Veselības ministrs Guntis Belēvičs grib ierobežot veselības budžeta jeb «kvotu» pārtēriņu, jo uzskata – tas samazinās garās rindas pie ārstiem. Pacienti un Ir aptaujātie ārsti gan domā tieši pretēji – veselības aprūpe kļūs vēl nepieejamāka. Ko īsti paredz ministra šoka terapija?
Kad 23.martā tūlīt pēc onkologa apmeklējuma Evija, kurai pirms pieciem gadiem izoperēja krūts vēzi, zvanīja uz Onkoloģijas centru pierakstīties rindā uz valsts apmaksātu ultrasonogrāfiju, tuvākais pieejamais laiks bija 16.septembris. Pieraksts uz valsts apmaksātu ginekoloģisko sonogrāfiju bija pilns līdz gada beigām, tādēļ viņa pierakstījās rindā uz maksas pakalpojumu, kas arī bija vairākus mēnešus gara. «Nenormālas!» par rindām saka Evija.
Izdzirdot par veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) idejām, kā iegrožot valsts finansējuma izlietojumu medicīnā jeb tā sauktās kvotas, viņai no uztraukuma gandrīz sāk raustīties valoda. Pretēji ministra pārliecībai, ka rindas samazināsies, Evija ir droša – tas pieaugs. Līdzīgi domā gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, gan dažādu jomu medicīnas speciālistu asociācijas vadītāji. Pat ministrijā un Nacionālajā Veselības dienestā (NVD) godīgi pasaka – ierobežojumi palīdzēs taupīt naudu, bet rindu garumu tieši neietekmēs. Tomēr jaunievedumi tiek aktīvi bīdīti uz priekšu un tos plānots pieņemt valdībā līdz gada beigām.
Hroniska nabadzība
Piesakot ideju par grožiem kvotu izmantošanā, ministrs atklāti pateica to iemeslu – nepietiekams valsts finansējums veselībai. Šogad tas ir 777 miljoni eiro jeb 3,13% no IKP. Turpmākajos gados būtiska pieauguma nebūs, pat otrādi – 2017.gadā finansējums veselībai varētu sarukt līdz 2,69% no IKP. Tas ir ļoti maz ne tikai pret Eiropā vidējo līmeni 7-8%, bet arī salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kas veselībai atvēl nedaudz virs 5%. Vienlaikus pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir augstākie Eiropā – iedzīvotāji paši sedz 34% veselības ārstēšanas izmaksu, kamēr, piemēram, Nīderlandē tie ir 6%, bet Lielbritānijā 9%. Rezultātā Latvijā ir vissliktākā veselības aprūpes pieejamība Eiropā, un spilgti par to jau vismaz sešus gadus signalizē garās rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.