Pirms pieciem gadiem, rakstot redaktora sleju pirmajam Ir numuram, es atbildēju uz kāda nejauši sastapta cilvēka jautājumu. Dzīvē tā gadās, ka svarīgus jautājumus uzdod svešinieki – šajā reizē tas bija runātīgs stopotājs, students Oskars, kurš gribēja zināt, kas ir vislabākais manā darbā. «Šobrīd esmu sapratusi – vislabākais šajā darbā ir brīnums,» atbildēju. «Brīnums» likās īstais vārds, kādā nosaukt iespēju i-estrēgušā ekonomikā un sanīkušā preses tirgū izveidot jaunu, neatkarīgu mediju.
Tagad iznākuši jau 260 žurnāla numuri, Ir domubiedri ir desmitiem tūkstošu lasītāju, un mēs kopīgi turpinām ik nedēļu apliecināt, ka neatkarīgs un kvalitatīvs medijs arī liesā un samežģītā tirgū spēj pastāvēt un būt svarīgs. Brīnums ir realitāte. Tāpēc, Oskar, šodien es teiktu: vislabākais ir brīnums, kas turpinās. Un katram Ir lasītājam – paldies par to, ka Ir var būt!
Jubilejas numurā gribējām piefiksēt, kas mainījies aizvadītajā laikā. Ir nebūtu radies, ja Latvijā nešeptētu trīs oligarhi un slēptā īpašnieku maiņa savulaik nebūtu izpostījusi avīzi Diena, tāpēc tagad noskaidrojām, cik zaļi vai apzāģēti ir zari, uz kuriem sēž Andris, Ainārs un Aivars, kā arī aplūkojām mediju vides kopainu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.