Žurnāla rubrika: Svarīgi

Maigā un tikumīgā vara

Posted on oktobris 21, 2015 by - Viedoklis

«Tikumības skandāli» liecina par Krievijas maigās varas panākumiem Latvijā

Pirms kāda laika Latvijā daudz tika runāts par Krievijas maigo varu. Pēc tam parādījās cits modes vārdiņš – hibrīdkarš -, un maigā vara piemirsās. Patlaban domāt par Krievijas ietekmes formām Latvijā nav laika vispār, jo nācijas gaišākie spēki naski cīnās pret dzejoli, skolotāju un iecietību rosinošiem plakātiem Rīgas ielās.

Izrādās, kāda satraukta māmiņa pavasarī atklājusi, ka Rīgas skolās pieejami bukleti, kuros cita starpā minēts, ka pasaulē ir arī homoseksuāli cilvēki. Rietumu pasaulē šādas informācijas pieejamība ir norma, toties Krievijā gan nē: Krievijas dome jau 2013.gadā pieņēma likumu, kas aizliedz nepilngadīgajiem pieejamā publiskā telpā izplatīt informāciju par viendzimuma attiecībām. Latvija, protams, nav Krievija, un tālab varētu domāt, ka Rīgas iedzīvotājas homofobija ir vienīgi viņas pašas problēma. 

Tomēr kā gadījās, kā ne – Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko uz Saeimu atnesa Krievijas likumam līdzīgu izstrādājumu, kuru ar sajūsmu sveica Nacionālās apvienības deputāti, un 2015.gada jūnijā Izglītības likums tika grozīts. Likuma tekstā minēto tikumību gan neviens no tautas kalpiem definēt nespēja, līdz ar to tika radīta situācija, kurā Latvijas skolās var pieprasīt aizliegt mācīt jebko – atliek vien norādīt, ka mācību materiāls nav tikumīgs. Šodien tas ir dzejolis, rīt kāda grāmata, bet parīt var gadīties, ka skolās gluži tāpat kā Rīgas ielās aicinājumi uz iecietību ir nevēlami.

Šis absurdais stāsts uzskatāmi demonstrē «maigo varu», kuru valstis mēdz izmantot savas aizrobežu ietekmes stiprināšanai. Kā rakstījis jēdziena autors Džozefs Naijs, maigā vara ir spēja panākt, ka cilvēki rīkojas tā, kā tu vēlies, viņus nevis piespiežot, bet pārliecinot. Valsts iegūst šo spēju pārliecināt, ja, izmantojot savas vērtības, kultūru un ārpolitikas orientāciju, tai izdodas sevi pozicionēt kā modeli, kam sekot. Pēdējos gados Krievijai ir izdevies atrast kopīgu valodu ar Eiropas galēji labējiem tieši tāpēc, ka Putina autoritārisms ir tīkams un pieņemams tādiem cilvēkiem kā Marina Lepena un Viktors Orbans, kurus Krievija izmanto savas ietekmes palielināšanai Eiropā.

Varētu šķist, ka Latvijā nekas tāds nav iespējams, jo mēs taču neesam tik naivi kā mūsu partneri citviet Eiropā, mēs Krieviju pazīstam. Un tomēr – mums tagad ir likums, kurš ļauj ar cenzūras starpniecību Latvijas skolas tuvināt Krievijas ideologu izpratnei par tikumību. Rīgā gluži kā Maskavā no ielām aizvāc plakātus, kuri aicina uz iecietību pret viendzimuma pāriem. Gluži kā padomju laikos varas pārstāvji publiski pamāca Latvijas dzejniekus un rakstniekus, kā pareizāk domāt un rakstīt. Jūtot mūsu bailes no citādā un mūsu bailes no brīvības, politiķi mums piedāvā iespēju tuvināties austrumu kaimiņa sabiedrības un valsts attiecību modelim. Modelim, kurā vara rūpīgi sargā indivīdu gan no pārāk lielas saskares ar citādo, gan pārāk lielas brīvības. 

 

Nuļļu birums

Posted on oktobris 21, 2015 by - Radars


Rudenī ne tikai krītošas lapas, bet arī miljoni un pat miljardi zib gar acīm labās un ne tik labās ziņās.
Rekords! Labības raža šogad ienākusies tik branga kā nekad agrāk Latvijas vēsturē pirms vai pēc Kristus – ne sarkanajos kolhozos, ne zelta Ulmaņlaikos, par aizvēsturisko saimniekošanu nemaz nerunājot. Divarpus miljonu tonnu, pietrūcis pat vagonu eksportam! Šajā žurnāla numurā lūkojām, kā graudinieki, visienesīgākā mūsu lauksaimniecības nozare, spējuši ne tikai nostāties uz kājām, bet gudri augt.

Kamēr graudu ražas pusmiljards eiro papildinās valsts IKP, auditorkompānija Deloitte ir aplēsusi, cik lielu caurumu Latvijas ekonomikā atstājuši uzņēmumu maksātnespējas procesi. Septiņos gados zaudēti 7,8 miljardi eiro – šī summa līdzinās viena gada valsts budžetam. Iespējas atgūt ieguldījumus stipri atpaliek no labiem starptautiskiem standartiem, investori sen ceļ trauksmi. Beidzot tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no NA (ko asas mēles dēvē par maksātnespējas administratoru partiju) skaļi atzīst – uzzinot par administratoru grupējumiem, ir sapratis, ka staļļi jātīra! Tad tikai pie darba, kamēr vēl amatā, – mēslu netrūks! Ja ar tiem varētu laukus pabarot… jauni rekordi garantēti.

Visbeidzot summas ar septiņām nullēm atkal pietrūkst mūsu nacionālajai aviokompānijai airBaltic, kuru jau agrāk valsts ieguldīto miljonu dēļ var salīdzināt ar lidojošu cūciņu – krājkasīti. Šoreiz gan runa nav par glābšanu no kraha, bet jaunu lidmašīnu iegādi, kas jau nolīgta, bet naudas nav. Tagad valdībai jālūko, lai naudas meklējumos mūsu dārgā cūciņa neielido šogad tik labi saaugušajās auzās. 

 

 

Radars pasaulē

Posted on oktobris 13, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Lidsabiedrības Malaysia Airlines reisa MH17 lidmašīna virs Austrumukrainas pagājušajā gadā tika notriekta ar Krievijā ražotu zenītraķeti Buk, ar saviem secinājumiem iepazīstinājusi Nīderlandes Drošības pārvalde. Raķetes kaujas galviņa eksplodējusi kreisajā pusē pie Boeing 777 pilotu kabīnes.

Nozīmīgākais Sīrijas kurdu bruņotais grupējums un vairāki arābu bruņotie formējumi izveidojuši aliansi – Sīrijas Demokrātiskos spēkus. Tikmēr Sīrijas prezidenta Asada spēki ar Krievijas aviācijas atbalstu virzās uz priekšu valsts vidienē, iesaistoties smagākajās kaujās ar nemierniekiem, bet ASV vadītās koalīcijas lidmašīnas nometušas 50 tonnas munīcijas Sīrijas nemierniekiem, kas cīnās ar Islāma valsti.

Pēc mēnešiem ilgām mokošām sarunām panākta vienošanās par Lībijas nacionālās vienotības valdību, paziņojis ANO īpašais vēstnieks. Lībija pēc diktatora Muamara Kadafi gāšanas 2011.gadā ieslīga haosā, un tagad tajā pastāv divi konkurējoši parlamenti un valdības, kurām paralēli par ietekmi valstī cīnās vēl vairāki grupējumi. Vienošanās vēl jāapstiprina abiem konkurējošajiem parlamentiem, abu pušu amatpersonas jau paudušas skepsi par ANO paziņojumu.

Pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās piekto reizi uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, ES izlēmusi uz četriem mēnešiem apturēt pret Minsku vērstās sankcijas. Lēmums gan neattieksies uz ieroču embargo, un sankcijas būs iespējams atjaunot.

Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) ētikas komiteja uz 90 dienām no FIFA prezidenta amata atstādinājusi Zepu Blateru un UEFA vadītāju Mišelu Platinī. FIFA lielākie sponsori Coca-Cola, McDonald’s, Visa un Budweiser pieprasījuši Blateram nevilcinoties atkāpties. Ierosinājums Blateram atkāpties no augstā amata saistīts ar 24.septembrī Šveices prokuratūras ierosināto krimināllietu pret viņu.

Žurnāls Playboy nākamgad pilnībā atteiksies no kailu sieviešu fotogrāfiju publicēšanas. Izdevuma īpašnieki ASV uzskata, ka internets kailumu padarījis neinteresantu, tāpēc erotiskie žurnāli vairs nevar būt rentabli. Žurnāls dibināts 1953.gadā, tā tirāža 20 gadus bijusi 5,6 miljoni eksemplāru, bet tagad tikai 800 tūkstoši.

ANO atbalsts cīņā ar kontrabandistiem

ANO Drošības padome devusi piekrišanu ES militārajai operācijai pret nelegālo imigrantu kontrabandistiem Vidusjūrā pie Lībijas krastiem, arī viņu laivu pārtveršanai un iznīcināšanai. Rezolūcija Drošības padomē tika apstiprināta ar 14 balsīm, Venecuēla no balsošanas atturējās.


Radars Latvijā

Posted on oktobris 13, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis izlaists no Rīgas Centrālcietuma pret 400 000 eiro lielu drošības naudu, ko no vairākām personām aizņēmusies Magoņa sieva. KNAB Magonim aizliedzis izbraukt no valsts, ieņemt LDz valdes priekšsēdētāja amatu un tikties ar konkrētiem cilvēkiem. Magoni aizturēja 6.augustā. Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par cietušajiem prokuratūra atzinusi 263 personas. Apsūdzība celta deviņām personām, lieta nodota Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Prokurors uzskata, ka pastāvēja vismaz 30 gadījumu, kad varēja novērst lielveikala jumta sabrukšanu.

Kurzemes apgabaltiesa pilnībā atcēla Liepājas tiesas spriedumu tā dēvētajā Liepājas pedofilijas lietā, kurā divas personas – tēvs un dēls – apsūdzētas par bērna seksuālu izmantošanu. Krimināllieta atkārtoti būs jāskata Liepājas tiesā.

Ārlietu ministrija un Ukrainas vēstniecība Latvija ir neizpratnē par Rīgas domes lēmumu anulēt atļauju rīkot izstādi Maidana cilvēki, kuru nedēļas laikā trīs reizes demolēja pašā Rīgas centrā. Izstāde atspoguļo notikumus Kijevā 2014.gadā, tāpēc šis lēmums liegs Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem un viesiem gūt ieskatu par tiem.

No amata atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldes vadītājs Tālis Kravalis kolēģiem traucējis izmeklēt viņa māsas lomu viltotu apģērbu kravas neaizturēšanā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. Kravaļa māsa Baiba Trukšāne ir muitas pārvaldes riska vadības daļas vadītāja. VID vadītāja Ināra Pētersone sakās to nezinājusi un par Kravaļa atstādināšanas galveno iemeslu min problēmas ar ES tranzīta regulas ieviešanu.

Krievijas tiesa uz diviem mēnešiem arestējusi Krievijas viesnīcu tīkla Heliopark Group dibinātāju un īpašnieku Aleksandru Gusakovu, jo pret viņu ierosināta krimināllieta par krāpniecību. Gusakova viesnīcu tīkls parakstījis līgumu ar SIA Park Hotel Kemeri par sanatorijas Ķemeri tehnoloģisko atbalstu un paziņojis, ka ieguldījumi sanatorijas rekonstrukcijā būs līdz 20 miljoniem eiro.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma partijas Vienotība domes sēdē aicināja izveidot partijas pārmaiņu grupu, kurā darbosies Saeimas frakcijas, Vienotības valdes pārstāvji un partijas ģenerālsekretārs. «Sabiedrības uzticība un ticība ir atkarīga no mūsu spējas neapkarot vienam otru, vienoties un īstenot savus lēmumus,» teica Straujuma.

Mežaparka Lielās estrādes koristu tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku, bet tikai tad, ja viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās. To estrādes apsaimniekotāja Rīgas meži pasūtītajā ekspertīzē secinājis būvinženieris Aigars Ūdris, kurš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē. Kā zināms, pārblīvētības dēļ XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos daudzi bērni ģība.

Sestdienas naktī Daugavgrīvā avarējušā tankkuģa Flagman 1 kapteinis bijis alkohola reibumā – kapteiņa izelpā pēc avārijas konstatētas 2,34 promiles alkohola. Kuģa ceļa kartē redzams, ka pēc pēdējā līkuma kuģis nav ticis iztaisnots un tas taisnā līnijā iebraucis krastā. No ekoloģiskās katastrofas izdevies izvairīties tikai par mata tiesu.

Iekasētie nodokļi netiek tērēti pareizi

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iekasētie nodokļi kopumā Latvijā netiek izlietoti pareizi, liecina SKDS aptauja. Nodokļu tēriņus iedzīvotāji visnegatīvāk vērtēja 2009.gadā, kad tikai 6% iedzīvotāju pauda viedokli, ka nodokļi tiek izlietoti pareizi.

Nedēļas citāts


Pastiept roku

Posted on oktobris 13, 2015 by - Pasaulē

Kāds amerikāņu kāzu foto kļūst par globālu hitu

Britānija Peka pat iedomāties nevarēja, ka viņas kāzu foto kļūs par sensāciju visā pasaulē. Taču tieši tas ir noticis pēc 26.septembra, kad viņas īstais tēvs pienāca pie jaunās sievietes patēva un pastiepa aicinājumā roku, lai kopā aizvestu līgavu pie altāra. «Es pati tobrīd stāvēju aiz koka un to īsti labi neredzēju,» atceras Britānija. Taču ļoti labi dzirdēju. Pēkšņi viesi saviļņojumā noelsās, un daudzi sāka skaļi šņukstēt.»

Šis vienkāršais, bet cilvēcīgais žests pēc ģimeniskām peripetijām – vecāku šķiršanās, ieilgušas stīvēšanās par aizbildniecību un gadiem ilgas emocionālo rētu dziedēšanas – ir izraisījis globālu cunami sociālajos tīklos, kur tūkstošiem cilvēku diskutē par labo un slikto, par skumjo un priecīgo.

Klīniskā psiholoģe amerikāniete Dženeta Šrēgere, kas ikdienā strādā ar ģimenēm īpaši saspīlētos šķiršanās gadījumos, uzskata, ka sociālo mediju viļņošanās par Pekas kāzu foto vienlaikus ir daudzu izirušo ģimeņu atvašu vēlme noņemt kauna traipu no šķiršanās. «Sajust, ka tu neesi vienīgais bērns, kura vecāki ir šķīrušies. Sajust, ka patiesībā tā ir ļoti izplatīta parādība. Tas palīdz neitralizēt pārdzīvoto.» 

Mūsdienās Amerikā četriem no katriem desmit pieaugušajiem ģimenē ir patēvs, pamāte, pusbrāļi vai pusmāsas, liecina Pew Research Center pētījums. Tur tiek šķirta katra otrā laulība (līdzīgi ir arī Latvijā, bet Beļģijā tiek šķirts pat 70% laulību – red.).

Miljoniem saviļņoto 

Britānijas Pekas laulību fotogrāfijas sociālajā tīklā Facebook publicēja viņas kāzu fotogrāfe Dēlija Blekbērna. Pirmajās divās nedēļās tās bija apskatījuši 64 miljoni cilvēku. Vispopulārākajā attēlā fiksēts brīdis, kad līgavas bioloģiskais tēvs Tods Bahmens pienāk pie Britānijas patēva Toda Sendroska, lai uzaicinātu kopā vest līgavu pie altāra. «Es zinu, ka šo attēlu, piemēram, tālāk pārsūtīja aktieris Eštons Kačers,» stāsta fotogrāfe. «Esmu pamanījusi, ka to komentējuši cilvēki visā pasaulē: Izraēlā, Polijā, Austrālijā, Kanādā, Argentīna, Japānā, Salvadorā, Itālijā, Anglijā. Un tās ir tikai dažas zemes, kas man uzreiz iešaujas prātā.»

Komentētāji fotogrāfes lapā atstājuši daudzus ierakstus. Kāda sieviete paudusi prieku, ka arī viņas kāzās noticis līdzīgi – kā īstais tēvs līdz altārim aizstūmis ratiņkrēslā sēdošo patēvu. Citi sāpīgi atcerējušies, ka uz laulībām atteikusies ierasties īstā mamma vai tēvs, jo iebilduši pret audžuvecāku klātbūtni.

«Man šī bilde iespēra kā zibens,» saka Dana Hikmena no Feltonas pilsētas Pensilvānijā. Viņas vecāki izšķīrās, kad meitenei bija divi gadi. Kad Dana plānoja savas kāzas, viņa vēlējās, lai līdz altārim viņu aizved gan tēvs, gan patēvs. Taču tēvs tam nepiekrita. «Mans bioloģiskais tētis bija alkoholiķis, un mūsu attiecības vienmēr bija sarežģītas,» stāsta sieviete. «Galu galā viņš uz manām kazām neieradās vispār. Dienā, kad es teicu jāvārdu savam sapņu vīrietim, tēva uzvedības dēļ mana sirds patiesībā sāpīgi asiņoja.» Danas tēvs vēlāk nomira no aknu cirozes.

Arī Britānijas kāzu fotogrāfijām ir vairāk nekā 15 gadus sena priekšvēsture. Ģimenes drāma sākās tad, kad līgavas mamma Kendisa Sendroska nolēma šķirties no pirmā vīra, pieprasot pilnīgu aizbildniecību par pāra abām meitiņām. «Es un mana jaunākā māsa izgāja cauri daudz kam,» atceras Britānija (21). «Tagad mēs mudinām citus cilvēkus pēc iespējas mazāk iejaukt bērnus savstarpējo attiecību skaidrošanā.»

Taču realitātē tā notiek reti, apgalvo šķiršanās advokāte Barbara Ārona. «Visi vecāki apgalvo, ka savu bērnu labā ir gatavi uz jebko, taču pārāk bieži tomēr nespēj tikt galā ar savām sāpēm un patmīlību un nereti pat uzveļ bērniem būtisko lēmumu, ar kuru vecāku viņi vēlētos turpināt dzīvot kopā.» Tā vietā vecākiem šādos brīžos vairāk būtu jāatceras jaukākās lietas, kas piedzīvotas laulībā, nevis jāpieķeras tikai negācijām.

Facebook savu pieredzi ierakstījusi arī Kristina Džonsone no Dienvidkarolīnas štata. Kāzās 22.augustā viņu pie altāra veda gan tēvs, gan patēvs, lai gan līgavas mamma ir šķīrusies no abiem vīriešiem. «Viņi abi piedalījās manis audzināšanā, tāpēc viņiem abiem bija jābūt klāt šajā īpašajā dienā,» saka Kristina. Arī kāzu svinībās bija divas īpašas dejas – vispirms ar bioloģisko tēvu, pēc tam ar patēvu.

Lielā diena

Kristinas tēvs un patēvs jau pirms ceremonijas zināja, kāda loma tajā viņiem būs atvēlēta. To gan nevar teikt par Britānijas patēvu. Laulību vietā viņš ieradās kopā ar sievu un apsēdās līdzās citiem viesiem, gaidot līgavas ierašanos. Sirdī bijis rūgtums.

«Kurš tēvs gan nevēlas vest savu meitu pie altāra?» tagad saka patēvs. «Jā, es biju apbēdināts.»

Viņa sieva stāsta, ka abu bērnu audzināšanā liela loma bijusi gan tēvam, gan patēvam. Britānijas līgavainis pat lūdzis meitas roku abiem vīriešiem. «Pati Britānija cerēja, ka kāzās īpaša vieta būs abiem tēviem, taču galīgo lēmumu atstāja bioloģiskā tēva ziņā,» stāsta mamma.

Lielā diena tuvojās, bet tēvs neko neteica. Kādu dienu Britānija saņēmās piezvanīt. «Tu man vienmēr esi teicis, ka vēlies, lai manas kāzas būtu perfektas,» sāka topošā līgava. Tēvs viņu pārtraucis: «Es jau zinu, ko tu gribi man jautāt. Man jau ir savs plāns.» Un izstāstījis to meitai.

Britānija atceras: «Man kā akmens novēlās no pleciem.» Taču viņa neko neteica mammai un patēvam.

Laulības notika brīvā dabā. Līdz ceremonijas vietai līgava ar savu tēvu brauca golfa kartā. Tad līgava izkāpa mazliet nostāk, bet tēvs ar pārliecinošu skatienu devās uz priekšu. Patēvs tagad stāsta, ka šo seju neaizmirsīs nekad.

«Man par to nebija ne mazākās nojausmas. Viņš pastiepa roku un teica: «Klau, tu viņas audzināšanā esi ieguldījis tikpat daudz pūļu, cik es. Tāpēc vedīsim meitu līdz altārim kopā,» stāsta patēvs.  

Ceļoties kājās, patēvs nespēja apvaldīt saviļņojuma asaras. «Es pateicos Todam par šo īpašo mirkli – tas bija vārdos neaprakstāms.»

«Kad mans bijušais vīrs paņēma mana vīra roku, tas arī man daudz ko nozīmēja,» saka līgavas mamma Kendisa. «Maģisks brīdis… Izcila rīcība… Viņš panāca to, ka šī diena kļuva par vienu no labākajām mana vīra mūžā. Un tas arī man liek justies lieliski.»

Klīniskā psiholoģe Šrēgere mudina arī citus jaunos cilvēkus uzstājīgāk paust savas vēlmes – tieši tā, kā to darīja Britānija. «Ir vecāki, kas vēlas diktēt noteikumus arī savu bērnu kāzās. Bet es savukārt saku jaunajiem pāriem: «Nē, šī ir jūsu lielā diena, un tai jānotiek tikai pēc jūsu plāniem!»»

Britānijas bioloģiskais tēvs atceras, ka pats savā bērnībā bieži bija liecinieks dusmu izvirdumiem ģimenē un viņa vecāki galu galā izšķīrās. «Mans tēvs nolādēja manu māti līdz savai pēdējai mūža dienai, lai gan viņi bija šķīrušies 30 gadus,» atceras Tods Bahmens.

Tagad viņš joprojām mulst par lielo uzmanību, ko ar savu rīcību izpelnījies meitas kāzās. «Patēvs ir gājis uz viņas softbola spēlēm, viņas kora koncertiem, viņš ir būtiska Britānijas dzīves daļa. Taču svarīgi pat nav tas, kā jūtos es vai kā jūtas viņš. Svarīgi ir tas, kā jūtas Britānija. Jā, mūsu dzīvē ir bijuši daudzi nepatīkami, sāpīgi brīži. Bet šīs tumšās dienas tagad jau ir aiz muguras.»

Kvotu vēzis

Posted on oktobris 13, 2015 by - Tēma

Veselības ministrs Guntis Belēvičs grib ierobežot veselības budžeta jeb «kvotu» pārtēriņu, jo uzskata – tas samazinās garās rindas pie ārstiem. Pacienti un Ir aptaujātie ārsti gan domā tieši pretēji – veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka. Ko īsti paredz ministra šoka terapija?

Kad 23.martā tūlīt pēc onkologa apmeklējuma Evija, kurai pirms pieciem gadiem izoperēja krūts vēzi, zvanīja uz Onkoloģijas centru pierakstīties rindā uz valsts apmaksātu ultrasonogrāfiju, tuvākais pieejamais laiks bija 16.septembris. Pieraksts uz valsts apmaksātu ginekoloģisko sonogrāfiju bija pilns līdz gada beigām, tādēļ viņa pierakstījās rindā uz maksas pakalpojumu, kas arī bija vairākus mēnešus gara. «Nenormālas!» par rindām saka Evija. 

Izdzirdot par veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) idejām, kā iegrožot valsts finansējuma izlietojumu medicīnā jeb tā sauktās kvotas, viņai no uztraukuma gandrīz sāk raustīties valoda. Pretēji ministra pārliecībai, ka rindas samazināsies, Evija ir droša – tas pieaugs. Līdzīgi domā gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, gan dažādu jomu medicīnas speciālistu asociācijas vadītāji. Pat ministrijā un Nacionālajā Veselības dienestā (NVD) godīgi pasaka – ierobežojumi palīdzēs taupīt naudu, bet rindu garumu tieši neietekmēs. Tomēr jaunievedumi tiek aktīvi bīdīti uz priekšu un tos plānots pieņemt valdībā līdz gada beigām.

Hroniska nabadzība

Piesakot ideju par grožiem kvotu izmantošanā, ministrs atklāti pateica to iemeslu – nepietiekams valsts finansējums veselībai. Šogad tas ir 777 miljoni eiro jeb 3,13% no IKP. Turpmākajos gados būtiska pieauguma nebūs, pat otrādi – 2017.gadā finansējums veselībai varētu sarukt līdz 2,69% no IKP. Tas ir ļoti maz ne tikai pret Eiropā vidējo līmeni 7-8%, bet arī salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kas veselībai atvēl nedaudz virs 5%. Vienlaikus pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir augstākie Eiropā – iedzīvotāji paši sedz 34% veselības ārstēšanas izmaksu, kamēr, piemēram, Nīderlandē tie ir 6%, bet Lielbritānijā 9%. Rezultātā Latvijā ir vissliktākā veselības aprūpes pieejamība Eiropā, un spilgti par to jau vismaz sešus gadus signalizē garās rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

Visgarākās rindas ir divās lielajās slimnīcās – Rīgas Austrumu klīnikā, kurā ir arī Onkoloģijas centrs, un Stradiņa slimnīcā. Lai tiktu uz valsts apmaksātām konsultācijām vai izmeklējumiem pie ārstiem, kuri visbiežāk ir jomas vadošie speciālisti, rindā jāgaida vismaz trīs mēneši. Pašlaik Austrumu slimnīcā līdz pat decembra beigām netikt gandrīz ne pie viena ārsta – valsts apmaksāto vizīšu pieraksts ir pilns. Stradiņos tas pats, pacientiem jāgaida 2016.gada pirmās dienas, lai steigtos pierakstīties rindā.

No visiem slimnīcu pakalpojumiem vispieprasītākie ir magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas izmeklējumi, kas būtiski slimību diagnostikā. Evija un citi pacienti stāsta – radioloģiskajiem izmeklējumiem jau gada pirmajos divos trijos mēnešos izveidojas pilns pieraksts līdz gada beigām. Tādēļ slimnieku vidū klīst melnā humora joks: ja slimību atklāj gada sākumā, ir cerības to izārstēt, ja vēlāk – piedod, tev nelaimējās! Turklāt pēdējos gados pieaug kodolmagnētiskās rezonanses, datortomogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumu skaits. Piemēram, 2013.gadā valsts apmaksāja 30 tūkstošus magnētiskās rezonanses izmeklējumu, pērn – gandrīz 33 tūkstošus, bet šogad pirmajā pusgadā – jau 19 tūkstošus.

Kāpēc tā? Mediķi skaidro – sabiedrība noveco, aptuveni 40% iedzīvotāju ir vecāki par 50 gadiem, un lielākajai daļai ir veselības problēmas. «Lai izplānotu precīzu terapiju, vajadzīga diagnostika,» izmeklējumu nepieciešamību pamato Māra Epermane, Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā turklāt par 39% pieaudzis onkoloģijas pacientu skaits. Valstī dzīvo vairāk nekā 74 tūkstoši vēža skarto, viņiem visiem ik gadu vajadzīgi diagnostiskie radioloģijas izmeklējumi.

Līdz šim ministrija un NVD, kas slēdz līgumu ar 384 Latvijas ārstniecības iestādēm (valsts, pašvaldību un privātām) par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanu, izprata – galvenais iemesls nepietiekamajām kvotām ir finansējuma trūkums. Kopš 2009.gadā krīzes dēļ valsts finansējumu veselībai samazināja no 820 miljoniem eiro līdz 716 miljoniem, tas nekad nav sasniedzis pirmskrīzes apjomus, stāsta Egita Pole, Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece.

Lai sistēma nevārgtu, tajā ik gadu pēdējos mēnešos papildus injicēja vairākus desmitus miljonu. Taču šogad ne ministrs prasīja, ne valdība piešķīra papildu naudu. 

Ministrijas un NVD ierēdņi jau vasarā sāka izstrādāt jaunu plānu, kā tikt galā ar akūto naudas trūkumu – stingri kontrolējot un ierobežojot valsts finansējuma izmantojumu.

Robeža arī laboratorijām

Ministrs Belēvičs skaidro, ka veselības sistēmā «no pudeles izlaisti divi džini». Viens – pārāk izšķērdīgi izraksta kompensējamos medikamentus. Otrs – nevajadzīgi tērē izmeklējumiem. Abus džinus esot izlaiduši ģimenes ārsti. 

Pērn valsts kompensējamiem medikamentiem tika atvēlēti 119 miljoni eiro, bet izrakstīto recepšu bija vairāk, un nācās samaksāt 121 miljonu. Arī šogad paredzams trīs miljonu pārtēriņš, kopsummai uzkāpjot līdz 124 miljoniem. Pašlaik NVD gatavo grozījumus valdības noteikumos, kurus novembrī plānots iesniegt valdībā, lai pateiktu, ka «atgriežamies pie medikamentu kvotēšanas», stāsta ministrijas pārstāve Pole.

Savukārt speciālistu konsultāciju apmaksai pērn bija nepieciešami 122 miljoni eiro, tomēr šā gada budžetā tam atvēlēti tikai 113 miljoni. Loģiski, ka nauda atkal ir pārtērēta. Jaunajos grozījumos būs ierobežojumi arī speciālistu apmeklējumiem.

Visvairāk ministrs ir sašutis par laboratorijas izmeklējumu summām. Pēdējo četru gadu laikā izmaksas palielinājušās par 11 miljoniem eiro, šogad pārtēriņš – trīs miljoni. Pēc NVD datiem, 65% ģimenes ārstu pārsnieguši laboratorijas izmeklējumiem paredzēto finansējumu. Nākamgad valsts finansējums laboratoriju analīzēm tiks samazināts par astoņiem miljoniem eiro līdz 24 miljoniem, vienlaikus liedzot iespēju tikt pie valsts apmaksātām analīzēm tad, kad šī nauda būs iztērēta.

«Tagad būs dubultā kvotēšana. Pagaidām ģimenes ārsts ir vienīgais kvotētājs, jo katram ir noteikts naudas apjoms laboratoriskiem izmeklējumiem,» skaidro Jānis Stašulāns, Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrības pārstāvis. Turpmāk ierobežojumi būs ne tikai ģimenes ārstiem, bet arī laboratorijām, ar kurām NVD slēgs līgumu – katrai piešķirs noteiktu naudas apjomu. Kad būs izmantota visa valsts dotā nauda, pacientus ar ģimenes ārsta nosūtījumu nepieņems. «Būs tradicionālais teikums – kvotas beigušās,» paredz Stašulāns.

«Jums būs ievērot kvotas!»

«Kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav nekādas atbildības,» preses konferencē pagājušajā nedēļā dusmojās ministrs Belēvičs, norādot, ka vislielākie kvotu pārtērētāji ir ģimenes ārsti. «Mēs sakām ģimenes ārstiem – jums būs ievērot kvotas!»

Šogad jūlijā 768 ārstiem jeb 57% no visiem Latvijas ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar NVD, nosūtīta vēstule ar prasību, pēc ministra vārdiem, «laboties». Ja nelabosies, NVD ar viņiem neslēgs līgumu. Ar draudu vēstuli esot pieticis, lai samazinātos gan receptes, gan analīžu  nosūtījumi. «Nākamajā mēnesī aiztaupījums kompensējamiem medikamentiem bija 700 000 eiro. Un nedaudz vairāk par 400 000 eiro samazinājās tēriņi par laboratoriskajiem izmeklējumiem,» stāsta Belēvičs.

Taču uz lūgumu norādīt, vai ir bijuši gadījumi, kad ģimenes ārsti krāpjas vai nepamatoti izraksta nosūtījumus vai receptes, NVD konkrēti neatbild. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā nav ziņu par nevajadzīgi izrakstītiem nosūtījumiem vai receptēm. Tas, ka vairāk nekā puse ģimenes ārstu pārsnieguši kvotas, liecina nevis par mediķu izšķērdību, bet gan būtisku naudas trūkumu, uzskata asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. 

To nenoliedz arī ministrija un NVD. Taču, kā skaidro dienesta vadītāja vietnieks Andrejs Doveiks, ja budžets ir neliels, no ģimenes ārstiem jāprasa «finansiāla līdzatbildība». Turpmāk katram ģimenes ārstam jāizšķir, vai pacientam tiešām vajadzīgi valsts finansētie izmeklējumi un kompensējamie medikamenti, vai pacients var pagaidīt vai pats maksāt par ārstēšanu. Ģimenes ārstu uzdevums būšot «izvēlēties atsevišķus pakalpojumus un secību, kā tie būtu lietojami. Ja konkrētā patoloģija jau ir pietiekami redzama ģimenes ārstam, nosūtījumu [uz izmeklējumu] nevajag,» skaidro Doveiks.

Šādi paziņojumi pamatīgi satraukuši pacientus, piemēram, onkoloģijas paciente Evija ir pārliecināta: «Tas novedīs pie tā, ka ģimenes ārsts nedod nosūtījumu». Turklāt gan ķīmijterapijas, gan uzturošās terapijas zāles onkoloģijas pacientiem ir kompensējamas. Kas notiks, ja būs beigušās kvotas?

Doveiks mierina – onkoloģijas pacientiem ir priekšroka ārstēšanā. Taču ir daudzas citas, dzīvībai ne mazāk bīstamas slimības, kuru noteikšanu nevar uzņemties ģimenes ārsts, uzsver Reimatologu asociā-cijas prezidente Daina Andersone, kā piemēru minot sirds un asinsvadu slimības. «Ģimenes ārstam nav tiesību nedod nosūtījumu pie speciālista, jo viņš nevar pats izvērtēt, ir pacientam reimatisms vai nav,» saka Andersone. 

«Ģimenes ārstam ir jābūt pacienta interešu aizstāvim, tāpēc viņš nevar būt lēmējs par samaksu – pacientam saņemt valsts apmaksātu vai maksas pakalpojumu,» saka Veide. «Veselības ministrs, nespējot piesaistīt finansējumu nozarei, kā līdzekli redz finansējuma pārdali sistēmas iekšienē un mediķu iebiedēšanu.» Viņasprāt, ministrijai un valdībai vajadzētu nevis likt ģimenes ārstiem šķirot pacientus, bet skaidri noteikt, kurus pakalpojumus valsts var apmaksāt no budžeta, kurus – ne. Veide pieļauj, ka ģimenes ārsti protestēs pret jauno grozījumu pieņemšanu valdībā.

Ministrs apgalvo, ka žņaugi kvotu izmantošanā samazinās rindas. Tam netic neviens no Ir apjautātajiem mediķiem. Tieši kvotu dēļ veidojas rindas, saka Diagnostiskās radioloģijas asociācijas vadītāja Maija Radziņa. Viņa gan piekrīt – ne visiem cilvēkiem steidzami vajadzīgi valsts finansēti izmeklējumi, jo daļai pacientu diagnostika vajadzīga novērošanai. Piemēram, Evijai un citiem vēzi pārcietušiem pacientiem ik gadu ultrasonogrāfijā jāpārliecinās, vai slimība nav atgriezusies. «Bet pateikt onkoloģiskajam pacientam, lai viņš visu dara par naudu, ir nežēlīgi,» uzskata Radziņa. «Un kurš būs tas drosmīgais, kurš pateiks, ka jaunajiem jāizmanto tikai maksas medicīna, lai viņi atvēl omēm izmeklēties par valsts naudu?»

Radziņas kolēģe, Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Epermane ir pārliecināta – jaunie kvotu ierobežojumi novedīs pie tā, ka daudzas slimības tiks atklātas novēloti. «Rindu tagad, protams, nebūs, jo daudzi cilvēki negaidīs uz izmeklējumu vairākus mēnešus, atvērs maciņu un samaksās par izmeklējumiem paši. Vai arī vispār neies ne pie ārsta, ne uz izmeklējumiem,» ironizē laboratorijas speciālistu biedrības pārstāvis Stašulāns.

Ministrija rēķinās, ka vairums mediķu un pacientu būs neapmierināti ar jauno priekšlikumu, atzīst Pole. Tomēr 16.oktobrī NVD speciālistiem tik un tā jāierodas ministrijā ar jaunajiem priekšlikumiem veselības aprūpes organizēšanai. Ministrijā tos izvērtēs, lai novembrī nodotu sabiedriskajai apspriešanai un virzītu apstiprināšanai valdībā. To plānots izdarīt līdz 1.janvārim.

Privātprakses bagātajiem

Vēl neskaidrāka pagaidām ir ministrijas iecere nošķirt valsts un privāto veselības aprūpi. Belēviča izteikums, ka pacientam, kurš vienu veselības pakalpojumu sedzis no sava maka, par turpmāko ārstēšanu vajadzēs maksāt pašam, pagājušajā nedēļā izraisīja tik milzīgu sašutumu, ka viņš paziņoja – esot pārprasts. Arī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) uzsver, ka neatbalstīs ieceri, ja tā nonāks valdībā. Ministrs gan neatbildēja uz jautājumu, kas tieši pārprasts viņa teiktajā. Taču uzsvēra, ka jau tagad spēkā ir prasība, ka «maksas vizītes laikā privātas prakses ārsts nevar dot pacientam nosūtījumu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, maksas vizītes laikā ārsts nevar izrakstīt pacientam kompensējamos medikamentus».

Pole skaidro, kā līdz šim prasība apieta – privātprakses ārsti uz lapiņas uzrakstījuši lūgumu ģimenes ārstam dot nosūtījumu vai izrakstīt zāles, un ģimenes ārsti tā rīkojušies. Tagad NVD jāizstrādā sistēma, lai nepieļautu šādas situācijas. Būtībā tas nozīmē, ka privātprakses ārsta pacientam nav izredžu tikt pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem vai medikamentiem. Pēc Poles vārdiem, jaunajos noteikumos precizēs, kādu slimību ārstēšanai pēc privātprakses ārsta apmeklēšanas būs pieejama valsts nauda, kādu – ne. 

Tāpat ministram ir nolūks pārskatīt naudas sadali starp slimnīcām, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, un «pārējiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, saglabājot unikālās programmas, kas ir privātajā sektorā».

Privātās ārstniecības iestādes saņems valsts naudu un tajās joprojām būs pieejami arī valsts finansētie izmeklējumi, bet mazāk nekā līdz šim, paskaidro Pole. Lai palielinātu finansējumu slimnīcām, privātajām ārstniecības iestādēm tas tiks samazināts par 10-20%.

Kā ministrija nav ārstu asociācijas oficiāli informējusi par pārmaiņām, tā arī privāto ārstniecības iestāžu vadītāji atstāti neziņā. «Tas noticis dziļā slepenībā, neviens ar mums par to nerunā, līdz pēc mūsu iniciatīvas notika sarunas, kurās ministrs atzina – ir plāns paņemt nost naudu privātajām iestādēm un atdot lielo slimnīcu ambulatorajām nodaļām,» stāsta valstī lielākās privātās veselības aprūpes iestādes Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds. Viņš paredz, ka tas pasliktinās pakalpojumu pieejamību, jo daudzi ģimenes ārsti strādā privāto poliklīniku telpās un pacientiem ir ērti turpat ar ārsta nosūtījumu aiziet nodot analīzes vai veikt izmeklējumu. «Tagad viņiem būs jāsēžas tramvajos un jābrauc uz lielajām slimnīcām, kas ir slavenas ar garajām rindām,» saka Rēvalds.

Reanimē Circenes ideju

Kamēr ministrs Belēvičs klusi plānojis, kā uzlikt žņaugus veselības budžetam, Vienotībā atkal briest ideja par obligāto veselības apdrošināšanu. To pirms dažiem gadiem rosināja veselības ministre Ingrīda Circene, kuras vadībā pat bija izstrādāts likumprojekts, taču 2014.gada vasarā Circene demisionēja, par iemeslu minot politisko spiedienu, un izčākstēja arī projekts.

Tagad ideja atdzimusi. «Obligātā veselības apdrošināšana palīdzētu sakārtot daudzus jautājumus veselības sistēmā, arī izmeklējumu kvotu jautājumu. Premjere ļoti vēlas, lai šī sistēma tiktu ieviesta jau 2017.gadā,» Straujumas viedokli pauž preses sekretāre. 

«No Finanšu ministrijas viedokļa, Latvijas veselības budžetam ir jātuvojas tiem 7-8% no IKP, ko citas Eiropas valstis atvēl veselībai. Mums jāsagatavojas, lai nākamajos gados sistēmā varētu iepludināt papildus vismaz 600 miljonus eiro,» skaidro Arvils Ašeradens, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Ja no esošajām sociālās apdrošināšanas iemaksām veselības apdrošināšanai tiktu novirzīti 2%, nozare iegūtu papildus 140-150 miljonus eiro. Paralēli esot jāstrādā, lai naudas izlietojums būtu efektīvāks.

Pēc Ašeradena vārdiem, idejai konceptuāli piekrīt gan finanšu, gan labklājības un veselības ministri. Belēvičs žurnālistiem teicis – premjere norādījusi, ka nākamais gads viņam jāvelta, lai pārietu uz obligāto veselības apdrošināšanu. Taču Pole, jautāta, vai ministrijā sākts pie tā darbs, atbild: «Vēl neko nevaru pateikt, jo vispirms jāsaprot, ko katrs saprot ar obligāto veselības apdrošināšanu.» Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai valdība meklēs iespēju palielināt veselības budžetu, vai arī naudas trūkumu liks risināt ārstiem un pašiem pacientiem.

Nauda veselības aprūpē


Informācija: Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests

Nogruvuma anatomija

Posted on oktobris 13, 2015 by - Analīze

Vēl divas dienas pirms Zolitūdes Maxima sabrukšanas būvinženiera Ivara Sergeta pārstāvis būvnieku darba sapulcē apliecināja – jumts ir drošs. Šo un citas drūmas detaļas atklāj nupat tiesai nodotā krimināllieta par Latvijas lielāko traģēdiju, kuru vairākkārt bija iespējams novērst

Lielveikals Maxima Zolitūdē bija diendienā darbojies jau divus gadus, kad 2013.gada 5.novembrī uz celtniecības otrās kārtas būvsapulci sanāca procesā iesaistītie. Oktobrī bija sākušies jumta labiekārtošanas darbi. Būvdarbu vadītājs Jevgeņijs Ņesterovičs ziņoja par to gaitu un lūdza par ēkas būvkonstrukcijām atbildīgajam Ivaram Sergetam vēlreiz pārbaudīt, vai esošās slodzes nepārsniedz projektētās.

Nākamā sapulce notika 19.novembrī, un tajā Sergeta pārstāvis Edgars Kļaviņš vēlreiz apstiprināja būvkonstruktora iepriekš teikto – slodzes aprēķini pārbaudīti, viss kārtībā. Pēc divām dienām lielveikala jumts iebruka pār cilvēku galvām, izdzēšot 54 dzīvības. Kā šāda liktenīga kļūda varēja rasties, un kas pie tās vainīgs – to atšķetinājusi pabeigtā izmeklēšana, bet galavārds par krimināllietas 80 sējumos apkopotajiem pierādījumiem būs jāsaka tiesai.

Prokuratūra piektdien, 9.oktobrī, iesniedza lietu Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā. Apsūdzības uzrādītas deviņiem cilvēkiem – pieciem ēkas celtniecības procesā iesaistītajiem, trim ar būvniecības uzraudzību saistītām valsts amatpersonām un Maxima darba drošības speciālistei. Neviens savu vainu neatzīst.

Būtiska loma izmeklēšanā ir ekspertīzei, ko policija uzticēja veikt desmit Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem. Grupa pērn no 14.februāra līdz 18.decembrim pētīja kratīšanās izņemtos būvniecības dokumentus, eksperimentēja, pārbaudīja izmantotos materiālus, līdz nonāca pie traģēdijas saknes.

Ekspertīze, ar kuras secinājumiem Ir izdevās iepazīties, apliecina aizdomas, ka lielveikala vājā vieta bija tērauda kopņu MK-1 apakšjoslas skrūvsavienojums. Taču ekspertīze atklāj ne tikai kļūdas rašanos, bet arī vairākas reizes, kad tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst.

Greizi slodzes aprēķini

RTU speciālisti precīzi atklājuši nāvējošo kļūdu lielveikala būvkonstrukcijas slodžu aprēķinos – metāla kopnēm, kuras balstīja jumtu, savienojuma vietā nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes. «Tieši šī savienojuma mezgla pārslodze izraisīja jumta konstrukcijas sabrukumu,» teikts ekspertu atzinuma kopsavilkumā. Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs gandrīz 316,7 tonnas, bet realitātē tā nestspēja bija 44,85 tonnas. Pārslogoti bija arī atsevišķi kopnes tērauda elementi, piemēram, tās balstmezgla pārslodze bija 2,8 reizes. Kopnes apakšjoslas vidējā savienojuma mezgla metinājuma šuvju pārslodze bija 1,8 reizes.

Gan dokumentu pētīšana, gan eksperimenti snieguši atbildi, kā šīs kļūdas radušās. Kā zināms, sākotnēji ēkai bija plānotas viengabala kopnes, bet vēlāk projekta gaitā tās tika sadalītas. Nesošo konstrukciju risinājumā izmaiņas veiktas pavisam piecas reizes, turklāt divas no tām nav dokumentētas. Ekspertu atzinumā norādīts, ka vēl pirms metāla konstrukciju izgatavošanas vairākkārt pārskatīti kopņu risinājumi un rasējumos redzams – mainītas gan slodzes uz pārseguma paneļiem, gan kopņu apakšējā savienojuma mezgls, kas arī izrādījās nobrukuma vaininieks.

Mainot mezgla risinājumu – fasonlapu  izmēru, skrūvju atrašanās vietas -, bija no jauna jāpārrēķina, vai pārveidotā konstrukcija turēs slodzi. Šāds pārrēķins varēja atklāt kļūdu un novērst kopņu izgatavošanu ar nepietiekamu nestspēju. RTU speciālisti, pētot dokumentus, secinājuši – atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets šādus pārrēķinus nav veicis. Vēl vairāk – caurskatot dokumentus, secināts, ka nav nekādu detalizētu pilna apjoma ierakstu, no kuriem izrietētu, precīzi kādas skrūves un plāksnes, kādus uzgriežņus projektētāji bija prasījuši izmantot kopņu laiduma vidū, montāžas mezglos.

Šīs plānošanas kļūdas ved pie citām, kuras veicināja traģisko iznākumu. Piemēram, jumta konstrukcijas nestspēju būtiski ietekmēja kopņu savienojumā izmantoto bultskrūvju uzgriežņu tehniskie parametri. To stiprība nebija atbilstoša slodzei, tāpēc skrūvju un uzgriežņu komplekta kopējā nestspēja izrādījās mazāka par nepieciešamo.

Kritika veltīta arī kopņu montāžai – skrūvsavienojumi nav vienādi nospriegoti, daži atšķiras pat trīs reizes. Nevienādi nospriegoti montāžas mezgli funkcionē salīdzinoši sliktāk, slodze gulstas nevienmērīgi, teikts ekspertīzē. RTU pētnieki arī secinājuši, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju sadaļas materiālos nav pilnas informācijas, kādu prasa vispārējie būvnoteikumi, un montāža veikta saskaņā ar šiem nepilnīgajiem dokumentiem. Arī 2011.gada ugunsgrēks, kas daļēji izpostīja jaunbūves jumtu, negatīvi ietekmēja tā stiprumu, tomēr nebija traģēdijas pamatcēlonis. Tieši otrādi, varēja kalpot kā tās novērsējs, ja pēc ugunsgrēka ēka būtu rūpīgāk apsekota.

Kurš atbildīgs?

Ēkas ieceres realizēšana sākās 2009.gadā. Decembrī arhitektu firmas Kubs arhitekts Andris Kalinka iesniedza visu ēkas tehnisko projektu būvvaldē, kura ieceri 2010.gada 16.aprīlī akceptēja. 2010.gada 6.augustā noslēgts līgums ar projekta attīstītāju Homburg Zolitude un būvniekiem Re&Re, kam pievienots tehniskais projekts ar sadalītajām un vēlāk sagruvušajām kopnēm. 

Būvkonstrukciju projektu izstrādāja būvkonstruktora Ivara Sergeta vadītā HND Grupa. Sergets agrāk Ir skaidrojis, ka HND Grupa projektēja būvkonstukciju sadaļu, bet šī projektēšana neietvēra detalizētu kopņu mezglu izstrādi. Proti, metāla konstrukciju detalizāciju, kas projektā apzīmēta ar abreviatūru «MKD», izstrādāja vietējais metāla konstrukciju ražotājs Vikom Industry. Šī firma 2011.gada 4.janvārī noslēdza līgumu ar būvuzņēmumu Re&Re, apņemoties izgatavot, piegādāt un samontēt metāla kopnes.

Taču izmeklēšanā un ekspertīzē secināts – Sergets parakstījis katru izstrādāto šīs stadijas rasējumu, kā arī sējuma titullapu un atzinumu par saskaņojumu. Lai dotu šādu saskaņojumu, Sergetam dokumentācija bija jāpārbauda. Tādējādi speciālisti uzskata, ka viņš piekritis iztrādātajai detalizācijai un akceptējis konstrukciju izgatavošanu un montāžu atbilstoši tai. «Atbildība par izbūvētajām jumta nesošajām konstrukcijām pilnībā gulstas uz būvprojekta būvkonstrukciju daļas autoruzraugu Ivaru Sergetu,» secinājuši eksperti.

Vikom Industry konstruktore Svetlana Andreanova pirmstiesas izmeklēšanā liecinājusi, ka informāciju par metāla konstrukcijas un skrūvju stiprības klasēm viņa saskaņojusi ar Sergetu. «Līdz ar to var uzskatīt, ka Sergets kā būvprojekta būvkonstrukcijas daļas autors ir atbildīgs arī par Vikom izstrādāto MKD sadaļu,» eksperti apgāž konstruktora iepriekš teikto, ka viņš par bīstamo savienojumu nav atbildīgs.

Pats Sergets pirmstiesas izmeklēšanā vēl liecinieka statusā vairākas reizes liecinājis, ka pirms svarīgo konstrukciju pieņemšanas tās pārbaudījis un viss bijis atbilstoši izstrādātajai būvkonstrukciju daļai. Viņš pieturējies pie versijas, ka MKD izstrāde nebija viņa rūpe.

Šī raksta tapšanas gaitā Ir sazinājās ar Sergetu, viņš sākotnēji piekrita intervijai, tomēr vēlāk atteicās runāt.

Neizmantotās iespējas

Pēc neprecīziem projektiem celtās ēkas pārslogotās konstrukcijas sāka lēnām grūt, tiklīdz bija uzbūvētas. Pētot jumta veselo daļu pēc katastrofas, speciālisti secinājuši – jau tūlīt pēc kopņu montāžas bija iespējams saprast draudošo problēmu. Kopnes samontēja 2011.gada februārī, un tās jau uzreiz izliecās. Kopņu apakšjoslas montāžas mezgli attiecībā pret kopņu galu balstījumiem bija nosēdušies lejup par aptuveni 0,7 cm. Martā tika uzliktas dzelzsbetona plātnes un veikti uzbetonēšanas darbi, tad kopnes ieliecās vēl par apmēram diviem centimetriem. Eksperti saka – jau 2011.gada jūlijā, vairākus mēnešus, pirms 18.oktobrī būvvaldē tika iesniegts apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, daži mezgli atradās aptuveni 3-3,5 cm zem kopņu galus savienojošās līnijas.

Līdz ar jumta labiekārtošanas sākšanu 2013.gada oktobra pirmajā pusē slodze pakāpeniski aktivizēja jau sākušos jumta deformācijas procesus. Tad dažādās vietās sāka nocirpties kopņu apakšjoslas mezglu uzgriežņu vītnes, līdz 21.novembrī jumts sagāzās pār cilvēku galvām.

Strādājot ciešā sazobē, būvkonstruktoram Ivaram Sergetam, arhitektam Andrim Kalinkam, būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un būvekspertam Andrim Gulbim bija iespēja laikus traģēdiju novērst, uzskata apsūdzība. Izmeklēšanā konstatētas aptuveni 30 reizes, kad traģēdiju varēja novērst, presei pirmdien sacīja viens no trim apsūdzošajiem prokuroriem Agris Skradailis.

Briesmas vēstošās zīmes bija iespējams pamanīt, taču tas nenotika. Jau projekta stadijā kļūdu varēja atklāt, veicot pārrēķinus pēc vairākkārtējām konstrukciju izmaiņām. Pēc tam, kad kopnes bija jau samontētas, 2011.gada 28.februārī Sergets kopā ar Draudiņu un Kumpiņu būvobjektā veica to ārējo apskati un kvalitātes pārbaudi segtajiem darbiem. Prokuratūra uzskata – trijotne nepilnīgi veica pienākumus, tā pieļaujot, ka kopņu daļas ir savienotas ar bultskrūvēm un uzgriežņiem, kas neturēs slodzi. Taču atbildīgie pieņēma darbus, parakstot nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu. Pieņemšanā Sergets nezondēja ar mērtaustu spraugas starp fasonlapām, tā pārkāpjot noteikumus, kas pieprasa šādu pārbaudi un nosaka, ka bultskrūvēm atloksavienojumos jābūt nostieptām ar spēku, kas norādīts darba rasējumos. Sprauga starp fasonlapu saskares plāksnēm bultskrūvju atrašanās vietās nav pieļaujama, taču, pētot nesagruvušo jumtu, eksperti pārliecināti – tās bija.

Vēlāk, 2011.gada gada 6.jūlijā, Kumpiņš kopā ar Kalinku un Draudiņu parakstīja segto darbu pieņemšanas aktu, nepārbaudot nesošo kopņu elementu sametinājumu – tā neiegūstot informāciju par spraugām kopņu mezglos un nepārbaudot savienojumus pēc to pārklāšanas ar ugunsdrošo krāsu.

Kad 2011.gada augustā ēkā izcēlās ugunsgrēks, Kumpiņš nepienācīgi novērtēja jumta pārseguma stāvokli un drošumu, prokuratūras ieskatā vieglprātīgi turpinot darbus un virzot ēkas nodošanu ekspluatācijai. Savukārt 2011.gada 12.oktobrī Kalinka parakstīja apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai.

Eksperti met akmeni arī būvprojekta ekpertīzes veicēja Gulbja lauciņā. Lai gan viņš apgalvo, ka pozitīvo slēdzienu devis par ēku ar nesadalītām kopnēm, eksperti lēš citādi – Gulbja parakstītais dokuments nav datēts, taču ir pievienots 2010.gada 16.aprīlī būvvaldes akceptējamajam projektam, tātad attiecas uz iesniegto būvprojektu. Prokuratūra uzskata, ka Gulbis pienācīgi nepārbaudīja Sergeta sniegtās ziņas par būvkonstrukciju slodžu atbilstību būvnormatīviem, nepārrēķināja tās, bet sniedza pozitīvu slēdzienu, dodot zaļo gaismu būvvaldei.

Līdz žurnāla nodošanas brīdim otrdien nebija zināms pirmās tiesas sēdes laiks. Lietu vētīs trīs tiesneši – Erlens Ernstons, Dzintra Zemitāne un Aiga Freimane, bet tiesnese Elīna Leitāne būs rezervē. Izmeklēšana turpinājās gandrīz divus gadus, bet līdzšinējā tiesu prakse vedina domāt – uz spriedumu sabiedrībai būs jāgaida vēl ilgāks laiks.

Apsūdzētie

Ivars Sergets, būvkonstruktors
Andris Gulbis, būveksperts
Andris Kalinka, arhitekts
Staņislavs Kumpiņš, Re&Re būvdarbu vadītājs
Mārtiņš Draudiņš, būvuzraugs

Apsūdzība: pārkāpa celtniecības normas un noteikumus, kā rezultātā sabruka būves daļa un tas izraisīja smagas sekas (Krimināllikuma 239.panta 2.daļa), kā arī izdarīja prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības (123.panta 2.daļa).

Draud: par nonāvēšanu aiz neuzmanības – brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu – brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

Attieksme pret apsūdzību: vainu neatzīst.


Marika Treija, Rīgas Būvvaldes uzraudzības nodaļas eksperte
Aija Meļņikova, bijusī galvenā būvinspektore
Jānis Balodis, bijušais Rīgas būvinspekcijas priekšnieka vietn.

Apsūdzība: valsts amatpersona aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras pēc likuma tai jāizdara, lai novērstu kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to izraisīja smagas sekas (Krimināllikuma 319.panta 3.daļa).

Draud: brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Attieksme pret apsūdzību: vainu neatzīst.

 

Inna Šuvajeva, Maxima darba aizsardzības speciāliste

Apsūdzība: persona, kas uzņēmumā atbildīga par darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, pārkāpa šīs prasības, kas izraisīja smagus miesas bojājumus un cilvēku nāvi (Krimināllikuma 146.panta 2.daļa). 

Draud: brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Attieksme pret apsūdzību: vainu neatzīst.

 

Zolitūdes Maxima jumta būvēšanas hronika

2009  

Būvkonstruktora Ivara Sergeta vadītā HND Grupa izstrādā būvkonstrukciju projektu. Būvprojekta ekspertīzi veic būvinženieris Andris Gulbis, tā ir uz vienas A4 lapas un satur divus teikumus – par materiāliem īpašu piezīmju nav, būvprojekts rekomendēts realizācijai.

Decembrī Arhitektu firmas KUBS arhitekts Andris Kalinka iesniedz visu ēkas tehnisko projektu būvvaldē, kura to akceptē 2010.gada 16.aprīlī.

2010 

28.jūnijā būvkonstruktors izstrādā rasējumu, kas paredz kopņu dalījumu divās daļās. Atkārtota ekspertīze vai saskaņošana būvvaldē nav jāveic.

6.augustā noslēgts līgums starp projekta attīstītāju Homburg Zolitude un būvniekiem Re&Re, līgumam pievienots tehniskais projekts ar kopnes dalījumu divās daļās

30.decembrī piekto reizi papildināta tērauda kopnes rasējuma versija, pēc tās notiek kopņu izgatavošana un montāža atbilstoši būvkonstruktora papildinātajam tehniskajam projektam.

2011 

4.janvārī Re&Re noslēdz apakšuzņēmuma līgumu ar Vikom Industry par tērauda konstrukciju izgatavošanu, piegādi un montāžu.

Līdz 26.februārim notiek metāla konstrukciju montāža, ko veic Vikom Industry nolīgts apakšuzņēmējs Monce.

28.februārī būvkonstruktors Ivars Sergets, būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš apseko samontētās kopnes, pārbauda Vikom Industry darbu un paraksta nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu. Uz akta ir arī metāla konstrukciju montāžas darbu vadītāja Andreja Kuļešova paraksts, taču izmeklēšanā atklāts, ka tas ir viltots – par šo noziegumu savu sodu jau saņēmis Monce šefs Viktors Ivanovs.

6.jūlijā Kalinka, Kumpiņš un Draudiņš paraksta segto darbu pieņemšanas aktu, nepārbaudot nesošo kopņu elementu sametinājumus, neuzzinot par spraugām.

Pēc 2.augusta ugunsgrēka Draudiņš nepienācīgi novērtē jumta pārseguma stāvokli un drošumu, ļaujot turpināt būvniecību.

12.oktobrī Kalinka paraksta apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai.

17.oktobrī Draudiņš paraksta apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai.

20.oktobrī galvenā būvinspektore Aija Meļņikova apstiprina aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.

2013 

Oktobra otrajā pusē sākas lielveikala jumta labiekārtošana.

5.novembrī būvsapulcē Sergets no otrās kārtas būvdarbu vadītāja Jevgeņija Ņesteroviča saņem informāciju par darbu sākšanu un jautājumu par jumta slodžu atbilstību.

19.novembrī Sergets ar palīga starpniecību būvsapulcē paziņo, ka aprēķini ir pārbaudīti un atbilst slodzēm.

21.novembra vakarā pirms sešiem jumts iegrūst.

Ekspertu atzinums


Uzvedīsimies kā pieaugušie

Posted on oktobris 13, 2015 by - Pusdienās

Krievijas iesaistīšanās karā Sīrijā dod Latvijai laiku, lai nostiprinātu savu drošību, uzskata vēstnieks NATO Indulis Bērziņš

Sarunas laikā Latvijas pārstāvniecībā NATO mītnē Briselē jaunais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā Indulis Bērziņš pa brīdim skatās pulkstenī – plkst.16.15 viņam kopā ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani tikšanās ar organizācijas ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Aizsardzības ministru sanāksme ir īpaši saspringts laiks, taču parastu darbdienu, kā pirms tam reizēm Ārlietu ministrijā, šeit vispār nemēdzot būt. «Visu laiku viss notiek», līdzko septembra sākumā akreditējies, tā «uzreiz darbs no rīta līdz vakaram», viņš saka. 

Viens no kādreizējiem partijas Latvijas ceļš līderiem Bērziņš bija Latvijas politikā kopš Tautas frontes laikiem. Augstākās Padomes, pēc tam 5., 6. un 7.Saeimas deputāts, no 1999. līdz 2002.gadam – ārlietu ministrs. Tad kļuva par diplomātu un ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Latvijas vēstnieka NATO amatā viņš tagad nomainījis Māri Riekstiņu.

NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme pagājušajā nedēļā Briselē bija iecerēta kā gatavošanās posms NATO valstu vadītāju sanāksmei nākamvasar Varšavā, taču dienaskārtību nācās papildināt pēc Krievijas militārās iesaistīšanās karā Sīrijā – it kā pret teroristiem, taču faktiski diktatora Asada pusē. 6.oktobrī, dienu pirms sanāksmes, Krievijas gaisa spēku lidmašīna jau otro reizi ielidoja NATO valsts Turcijas gaisa telpā, un līdzās ļoti asajiem NATO un tās dalībvalstu oficiālajiem paziņojumiem sanāksmes kuluāros virmoja versijas par šādas rīcības motīviem un arī sekām, ja trešajā reizē turki izlemtu Krievijas lidaparātu notriekt. Pasaules karš tāpēc nesāktos, taču ļoti nopietna diplomātisko attiecību krīze gan, sprieda NATO amatpersonas.

Vēstnieks uzskata, ka Maskavai šāda attiecību saasināšana diezin vai būtu izdevīga, tomēr var tikai minēt, kādēļ Krievija izlēmusi iesaistīties karā un sabojāt attiecības arī ar Eiropas dienvidu valstīm. «Cik tad tai vajag to ienaidnieku?» Esot dzirdējis «vismaz četrpadsmit versijas» par šādas rīcības mērķiem – sākot ar uzmanības novēršanu no Ukrainas un beidzot ar «attiecību uzlabošanu ar Rietumiem». Taču atbildēt varētu tikai pats Vladimirs Putins, kaut gan, «godīgi sakot, man liekas, ka Putins pats nezina, kāpēc viņš ir tur».

Bērziņš šaubās, vai aiz Kremļa rīcības vienmēr ir rūpīgi pārdomāts «lielais plāns». Putina īstermiņa panākums esot šās militārās intervences popularitāte Krievijā – sak, «mēs esam atgriezušies, mēs aizsūtījām kuģus un lidmašīnas – kā Padomju Savienība». Taču attieksme mainītos, ja Krievijas karavīri sāktu atgriezties kā «krava 200» jeb zārkos. Turklāt, kā lēš Krievijas ekonomisti, viena šā kara diena Krievijai maksājot astoņus miljonus dolāru, tāpēc – «ņemam rezerves fondu un sākam rēķināt, cik ilgi pietiks», vēstnieks piedāvā. Bet izstāties no šīs avantūras Putins diezin vai varot – tas nozīmētu zaudēt militārās bāzes un ietekmi Tuvajos Austrumos un līdz ar to arī globālā mērogā.

Vai Krievijas iesaistīšanās karadarbībā Sīrijā mazina tās potenciālo militāro apdraudējumu Latvijai? Bērziņš uzskata, ka «būtu naivi, bērnišķīgi un nepiedodami vai pat noziedzīgi cerēt, ka mēs tagad varam atviegloti nopūsties». «Mums dots laiks, un tas ir gudri jāizmanto, lai nostiprinātos.» Jānodrošina partneru armijas klātbūtne Latvijā un pašu armijas un zemessardzes nostiprināšana, kamēr Krievija «izvēlējusies testēt attiecību sarežģīšanas limitus tai reģionā».

Vēstnieks mēdzot atgādināt partnervalstu kolēģiem, ko ir paziņojis Putina administrācijas vadītājs, bijušais Krievijas izlūkdienesta vadītājs Sergejs Ivanovs – ka Krievijas pašreizējās attiecības ar Rietumiem pastāvēšot nevis mēnešus vai gadus, bet gan desmitiem gadu. «Tā nav mūsu izvēle», taču jāpieņem kā realitāte.

Pašlaik esam lielākā drošībā nekā pirms gada. Pirmkārt, tad Krievija vēl varēja uzskatīt savu kampaņu Ukrainā par «kaut kādu veiksmes stāstu» un «pie reizes» izdomāt sākt kaut ko arī Baltijā. Otrkārt, NATO vēl tikai bija sākusi nopietnus «atturēšanas pasākumus». Nākamais posms būs NATO valstu vadītāju tikšanās Varšavas sammitā nākamā gada jūlijā, kurā aliansei būtu jāvienojas par papildu pasākumiem dalībvalstu drošībai, kuri būtu signāls Krievijai: «Nelieniet! Tā ir NATO teritorija, un 5.pants, [ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām], tiks pielietots!» Taču «es domāju, ka ne tikai mēs, bet arī krievi gatavojas Varšavai», tāpēc, «ja resursi ļaus, viņi varētu izspēlēt vēl kādu spēli», Bērziņš brīdina.

Pašlaik NATO «ir divas problēmas – laiks un nauda», uzskata vēstnieks. Latvija ir apņēmusies līdz 2018.gadam sasniegt Ziemeļatlantijas līgumā solīto 2% no IKP finansējumu aizsardzībai. Taču aizsardzībai atvēlamo līdzekļu būtiskais palielinājums (par gandrīz 40% nākamā gada budžetā) ir «jāiztērē gudri». 

Otrkārt, «kā panākt, lai papildspēki ierastos Latvijā pietiekami ātri». Tāpēc loģisks esot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa priekšlikums pastāvīgi izvietot katrā no Baltijas valstīm vienu sabiedroto bataljonu – kā vēstniekam teikuši augsta līmeņa militārie eksperti, tas būtu «ļoti nopietni», un ar to nāktos rēķināties jebkuram potenciālajam agresoram. 

Tiekoties ar kolēģiem, «man nekad nav radies iespaids, ka jebkura valsts kaut vai par milimetra daļiņu apšaubītu 5.pantu» vai liktu nojaust, ka varētu neizpildīt savus pienākumus, Bērziņš uzsver. Taču atzīst, ka problēma varētu būt 5.panta interpretācija, kaut gan pēc Ukrainas un «zaļajiem cilvēciņiem» NATO ir atbilde arī uz šādām situācijām. Tikai, kā viņam teikuši kolēģi, «jums ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kurā brīdī jūsu prezidents zvana Amerikas prezidentam». Jo «tu nevari, kā tai pasakā, – «vilks avīs, vilks avīs!»».

Bet vai bēgļu krīze Eiropā un Latvijas politiķu izvairīšanās piedalīties risinājumā varētu ietekmēt partnervalstu gatavību aizstāvēt Latviju, kā par to brīdinājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs? Vēstnieks uzsver – bēgļi ir Eiropas Savienības jautājums, «bet, protams, mūsu dienvidu sabiedrotie, runādami par problēmām dienvidu flangā, visi piemin bēgļus».

«Tiešām nožēlojami, ka mēs šādā veidā risinām šo problēmu,» turklāt «izmantojot sabiedrības fobijas» savas popularitātes celšanai. Viņaprāt, diskusijai jābūt vērstai uz to, «kā izdarīt, nevis – kā nedarīt». Tas neizļoga NATO «tieši», taču «katrai valstij ir sava vienota politika». Ja Latvija nevēlas izrādīt izpratni par citas valsts problēmām, «tad, protams, šī valsts kopumā nebūs mums tik draudzīga» un diskusijā par mūsu vajadzībām «varbūt uzdos vairāk jautājumu mums, vai tas vilks tiešām ir avīs».

Neviens vēstnieks NATO nav viņam pārmetis Latvijas attieksmi, un «5.pants ir akmenī iekalts», pārliecināts Bērziņš. «Bet mūsu pašu interesēs ir panākt, lai mūsu sabiedrotie ir sabiedrotie nevis tikai tāpēc, ka ir parakstījuši līgumu, kurā ir 5.pants, bet gan tāpēc, ka pēc būtības redz – jā, Latvija ir mums draudzīga valsts, kura palīdz mums risināt mūsu problēmas.»

Turklāt, «ja Krievija, nedod Dievs, maina savu politiku» un Ukrainā sāktos plaša karadarbība, kuras sekas būtu bēgļi arī Latvijā, tad nāktos prasīt palīdzību citiem. «Un tad viņi teiks – bet kā jūs palīdzējāt mums?»

Mēs esam atkal neatkarīga valsts jau 24 gadus, vēstnieks atgādina un aicina: «Uzvedīsimies kā pieaugušie, nevis kā mazi bērni, kas visu prasa un kam visu vajag – dodiet, dodiet, dodiet!» Attiecības ar sabiedrotajiem nozīmē arī viņu problēmu atbildīgu izpratni, ja vēlamies līdzīgu attieksmi pret sevi.

Ēdienkarte

Kafija, ūdens

Bīstama ir nezināšana

Posted on oktobris 13, 2015 by - Komentārs

Nav pamata daudziem populāriem argumentiem pret seksuālo izglītību skolās

Izglītība. Sekss. Ļoti pateicīgi temati sabiedriskām diskusijām, jo mēs visi uzskatām, ka par tiem kaut ko zinām. Visi taču esam gājuši skolā un par seksu arī droši vien esam kaut nedaudz domājuši.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc politiķiem tik ļoti patīk iestāties par «tikumību» skolās. Par šo tēmu katrs var uzstāties kā eksperts, tieši tāpat kā ikviens hokeja fans zina labāk par treneri vai spēlētājiem, kā pareizi iedabūt ripu vārtos. Taču daudzi tribīnēs sēdošie pat lāgā neprot slidot. Tāpat katra ierobežotajā, individuālajā pieredzē gūtie priekšstati par to, ko un kā skolās vajadzētu mācīt par seksualitāti, nav pamats profesionālai, zinātniskos pētījumos balstītai pieejai šai svarīgajai tēmai.

Pagājušajā nedēļā nevalstiskās organizācijas Papardes zieds rīkotā konferencē uzstājās Latvijas Universitātes psiholoģijas nodaļas docente, pētniece, Dr.psych. Ieva Stokenberga ar ļoti vērtīgu priekšlasījumu, kurā viņa identificēja galvenos sabiedrībā populāros iebildumus pret jauniešu izglītošanu par attiecībām un drošu dzimumdzīvi. Ņemot vērā plašumā ejošo sabiedrisko diskusiju par tikumību skolās, aplūkosim šeit galvenos «saucienus no tribīnēm» un to, kā tie izskatās zinātnisku pētījumu gaismā.

Pirmais un viens no populārākajiem: «Jo vairāk par to runā, jo vairāk viņi to dara!»

Šķiet loģiski. Runāt vai domāt par seksu taču ir uzbudinoši, vai ne? Taču dzīvē nav tā, ka uzreiz pēc prezervatīva parādīšanas jaunieši dodas uz krūmiem tos izmēģināt. Drīzāk otrādi. Mierīgi un objektīvi izstāstot ne tikai par seksa fizioloģiju, bet arī pārrunājot spēcīgās jūtas, kas saistītas ar cilvēka dabas seksuālo daļu, diskutējot par attiecībām un par mīlestību, kā arī pastāstot, kā izsargāties no seksuāli pārnēsātām slimībām vai negribētas grūtniecības, jauniešiem ir daudz lielākas iespējas ar prātu kontrolēt dziņas, kuras citādi tiek iespiestas kādā tumšākā apziņas stūrītī kā vilinošs, bet bīstams noslēpums, kura atklāšanai viņi visnepiemērotākajā brīdī būs gatavi riskēt ar savu nākotnes laimi un veselību.

Daudzi pētījumi liecina, ka seksuālā izglītība neietekmē jauniešu dzimumdzīves sākšanas vecumu vai seksuālo aktivitāti. Tieši otrādi, un spilgts piemērs nav tālu jāmeklē. Somijā 1994.gadā «izglītība par seksualitāti», kas skolās bija obligāta no 1970.gada, tika padarīta par fakultatīvu priekšmetu, un vienlaikus tika samazināts finansējums seksuālās veselības pakalpojumiem. Rezultātā par 50% pieauga gan padsmitnieču veikto abortu skaits, gan meiteņu skaits, kuras pirmo reizi nodarbojās ar seksu 14 vai 15 gadu vecumā, savukārt samazinājās kontracepcijas izmantošana jaunu cilvēku vidū. 2006.gadā izglītība par seksualitāti tika atjaunota kā obligāts priekšmets, un – kāds pārsteigums! – negatīvie rādītāji sāka atkal uzlaboties.

Kā norāda Stokenberga, agrākas seksuālas aktivitātes varbūtību palielina nevis zināšanas, bet pavisam citi faktori: sliktas attiecības ģimenē vai nedrošība apkārtējā vidē, piemēram, zems vecāku izglītības līmenis un sociālekonomiskais stāvoklis. 

Tas mūs gandrīz taisnā ceļā noved pie otrā bieži dzirdētā iebilduma: «Tā ir vecāku darīšana, skolai nav jāiejaucas.»

Fakts, ka tieši nestabilu ģimeņu bērniem ir paaugstināts risks agrāk iesaistīties seksuālās attiecībās, ir spēcīgs arguments par labu seksuālās izglītības ieviešanai skolas. Ja bērnam attiecības ar vecākiem ir saspīlētas, kā tad viņi vispār var sākt mierīgu sarunu par tādu jautājumu kā sekss? Kas cits to var izdarīt, ja ne skola? Turklāt jaunieši no šādām ģimenēm ir vismazāk gatavi tikt galā ar savas seksuālās rīcības sekām.

Bet pat vecākiem no «labām ģimenēm» seksuālā izglītība skolā var palīdzēt, jo pētījumi rāda, ka tā veicina bērnu sarunas ar vecākiem par dažādiem seksualitātes aspektiem. Tas nenāk par sliktu, jo diezin vai kāds apšaubīs, ka daudziem vecākiem ne tikai ir neērti ar bērniem runāt par seksualitāti, bet viņiem bieži vien pietrūkst zināšanu, ko stāstīt un kādā vecumā tas būtu jādara.

Trešais starpsauciens – «mums arī neko nemācīja» jeb «izaugs un sapratīs paši». Šaubu nav. Iemācīsies no interneta, no nekompetentiem draugiem un paši no saviem, iespējams, neapzināti bīstamajiem sakariem. Ņemot vērā gan seksuāli pārnēsāto slimību, gan nevēlamo grūtniecību riskus, vai tiešām vecāki ir gatavi saviem bērniem teikt: slīcēju glābšana ir slīcēju rokās?

Un visbeidzot: «Nu, labi, bet tikai ne par homoseksualitāti!» Daudzi pētījumi rāda, ka homoseksualitāti nevar ne iemācīt, ne iegūt atdarināšanas vai eksperimenta ceļā. Tā ir iedzimta apmēram desmit procentos cilvēku. Savukārt apkārtējās neiecietības dēļ homoseksuāli pusaudži dzīvo daudz lielāka emocionālā stresa apstākļos un daudz biežāk nekā viņu heteroseksuālie vienaudži mēģina izdarīt pašnāvību. Ko tikumības sargi teiktu šāda izmisumā iedzīta jaunieša vecākiem? Ko viņi teiktu, ja tas izrādītos viņu bērns?

Vairums vecāku grib, lai bērni būtu laimīgi un droši, tam viņi ir gatavi strādāt un uzupurēties. Pētījumi pierāda, ka seksuālā izglītība palīdz pasargāt jauniešus no dažādām nelaimēm. Vai vecākiem nevajadzētu to atbalstīt – savu bērnu dēļ?

Komentārs 140 zīmēs

Dāvana deputātiem vai atbalsts sabiedrībai? 50 NVO aicina atteikties no deputātu kvotām un izveidot NVO atbalsta fondu.

Ar tādiem draugiem… Četras uz Sīriju tēmētas Krievijas spārnotās raķetes trāpījušas Irānā, kas kopā ar Putinu mēģina glābt Asada režīmu.

Nevar celt jaunu mūri pret bēgļiem. Tiekoties ar Eiroparlamen­ta deputātiem, Austrumvā­cijā augusī Angela Merkele kritizēja valstis, kuras ilgojas pēc izolācijas.