Kategorijas: Anekdotes

Anekdotes

Klusēšana ir zelts…
Ja vien jums nav bērnu. Tādā gadījumā klusēšana ir aizdomīga.

Lidmašīnā uz Parīzi stjuarte uzrunā kādu blondīni, kas nopirkusi biļeti ekonomiskajā klasē, bet apsēdusies biznesa klasē. Blondīne atbild: «Es esmu skaista, es lidoju uz Parīzi un uz citu sēdvietu neiešu.»
Stjuarte nevēlas ilgi strīdēties, tāpēc palūdz lidmašīnas kapteiņa palīgam parunāt ar ietiepīgo pasažieri. Blondīne atkārto to pašu: «Es esmu skaista, es lidoju uz Parīzi un uz citu sēdvietu neiešu.»
Kapteiņa palīgs atgriežas pilotu kabīnē un lūdz pašam kapteinim parunāt ar pasažieri. Kapteinis pasmaida: «Jā, nav problēmu, es zinu, kā ar to tikt galā. Man pašam sieva blondīne.»
Kapteinis pieiet pie pasažieres un kaut ko iečukst ausī. Blondīne ātri uzlec kājās un aiztraucas uz ekonomisko klasi.
Stjuarte izbrīnā vaicā kapteinim: «Ko jūs viņai pateicāt?»
Kapteinis: «Ka biznesa klase lidos uz Minsku, nevis Parīzi.»

«Manā pagalmā ienāca vecs noguruša izskata suns. Izskatījās labi barots, un es nojautu, ka sunim ir labi saimnieki. Taču suns ienāca manās mājās un aizmiga uz dīvāna. Pāris stundas vēlāk pamodās un piegāja pie durvīm. Es viņu izlaidu laukā.
Nākamajā dienā atkārtojās tieši tas pats, un tā tas turpinātās pāris nedēļas. Beidzot, ziņkārības dzīts, es pie viņa kakla siksnas piestiprināju zīmīti: «Katru pēcpusdienu jūsu suns ierodas manās mājās nosnausties.» Dienu vēlāk pie siksnas bija piestiprināta atbilde: «Viņš dzīvo mājās ar četriem bērniem, tāpēc mēģina sameklēt vietu mierīgai atpūtai. Vai es arī drīkstu rīt atnākt kopā ar viņu?»»

Zobārsta kabinetā ienāk vīrietis un jautā: «Cik maksā izraut gudrības zobu?»
«50 eiro.»
«Tik dārgi?! Varbūt var lētāk?»
«Ja nelietosim pretsāpju līdzekli, tas maksās 30 eiro.»
«Aizvien dārgi. Vai var lētāk?»
«Varu palūgt, lai to izdara mans praktikants. Bet viņš to vēl nekad nav darījis un var būt ļoti sāpīgi. 15 eiro.» «Lieliski! Pierakstiet,
ka mana sieva ienāks rīt
pēcpusdienā!»

Kāds sirmgalvis guļ uz nāves gultas, pie kuras stāv sieva un četri dēli. Trīs jaunie vīrieši ir slaidi skaistuļi, bet ceturtais — neglīts punduris.
Sirmgalvis čukst sievai: «Mana dārgā, vai vari apliecināt, ka ceturtais dēls tik tiešām ir manējais? Es vēlos uzzināt patiesību pirms aiziešanas no šīs pasaules. Es tev piedošu…»
Sieva pārtrauc: «Protams, tavs!»
Sirmgalvis nomirst, un sieva atviegloti nopūšas: «Paldies dievam, viņš neko nejautāja par pārējiem trim dēliem.»

Kāda sieviete, ejot pa ielu, apstājas pie zooveikala skatloga. Viens no papagaiļiem negaidīti noķērcas: «Hei, kundzīt, jūs esat ļoti neglīta!»
Sieviete dusmīga aizsoļo tālāk. Nākamajā dienā atkārtojas tieši tas pats: «Hei, kundzīt, jūs esat ļoti neglīta!»
Sieviete nikna dodas pie pārdevēja: «Ja jūsu papagailis turpinās mani apsaukāt, es jūs iesūdzēšu tiesā, bet pašu putnu likšu iemidzināt!»
Dažas dienas vēlāk sieviete iet garām veikalam. «Hei, kundzīt,» iesaucas papagailis.
«Jā?» atbild sieviete.
Papagailis: «Nu, jūs pati jau visu zināt…»

Anekdotes

 


Kad kārtējo reizi zvana mamma un atkal jautā, kā izmantot e-pastu savā tālrunī, dziļi ievelc elpu, nomierinies un atceries – tieši viņa tev iemācīja turēt karoti!

Turpmāk vasaras Latvijā būs tikai par atsevišķu samaksu!

Skolotājs skolēnam:
«Kad ir tava dzimšanas diena?»
«5. oktobrī.»
«Un kurā gadā?»
«Katru gadu!»

Priekšnieks uzrunā kādu darbinieku: «Kopš kura laika jūs strādājat mūsu uzņēmumā?»
«Kopš tās dienas, kad tiku brīdināts par atlaišanu.»

Gribasspēks – tas ir tad, kad tev visi saka «nevajag!», bet tu tik un tā izdari.

Kad mani brīdina: «Tu no rīta to nožēlosi!», es guļu līdz pusdienlaikam.

«Māmiņ, es nekad nepametīšu ne tevi, ne tēti!»
«Kā tev nav kauna draudēt saviem vecākiem?»

Divas dienas nebija karstā ūdens. Pēkšņi no vannas istabas atskan sajūsminātas sievas sauciens: «Beidzot atkal ir karstais! Tikai ļoti brūns un auksts!»

Tāpat vien, lai pabiedētu citus cilvēkus, es speciāli iemācījos 60 dažādās valodās šādu frāzi: «Es saprotu, par ko jūs runājat.»

Vakar mācīju saviem vecākiem, kā lietot planšetdatoru. Tagad man ir skaidrs, kāpēc ārpuszemes civilizācijas nevēlas sākt ar mums kontaktēties.

Vecmāmiņa pamāca mazmeitiņu: «Es tev konfekti, protams, iedošu. Bet, ja ēdīsi daudz saldumu, paliksi resna, un puikas tevi vairs nemīlēs un neprecēs!»
Meitene sāk raudāt.
«Kāpēc raudi?»
«Tas nozīmē, ka vectētiņš tevi nemīl?»

Sieva strīdas ar vīru.
«Es te griežos kā muļķe ritenī!»
«Nevis muļķe, bet vāvere!»
«Vāverei ir kažoks! Bet man nav!»

Privātā zobārstniecības klīnika iesaka: daudz konfekšu un cigarešu!

Kad nākas izdarīt izvēli, taču jūs to atliekat, arī tā ir izvēle.

«Kāpēc tu negaisa laikā ej medībās!? Tu pat skaidrā laikā neko nespēj nomedīt…»
«Varbūt palaimēsies, un zibens trāpīs kādam zaķim!»

«Kāpēc tu nevēlies būt ar mani, saldumiņ?»
«Vispirms tev vajadzētu mani iekarot.»
«Bet mierīgā ceļā tas nekādi nav iespējams?»

Mana sieva ir ļoti gudra sieviete! Pat tad, kad mēs sastrīdamies un nesarunājamies, viņa parasti mani sagaida mājās ar gardām vakariņām: boršču, kotletēm un kompotu! Tiesa, tas viss vienā šķīvī…

Ļoti vēlos paskriet krosu, bet man nav ne fitnesa aproces, ne viedtālruņa.

Anekdotes


1. septembrī tēvs mani aizveda uz skolu ļoti apdāvinātiem bērniem. Lai parādītu man, kādu bērnu viņš bija vēlējies.

«Mammu, es rīt tavā istabā sarīkošu rūpīgu tīrīšanu!»
«Nē!»
«Mammu, varbūt es rīt varu iet uz veikalu – nopirkšu dažādus produktus un pagatavošu gardas vakariņas?»
«Nē!»
«Mammu, tad varbūt…»
«Nē un vēlreiz nē! Rīt iesi uz skolu!»

1. klase.
Skolotāja: «Bērni, lūdzu nolieciet malā savus viedtālruņus! Pietiek sūtīt īsziņas. Šodien mums jāiemācās burts «a».»

Kā es pavadīju 1. septembri? Tāpat kā visus iepriekšējos gadus – paņēmu brīvdienu. Sēdēju pie loga un vēroju, kā uz skolu soļo drūmi skolēni. Visu vasaru es viņus apskaudu, jo brīvdienas tik garas. Bet tagad es sēžu siltā halātā un gandarīts malkoju konjaku.

«Meitiņ, lūdzu, pacenties – visus burtus raksti glīti!»
«Kāda jēga? Es gribu kļūt par ārsti!»

No skolēnu sacerējumiem.
«Upes krastā slaucēja slauca govi, bet ūdenī viss atspoguļojās otrādi.»
«Kaujas laukā skanēja ievainoto un mirušo vaidi.»
«Pirmatnējo cilvēku alās viss bija gatavots no nomedīto zvēru kažokādām, pat logu aizkari.»

Lekcijas laikā pasniedzēju bieži pārtrauc dažādi trokšņi no ielas, kur celtnieki izkrauj caurules. Taču viņš turpina, laiku pa laikam uzsverot: «Šo noteikti piefiksējiet!»
Šķiet, kādam celtniekam izkrīt caurule no rokām un uzkrīt uz kājas. Atskan skaļas lamas. Pasniedzējs nesamulst: «Šo arī piefiksējiet – dzīvē noderēs!»

Diviem studentiem pirmdienā jādodas uz eksāmenu. Taču pēc vētraini pavadītas nedēļas nogales galva plīst pušu un ir skaidrs, ka nekāds eksāmens viņiem nav pa spēkam. Abi nolemj neiet.
Otrdienā dodas pie pasniedzēja ar izdomātu stāstu, ka nedēļas nogalē bijuši laukos, kur kādai vecai kundzei palīdzējuši uzrakt dārzu. Tur arī pavadījuši nakti, lai pirmdien agri no rīta brauktu uz pilsētu. Bet, ak vai, mašīnai pārsprāgusi riepa, un viņi nokavēja eksāmenu.
Pasniedzējs to noklausās un ļauj kārtot eksāmenu trešdienā. Kad abi studenti ierodas, pasniedzējs viņus nosēdina dažādās telpās, un pirmais eksāmena jautājums: «Kura riepa pārsprāga?»

«Kāpēc jums tik ļoti sasmērēta pase?»
«Tāpēc, ka to šķirsta visi, kuriem nav slinkums.»

Patiesībā sievietes nebaidās no pelēm! Tā ir vienkārši ļoti emocionāla reakcija, ieraugot kažokādu.

Veselības stāvoklis – no galvas zinu savas veselības apdrošināšanas polises numuru.

«Tēju? Kafiju?»
«Vai jums ir kaut kas stiprāks?»
«Lūdzu, rieksti!»

Iepazīšanās portālā nomainīju savu ģīmetni pret attēlu ar kaķīti – mans reitings sāka strauji kāpt augšup.

Anekdotes


«Uztraucaties?»
«Jā.»
«Pirmā reize?»
«Nē, esmu uztraucies arī agrāk.»

Es nekad neesmu mēģinājis lēkt ar izpletni, toties esmu mēģinājis ātri pietuvoties zemei Google Earth kartē.

Šodien beidzot sapratu, ka esmu pieaudzis un neatkarīgs. Apēdu visas konfektes, nebaidoties, ka vecmāmiņa mani par to sodīs.

«Vai taisnība, ka mūsu mērs savā amatā spēj panākt neiespējamas lietas?»
«Jā, taisnība! Viņš vienlaikus spēj neko nedarīt un tomēr kļūdīties!»

Hidrometeoroloģijas centra vadītāja rīt svinēs savu 30.-32. dzimšanas dienu, pat varētu sasniegt 35, spiediens būs augstāks par normu, bet vakarā iespējama apmiglošanās.

Viltīgie ārsti vispirms pajautā, kurā vietā sāp, un pēc tam sākt spiest tieši tajā vietā.

Ārsts vienlaikus gan iepriecināja, gan nobiedēja pacientu, sakot: «Viss, tagad varat smēķēt, cik vien vēlaties!»

Gudrs ekstrasenss, dzirdot klienta klauvēšanu pie durvīm, nekad nejautā: «Kas tur?» Bet izvēlas pareizos vārdus: «Lūk, arī jūs beidzot esat klāt!»

Zinātnieki pierādījuši, ka daudzdzīvokļu mājā tavas domas par stāvu augstāk dzīvojošajiem kaimiņiem sakrīt ar tām, ko apakšējie kaimiņi domā par tevi.

«Mēs ar sievu satikāmies diskotēkā.»
«Cik romantiski…»
«Kas tur romantisks?! Es domāju, ka viņa sēž mājās ar bērniem.»

«Mammu, mammu, skaties, cik liela kravas automašīna – kā piecstāvu nams!»
«Dēls, es jau trīs miljonus reižu esmu teikusi – nevajag pārspīlēt!»

Runā, ka bērni labi jūt mammas noskaņojumu. Kad mamma pārdzīvo, tad arī bērns uztraucas. Kad mamma apmierināta, arī bērns smaida. Bet kāpēc tad, kad mamma grib gulēt, bērnam ir vienalga?

Vīrietis vispirms domā un tad dara. Sieviete vispirms dara, tad cenšas to atkārtot labāk, bet galu galā pārdomā un vairs vispār nevēlas darīt to, ko bija iecerējusi.

«Cilvēki runā, ka esmu pārāk vecmodīgs.»
«Kas, piemēram?»
«Mani kalpi.»

«Meklēju meiteni! Izskats nav svarīgs: var būt blondīne, brunete vai rudmate. Vecumam un tautībai nav nozīmes. Arī ķermeņa uzbūve nav būtiska. Nodarbošanās neko neizšķir, jo visi darbi ir labi. Algas lielums mani neinteresē. Īsi par sevi: es esmu runcis.»

«Šodien iepazinos ar sievieti, kurai nebija nekādu jautājumu un cimperlīgu prasību!»
«Viņa droši vien bija izgājusi pastaigā ar mazbērniem, ja?»

Anekdotes


Dators – tas ir īsts ļaunums! Bet, līdzko to izslēdz, aktivizējas divi citi ļaunumi – televizors un ledusskapis.

Kad septīto reizi atvēru ledusskapi un neatradu neko jaunu, es sarūgtināts samainīju produktus vietām – lai vismaz nākamajā reizē būtu kaut kāda intriga.

Vakar piedzēros no bēdām, jo nespēju izdomāt nevienu iemeslu, lai piedzertos no prieka.

Vientulība ir bīstama. Tā savaldzina. Pietiek tikai vienreiz to izbaudīt, lai saprastu, ka jūs vairs nevēlaties atrasties starp citiem cilvēkiem.

Nolēmu aiziet pie ekstrasensa. Bet tad sāku šaubīties par viņa spējām un pārdomāju. Drīz pēc tam saņēmu īsziņu: «Žēl gan.»

Sētnieka paskaidrojums: «Pagājušo piektdien es nemaz nebiju dzēris. Es gulēju pagalmā un ēdu zāli, jo man salūza izkapts, bet pienākumi ir jāpilda.»

«Kā kurmji zem zemes orientējas, kurā virzienā rakt?»
«Viņiem ir laba dzirde. Dzird, kur aug burkāni.»
«Kam viņiem burkāni?»
«Veselīgai redzei.»

Atceros – bērnībā skatījos multeni Pagaidi tikai! un ļoti smējos, kad vilks pats sevi fotografēja. Tas izskatījās tik dīvaini un muļķīgi. Kas to būtu domājis… Kas to būtu domājis…

Meklē laimi, bet atrodi pieredzi. Reizēm gadās – lūk, beidzot atradu laimi! Tomēr ne – atkal pieredze.

Skumjš stāsts: deviņus mēnešus gaidi vasaru, tā beidzot pienāk, ilgst dažas dienas, un jau atkal septembris. Beigas.

Lai tiktu pie plakana vēdera, jāēd plakani ēdieni. Pica, šokolāde, pankūkas, piemēram.

Nedēļas nogalē vētraini nosvinējuši kolēģa dzimšanas dienu, celtnieki remontējamajā dzīvoklī pirmdienā ierodas ar lielu nokavēšanos. Sāk strādāt ar perforatoru.
«Maitas! Nelieši!» dzirdami saucieni aiz daudzdzīvokļu nama sienām.
«Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinājām,» secina brigādes vadītājs.
«Bet kas noticis? Viss taču kā parasti?!» brīnās māceklis.
«Kaimiņi aizgulējās un nokavēja darbu,» paskaidro brigadieris.

«Kad mēs apprecēsimies, es gatavošu ēst un uzkopšu māju. Bet ko tu darīsi?»
«Es ēdīšu kotletes un dzeršu alu.»
«Vai kaut ko noderīgu arī?»
«Varbūt arī dārzeņus.»

«Mani tracina, kad dodies nokārtot savas darīšanas, bet te pēkšņi kāds sagrābj savās rokās un sāk maigoties. Muris, 5 gadi.»

«Tēti, ar ko atšķiras apsviedība no viltības?»
«Apsviedība palīdz atrisināt grūtas problēmas, bet viltība palīdz tās apiet.»
«Kas ir labāk?»
«Gudrība! Tā attur no nonākšanas problēmās.»

Dzīves netaisnība: lai sauktu par labu cilvēku, jābūt labam visu laiku. Bet, lai nosauktu par sliktu cilvēku, pietiek ar vienu reizi.

Anekdotes


Kad mana sievasmāte uzzināja, ka man ir divas augstākās izglītības, ar līdzjūtību secināja: «Tātad viena augstskola ar jums netika galā?»

«Esmu pārliecināts, ka pasaulē nav divu vienādi domājošu cilvēku.»
«Tu tā neteiktu, ja redzētu dāvanas, ko saņēmu dzimšanas dienā!»

«Kas tas ir? Īlens?»
«Nē, agrāk bija korķuviļķis, bet no biežas lietošanas nodilis.»

Kāpēc arī citi ēdieni, kad tie beidzot gatavi, nevar skaidrības labad uzpeldēt virspusē kā pelmeņi?

«Tava sieva ir apbrīnojama optimiste! Kur tu atradi tādu dārgumu?»
«Kad es, nepieredzējis puisis, pirmajā randiņā uzdāvināju divas rozes, viņa samulsa tikai uz pāris sekundēm, bet pēc tam paņēma divas vāzes un ielika tajās pa rozei.»

TV šovā Ekstrasensu cīņas.
«Jūsu priekšā ir kāda vīrieša fotogrāfija. Pasakiet, kas ar viņu noticis?»
«Viņš nofotografējās.»
«Apsveicu! Jūs esat finālā!»

Lidostā ierodas reiss no Āfrikas. Starp pasažieriem ir kāds afrikānis, kas bagāžā atvedis 100 palmu stādu. Muitnieki viņu, protams, aptur: «100 palmas nekādi nevar klasificēt kā «personīgai lietošanai»…»
Pasažieris izvelk muitas deklarāciju, kurā norādīts: «Palmu birzs – 1 gab.»

Darba intervijā.
«Iedomājieties šādu situāciju: pie jums vakariņās ir atnācis firmas boss. Pie galda sēž tikai viņš un visa jūsu ģimene. Pēkšņi ielaužas terorists. Iesloga visus vienā istabā un pasniedz jums pistoli ar vienu patronu – ķīlniekus atbrīvos tikai tad, ja viens no klātesošajiem tiks nošauts. Ko jūs izvēlēsities par upuri?»
«Tas ir acīmredzams.»
«Pārdomājiet šo situāciju rūpīgi – tā ir smaga morāla izvēle!»
«Te pat nav, ko domāt… Protams, nošaušu teroristu.»

Kad zem jūsu portreta parādās otrs gadskaitlis, vairs nav tik svarīgi, cik labi jūs šajā ģīmetnē izskatāties.

Zinātnieki pierādījuši: nav svarīgi, kā jūs izveitojat burtus vārda centrā, galvenais, lai pirmais un pēdējais burts ir pariezajās vietās – šāds teksts tiek uztverts bez jebkādām prolbēmām.

Cilvēks reti kad ir tik uzmanīgs un piesardzīgs, salīdzinot ar situāciju, kad viņam līdz malām piepildīts karstas zupas šķīvis jāaiznes no virtuves līdz istabas dīvānam.

Pie brokastu galda sieva saka vīram: «Tu naktī kaut ko runāji miegā.»
Vīrs: «Ceru, ka tu mani nepārtrauci pusvārdā?»

Vai arī jūs domājat, ka sievietes ir vājais dzimums? Pamēģiniet naktī viņām atņemt segu!

Vīrs nolemj savai sievai dzimšanas dienā uzdāvināt elegantu kostīmu, taču nezina izmēru. Ierodas apģērbu veikalā un uzrunā pārdevēju: «Manas sievas augums ir 175 centimetri, bet svars 50 kilogramu. Vai varat pateikt, kādu izmēru viņai vajag?»
Pārdevēja sauc citai veikala darbiniecei: «Kā tu domā, ko vajadzētu sievietei, kuras augums ir 175, bet svars 50?»
Kolēģe atbild: «Pieminekli uzcelt.»

Anekdotes

 


Drosmīgu cilvēku ir ļoti viegli atpazīt: viņš no mājām iziet bez tālruņa lādētāja.

Putins nelieto internetu, tāpēc savas atvaļinājumu bildes un videoierakstus publicē valsts televīzijā.

Mans draugs psihologs nesen iepazinās ar kādu meiteni. Sāka satikties, bet dažas dienas vēlāk virsroku guva viņa profesionālisms – palīdzēja salabt ar bijušo draugu.

«Kā tu domā – vai šī kleita man liek izskatīties resnākai?»
«Nē, kleitai nav vainas. Vainīgi tauki uz gurniem…»

Vai spējat iedomāties, ka citās valstīs pludmalēs arī izmanto lietussargus – tikai tie nav domāti, lai patvertos no lietus?!

Statatistika liecina, ka 70% cilvēku nepamanīja kļūdu.

Meitenīte, kura, atvērusi ledusskapi, ilgi prātoja, ko vēlas ēst – pelmeņus vai saldējumu -, atsaldēja roku.

Satiekas divi kaimiņi.
«Šodien iesi makšķerēt?»
«Nē.»
«Kāpēc?»
«Horoskopā lasīju, ka šodien zivīm labvēlīga diena.»

«Dārgie vecāki, māciet saviem bērniem ēst ar kreiso roku! Vēlāk, kad viņi sēdēs pie datora, jums par to pateiks lielu paldies!»

Es viegli iemācīju savam bērnam lietot skaitļus līdz desmit cipariem. Uzstādīju tik garu paroli datoram.

«Tēti, nopērc man jaunu tālruni!»
«Bet kur burvju vārdiņš?»
«Sandra.»
«Sandra? Ko tas nozīmē?»
«Tava slepenā mīļākā!»
«Tev vāciņu arī vajadzēs?»

Ģimene paēd vakariņas. Tēvs ar dēlu sēžas skatīties televizoru, mamma un meita dodas uz virtuvi mazgāt traukus. Pēc kāda laika atskan skaļš trauku plīšanas troksnis.
Tēvs: «Mamma saplēsa šķīvjus.»
Dēls: «Kā tu zini?»
Tēvs: «Tāpēc ka viņa tagad klusē.»

Meita arodskolā mācās par pavāri. Māte interesējas: «Vai jums ļauj apēst to, ko esat pavatavojuši?»
Meita: «Piespiež!»

Ikdienišķs novērojums uz Latvijas ceļiem: daži vecāki brauc tā, it kā viņiem būtu rezerves bērni.

«Gājām ar tēti uz šautuvi.»
«Kādas sekmes?»
«Ar medīšanu vien mēs neizdzīvotu.»

Zvilnu dīvānā un prātoju: grīdu vajag izmazgāt, veļu vajag salocīt, puķītes vajag aplaistīt… Zvilnu un prātoju: es gan esmu samnieciska sieviete!

Sievietes piever acis, kad pirmoreiz skūpstās. Vīrieši – kad izdzer pirmo vēsa alus malku.

Pētnieki nesen atklāja, ka piektdiena savulaik tika atzīta par darba dienu kļūdas dēļ. Bet pirmdiena vispār nav nedēļas diena.

Bokseri labāk par citiem zina: dzīvē visgrūtāk klājas tiem, kas nolaiž rokas.

Anekdotes


Interesants fakts: cilvēks var kļūt par deputātu, bet deputāts par cilvēku gan ne.

Vienā naktī mainīt dzīvi nav iespējams. Vienā naktī ir iespējams mainīt domas, kas uz visiem laikiem mainīs tavu dzīvi.

Es maksāju prāvu nodokli par to, ka mans auto bojā ceļus. Bet kad man sāks maksāt par to, ka ceļi bojā manu auto?

«Vai dzirdēji, ka pensionāre no kaimiņmājas sākusi mācīties darboties ar datoru?»
«Nuja, gadi vairs nav tie – nav spēka izstaigāt pa visu apkārtni, stāstot baumas. Tagad katru rītu tviterī ieraksta un var pavadīt dienu mierīgi.»

Alus krogā.
«Jums atkārtot?»
«Jā, labprāt!»
«Tad atkārtoju vēlreiz – laiks iet mājās, krogs tiek slēgts.»

«Ja tev pielej kafijas tasi līdz pašām malām, tas nenozīmē, ka bārmenis ir dāsns.»
«Kā tad tā?»
«Tas tiek darīts tāpēc, lai nebūtu vietas cukuram.»

Televizora man nav, tāpēc ēdu sēnes un skatos paklāju.

Es esmu gudrs, jo ļoti kautrīgs, tāpēc ļoti skaists…

Internets ir kā dzīve: darīt īsti nav ko, bet projām iet arī negribas…

Puišiem patīk glītās un grūti iegūstamās… Tāpēc sakrāsošos un ieslēgšos seifā!

Ja jau trešo dienu negribas strādāt, tas nozīmē, ka ir trešdiena.
Ja jūs pamostaties, bet celties nevajag, tas nozīmē, ka gulējās stāvus.
Ja sāp galva, tas nozīmē, ka jums tā ir.
Ja jūs klusi lamājaties, tas nozīmē, ka jums aizsmacis kakls.
Ja jūs atkal esat pieņēmusies svarā par pieciem kilogramiem, tas nozīmē, ka diētu ieteica labākā draudzene.

Lietas, kuras jums žēl izmest, ir hlami. Lietas, kuras nespēja izmest jūsu vecāki, ir vintage. Bet lietas, kuras nespēja izmest vecmāmiņa un vectētiņš, ir antikvariāts.

«Kā izmērīt sarežģīta objekta tilpumu?»
«To jau sen ieteica Arhimēds: jāievieto objekts ūdens traukā un tad jāizmēra, cik daudz ūdens no trauka ir izplūdis.»
«Viņš acīmredzot kaķi ūdenī nekad nav mērcis.»

Darba intervijā man teica: «Mūsu kompānijai jūs esat pārāk vecmodīgs. Bet pastalas gan jums ļoti skaistas!»

Ja tev bērnībā nebija velosipēda, bet tagad pieder mersedess, tas joprojām nozīmē, ka bērnībā velosipēda tev nebija.

Padomju Savienība, protams, bija miermīlīga valsts, taču mest granātas bērniem mācīja jau skolā.

Kādam akadēmiķim mājās ir iespaidīga bibliotēka ar grāmatām par zinātni. Reiz viņam jautāja: «Cienītais profesor! Kas ir galvenais jautājums, uz kuru jūs meklējat atbildi visās šajās grāmatās?»
«Kur es esmu paslēpis aploksni ar naudu!»

Visiem kolēģiem iestāstīju, ka man ir dvīņubrālis – lai nesveicina, ja nejauši satiek pilsētā uz ielas.

Anekdotes


«Runā, ka sensenos laikos cilvēki vasarā varēja peldēties…»

«Puisīt, vai sen jau līst?»
«Nezinu, man ir tikai četri gadi…»

Šodien tramvajā neizturēja nervi un iekaustīju kādu vīrieti, kuram bija glīts iedegums un viņš laimīgi smaidīja.

Atlikusī vasaras daļa būs karsta. Tikai meteorologi slēpj, kurā gadā.

Auksta vasara – tas ir tad, kad sandales nēsā ar vilnas zeķēm.

Lemberga tiesā.
«Apsūdzētais, kāpēc jūs tik daudz melojat?»
«Tāpēc ka jūs uzdodat ļoti daudz jautājumu!»

Galva – tā ir ķermeņa daļa, kas pasargā pēcpusi.

Es nekad nekļūdos. Tikai reiz domāju, ka esmu kļūdījies, bet tā bija kļūdaina iedoma.

«Mammu, tēti! Man šķiet, ka esmu jau pieaudzis un vēlos dzīvot viens!»
«Malacis, dēls! Es ar tevi lepojos!»
«Paldies! Jūsu mantas jau saliktas pie durvīm!»

«Kur esi?»
«Braucu vilcienā.»
«Brauc ātrāk!»

«Izskatās, ka es tomēr nespēšu visu apēst. Vai varat man iesaiņot ēdienu līdzi? Ko jūs ar to domājat – zviedru galds? Man vienalga, no kurienes tas nāk!»

Grūtākais uzdevums, lecot pāri grāvim, ir vienlaikus noķert krītošo tālruni.

Mani interesē, vai motociklisti arī citās ikdienas situācijās domā – jo skaļāk purkšķina, jo stilīgāk izskatās?

Kā saka mans tēvs, «nestrīdies ar to, kurš var tevi padzīt no mājām un izsvītrot no testamenta».

Cilvēki, kas aizraujas ar pašģīmju fotografēšanu, ir ļoti nelaimīgi cilvēki, jo viņiem nav pat draugu, kas varētu viņus nobildēt.

Cilvēks spēj visu! Tikai parasti traucē slinkums, bailes un zems pašnovērtējums.

Pašlaik ēdu ķiršus un vēl neesmu nofotografējis tos ievietošanai Instagram. Ja tā nav izcila gribasspēka izpausme, tad es nezinu, kas vēl…

Cilvēki, kuriem vienmēr taisnība, parasti nomirst vientulībā.

Plakanas Zemes teorija ir neizbēgams izglītības reformas rezultāts.

«Mammu, mammu!»
«Ko gribi?»
«Sauc mani mājās! Kājas izmirka.»
«Pats vari ienākt. Kāpēc man būtu jākliedz?!»
«Es pats vēl neesmu līdz galam izstaigājies.»

«Vai tu esi saslimusi?»
«Nē, šorīt nebija laika uzkrāsoties…»

Runā, ka no kaķa nav nekādas jēgas. Bet kurš gan cits visu dienu dīvānu sargā?

Znots – tas ir cilvēks, kurš līdz kāzām nezināja, cik daudz viņam trūkumu.

«Laika ritums viņu nav skāris» – tā vienkārši ir pieklājīgāka forma frāzei «kā nav smadzeņu, tā nav».

Anekdotes

 

Jaungads – tā ir īpaši muļķīga nakts, kad nedrīkst sēdēt internetā, citādi citi internetā sēdošie lūzeri sapratīs, ka esi viens no viņiem.

31.decembra vakarā Āboltiņa ielavās valdības ēkā un ieslēdzas premjerministra kabinetā.
«Kāpēc jūs tā rīkojaties?» pie durvīm klauvē padotie.
«Ir ticējums – kā sagaidīsi Jaungadu, tā paies viss gads!»

Valdības mērķis 2016.gadā – izpildīt 2015.gada uzdevumus, kurus patiesībā vajadzēja paveikt jau 2014.gadā, jo paši sev to apsolījām izdarīt 2013.gadā pēc sākotnējās ieplānošanas 2012.gadā.

Sniegavīrs lasa Vecgada vakara televīzijas programmu un paziņo otram: «Vakarā rādīs Balto tuksneša sauli.»
«Atkal to šausmu filmu!»

Namamātes zināšanai: gatavojot Jaungada mielastu, salātos nedrīkst likt grauzdiņus – tie skrāpē seju.

6.janvāris – Jaungada salātu piemiņas diena. 

Nepārdzīvojiet! Jau pavisam drīz tas viss kļūs par pagājušā gada lietu.

Divnieku karalis Pēterītis Ziemassvētku rītā pamodās ar 4.izmēra krūtīm. Pats vainīgs, jo nevajadzēja špikot vēstuli, ko Ziemassvētku vecītim rakstīja viņa māsa.

«Kā sagaidīji Jauno gadu?»
«Kā īsta dāvana…»
«Kā tas ir?»
«Visu nakti nogulēju zem eglītes.»

«Kā sagaidīji Jaungadu?»
«Sliktāk vairs nevar būt! 3.janvārī pamodos zem eglītes.»
«Tas taču nav nekas šausmīgs.»
«Kā tad nav?! Mežā bija sasodīti auksti!»

«Es Jaungadu sagaidīju Havaju salās. Apkārt iedegušas meitenes, jūra, pludmales…»
«Bet es sagaidīju Indijā, sēžot ziloņa mugurā. Silti, gardi augļi, izdarīgas indietes…»
«Savukārt es Jaungadu sagaidīju tieši tāpat kā jūs – manā virtuvē, tikai vienīgais nesmēķēju zālīti.»

Jaunais gads ir kā gripa – pēc kādas nedēļas pats pāriet.

Kopā ar meitiņu devāmies uz Ziemassvētku eglīti. Viņa, ieraudzījusi kostīmā saģērbušos vecīti, izteica vēlēšanos kopā ar viņu nofotografēties.
Onkulis noburkšķēja, ka pozēšana ar dzīvu vecīti maksās desmit eiro.
«Bet ar mirušu?» pārjautāja meita.

Nospraudiet sev jaunus mērķus: jaunajā gadā neatmest smēķēšanu, neatteikties no alkohola un nesākt nodarboties ar sportu. Un jums viss izdosies!

Pēc kārtīgas Jaungada sagaidīšanas ir divas problēmas – spogulis un svari.

Ja jums nepatīk Ziemassvētki, tad ir 83% varbūtība, ka esat mandarīns.

Divas blondīnes dodas uz mežu izvēlēties Ziemassvētku eglīti. Staigā stundu, divas, trīs. Beidzot viena saka: «Klau, man jau apnicis te klaiņot! Varbūt ņemsim neizpušķotu?»