. Kontingents taču joprojām vilinošs.

Bet viss būs kartībā. Es uzzināju no drošiem avotiem – kafejnīca būs. 

Un vispār. Atzīšos, ka nav tik viegli kritizēt jauno bibliotēku. Arī tas izskats, kas lielai daļai pilsētnieku paliks būtiskākais kontakts ar Gaismas pili. Jā, bija vilšanās, bet pamazām atkal iemīlam. Saule un Daugava šķiet pieskaņojamies ēkai. Tā izskatās kā Fudzi kalns. Hokusai noteikti radītu šeit zīmējumu sēriju: «Gaismas pils, skatīta no bezcerīga sastrēguma tilta vidū», «Gaismas pils, miglā praktiski neredzama no biroja loga», «Gaismas pils un kuģītis Jelgava».

Sūdzības par bibliotēkas iekšpusi bieži ir aptuveni tādas: «Nav atmosfēras. Pārāk sterili. Liels, spīdīgs šķūnis.» Laikam mūsos ieēdusies sajūta, ka bibliotēkai jābūt vecai. Grīdām ir jāčīkst un tualetēm jāsmird. Jo tā taču ir bibliotēka, nevis pils. Bibliotēkā sēdošie ir kā mūki, viņi vairās no komforta un dārdzības, viņus interesē tikai grāmatas. Uz tiem pašiem krēsliem ir sēdējuši mūku vecāki un vecvecāki. Viss apkārt piesūcies ar vientulību un pasaules iekarošanas plāniem. Bet te pēkšņi, jauna bibliotēka, piegāzta ar ultra tehnoloģijām.
Atmetīsim taču šo romantisko snobismu.

Jaunās lasītavas ir brīnišķīgas. Tur ir mīkstie krēsli un dīvāni, un vienmēr var atrast vietu, kur nolīst. Tur ir pat kabīne, kurā var spēlēt klavieres. Beidzot var pats brīvi tikt pie grāmatām, ja nu gadījumā nemaz nezini, ko īsti gribi, un patīk īsto atrast, pašam rakājoties un meklējot. Tieši tā taču grāmatas tiek atrastas. Tie ir tie īstie zināšanu ceļojumi – pa plauktiem. Un tagad starp plauktiem var sajūsmā izplest rokas.

Lai nokopētu, nav kā mīļajā, vecajā bibliotēkā jāiet caur trejādiem gaiteņiem, galamērķī sasitot galvu pret stenderi. Protams, labāk būtu, ja skenēšana nemaksātu astoņus centus par lapu, bezmaksas internets nebūtu tikai stundu un datorprogrammas būtu saprotamākas. Bet gan jau tas uzlabosies. Galvenais – mums ir bibliotēka, kurā varētu uzturēties ieraduma pēc, nevis, kā līdz šim, dabūt, ko vajag, un prom. Tad arī būsim kontingents, ko prieks satikt lasītavā.

Man šķiet, mans kolēģis ļoti labi izteicās par jauno bibliotēku, tā ļoti latviski diagnosticējoši: «Kauns atzīties, bet man patīk.» Man pat kauna vairs nav. Sveicu mūs visus ar Gaismas pili!

Pateicos Haraldam Matulim, labākam bibliotēkas pazinējam nekā es, par vērtīgas informācijas sniegšanu.