Žurnāla rubrika: Svarīgi

Kopsavilkums

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Skaitļos

Daži interesanti statistikas dati par Ir piecgadi

Saklabinājuši

22 000 Vidējais vārdu skaits vienā numurā
150 000 Vidējais burtu skaits vienā numurā
5 720 000 Aptuvenais vārdu skaits kopš žurnāla iznākšanas
39 000 000 Aptuvenais burtu skaits kopš žurnāla iznākšanas

Saklikšķinājuši

10 ārvalstis, kur visbiežāk atvērts portāls Irir.lv:
Lielbritānija
ASV
Vācija
Beļģija
Zviedrija
Nīderlande
Norvēģija
Somija
Francija
Kanāda


Aizrullējuši

515 Drukai iztērēto papīra ruļļu skaits
11 495 km Drukai iztērētā papīra kopējais garums, tas ir, no Rīgas līdz Austrālijas pilsētai Dārvinai
617 471 kg Drukai iztērētā papīra kopējais  svars, kas līdzinās 3,3 laineriem Boeing 747

Populārākie raksti 

Mēs izpētījām, kurus rakstus lasītāji ir komentējuši visvairāk, un lūdzām nobalsot, kuru no tiem uzskatāt par labāko. Šis ir izteikto līderu astotnieks.

Caur sirdi. Mācītājs Juris Rubenis aicina nemeklēt apstāšanās vietu pasaulē, kur būs laime, jo tādas vietas nav, bet uzdrīkstēties iet jaunos ceļos. (13.novembris, 2014)

Maksātnespējas ķēķis. Korupcija un krāpšanas shēmas maksātnespējas procesos. (20.septembris, 2012)


«Valdis tika uzmests». Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks atklāti par partiju bosiem un Latvijas politiskās sistēmas absurdu. (9.oktobris, 2014)


Par mīlestību. Kārļa Skrastiņa sieva stāsta par pēdējo sarunu un atvadām. (15.septembris, 2011)

Pirms nesadegu es, jūs mani nepazināt. 79 gadu vecumā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis. (17.marts, 2013)


Krusttēvs Lembergs. Kā mafijas filmā – liecinieki tiesā atklāj miljonu dalīšanu un nāves bailes. (22.novembris, 2012)


Viltus nabagi. Maksātnespējas shēmas: vai Plaude tiešām ir zaudējusi Kolonnu? (13.septembris, 2012)


Mamma un mamma. Ko lesbiešu pāris pēc bērna piedzimšanas gaida no valsts? (31.maijs, 2012)

Pieci gadi žurnāla vākos. Kas noticis pēc tam?


22.aprīlis, 2010. Pirmajā Ir numurā stāstījām par jaunu un aktīvu mūziķu draudzīgo saikni ar Imantu Ziedoni, atdzīvinot viņa leģendārās Koku grupas vērtības. No šīs savienības izauga fonds Viegli, kas pēc Imanta Ziedoņa aiziešanas iedibinājis viņa balvu un šopavasar jau otro reizi pasniegs to izcilības un jaunrades veicinātājiem mākslā, zinātnē, tautsaimniecībā.


1.jūlijs, 2010. Kā īssavienojums elektrības vados 2010.gada jūnijā nodzirksteļoja vēsts par korupcijas skandālu Latvenergo un tā vadītāja Kārļa Miķelsona apcietināšanu. Vēlāk prokuratūra cēla apsūdzības virknei amatpersonu, tajā skaitā par piecu miljonu latu kukuļa piedāvājuma pieņemšanu TEC-2 otrās kārtas konkursā. Tiesā nonākusi daļa tā dēvētās Latvenergo amatpersonu lietas, kurā par 627 100 eiro kukuļņemšanu apsūdzēti uzņēmuma bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs, Miķelsona vainu šajā epizodē nav izdevies pierādīt.

28.aprīlis, 2011. Aizdomas, ka KNAB šefs Normunds Vilnītis interesējies par prettiesisku iespēju noklausīties atsevišķu politiķu telefonsarunas, 2011.gada pavasarī izcēla gaismā asu konfliktu biroja iekšienē. Tas drīz beidzās – pirms referenduma par savu atlaišanu Saeima atlaida Vilnīti no amata. Taču ar vietā nākušo Jaroslavu Streļčenoku sanāca kā parunā «no vilka bēg, uz lāci krīt».

9.jūnijs, 2011. Saeimas lēmums neatļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās tā sauktās oligarhu lietas ietvaros bija pēdējais piliens pacietības kausā – prezidents Valdis Zatlers ar rīkojumu nr.2 ierosināja Saeimas atlaišanu, ko referendumā atbalstīja 95% balsotāju. No politikas skatuves nogāja Andris Šķēle, tika izbalsots Ainārs Šlesers, bet Aivara Lemberga kūrētajai ZZS saruka atbalsts un 11.Saeimā tika izveidota koalīcija bez oligarhu ietekmes.

16.jūnijs, 2011. Pirms atlaišanas Saeima prezidenta amatā negaidīti ievēlēja ZZS pārstāvi Andri Bērziņu un viņa kundze daktere Dace Seisuma mūsu žurnālā sniedza savu pirmo interviju medijiem. Prezidentūras laikā pirmais pāris turējās nost no starmešu gaismām un prezidenta kundze ir turējusi solījumu, ka šī pirmā viņas intervija būs arī vienīgā.

22.septembris, 2011. Pēc ārkārtas vēlēšanām, kurās lielāko balsu skaitu ieguva Saskaņas centrs, ugunīgas diskusijas izvērtās par šī prokrieviskā spēka iesaistīšanu valdībā un tā līderis Nils Ušakovs ārvalstu vēstnieku klātbūtnē pat atzina vēsturisko Latvijas okupācijas faktu. Tomēr SC palika opozīcijā un kā atbildes soli 2012.gadā uzkurināja referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, bet 53% Latvijas vēlētāju noraidīja šo ideju.

24.novembris,2011. Dažus gadus pēc Parex kraha kārtējo šoku Latvijas noguldītāji piedzīvoja, kad bankrotēja Lietuvas banku sistēmas milzis Snoras un tā meitaskompānija Latvijas krājbanka. Krievijas pilsonim Vladimiram Antonovam piederošā banka bija slēpusi savu reālo finanšu ainu, un pēc tās izgaismošanās Londonā patvērumu no kriminālapsūdzībām atrada paši avantūristiskie īpašnieki, atstājot tukšā virkni lielu noguldītāju, starp kuriem Latvijā bija arī komponists Raimonds Pauls un izdevēja Santa Anča.

26.janvāris, 2012. Policisti apvienojas kriminālā bandā un no darba brīvajā laikā laupa – šis jaunums satricināja visu Latviju, kad Jēkabpilī bruņotā uzbrukumā vietējai spēļu zālei tika nogalināts policists Andris Znotiņš un smagi ievainoti vairāki viņa kolēģi. Iepriekšējās tiesu instances šinī lietā apsūdzētajiem piesprieda bargus sodus – bijušajiem policistiem Arvo Žagaram, kuru vaino Znotiņa nogalināšanā, mūža ieslodzījumu, bet brāļiem Denisam un Pāvelam Hristoforidi – attiecīgi 20 un 18 gadus cietumā. Taču spriedumi nav stājušies spēkā, jo pārsūdzēti.  

5.aprīlis, 2012. Nezināmi uzbrucēji mājas kāpņutelpā dēlēna klātbūtnē sagrieza žurnālista Leonīda Jākobsona seju, taču joprojām palikuši nesodīti. Žurnālists šo uzbrukumu saista ar viņa portāla Kompromat.lv publiskoto Rīgas mēra Nila Ušakova e-pastu saraksti, kas atklāj Saskaņas līdera kontaktus ar Krievijas vēstniecību un norādījumu došanu telekanāla PBK ziņu dienestam. Tā arī neko neatklājot, policija jau bija nolēmusi šogad lietu slēgt, taču pēc publiskiem protestiem izmeklēšana atjaunota.

20.septembris, 2012. Tajā rudenī žurnāls Ir sāka lielāko pētniecības projektu savā vēsturē, pievēršoties tumšākajam korupcijas risku perēklim Latvijas tiesu sistēmā – vāji regulētajam un krīzes laikā kupli sazēlušajam maksātnespējas administrēšanas procesam, kurā tiek lemts par aktīviem miljardu kopvērtībā. Raksti mudināja politiķus ķerties pie sistēmas reformas, bet vairāki ietekmīgi tās pārstāvji vērsās pret Ir tiesā.

18.oktorbis, 2012. Latvijas izvairīšanās no bankrota lielajā finanšu krīzē nenoliedzami bija panākums, taču iedzīvotāji par to samaksāja ļoti augstu cenu. Kāda ir Latvijas «veiksmes stāsta» ēnas puse – bezdarbs, cilvēku aizplūšana, netaisnīgs nodokļu slogs trūcīgajiem. Šie pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica uzdotie jautājumi beidzot tika sadzirdēti, un politiķi vismaz vārdos deklarēja mērķi: mazināt nevienlīdzības plaisu sabiedrībā.

8.novembris, 2012. Jauns, līdz šim nepieredzēts publicitātes kampaņas vēriens, turklāt uz pašvaldības rēķina – kā 2009.gadā pie varas Rīgā nākusī Nila Ušakova koalīcija būvē savu tēlu, slēdzot pašvaldības uzņēmumu līgumus ar medijiem, tērējot simtiem tūkstošu un nodrošinot par sevi pozitīvas «ziņas», atklāja Re:Baltica pētījums.

27.jūnijs, 2013. Rīgas pilij, kas bija pārlaidusi karus un svešu varu okupācijas, 2013.gada jūnijā liktenīgs izrādījās remonts. Strādnieku neuzmanības dēļ bēniņos iemetusies dzirkstele izauga par milzīgu ugunsgrēku, kas nopostīja pili 3200 kvadrātmetru platībā. Tiesā uz apsūdzēto sola sēž trīs vīrieši – Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rībs, Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs, kurus vaino ugunsdrošības noteikumu neievērošanā un nevērīgā darbā, kurš novedis pie postošās nelaimes.

27.novembris, 2013. Trīs dienas pēc valsts neatkarības svētkiem, 2013.gada 21.novembrī, iebrukušais Zolitūdes lielveikala Maxima jumts izdzēsa 54 cilvēku dzīvības. Būvniecības kļūdas un nevērība pret trauksmes brīdinājumiem veikalā noveda pie lielākās traģēdijas neatkarīgās Latvijas mierlaiku vēsturē. Policija, kura vairāk nekā gadu lietu izmeklēja un tuvākajā laikā to nodos prokuratūras rokās, šajā lietā aizdomās tur astoņus cilvēkus.

2.janvāris, 2014. KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišana no amata 2013.gada Ziemassvētku priekšvakarā bija pirmais skaļais sprādziens ilgā cīņā, ko pret pieredzējušiem KNAB darbiniekiem izvērtis biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Kamēr politiķi bezpalīdzīgi ļauj KNAB noasiņot, eksperti aicina rīkoties un brīdina – sevišķi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā korupcija ir viens no valsts drošības apdraudējumiem.

6.marts, 2014. Krimas aneksija pēc tam, kad Maidana protestētāji Kijevā bija guvuši uzvaru un prezidents Janukovičs bija aizbēdzis no valsts, ievadīja asiņainu un meliem piesegtu karu, ko pret Ukrainu izvērta Krievijas prezidents Putins. Šī agresija prasījusi jau tūkstošiem dzīvību un sašķobījusi pēckara drošības sistēmu Eiropā, tāpēc rietumvalstu līderi meklē atbildi uz jautājumu: kā apturēt Putinu, pirms viņa impēriskās ambīcijas atkārto Hitlera scenāriju?

7.augusts, 2014. Ir pētījumi par maksātnespējas administrēšanas problēmām tik sāpīgi min uz varžacīm šīs nozares ietekmīgajiem, ka 2014.gada vasarā žurnāls piedzīvoja bezprecedenta uzbrukumu vārda brīvībai – balstoties uz prasību par goda un cieņas aizskaršanu, tiesa apķīlāja Ir aktīvus vairāk nekā 22 tūkstošu eiro vērtībā. Skandāls izskanēja arī starptautiski, un Saeima steidzās labot šo tiesu kļūdu, kas Latvijai varētu maksāt kārtējo zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

21.augusts, 2014. Negaidītā Valda Dombrovska demisija pēc Zolitūdes Maxima sagrūšanas sajauca politisko pasjansu Saeimā, ļaujot valdībā atgriezties Aivara Lemberga pārstāvētajai ZZS, Dombrovskim doties uz Briseli kā Eiropas Komisijas viceprezidentam, bet iekšpolitikā uzkurināja kaislības par Valsts prezidenta posteni, uz kuru aizkulisēs nopietni notēmējusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Ziedot ir gods

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Pusdienās

Ģeopolitiskā situācija liek katram izdarīt izvēli, tāpēc Ziedot.lv pēc Krimas okupācijas pārstāja vākt ziedojumus uz Krieviju, saka Rūta Dimanta

Norunātajā laikā restorānā jeb «garšu galerijā» Mute Rūta Dimanta jau ir priekšā ar papīru kaudzīti un divām tukšām kafijas tasēm – viņai te nupat bijusi cita darba tikšanās. Kaut gan darbs vairs nenākot līdzi uz mājām, labdarības organizācijas vadīšana nav parasts uzņēmuma menedžeres darbs ne profesionāli, ne emocionāli, viņa vēlāk teic, kad vaicāju, kā viņai, vairāk nekā desmit gadus vadot Ziedot.lv, izdodas saglabāt misijas apziņu. «Man dienas beigās nav jāskatās, cik es esmu nopelnījusi īpašniekam.»

Eiropas Parlamenta Tautas partijas frakcijas Latvijas deputātu grupa ir izvirzījusi Dimantu Eiropas Pilsoņa gadskārtējai balvai. «Ir patīkami, ka tavu darbu ievēro,» viņa saka. Taču uzreiz piebilst – balvas nav darba motivācija. Sajūta esot tāda pati, kā saņemot Spīdolas balvu 2010.gadā – «ka neko tādu jau neesmu izdarījusi, daru tikai to, kas man liekas pareizi».

Viņas vadītā labdarības organizācija desmit gados pēc izveidošanas 2003.gadā ziedojumos saņēma vairāk nekā 17,5 miljonus eiro un īstenoja 1759 labdarības projektus. «Palīdzēts 298 632 cilvēkiem un 10 269 dzīvniekiem,» pedantiski uzskaitīts organizācijas 10 gadu darbības pārskatā. Bet pērn ziedojumos saņemti vairāk nekā četri miljoni eiro.

Ziedojumu struktūra un apjoms ļaujot teikt, ka krīze lielā mērā pārvarēta un «mēs ejam uz augšu» – ekonomiski smagajā 2008.-2010.gadā bija audzis ziedotāju skaits, bet samazinājies ziedojumu apjoms, taču tagad ziedotās summas kļūst lielākas, un tie vairs nav galvenoties privātpersonu ziedojumi, atsākuši ziedot arī uzņēmumi.

Taču Latvijā arvien trūkstot kopienas sajūtas, kas raksturīga pārtikušākām valstīm, kuras ir pasaules labdarīgāko valstu priekšgalā. Iemesls varētu būt ne tikai ierobežotā rocība, bet arī latviešu viensētnieku daba. «Latviešiem ir vieglāk ziedot naudu, nevis darbu, tā ir bezpersoniskāk», un «brīvprātīgā darba apjoms ir ļoti maziņš».

Viņa norāda arī uz nepieciešamību pašiem atbalstīt savu pilsonisko sabiedrību, nevis gaidīt, ka to turpinās darīt citu valstu organizācijas, kā tas bija gados pēc neatkarības atgūšanas. «Gribam, lai nav korupcijas, bet – vai esam gatavi par to maksāt?» viņa retoriski vaicā. Piemēram, Delnu arvien finansē «ārvalstu pilsoņi ar saviem nodokļiem caur fondiem». «Nevaram prasīt, lai ES visu laiku maksā par mūsu organizāciju uzturēšanu. Ja gribu, lai manas tiesības kāds pārstāv, par to ir jāsamaksā. Pilsoniskai sabiedrībai sevi ir jāuztur.»

Viņa uzsver, ka ziedot mudina nevis bagātība, bet gan «pietikšanas sajūta». «Faktiski ziedot, dalīties var tikai veiksmīgs cilvēks. Skaudīgs, nenovīdīgs un skops neziedos. Ziedot nav pienākums, ziedot ir gods. Kad spēj pateikt – «man pietiek» – un iedot citiem, tā ir jauna kvalitāte.»

Sarunā viņa ik pa laikam piemin «līdzsvaru» un «līnijas» – gan attiecībā uz savu principu «nepalīdzēt, ja nelūdz» (jo «nevar ar ziedošanu uzspiest savu dzīvesveidu», un ar nelūgtu palīdzību cilvēku var arī aizskart vai ilgtermiņā nodarīt viņam pāri, padarot par patērētāju), gan runājot par risku pretnostatīt labdarību abstraktai it kā «ļaunajai valstij», kurai tātad nerūpot cilvēki. «Es vienmēr saku – mēs paši esam valsts. «Mīlu šo zemi, bet ienīstu valsti» – tas ir pilnīgs stulbums, tas ir kā sevi ienīst.»

Dimanta uzsver, ka «esam ļoti nacionāli orientēta organizācija, jo labdarības organizācijas vispār var darboties tikai konkrētā kopienā un būt tikai tad, kad ir reāla vajadzība palīdzēt, uz ko var atsaukties». Taču «Ukraina parādīja, ka nevaram būt tikai labdarības organizācija».

Kad pirms gada notika Krimas okupācija, Ziedot.lv pārstāja «vākt ziedojumus uz Krieviju». «Uzskatījām, ka nevaram prasīt Latvijas iedzīvotājiem ziedot, piemēram, ārstniecībai Krievijā, kad samaksā uz Krieviju rēķinu, nodokļi aiziet [Krievijas] valdībai, un pērk ieročus.» «Tā ir katra cilvēka izšķiršanās,» Dimanta uzsver. Un norāda, ka tāpat ir ar sankcijām Krievijai – «nav mistisku «ES sankciju», tās ir katra uzņēmuma, katra pilsoņa, katra politiķa izvēle». Grūti nepamanīt viņas sašutumu par to, ka «satiksmes ministrs lobēja dzelzceļu» (Latvijas valdība iebilda pret Krievijas dzelzceļa vadītāja iekļaušanu «melnajā sarakstā»). «Nevar būt tā, ka mums sava drošība nav svarīga, un lai citi par to maksā!»

«Pēc Maidana bezspēcīgi raudāju – ko varam darīt, lai palīdzētu?» Ziedot.lv sāka projektu Palīdzi Ukrainai! – ievainoto civiliedzīvotāju un militārpersonu ārstēšanai un rehabilitācijai Latvijā. Tam saziedoti 25 tūkstoši eiro, taču pēc ziedojumu apjoma uzplūdiem pagājušā gada vasarā tagad atbalsts samazinājies. «Esam nomierinājušies,» viņa rūgti secina. «Neatkarība laikam vairs nav vērtība, ja Saeimas deputāti nevar pat par 2% aizsardzībai pielemt.»

EP deputāte Sandra Kalniete ir minējusi Dimantu kā cienījamu kandidāti Valsts prezidenta amatam. Vai ar viņu pašu kāds ir par šādu iespēju runājis? Jā, viņa pasmaida, «tantiņas, kuras ienāk birojā, ir uzrunājušas». Prezidents var izdarīt milzīgi daudz, un «tā ir fantastiska iespēja savai tautai kaut ko dot», tāpēc «ceru, ka cilvēki, kurus uzrunās, sapratīs savu milzīgo atbildību», viņa teic. Taču, vaicāta, kā vērtē prezidentu Andri Bērziņu, atbild: «Netiesā, un netapsi tiesāts.» Tomēr pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos «būtu ļoti svarīgi, lai ir cilvēks, kas runā ar lieliem vārdiem un spēj aizraut – kā [Latvijas pirmais prezidents Jānis] Čakste». 

Par sevi kā kandidāti viņa saka: «Jāsaprot arī savs laiks. Es varu izdarīt tagad visvairāk, vadot labdarības organizāciju Ziedot.lv.»

Ēdienkarte

Asinsdesa, citronu meringa
Biešu un burkānu sula, kafija ar pienu

Pieci gadi

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Komentārs

Reformu aizstāvji atrodas labi algotā trimdā Briselē vai gurdā mazākumā Rīgā

Trīs Saeimas vēlēšanas. Rīkojums nr.2. Vienas pašvaldību vēlēšanas. No Eiropas dziļākās ekonomiskās lejupslīdes līdz straujākajai izaugsmei. Referendums par otru valsts valodu. Starptautiskā aizdevuma programmas veiksmīgā pabeigšana. Maxima traģēdija. Nacionālās bibliotēkas atklāšana. Eiro ieviešana. Krievijas uzbrukums Ukrainai.

Pieci gadi, kopš iznāca pirmais Ir numurs, ir bijuši ne tikai notikumu, bet arī nepārtrauktas emocionālas spriedzes pārpildīti, un valsts, kurā šonedēļ tiks laists klajā žurnāla 260.numurs, manāmi atšķiras no tās Latvijas, kurā iznāca 1.numurs. Diemžēl nozīmīgās izmaiņas iekšpolitiskajā spēku izkārtojumā neliecina, ka krīze un tās pārvarēšana būtu iemācījušas valsts vadītājiem, cik svarīgi ir nemitīgi piestrādāt pie reformām, un iedvesušas partijās lielāku apņēmību to arī darīt.

Jau labu laiku pirms dižkrīzes viena no svarīgākajām cīņām Latvijā bija par «godīgu politiku». Korupcijas skandālu uzliesmošana un cīkstēšanās ap lielo valsts uzņēmumu privatizāciju 90.gadu vidū izvirzīja šo jautājumu mediju dienaskārtības galvgalī. Visi runāja par «valsts nozagšanu», un mobilizēt tam politisku pretspēku bija iespējams vismaz daļēji tāpēc, ka šis jēdziens nepārprotami tika saistīts ar dažiem konkrētiem, gana spilgtie-m indivīdiem, kurus, sekojot Krievijas paraugam, sāka dēvēt par «oligarhiem».

Ap gadsimtu miju politikas saturu noteica viņu savstarpējie konflikti. Pēc tam vairāk nekā desmit gadus vislielākās kaislības valdībā un Saeimā  izraisīja viņu sadursmes ar godīgas politikas aizstāvjiem, kuri sākotnēji pulcējās Jaunajā laikā, bet vēlāk tā pēctecī Vienotībā un prezidenta Valda Zatlera dibinātajā Reformu partijā. Neviens no šiem politiskajiem spēkiem nebija bez saviem trūkumiem, tomēr tie spēja piesaistīt vēlētājus ar solījumu īstenot «godīgu politiku», kas nozīmēja ne tikai apņemšanos cīnīties pret korupciju, bet arī rīkoties valsts un sabiedrības labā, nevis kādu bagātu indivīdu vai šauru grupu interesēs. Šo partiju atbalstu stiprināja oligarhu – Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera – skaidri redzamā rīcība uz politiskās skatuves. Pirms pieciem gadiem šī cīņa vēl gāja pilnā spēkā, un konfliktā par pareizo veidu, kā izkļūt no krīzes, nepārtraukti notika sadursmes starp Vienotības premjerministru Valdi Dombrovski un oligarhiem.

Šis karš ir beidzies, bet panāktais miers diemžēl nav no labajiem. Krīze un Zatlera ierosinātā Saeimas atlaišana noslaucīja no skatuves Šķēles un Šlesera partijas, taču pēc viena vienīga vēlēšanu cikla pazudusi arī paša Zatlera Reformu partija, Vienotība spērusi platus soļus pretī izlīgumam ar «politisko realitāti», un godīgas politikas un reformu aizstāvji atrodas vai nu labi apmaksātā trimdā Briselē, vai nogurušā mazākumā Rīgā. Arī Lembergs nav vairs gluži tas, kas bija Ventspils «trubas» ziedu laikos, taču no visiem šeit minētajiem viņš var justies visapmierinātākais. Viņš ne tikai turpina aktīvi rosīties, bet zem viņa politiskās «ideoloģijas», kuru var reducēt uz padomju laikā populāro lozungu «izsist fondus», tagad varētu parakstīties vairākums aktīvā politikā iesaistīto.

Pēdējos gados arī stipri mazinājies saspīlējums otrajā nozīmīgajā partiju konflikta zonā, kur notika cīņa par nacionālo jautājumu. Pēc pārliecinošā zaudējuma valodas referendumā Saskaņa ir mērķtiecīgi strādājusi, lai mainītu savu tēlu vismaz latviešu vēlētāju acīs. Pēdējās Saeimas vēlēšanās tā par etnisko jautājumu izvairījās runāt, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs tagad taisa selfijus pie amerikāņu tankiem. Arī Nacionālā apvienība šajā jautājumā pierimusi, un nu jau gandrīz tikai 16.marts un 9.maijs palikuši kā ritualizēti atgādinājumi par pretnostatījumu, kurš ieņēma centrālu vietu Latvijas politiskajā telpā jau no laika, kad Tautas fronte nostājās pret Interfronti.

Taču politikā bez emocijām nevar iztikt, bet uzkurināt savus vēlētājus ar solījumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1% nav iespējams. Tāpēc tā nav nejaušība, ka šobrīd uz politiskās skatuves starmešu gaismā gozējas «tradicionālās vērtībās» jeb, tiešāk izsakoties, sekss. Politiķim šī tēma ir sevišķi pateicīga – kā tik sāc par to runāt, interese ir garantēta, un nav jābūt ne zinošam, ne pat godīgam, lai kaismīgi aizstāvētu «tikumību». Tāpēc vien par to ir viegli sadziedāties Nacionālajai apvienībai ar Saskaņu.

Tikmēr tautsaimniecības izaugsme palēninās, un bez nopietnām reformām izglītības un veselības aprūpes nozarēs, valsts kapitālsabiedrību pārvaldē un virknē citu jomu ir grūti iedomāties, kā Latvija varēs nodrošināt pietiekami strauju un neatlaidīgu ekonomikas augšupeju, lai nebūtu mūždien jāatrodas starp ES pastarīšiem dažādos attīstības un labklājības rādītājos. Pašreizējā politiskajā vidē atbalsts šādām nopietnām izmaiņām nav saskatāms. Vētru nomainījis bezvējš.

Taču sasmakušas telpas jāvēdina, tāpēc arī nākamajos piecos gados žurnālam darba netrūks. Par laimi vai diemžēl.

Komentārs 140 zīmēs

Tiesneši tomēr nesamierinās ar stagnāciju. Uz Augstākās tiesas vadītāja amatu tikšot virzīts ne tikai Bičkovičs, bet arī citi kandidāti.

Labklājības ministrs Augulis nodrošinājis vienam cilvēkam trīs pilna laika darbus valsts iestādēs un uzņēmumos ar kopējo algu gandrīz 5000 eiro.

Ilgstoša stagnācija dara savu. Somija pirmo reizi kopš eiro ieviešanas neizpilda Māstrihtas kritērijus – 2014.gadā budžeta deficīts bija 3,2% no IKP.

Lielais darījums

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Komentārs

Vienošanās par Irānas kodolprogrammu ir svarīga arī Latvijas drošībai

Pagājušo ceturtdien panāktā vienošanās par Irānas kodolprogrammu var būt patiešām vēsturiska un būtiski mainīt politisko un drošības situāciju Tuvajos Austrumos, Eiropā un pasaulē. Taču ar nosacījumu, ka šī vienošanās tiks tiešām noslēgta un pēc tam arī pildīta. Ja «velns ir detaļās», tad pašlaik svarīgākā no «detaļām» ir pašas vienošanās un ar to saistīto dokumentu parakstīšana un apstiprināšana, ko paredzēts pabeigt līdz jūlijam.

Likmes ir ārkārtīgi augstas – vienošanās stāšanās spēkā nozīmētu Irānas atteikšanos no mērķa iegūt atombumbu un izbeigtu kopš 1979.gada islāmiskās revolūcijas arvien pastiprināto starptautisko sankciju režīmu pret Irānu. Tas būtiski ietekmētu ne tikai reģiona valstu un to tiešo kaimiņu, bet arī daudz plašākas starptautiskās attiecības.

Piemēram, raugoties no Latvijas interešu viedokļa, var minēt kaut vai tikai divus acīmredzamus lielus drošības ieguvumus. Pirmkārt, sankciju atcelšana Irānas naftas un gāzes eksportam palīdzētu noturēt zemas energoresursu cenas pasaules tirgū, kas mazinātu Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas un ierobežotu Kremļa finansiālās iespējas savu agresīvo ambīciju īstenošanai. Otrkārt, atrisinājušas Tuvajos Austrumos vienu no sāpīgākajām drošības prioritātēm, Savienotās Valstis, cerams, varētu vēl nopietnāk pievērsties Maskavas ekspansijas iegrožošanai un NATO Eiropas partneru drošības nostiprināšanai.

Darījumu, par ko 2.aprīlī ar Irānu vienojās ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Vācija un Krievija, tā atbalstītāji slavē kā pat labāku, nekā varēja gaidīt. Irānai faktiski jāatsakās no iespējām nākamo 15 gadu laikā izgatavot kodolieroci. Tā samazinātu savu urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu no pašreizējiem 19 000 līdz 5060, kuras turpinātu to bagātināt līdz tikai civilām enerģētikas vajadzībām izmantojamam līmenim, un piekristu stingram starptautisko inspekciju režīmam, kas ļautu nekavējoties konstatēt atkāpes no darījuma nosacījumiem.

Taču pagaidām Irānai un rietumval-stīm atšķiras pat izpratne par sankciju atcelšanu, ko Teherāna pasniedz kā savu lielo uzvaru sarunās Lozannā. Tās ieskatā sankcijas tikšot atceltas «nekavējoties». Rietumvalstis uzsver, ka «nekavējoties» nozīmē soli pa solim, Irānai pildot vienošanās nosacījumus.

Pret vienošanos ir ietekmīgi spēki gan Irānā, kuri nevēlas nekādus darījumus ar «lielo Sātanu», gan ASV, pirmām kārtām republikāņu opozīcija Kongresā. Amerikas stratēģiskais sabiedrotais reģionā Izraēla šo vienošanos uzskata par eksistenciālu apdraudējumu valsts pastāvēšanai, un bažas ir arī citiem ASV partneriem reģionā, piemēram, Saūda Arābijai.

Irānā ir autoritārs režīms, tāpēc, lai arī kādi iebildumi būtu cietās līnijas piekritējiem, ja «augstākais vadonis» vēlēsies vienošanos apstiprināt, tas notiks. Taču ASV Kongresā gaidāma daudz nopietnāka pretestība. Prezidenta Baraka Obamas administrācijai un Eiropas Savienībai, kas atbalsta vienošanos, tuvākajos mēnešos nāksies veltīt ievērojamus pūliņus, lai pārliecinātu tās pretiniekus, ka potenciālie ieguvumi būtiski atsvērs riskus.

Argumentus pret šo vienošanos var nosacīti sagrupēt divās galvenajās kategorijās. Pirmkārt, ka Irānai nevar uzticēties, un vienošanās nemainīs tās Rietumiem naidīgo politiku, tieši otrādi – sankciju atcelšanas rezultātā iegūtie miljardi ļaus Teherānas režīmam gan vēl agresīvāk atbalstīt starptautisko terorismu, gan slepeni strādāt pie kodolieroča radīšanas. Tāpēc, otrkārt, nav laba nekāda vienošanās, kas neliek Irānai pilnībā atteikties no kodolprogrammas un mainīt attieksmi pret Rietumiem.

Argumentu pirmā daļa – par to, ka Irānai nevar uzticēties, – ir visnotaļ pamatota ar Teherānas ilgu un konsekventu starptautisko sankciju apiešanas un slepenas kodolprogrammas attīstīšanas vēsturi. Tāpēc efektīvs inspekciju režīms un politiska vienprātība par tā saistību ar sankciju atcelšanu būs izšķirīgi vienošanās elementi. Taču pretargumentu otrā daļa diemžēl ir nereālistiska. Irāna vienkārši nebūtu piekritusi nekādām sarunām, kuru mērķis būtu tās pilnīga atteikšanās no kodolprogrammas un faktiski arī valsts režīma maiņa.

Alternatīvas šim darījumam ir divas. Viena ir sankciju pastiprināšana, līdz Irāna piekrīt pilnībā atteikties no kodolpro-grammas. Taču, pirmkārt, pat ar līdzšinējo bezprecedenta sankciju apjomu to nav izdevies panākt. Otrkārt, sankciju būtiskai pastiprināšanai nav vienota starptautiska atbalsta – to nevēlas ne Irānas sabiedrotā Krievija, ne Ķīna.

Otra alternatīva ir militāra. ASV būtu jāsāk kampaņa Irānas daudzo kodolobjektu iznīcināšanai, kas nenovēršami novestu pie ilgstoša kara, kurā tiktu ierautas arī citas reģiona valstis, bet pašreizējā par sankcijām vienotā starptautiskā koalīcija sabruktu. Teherānas valdībai rastos spēcīga papildu motivācija iegūt atombumbu, un, lai arī kāds kaitējums būtu nodarīts pašreizējai kodolprogrammai, pietiktu resursu tās atjaunošanai.

Diezin vai var uzskatīt par labu jebkādu vienošanos, kurai faktiski nav alternatīvu. Taču šajā gadījumā var cerēt, ka sankciju turpināšana vai karš nešķiet laba alternatīva arī Irānas valdniekiem. Vai šīs cerības ir pamatotas, varēsim sākt vērtēt 30.jūnijā, kad paredzēts pabeigt sarunu otro kārtu.

Komentārs 140 zīmēs

Tā diena nāk! Prezidents Andris Bērziņš varbūt jau šonedēļ paziņos, vai kandidēs otram termiņam.

Politiskais Streļčenoks. Ministru prezidente Straujuma iepazīstināšot Saeimu ar KNAB priekšnieka darba vērtējumu, taču atzīst, ka viņa nomaiņai nav vairākuma.

Nacionāls mugurkauls? Čehijas prezidents Zēmans nevēlas redzēt ASV vēstnieku, kurš neizpratnē par ES valsts galvas lēmumu braukt uz Maskavu 9.maijā.

Par prezidentu

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Lasītāju aptauja

 

Vai jūs atbalstāt Andra Bērziņa atkārtotu kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu?

Kā jūs kopumā vērtējat prezidenta Bērziņa darbu aizvadītajos četros pilnvaru gados?


3,25 
(vidējā atzīme skalā no 1 līdz 10, kur 1 apzīmē «ļoti vāji», 10 – «izcili»)

Šobrīd zināmi vairāki iespējamie prezidenta kandidāti, lūdzu, izsakiet savu viedokli, kuru no tiem jūs vislabprātāk redzētu prezidenta amatā?



Citi nosauktie:
Vaira Vīķe-Freiberga (14 reizes),
Vita Matīsa (9), 
Andris Piebalgs (5),
Žaneta Ozoliņa (5),
Anna Žīgure (4),
Baiba Rubesa (3), 
Edgars Rinkēvičs (3),
Roberts Zīle (3),
Artis Pabriks (3)

Aptauja veikta internetā 7.aprīlī. Atbildēja 1252 respondenti.

Ir vērtība

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Viedoklis

Vajag, lai kāds pasaka, kas ir svarīgās lietas

Ir lietas, kas ir vērtība, ir, kas nav. Ir svarīgas lietas, ir mazāk svarīgas. Ir arī tā, ka svarīgo vispār ir mazāk nekā nesvarīgo. Un tas, ka svarīgo ir maz, palielina to svarīgo lietu nozīmību. Tas tā kā būtu skaidrs. Tā ir pasaules svarīgo un vērtīgo lietu kārtība.

Nu jums vajadzētu iedomāties manu naivpilno pārsteigumu, kad es kādā pārdomu brīdī secināju – mēs taču paši esam pasaules lietu svarīguma un vērtīguma noteicēji (vismaz teorētiski). Tikai esot «iekšā», viss ir pašsaprotami un nerada jautājumus, bet, paskatoties no malas… Skatos futbola spēli un domāju – kas tā ir par industriju! Taču pilnā nopietnībā cilvēki skrien pa zālīti, mēģina cits citam atņemt bumbu un no lielāka vai mazāka attāluma iebakstīt to vārtos. Un ir kāds vīrs, kam ir svarīgs uzdevums nopļaut stadiona zāli kādā tikai viņam un FIFA zināmā garumā. Un viņš zina – ja garums nebūs precīzs, tas var mainīt spēles gaitu. Vēl vairāk, tas var mainīt cilvēku likteņus. It kā ar to vēl nepietiktu, ir veselas nācijas, kas turas uz sapņa par futbolista karjeru. Futbols – vērtība. Vai visiem? 

Ir Indija, kur jaunieši sapņo par profesionāla kriketa spēlētāja karjeru, bet ir valstis, kurās daudzi nav pat dzirdējuši par tādu sporta veidu. Golfa spēlē nāk vīrs ar nūju tarbu, izvēlas vienu no tām, nostutē baltu bumbiņu un, cītīgi sagatavojies, triec to prom. Nezinātājam liktos, ka tā viņam nav vajadzīga, tāpēc viss ir veiksmīgi beidzies. Bet nē, sitējs nerimstas un dodas bumbiņu meklēt, kas jau atkal nezinātājam varētu likties dīvaini – ja jau tā ir vajadzīga, kāpēc pirmāk sita prom? Vai, ja iepriekš zināja, ka to bumbiņu arī vēlāk vajadzēs, varēja taču iesiet striķī vai gumijā. Ērtības labad. Kādam tas šķiet dīvaini? Dažādi. Lai vai kā, tas ir nopietns sporta veids, un par jaunumiem šajā un citos sporta veidos pasaulē mums pilnā nopietnībā vēstī Anatolijs. Vai tā ir tikai ar sportu? Nē taču! 

Teātrī pieauguši cilvēki sapulcējas, lai līdzpārdzīvotu kādam visbiežāk nemaz nenotikušam notikumam, un atzīst to par vērtīgu pieredzi (veiksmes gadījumā). Kādreiz pasaulē valdīja PC, un tad parādījās pirmā Macintosh reklāma, kas paziņoja, ka šī ēra ir cauri, un tagad mums ir jauna vērtība. Lai iet! 

Kādreiz cilvēki sapņoja par ātrākiem zirgiem, bet tad Forda kungs teica: jums zirgus vajag nevis ātrākus, bet vairākus. Un tā kļuva par vērtību. 

Tā varētu turpināt ilgi. Viss it kā vienkārši – ir vajadzīgs kāds, kas saka, ka tā ir vērtība, un vajadzīgi citi, kas tam piekrīt vai ne. Un – hop! – mums ir kāda jauna vērtība vai nav. Rodas jautājums – kas ir tas vai tie, kas varēs izvērtēt, vai mans piedāvājums ir pietiekami labs vai vērtīgs? Vajadzīgs kāds ticams medijs. Vai es pats varu būt savu pašizdomāto vērtību medijs un vērtētājs? Diezi, ka tā. Tam ir vajadzīgs kāds cits medijs. Uz ko es vedu? Man prieks, ka Latvijā jau piecus gadus ir kāds medijs, kurš spēj izšķirt, kas ir vērtība, kas nav. Sveicu svētkos!

Brīnums turpinās

Posted on aprīlis 7, 2015 by - Redaktores sleja

 

Pirms pieciem gadiem, rakstot redaktora sleju pirmajam Ir numuram, es atbildēju uz kāda nejauši sastapta cilvēka jautājumu. Dzīvē tā gadās, ka svarīgus jautājumus uzdod svešinieki – šajā reizē tas bija runātīgs stopotājs, students Oskars, kurš gribēja zināt, kas ir vislabākais manā darbā. «Šobrīd esmu sapratusi – vislabākais šajā darbā ir brīnums,» atbildēju. «Brīnums» likās īstais vārds, kādā nosaukt iespēju i-estrēgušā ekonomikā un sanīkušā preses tirgū izveidot jaunu, neatkarīgu mediju.

Tagad iznākuši jau 260 žurnāla numuri, Ir domubiedri ir desmitiem tūkstošu lasītāju, un mēs kopīgi turpinām ik nedēļu apliecināt, ka neatkarīgs un kvalitatīvs medijs arī liesā un samežģītā tirgū spēj pastāvēt un būt svarīgs. Brīnums ir realitāte. Tāpēc, Oskar, šodien es teiktu: vislabākais ir brīnums, kas turpinās. Un katram Ir lasītājam – paldies par to, ka Ir var būt!

Jubilejas numurā gribējām piefiksēt, kas mainījies aizvadītajā laikā. Ir nebūtu radies, ja Latvijā nešeptētu trīs oligarhi un slēptā īpašnieku maiņa savulaik nebūtu izpostījusi avīzi Diena, tāpēc tagad noskaidrojām, cik zaļi vai apzāģēti ir zari, uz kuriem sēž Andris, Ainārs un Aivars, kā arī aplūkojām mediju vides kopainu.

Pagātne ir jāatceras un tagadne jāsaprot, taču skaidrs – uzlabot var tikai nākotni. Tāpēc jubilejas numura galvenā viešņa ir Latvijas vēsturē spožākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ar kuru apspriežam valsts drošību un gaidāmās prezidenta vēlēšanas. Viņa aicina celt ugunssienu pret Kremļa meliem un valsts vadībā ieturēt stingru stāju. Darīt un lepoties ar paveikto – lai šis vēlējums iet labumā!

Radars pasaulē

Posted on aprīlis 1, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Francijas Alpos avarējušā Germanwings lainera otrais pilots Andreass Lubics ilgi pirms pilota licences iegūšanas ārstējies pie psihiatra – viņam bijušas pašnāvnieciskas noslieces. Kalnos atrastā lidmašīnas melnā kaste liecina, ka Lubics avārijas brīdī kabīnē bija ieslēdzies viens un apzināti virzīja laineri pretī katastrofai, nogalinot sevi un vēl 149 cilvēkus. Pēc šīs traģēdijas vairākas lidsabiedrības mainījušas drošības noteikumus, paredzot, ka kabīnē vairs neviens no apkalpes locekļiem nevarēs atrasties vienatnē. Apdrošinātājiem katastrofa izmaksās 279 miljonus eiro.

2012.gada janvārī uz sēkļa uzskrējušais kruīza kuģis Costa Concordia bijis iesaistīts Itālijas mafijas kokaīna kravu pārvadāšanā pa Eiropu. Izmeklētāji to atklājuši, noklausoties Kalabrijas mafijas grupējuma Ndrangheta telefonsarunas.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess jaunās valdības veidošanu uzticējis līdzšinējam premjeram Tāvi Reivasam kā vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās Reformu partijas līderim. Prezidents norādījis, ka spēcīgu mandātu ar 59 balsīm parlamentā (no 101) dotu Reformu partijas, sociāldemokrātu un Tēvzemes un ResPublica apvienība.

Uzbekistānas prezidenta vēlēšanās ar 90,39% balsu uzvarējis līdzšinējais valsts galva Islams Karimovs, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Karimovs valsti vada jau 25 gadus. Lai arī organizācija Reportieri bez robežām Karimovu iekļāvusi vārda brīvības ienaidnieku sarakstā, Latvijas CVK vadītāju Arni Cimdaru Uzbekistānā «redzētais pārsteidzis līdz sirds dziļumiem».

Katrai Ukrainā kritušā Krievijas karavīra ģimenei par klusēšanu samaksāti trīs miljoni rubļu (aptuveni 48 000 eiro), liecina noslepkavotā Kremļa opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova savulaik apkopotā informācija. Naudu radinieki saņēmuši, kad parakstījuši dokumentu, kurā apņēmušies neizpaust ziņas par notikušo. Pēc Ņemcova ziņām, Ukrainā krituši vismaz 220 Krievijas karavīru.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaidis Dņepropetrovskas reģiona gubernatoru Igoru Kolomoiski, kurš tiek uzskatīts par vienu no vispretrunīgāk vērtētajiem valsts oligarhiem. Kolomoiska aiziešanas iemesls, visticamāk, ir nesaskaņas ar Porošenko par naftas kompāniju Ukrnafta. Kolomoiskis tika iecelts Dņepropetrovskas reģiona gubernatora amatā pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas pagājušajā gadā. Viņš stingri nostājies pret prokremliskajiem kaujiniekiem. 

Vērīgās acis debesīs

Zemes orbītā ievadīti vēl divi mākslīgie pavadoņi, kas nākotnē veidos jaunu globālās navigācijas sistēmu Galileo. Tā ir eiropiešu versija, kas konkurēs ar citām jau eksistējošām sistēmām.  Pirmos pakalpojumus Galileo sāks sniegt šāgada beigās, bet darbs pilnā apjomā plānots no 2020.gada, kad orbītā būs palaisti visi 30 pavadoņi.

Radars Latvijā

Posted on aprīlis 1, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Valdošā koalīcija nolēmusi LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju nodot Latvijas Universitātes pārraudzībā. Tiešā veidā Latvijas Vēstures institūtam kā Universitātes sastāvdaļai nevarot deleģēt komisijas budžetu, bet LU to gan var nodot. Universitāte, sadarbojoties ar komisiju, lems, kādā veidā norobežot darbības uzraudzību no pētniecības.

Valdība piešķīrusi papildu 16 miljonus eiro no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai. Līdzekļu piešķiršana tika atbalstīta ar nosacījumu, ka darbi tiek veikti 2016.gadā, bet apmaksa notiek 2017.gadā.

Lai gan iepriekš tika pieņemts lēmums, ka Reformu partija (RP) turpinās darbību, partijas valde nolēmusi likvidēt šo politisko spēku nepietiekamā biedru skaita dēļ. Tam ir arī dažu desmitu tūkstošu eiro parādi. Partiju 2011.gadā dibināja eksprezidents Valdis Zatlers, un tā ar labiem rezultātiem startēja 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Par Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju partijas kongresā atkārtoti ievēlēts Augusts Brigmanis. Viņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts šim amatam. Brigmanis kā LZS priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs paziņoja, ka ZZS patur tiesības vēlētāju interesēs Saeimā virzīt priekšlikumus arī bez visu koalīcijas partneru atbalsta.

Ar lūgumu sniegt viņa pārstāvētajai organizācijai juridisko atbalstu Krievijas Valsts domē vērsies Aleksandrs Gapoņenko, Latvijas Nepilsoņu kongresa vadītājs. «Mēs ar prieku pieņemsim jūsu palīdzību,» vēršoties pie Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Alekseja Puškova, teica Nepilsoņu kongresa līderis.

Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem. Roterdamas apgabaltiesa nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe iesniedzis atlūgumu. Viņš esot saņēmis piedāvājumu tuvākā gada laikā piedalīties vairākos lielos, radošos filmu projektos, tādēļ neredzot iespējas darba savienošanai. Grūbe bija atbildīgs par LTV pārraudzību, kā arī koordinēja sabiedriskā medija izveidi. Jaunu NEPLP locekli Saeima meklēs konkursā.

Aizdomās par slepkavību Jaunciema kapos, kad granātas sprādzienā bojā gāja kāds pavecāks kapu kopējs, apcietināts 43 gadus vecs vīrietis. Policijas rīcībā nonāca informācija, kas bija pamats šā Jaunciema iedzīvotāja aizturēšanai. Vīrietis jau pagājušajā gadā bijis tiesāts par tīšu mantas bojāšanu – svešas automašīnas aizdedzināšanu. 

Dzejnieks Leons Briedis saņems mūža balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā – dzejā un atdzejā, nolēmusi Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija. Savukārt speciālbalva par nozīmīgiem sasniegumiem literatūrzinātnē tiks piešķirta Evai Eglājai-Kristsonei par pētījumu Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti, kas veltīts latviešu literātu kontaktiem abpus dzelzs priekškaram 20.gadsimtā.

89 gadu vecumā mirusi dzejniece un atdzejotāja, latviešu literatūras popularizētāja Astrīde Ivaska. Viņa dzimusi 1926.gadā Rīgā, Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē, kurš tika represēts. Pēc emigrācijas dzīvojot Amerikā, Ivaska kopā ar vīru bija vieni no pirmajiem, kas latviešu trimdas sabiedrībā rūpējās, lai pavisam nesatrūktu saites ar latviešu rakstniekiem pēckara Latvijā.

Labi informēti par krāpšanu

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, liecina DNB Latvijas barometra pētījums.

Vai esat kļuvuši par kāda krāpšanas veida upuri internetā?

Nedēļas citāts