Parīzes terora aktu rīkotāji līdz savu plānu īstenošanai nonāca mēģinot, kļūdoties, mācoties un mēģinot vēlreiz. Un iemanījās vairākas reizes izslīdēt no specdienestu rokām, liecina izmeklēšana
Ieroču troksnis vēl nebija apklusis. Tie, kuri spēja, mēģināja bēgt, lai glābtu savu dzīvību. Taču bija kāds vīrietis, kurš šķērsoja visu Parīzi, lai nokļūtu tuvāk slepkavību vietai.
13.novembrī mazliet pēc desmitiem vakarā Abdelhamids Abauds, ticis līdz pilsētas austrumu rajonam Montreijai, atstāja īrēto automašīnu un arī Kalašņikova automātu, ar kuru pusstundu iepriekš tika nogalināti vakariņotāji pilsētas centrā. Tad šķietami vienaldzīgs pret novērošanas kamerām iekāpa 9.līnijas metro un atgriezās cietušajā Parīzes daļā, kur joprojām valdīja aplenkuma stāvoklis. Izmeklētāji saka: viņš tonakt apstaigāja apšaudītās kafejnīcas un asiņaino koncertzāli – savu uzbrukumu mērķus.
Veselu gadu Abauds bija plānojis vairākus teroraktus Eiropā, taču īstenot izdevās tikai četrus. Turklāt tie izrādījās neveik-smīgi mēģinājumi. Parīzē viņš gribēja būt drošs par rezultātu, tāpēc šoreiz nebija vadījis uzbrukumus no attāluma, bet tieši iesaistījies pats. Abauds uzraudzīja savu slepkavu komandu – senus draugus un jaunus fanātiķus – un pēc tam apskatīja terora aktu sekas. Izmeklētāji ir pārliecināti: viņš bija gatavojis vēl vienu triecienu vilni dažas dienas vēlāk. Tad viņš bija paredzējis arī pats mirt kā pašnāvnieks, uzspridzinoties Parīzes biznesa rajonā.
Abauds, 28 gadus vecs beļģis, kurš teroristu organizācijas Daesh hierarhijā no ierindnieka bija kļuvis par leitnantu, juta aizvien lielāku spiedienu paveikt ko patiešām ievērojamu, saka Rietumu izlūkdienestu pārstāvji. «Visas viņa 2015.gada operācijas izgāzās, bija apkaunojošas neveiksmes,» stāsta Luī Kaprioli, bijušais Francijas pretterorisma vienības vadītāja vietnieks. «Viņš gribēja būt drošs, ka šī operācija izdosies.»
Mocekļu armija
Pēdējās nedēļās ir parādījušās jaunas ziņas par to, kā deviņu vai vairāku kaujinieku grupai izdevās uzbrukumu noorganizēt. Atklāti arī izlūkošanas un drošības dienestu misēkļi, kas ļāva viņiem to izdarīt.
Uzbrucēju nolūki un mēģinājumi uzlabot iemaņas vairākkārt bija netieši nonākuši uzmanības lokā, teikts pēc Parīzes traģēdijas veiktajās intervijās, kā arī publiskotajos tiesu dokumentos un valdības materiālos. Francijas pretterorisma dienestos visa šā gada laikā valdīja pieaugošs satraukums par iespējamajiem draudiem. Taču pārslogotajiem drošības spēkiem, kā izrādās, pietrūka resursu, lai uzveiktu ienaidnieku, kas izmantoja «šautriņu terorismu». Tā to nodēvēja kāds no Francijas ierēdņiem, salīdzinot ar nāvējošu šautriņu mešanu pa tālu mērķi, līdz viena no tām beidzot trāpa.
Jau janvārī Beļģijas policija veica reidu austrumu pilsētas Vervjē slēptuvē, tā izgāžot plānu, kas, kā vēlāk izrādījās, bija izmēģinājums pēc 10 mēnešiem notikušajiem saskaņotajiem uzbrukumiem Francijas galvaspilsētā. Pēc kāda ASV izlūkdienestu dokumenta ziņām, reidā tika atklāts ieroču arsenāls, kurā bija visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai izgatavotu tās pašas bīstamās sprāgstvielas, kuras vēlāk pielietoja Parīzē.
Pēc tam, kad drošības dienestu noklausītās telefonsarunas bija atklājušas un izgāzušas Vervjē plānu, Abauds sāka izmantot šifrēšanas tehnoloģiju un, iespējams, šādi apslēpa saziņu ar savu Parīzes komandu. Kaujinieki bija kļuvuši «profesionālāki» un mācījās no savām kļūdām. Abauds negribēja pieļaut, ka atkārtojas tik neveiksmīgs uzbrukuma mēģinājums kā iepriekš, kad ar viņu saistīts vīrietis bija plānojis apšaut kādas baznīcas draudzi Francijā, taču iešāva sev kājā.
Eiropas brīvās robežas un kontinenta izlūkdienestu kopējās datubāzes nepilnības Abauda komandai ļāva ne tikai pārvietoties kontinenta iekšienē, bet arī aizbraukt uz Sīriju un atgriezties – par spīti izprašņāšanai lidostās, drošības dienestu uzraudzībai un automašīnu apturēšanai ceļu policijas ikdienas reidos.
«Abauds bija katras Eiropas valsts [potenciālo teroristu] datubāzē, taču Eiropā viņš atgriezās tikpat viegli kā jebkurš Club Méditerranée kūrortu viesis,» stāsta 18 gadus veca beļģu džihādista māte. Viņas dēls šogad gāja bojā, pievienojies Daesh brigādei, pie kuras piederēja vairāki Parīzes uzbrukumu plānotāji.
Parīzes uzbrukumos bojā gāja 130 cilvēku, un tas bija nāvējošākais teroristu trieciens Eiropai pēdējo desmit gadu laikā. Tas atbalsojās pāri visai Eiropai, liekot Briselei uz četrām dienām slēgt sabiedriskās ie-stādes, Vācijai atcelt starptautisku futbola draudzības spēli, bet Lielbritānijai – palielināt militāro budžetu pēc daudziem tā samazināšanas gadiem.
Mēģinot iedrošināt sērojošo tautu, Francijas prezidents Fransuā Olands solīja sakaut Daesh «nāves kultu». Taču izlūkdienestu pārstāvji brīdina par Rietumu trauslumu. Viņi satraucas, ka Parīze ir tikai priekšvēstnesis jaunai terorisma ērai, kas daudzu gadu garumā varētu ienākt Eiropas valstu galvaspilsētu ielās.
«Viņi mēģina, kļūdās, mācās, tad mēģina vēlreiz,» stāsta kāda Francijas amatpersona. «Viņi ir pacietīgi, un viņiem ir brīvprātīgo mocekļu armija, kuru uztur pret lodēm imūna ideoloģija.»
Brīdinājuma zīmes
Plašsaziņas līdzekļi ir atklājuši, ka jau janvārī Eiropas likumsargu aģentūras Europol pārstāvis devās steidzamā braucienā uz Atēnām, lai lūgtu vietējo dienestu palīdzību Abdelhamida Abauda atrašanai. Izmeklētāji mēnešiem ilgi bija pārtvēruši aizdomīgus zvanus no Atēnu mikrorajona Pangrati.
Tobrīd 27 gadus vecais Abauds, šķiet, plānoja uzbrukumu savai dzimtajai Beļģijai, lai gan sākotnēji šāda iespēja šķita mazticama. Tajā laikā viņš vēl atgādināja citus jaunus eiropiešus, kuri pievienojas Daesh: fanātiķus, kas mēdz izteikt grandiozus draudus internetā, taču nav ne praktisko zināšanu, ne kontaktu tīkla, lai noorganizētu masu slepkavības Eiropas teritorijā.
Taču pēc tam, kad zvani tika izsekoti līdz Vervjē, policijas specvienība 15.janvārī veica reidu kādā pilsētas mājoklī, kur atrada pārsteidzoši vērtīgus pierādījumus: automātiskos ieročus, lielu naudas daudzumu, pie ķermeņa piestiprināmu kameru, vairākus mobilos telefonus, rokas rācijas un viltotus identifikācijas dokumentus.
Pēc ASV Iekšējās drošības dienesta izlūkošanas novērtējuma ziņām, Beļģijas policija tur atrada arī ķīmiskās vielas – sprāgstvielas triacetona triperoksīda jeb TATP sagatavošanas materiālus. Šo ķīmisko savienojumu izmantoja arī pašnāvnieku jostās Parīzē. Tā ir sprādzienbīstama viela, saka Klons Monikē, kurš pavadījis 20 gadus Francijas spiegu aģentūrā DGSE. «Ja to neizgatavo pilnīgi precīzi, tā vai nu uzsprāgst rokās, vai nesprāgst nemaz,» saka Monikē. «Tas nozīmē, ka tur darbojās pieredzējis sprāgstvielu veidotājs.»
Tieši šis atklājums lika specdienestiem veikt reidu Grieķijā. Abaudu neatrada, taču kādā Atēnu dzīvoklī identificēja šā vīrieša DNS. Tūlīt pēc reida izbeidza raidīt Abauda tālruņa SIM karte un viņa pēdas tika pazaudētas.
Pēc dažām nedēļām Abauds parādījās Daesh interneta žurnālā ar lielīgu stāstu, kā plānojis teroraktus Eiropas varas iestāžu deguna priekšā. «Mans vārds un attēls bija visās ziņās, tomēr man izdevās palikt viņu zemē, plānot operācijas pret viņiem un tad droši pazust no Eiropas.»
Līdz tam, kā saka franču džihādistiem veltītas grāmatas autors Deivids Tomsons, Abauds Daesh iekšienē netika uzskatīts par izcilnieku. «Organizācija par viņu runāja tāpat kā par daudziem citiem – nekas īpašs. Terorists bija pazīstams tikai kā viens no kaujiniekiem groteskā Daesh videoklipā, kur Abauds smiedamies un klaigādams aiz pilnpiedziņas džipa velk līķus.»
Šobrīd Eiropā pazīstamākais džihādists agrāk bija tikai noziedzīgs neveiksminieks. 2010.gadā viņš ar bērnības draugu bija izplānojis ielauzties kādā garāžā. Taču uz jumta paslīdēja kāja, un viņš iegāzās ūdenī. Abus blēžus policija atrada turpat upmalā – izmirkušus un pārsalušus, atceras viņa bijušais advokāts Aleksandrs Šato.
Neveiksmīgais ielaušanās mēģinājums nebija nekas ievērības cienīgs, taču jauno vīriešu sadarbībai bija tālejošas sekas. Toreizējais līdzgaitnieks bija viens no diviem brāļiem, kuri šogad novembrī piedalījās uzbrukumos Parīzē. Abauda tēvs stāsta, ka noslieci uz ekstrēmismu dēls sāka izrādīt drīz pēc ieslodzījumā pavadītā laika.
2013.gada martā varas iestādes pārtvēra Abauda zvanu beļģu draugam no kāda Turcijas numura. Teica, ka dodas uz «nometni». Pēc tiesas stenogrammas, viņa brālis Beļģijas drošībniekiem apgalvojis, ka Abauds solījis doties uz Sīriju «džihādā».
Kad policija pēc terora aktiem Parīzē pārmeklēja Abauda mājokli Molenbēkas rajonā Briselē, pamestajā dzīvoklī tika atrasta piparu gāze, cimdi, divi laužņi, zagtas Audi automašīnas atslēgas un trīs numurzīmes. Uz durvīm bija Daesh slavinoši uzraksti, bet uz sienas – «raupji ar flomāsteru uzzīmēts Daesh karogs».
Laikā starp 2013.gada beigām un 2014.gada sākumu Abauds pievienojās par Modžahedu šuras padomi sauktai brigādei Sīrijas pilsētā Alepo, kas drīz pēc tam zvērēja padevību Daesh. Viens no viņa pirmajiem uzdevumiem bija nogalināto kaujinieku pārmeklēšana. «Viņam bija uzdots pēc kaujām iztukšot līķiem kabatas,» saka Tomsons.
Pat pēc tam, kad Abauds, tolaik saukts par Abū Omāru, pievienojās Katibat al-Battar jeb al Batāra brigādei – elitārai franciski runājošu kaujinieku vienībai, kas 2014.gada laikā ieguva Daesh atzinību -, viņa vārds aizvien tika pieminēts tikai garāmejot, stāsta Tomsons, kurš grāmatas izpētes gaitā mēnešiem ilgi apmainījās ar privātām ziņām ar šīs vienības franču biedriem.
Viss strauji mainījās pēc Vervjē projekta. Lai arī operācija izgāzās, Abauda cīņubiedri Sīrijā augstu novērtēja viņa spēju brīvi ieceļot un izceļot no Eiropas. Tas ļāva Abaudam no vienkārša kaujinieka kļūt par iedvesmotāju. «Viņi mēdza teikt: paskatieties uz Abū Omāru!» atceras Tomsons. «Tas nozīmēja: ja Abū Omārs to var izdarīt, tad arī jūs spējat.»
Kaujas lauka kontakti
Izmeklētāji stāsta, ka, viņuprāt, Abauds un lielākā daļa Parīzes uzbrucēju cits citu atrada tieši Sīrijā. Jau 2013.gadā eksistēja stabils veids, kā jaunieši no Beļģijas tika nogādāti karošanai Daesh rindās. Saskaņā ar nesen publiskotiem tiesas materiāliem, daži no viņiem pirms došanās ceļā aizņēmās naudu, piemēram, no bankas ING Belgium, kur kāds topošais džihādists ieguva 15 tūkstošus eiro bez padziļinātas iztaujāšanas.
Daudzi iegādājās lētus telefonus ar priekšapmaksas kartēm, no kuriem var ātri atbrīvoties, lai netiktu atklāti. Pēc tiesai sniegtās informācijas, viens no topošajiem karotājiem sazagās GoPro kameras, kuras tiek plaši izmantotas teroristu zvērību dokumentēšanai.
Viņi zināja, ka pirms sēšanās lidmašīnu reisos uz Turciju nepieciešams ar vilcienu vai autobusu aizbraukt uz kādu citu Eiropas valsti, lai izvairītos no salīdzinoši stingrākās drošības kontroles savas mītnes zemes lidostās. Piemēram, Abauds savu 13 gadus veco brāli Junesu uz Sīriju, šķiet, pavadīja, vispirms pa sauszemi aizbraucot līdz Vācijai.
2014.gada 20.janvārī Abauds reģistrējās lidojumam uz Stambulu no Vācijas pilsētas Ķelnes. Pases kontroles laikā sargiem uzzibēja brīdinājuma signāls: Abauds bija Beļģijas uzraugāmo personu sarakstā. Kad viņš paskaidroja, ka dodas apmeklēt ģimeni Turcijā, vīrietim atļāva sēsties lidmašīnā.
Pat ja aizdomās turētie cilvēki ir pienācīgi klasificēti, viņi tik un tā var izslīdēt caur pirkstiem, jo Eiropā trūkst padziļinātas centralizētas datubāzes. Pašreizējā Eiropas teroristu datubāzē atrodas 1595 džihādisti, saka speciālists terorisma lietās Žans-Šarls Brizārs. Patiesais skaitlis, ja Eiropas valstis ar savu informāciju dalītos efektīvāk, būtu krietni pāri sešiem tūkstošiem, viņš domā.
Al Batara brigādē Sīrijā satikās daudzi no nākamajiem Parīzes uzbrucējiem. Šķiet, ka savstarpēji pazīstami pirms radikalizēšanās bija tikai Abauds un divi brāļi no Molenbēkas: Salahs un Ibrahims Abdeslami.
Vairāki no viņiem nākuši no labvēlīgām vidusšķiras ģimenēm, ieskaitot arī Abaudu, veikalnieka dēlu, kurš mācījās prestižā katoļu skolā. Uzbrucēju – otrās un trešās paaudzes marokāņu un alžīriešu izcelsmes imigrantu – vidū bija autobusa šoferis, bāra īpašnieks un Briseles metro mehāniķis. Vecākajam bija 29 gadi, jaunākajam – 20. Kāda jaunieša māte atceras, kā dēls raudājis pirms došanās uz Sīriju.
Dažiem no viņiem bija iepriekšēja sodāmība, un ģimenes sākotnēji priecājās par jaunajos vīriešos pēkšņi radušos reliģisko interesi. Piemēram, Muhameds Abdeslams stāsta: esot ticējis, ka abi viņa brāļi ir nostājušies uz taisnāka ceļa. «Ja brālis tev pasaka, ka ir beidzis lietot alkoholu, tā nav radikalizācija,» viņš sacīja beļģu televīzijai.
Bilals Hadfi, jaunākais no uzbrucējiem, smēķēja un lietoja narkotikas pat mēnesi pirms došanās uz Sīriju 2015.gada janvārī. Bet tad sāka gavēt pirmdienās un ceturtdienās, Hadfi māte pastāstīja Beļģijas ziņu dienestiem.
«Viņš nepavisam neatbilda parastajiem stereotipiem,» atceras viens no skolotājiem Briseles Annēsena-Funka institūtā, kur 20 gadus vecais Hadfi mācījās elektriķa amatu. «Viņam nebija bārdas. Viņam bija lieliskas atzīmes, un viņš bija ļoti apķērīgs,» par bijušo mācekli stāsta skolotājs. Tad vienā brīdī Hadfi pārstāja apmeklēt nodarbības.
Tiek uzskatīts, ka Hadfi Sīrijā ieradās 15.janvārī – mazliet vēlāk nekā citi Parīzes uzbrucēji. Viņš pievienojās komandai, kurā bija divi rūdīti franču džihādisti: 29 gadus vecais Ismaēls Omārs Mostefaī no Kurkuronas rajona Parīzē un Samī Amimūrs, 28 gadus vecs autobusa šoferis no Dransī, kura atrodas uz ziemeļaustrumiem no Francijas galvaspilsētas.
Mostefaī jau iepriekš par dažādiem sīkiem noziegumiem bija arestēts astoņas reizes, un 2010.gadā viņa pietuvināšanās stingrā kursa islāmistiem lika amatpersonām pievienot viņa vārdu «S sarakstam» – Francijas datubāzei, kurā ietilpst cilvēki, kas tiek uzskatīti par potenciālu drošības apdraudējumu.
Savukārt Amimūra ceļš uz džihādu sākās pēc neveiksmīga mēģinājuma doties uz Jemenu 2012.gadā. Nākamā gada septembrī viņš pārstāja ievērot rīkojumu regulāri atskaitīties policijas iecirknī, un pagāja mēnesis, līdz tika izdots orderis viņa arestam. Taču tobrīd Amimūrs jau bija šķērsojis Sīrijas robežu, kur ieradās vienā dienā ar Mostefaī.
Abi bija franči un droši vien satika pieredzējušākus franču džihādistus, kuri bija kļuvuši pazīstami Daesh rindās, to skaitā Fabjēnu Kleinu, kas pirms desmit gadiem bija izcietis cietumsodu par kaujinieku rekrutēšanu Francijā un Beļģijā cīņām Irākā. Tieši Kleins, kā saka izmeklētāji, ierunāja Daesh audioierakstu, kurā grupējums uzņemas atbildību par Parīzes uzbrukumiem.
Izlūkdienesta pārstāvji Kleinu sauc par «tiltu» starp franču un beļģu džihādistiem, iespējams, tieši viņš saveda Abaudu kopā ar pārējiem Parīzes uzbrukumu plānotājiem. Kleinu dēvē par vienu no augstāka ranga operatīvajiem darbiniekiem Daesh hierarhijā – viņš strādā grupējuma ārējo operāciju vadītāja Abū Muhameda al Adnani pakļautībā.
Abaudam bija zemāks rangs. Kā saka bijušais Francijas armijas darbinieks un pretterorisma speciālists Fransuā Heisbūrs, «viņš bija vada komandieris, nevis bruņoto spēku vadītājs».
Abauda plāns un uzbrukumam Eiropā paredzētā komanda bija gandrīz gatavi jau augustā. Tieši tad Montasērs Aldēmehs, divu džihādam veltītu grāmatu autors un bijušais Abauda kaimiņš Molenbēkā, izdzirdēja, kā ievibrējas viņa tālrunis pēc WhatsApp saņemtas ziņas. Tas bija audioieraksts no kāda beļģu džihādista, kurš darbojās vienā komandā ar Abaudu.
«Šī ir ziņa Beļģijas valdībai no Daesh modžahediem,» sākas ieraksts. «Šie nav draudi vai muļķības, vai vienkārša lielība. Šis ir kara pieteikums. Mums ir plāni.»
Spriedze pieaug
Marks Trevidiks, kurš līdz gada vidum bija Francijas galvenais pretterorisma tiesnesis, pēdējā gada laikā Abauda vārdu tika dzirdējis daudzkārt. Viņa birojā uz pratināšanu bija ieradušies desmitiem jaunu, no Sīrijas tikko atbraukušu franču musulmaņu. «Abauds tika piesaukts nepārtraukti,» viņš atceras novembrī publicētā intervijā. «Jo sevišķi pēc janvāra reidiem Vervjē.»
Vīriešu stāsti bija līdzīgi: Abauds jaunos sekotājus mudināja «darīt visu iespējamo», lai sētu nāvi un iznīcību savā dzimtenē. Viņu raksturoja kā apsēstu. «Par viņu runāja kā cilvēku, kurš par visām varītēm var atrast brīvprātīgos, lai veiktu uzbrukumus Beļģijai un Francijai,» stāsta Trevidiks, kurš tagad ir Lilles pilsētas augstākās tiesas viceprezidents.
Taču šajās pratināšanas reizēs tā arī netika pieminēts ne konkrēts mērķis, ne uzbrukuma datums. Misija vienmēr bija formulēta tikai vispārīgiem vārdiem.
Viss mainījās 15.augustā. Vienā no pēdējām tiesneša veiktajām pratināšanām pretī sēdēja jauns francūzis, kurš no Abauda bija saņēmis naudu, šifrēšanas programmu un konkrētāko līdz tam dzirdēto mērķi – «rokkoncertu zāli» Parīzē.
Jauno vīrieti sauca Reda Hame, un viņš tika arestēts, atgriežoties no Sīrijas kopā ar kādu beļģu musulmani. Viņa līdzgaitnieks policijai pastāstīja, ka Hame plāno veikt uzbrukumu Francijā.
Abauds bija licis Hamem izdarīt triecienu pa kādu vieglu mērķi, kur būtu iespējami «lielākais upuru skaits». Hame bija saņēmis Abauda e-pasta adresi un USB atmiņas karti ar šifra atslēgu, ko varēja izmantot savā datorā. Abauds bija apsolījis atsūtīt e-pastu ar papildu instrukcijām par to, kur iegūt ieročus un kurā koncertzālē uzbrukumu organizēt.
Tas notika divas nedēļas pirms Parīzes ikgadējā Rock en Seine mūzikas festivāla. Vai teroristu mērķis bija kāds no daudzajiem koncertiem, kas notika trīs dienu ilgā pasākumā Parīzes piepilsētā? Vai arī uzbrukums bija plānots kādā no daudzajām pilsētas koncertzālēm, piemēram, Bataclan, kas jau iepriekš divas reizes bija minēta kā iespējamais mērķis?
Trevidiks steidzami piezvanīja vietējam izlūkdienestam DGSI un lūdza sākt sekot Abauda e-pastam.
«Mēs no vasaras beigām zinājām, ka tiek plānots kaut kas liels,» saka kāds Francijas izlūkdienesta pārstāvis. «Zinājām, ka tajā ir iesaistīts Abauds, bet nezinājām, kas, kur un kad varētu notikt. Spriedze bija liela.»
Tā vēl vairāk pastiprinājās sešas dienas pēc Hames nopratināšanas, kad Briseles-Parīzes ātrvilcienā no tualetes iznāca 26 gadus vecais marokānis Ajūbs el Hazani ar kalašņikovu. Par laimi, viņu ātri savaldīja trīs amerikāņu pasažieri.
Atskatoties uz tālaika notikumiem, dažas amatpersonas tagad norāda, ka «vientuļā vilka» uzbrukumi, kuros nogalināšanas misijā tiek izsūtīts viens šāvējs, teroristiem nekad nešķita īpaši svarīgi. Arī Trevidiks stāsta, ka Abauds «nodarbināja un novērsa drošības dienestu uzmanību ar šiem miniuzbrukumiem, vienlaikus gatavojot īsto triecienu».
Šajā laikā arī ASV izlūkdienestu rīcībā bija nonākušas ziņas, ka Daesh plāno veikt uzbrukumu pret Franciju, saka augsta ranga ASV amatpersonas. Bet arī viņiem nebija konkrētu liecību par mērķiem vai paredzamo uzbrukumu laiku.
Izskaitļots uzbrukums
Septembra beigās Olanda valdība sāka gaisa triecienus pa Daesh mērķiem Sīrijā. 8. un 9.oktobrī Francijas iznīcinātāji uzbruka arī mācību nometnēm pie Rakas pilsētas, kas ir viena no pašpasludinātā kalifāta balstiem. Olands ir publiski noliedzis, ka šie triecieni bijuši tēmēti pa atsevišķiem cilvēkiem. Taču divi Rietumu izlūkdienestu pārstāvji apgalvo, ka Francija tā cerēja iznīcināt operatīvos darbiniekus, arī Abaudu.
«Ja nezini, kā sameklēt ienaidnieku šeit, tu mēģini viņam trāpīt tur,» intervijā sacīja Bernārs Skvarcīni, bijušais Francijas iekšējās izlūkošanas aģentūras vadītājs.
Kamēr drošības dienesti bija pievērsuši uzmanību Sīrijai, lielākā daļa, ja ne visa Abauda komanda jau bija atgriezusies Eiropā un klusi gatavojās masu slepkavībai. Vismaz divi no uzbrucējiem, kā uzskatīts, Eiropā ieradās ar bēgļu plūsmu Grieķijai piederošajā Lerosas salā, kur varas iestādes oktobrī paņēma arī viņu pirkstu nospiedumus.
Līdz uzbrukumam viņu atbalsta tīkls paplašinājās. Piemēram, Abauda brālēns ļāva viņam pēc uzbrukuma paslēpties savā mājoklī, kur vēlāk gāja bojā policijas reida laikā. Beļģijā arestēti pieci Salaha Abdeslama draugi – viņš ir vienīgais zināmais terorists, kas palicis dzīvs pēc uzbrukumiem Parīzē un tagad izsludināts starptautiskā meklēšanā. Savu pašnāvnieka vesti, bēgot no Francijas galvaspilsētas, Abdeslams izmeta atkritumos. Savukārt Vācijā aizturēts kāds vīrietis, kurš, iespējams, grupai internetā pārdevis automātus.
Parīzes uzbrukumu plānā bija iesaistītas trīs komandas, kuras no Beļģijas uz Franciju devās trijās īrētās automašīnās un rezervēja istabas vismaz divās vietās Parīzē vai tās tuvumā: divus viesnīcu numurus Alfortvilas piepilsētā un vairākas vietas Bobiņī viesu nama koju istabā. Tāpat kā tūristi, šim nolūkam viņi izmantoja interneta pakalpojumu sniedzējus, arī Booking.com un Homelidays.com. Par to parūpējās brāļi Abdeslami.
Jau septembrī Salahs Abdeslams bija apbraukājis vairākus Parīzes nostūrus, lai iegādātos pusduci elektrisko sastāvdaļu, kas tiek izmantotas petaržu uzspridzināšanai. 390 eiro viņš iztērēja Les Magiciens du Feu jeb Uguns burvju veikalā. «Pretstatā citiem klientiem viņš neuzdeva nevienu jautājumu par to, kā izmantot savus pirkumus,» stāsta jurists Frederiks Zajancs.
Gatavojoties Parīzes uzbrukumiem, Abauds ņēma vērā pagātnes mācības. Atšķirībā no janvārī plānotā uzbrukuma, kad līdzgaitniekiem nācās meklēt ledusskapjus TATP spridzekļu uzglabāšanai, šoreiz viņš parūpējās, lai četriem teroristiem pasūtītajā Appart’City viesnīcas numurā ir pašiem sava virtuve ar saldētavu.
Šoreiz viņš arī nesūtīja vienu uzbrucēju un neiztika ar vienu mērķi – atsevišķas komandas vienlaikus devās uz dažādām vietām, tā mazinot izgāšanās iespēju un neļaujot policijai koncentrēt spēkus. «Viņi atklāja, ka «spieta taktikas» izmantošana apgrūtina likumsargu rīcību ar saviem resursiem,» skaidro Rons Sendijs, bijušais vecākais al-Qaeda analītiķis Nīderlandes militārās izlūkošanas dienestā.
Arī komandu sastāvi apliecina iepriekšēju plānošanu: diviem džihādistiem, kuriem kopā bija vairāk nekā četru gadu pieredze cīņās Sīrijā, – Amimūram un Mostefaī – līdz ar joprojām neidentificētu trešo uzbrucēju tika piešķirts nozīmīgākais mērķis – Bataclan koncertzāle. Aculiecinieki stāsta, ka redzējuši uzbrucējus piesedzam flangus, lai viens no viņiem varētu pārlādēt magazīnu, kamēr otrs turpinājis šaut.
Savukārt nacionālā futbola stadiona Stade de France tuvumā notikušajā uzbrukumā bija iesaistīts jaunākais un mazāk pieredzējušais džihādists – 20 gadus vecais Hadfi. Viņu turp aizveda ar jau apliktu sprāgstvielu jostu, kuru bija nepieciešams tikai detonēt. (Abi pārējie šā uzbrukuma pašnāvnieki pagaidām nav identificēti.) «Viņi teica: tie mazie tiks, cik tālu vien spēs, un pēc tam viņiem vajadzēs tikai nospiest pogu,» prāto Monikē, Francijas izlūkdienesta veterāns, kurš šobrīd vada Eiropas Stratēģiskās izlūkošanas un drošības centru.
Tiek uzskatīts, ka Abauds, paņēmis Kalašņikova automātu, pats devās uz dzīvīgo restorānu ielu Rue de Charonne. Francijas prokuratūras publiskotie telefonsarunu ieraksti atklāj, ka māju Bobiņī viņš pameta īrētā Seat automašīnā pulksten 20.38 ar kādu joprojām neidentificētu uzbrucēju un arī Ibrahimu Abdeslamu, savu sabiedroto neveiksmīgajā garāžas aplaupīšanas mēģinājumā pirms pieciem gadiem.
Joprojām nav skaidrs, vai Abauds pievienojās uzbrucējiem bāru un kafejnīcu apšaudē, taču tā šķiet ticama iespēja: aculiecinieki redzējuši, kā viņi izliecas no melnas, īrētas Seat automašīnas, un katra cietušā restorāna priekšā izmeklētāji atraduši «simtiem» 7,62 mm kalibra patronu.
Laikā no pulksten 20.40 līdz pulksten 21.21 tālrunis, kuru, visticamāk, izmantoja Abauds, veica «ilgstošu kontaktu uzturēšanu» ar Hadfi telefonu, saka Parīzes prokuratūra. Šajā laikā Hadfi mēģināja iekļūt futbola stadionā pa D vārtiem, taču netika ielaists. Pulksten 21.20 viņš detonēja savu sprāgstvielu jostu. Pēdējais zvans reģistrēts pēc minūtes – vada komandieris pārbaudīja, vai jauniņais ir izpildījis savu misiju.
Līdz šim noskaidrotie Parīzes terora aktu līdzzinātāji un izpildītāji
Tiek meklēti
Miruši
