Kategorijas: Afiša

5 interesanti koncerti jūnijā

4. jūnijā Rīgas Kongresu namā Concertgebouw Džeza orķestris un Latvijas Radio bigbends
Kopš pirmsākumiem 1996. gadā Concert­gebouw Džeza orķestris ar individuālu piegājienu gan interpretē džeza klasiku, gan ar atvērtu skatu iekļauj programmās mūsdienu mūziku un ļaujas eksperimentiem. Apvienojot labākos Nīderlandes mūziķus, bigbends regulāri iegūst prestižas balvas un izdod ieskaņojumus. Plašajam sadarbības lokam, kurā izceļas tādi vārdi kā Čiks Korea, Brenfords Marsaliss, Petija Ostina, Rojs Hārgrūvs un citi, tagad piepulcējas arī Latvijas Radio bigbends. 

Pirmajā daļā uz skatuves kāps mūsu mūziķi, atskaņojot savu kolēģu Viktora Ritova, Kārļa Vanaga un citu mūziku, vēlāk skatuve tiks atvēlēta viesiem, kas iepazīstinās ar Nīderlandes džezu, bet koncerta noslēgumā abi kolektīvi muzicēs kopā.

No 5. jūnija katru trešdienu Berga Bazārā Grimbergen vasaras festivāls
Jau piekto reizi zem Berga Bazāra kastaņkoka visu vasaru skanēs mūzika — jūnijā uzstāsies starpžanru mākslinieki, jūlijs atvēlēts džezam, bet augustā godā celta pasaules mūzika. Katru trešdienu no plkst. 19 varat doties un iejusties vakara atmosfērā kopā ar iesildošajiem mūziķiem, bet astoņos vakarā uz skatuves kāps galvenie mākslinieki. 

Festivālā pārstāvēto mūziķu loks ir plašs — gluži vai visi zināmākie džeza un citu žanru solisti, piemēram, Beāte Zviedre, Jolanta Gulbe-Paškeviča, Ieva Kerēvica un citi. Ieeja bez maksas, bet ērtākam un patīkamākam vakaram var rezervēt galdiņu kādā no Berga Bazāra restorāniem. Vairāk informācijas Fb.com/VasarasFestivalsBB/

Franču mūziķu apvienība Electro Deluxe.
Publicitātes foto

8. jūnijā koncertzālē Lielais dzintars Liepājā Electro Deluxe. Funky jazz
Franču mūziķu apvienība Electro Deluxe ir īsts spridzeklis, kas ar savu mūziku uzlādē klausītājus ar enerģiju un prieku. 2001. gadā Electro Deluxe bija tikai instrumentāls kvartets, bet līdz ar amerikāņu dziedātāja Džeimsa Koplija pievienošanos kolektīvs ieguva savu īsto skanējumu un šarmu. Koncertējuši daudzās valstīs un prestižos džeza festivālos, arī mūsu Rīgas Ritmos 2017. gadā, veikuši vairākus ierakstus, kas apbalvoti ar vietēja un starptautiska mēroga balvām, sauc sevi par vilkiem jēra ādā, savieno moderno ar tradicionālo, nojauc robežas un muzicē brīvi, atvērti un aktīvi.

Liepājā skanēs gan skaņdarbi no iepriekšējiem albumiem, gan jaunā ieskaņojuma Circle mūzika. 

10. jūnijā VEF Kultūras pilī Buena Riga. Tango. Gidons Krēmers, kamerorķestris Kremerata Baltica
Jau sen zināms, ka Kremerata Baltica vienlīdz labi jūtas gan izsmalcināti sarežģītās klasiskās un laikmetīgās mūzikas partitūrās, gan melodiskās un neakadēmiskās noskaņās. Šoreiz VEF simtgadei par godu orķestris kopā ar tā dibinātāju un māk­sliniecisko līderi Gidonu Krēmeru ļausies tango sajūtām, atskaņojot Georga Pelēča, Artura Maskata, Astora Pjacollas un bandoneona virtuoza, komponista Pēra Arnes Glorvingena mūziku. Kremerata Baltica un Krēmera savienība ir nepārejoša kvalitātes zīme, kas vienmēr piedāvā sajūsminošu rezultātu, un nav pamata domāt, ka šoreiz būs citādi.

12., 14., 18. un 21. jūnijā Dailes teātrī koncertuzvedumu cikls Latvijas gredzens
2017. gadā, aizsākot vērienīgo valsts simtgades projektu Latvijas gredzens, tā idejas autors diriģents Sigvards Kļava sacīja: «Latvijas gredzens ir mans mēģinājums atbildēt, kas katram Latvijas reģionam ir specifisks, sevišķs.» Tā izkristalizējās, ka Latgales unikalitāte slēpjas tradicionālās un baznīcas mūzikas simbiozē, Kurzemi ar tās vējaino dabu un jūru vislabāk atklāj lielkoncerts, kur apvienojas suitu, lībiešu, kora un simfoniskās skaņas, Vidzemi, no kuras nāk mūsu karogs, pirmie izglītības aizmetņi un Dziesmusvētku idejas, raksturo spēcīgu patriotisma simbolu blīvs virknējums, bet Zemgale, vairāku mūsu prezidentu un literātu šūpulis, izskan kopā ar kino un deju. Kad pērnā gada simtgades svinību reibums nedaudz pagaisis, pirmo reizi šo ciklu iespējams skatīt galvaspilsētā.

Latgaliešu reps Pārdaugavā

Šonedēļ sākas laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, kas pirmo reizi norisināsies Daugavas kreisajā krastā

Kas un kāpēc tiek uzskatīts par svarīgu un kas — par marginālu gan starptautiski, gan pie mums, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs? Pulcējot vairāk nekā 30 mākslinieku, no kuriem lielākā daļa mīt valstīs, kurās nav dzimuši, vai kā citādi ir ar nenosakāmu ģeogrāfisko piederību, festivāla Survival Kit radošā komanda turpina pērn sāktās tēmas outlands jeb ārpuszemes pētīšanu.

Izzinās vietējās kopienas

Kā atzīmē festivāla organizatore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāve Marta Krivade, pirms astoņiem mēnešiem festivāla pirmajā daļā iezīmētā tēma vēl joprojām ir aktuāla, jo migrācijas problēma nekur nav pazudusi. Taču pa šo laiku skaļākas kļuvušas sieviešu balsis — gan uz pasaules politiskās skatuves, gan starptautiskajā mākslas vidē. Arī Survival Kit izstādē netrūks darbu, kas pasauli skata no sieviešu perspektīvas.

Survival Kit 10.1 izstāde vēsta par ģeogrāfijas un migrācijas radīto spriedzi starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Caur personisko pieredzi mākslinieki aplūko arī vietējās kopienas. Vairākos darbos skatīta krievvalodīgo iedzīvotāju situācija Baltijā uz pieaugošā nacionālisma ideoloģijas fona. Lietuviešu māksliniece Anastasija Sosunova, kas uzaugusi krievu ģimenē Lietuvas perifērijā Ignalinā, savā darbā skaidro, ko nozīmē dzīvot kā svešiniekam dzimtajā valstī. Fotogrāfs Andrejs Strokins, sadarbojoties ar kultūrpētnieku Denisu Hanovu, caur savas ģimenes prizmu runā par krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju Latvijā. Savukārt igauņu māksliniece Kristina Normana apskata savas valsts identitātes politiku, par sākuma punktu ņemot neseno diskusiju, kāpēc Igaunijas Vispārējo dziesmusvētku repertuārā nevarētu iekļaut kādu dziesmu krievu valodā.

Turpinot tradīciju par norises vietu izvēlēties aizmirstas Rīgas ēkas, festivāls pirmo reizi notiks Pārdaugavā bijušajā Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē Zeļļu ielā. Ēka celta 1889. gadā un sākotnēji kalpoja par vācu bāriņu namu, tad milicijas skolu, līdz beidzot to pārņēma Latvijas Universitāte.

Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit notiek kopš 2009. gada. Festivāla organizatori atklāj, ka šī ir pēdējā reize, kad festivāls notiek ik gadu. Turpmāk Survival Kit norisināsies reizi divos gados.

Festivāla spilgtākie notikumi

Karlas Garlaši jeb Princess Prada singla Money Money prezentācija un hiphopa mākslinieces Ūga koncerts
Festivālu atklās latīņamerikāņu māksliniece Karla Garlaši, skatuves vārdā Princess Prada, prezentējot singlu Money Money. Regetona dīvas performance ir konflikts starp globālo popkultūru un Latīņamerikas politisko pagātni. Pēc tam skatuvi pārņems jaunā latgaliešu repere Ūga jeb Daiga Barkāne. Viņa ir vienīgā meitene, kas darbojas latgaliešu pagrīdes hiphopa apvienībā Ausmeņa Records.
23. maijā plkst. 19.

Behzada Khosravi-Nuri lekcija un darbnīca Kas tu varētu būt? Kas tu gribi būt?
Atsaucoties uz savu darbu Klejotāja dzīve pa atslēgas caurumu, kas apskatāms Survival Kit izstādē, Stokholmā mītošais irāņu mākslinieks Behzads Kohsravi-Nuri piedāvā lekciju, kurā savij savu māksliniecisko praksi ar pinhole kameras vēsturi. Lekcijas apmeklētājiem būs iespēja stāties 50. gados būvētas camera obscura priekšā un kļūt par fotoportretu varoņiem. Darbnīca notiks angļu valodā.
25. maijā plkst 14.

Krišjānis Sants un Ieva Gaurilčikaite, izrāde Labrys
Krišjānis Sants un lietuviete Ieva Gaurilčikaite kustību izrādē Labrys pievēršas telpas konceptam, pētot robežas starp izpildītājiem un skatītājiem. Telpa tiks izmantota, nevis lai radītu kustību, bet gan caur kustību tiks modelēta telpa. Izaicinot savas fiziskās spējas, dejotāji centīsies izveidot mitoloģisko arhitektūras veidojumu — labirintu.
16. jūnijā plkst. 9 un 16. 

Tekstgrupas Orbīta performance
Dzejnieki uzstāsies ar dzejas un skaņas performanci, kurā dzejas lasītāja balss darbinās dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces. Performancei īpaši radīts trokšņu kombains, kurā iekļauti elektromotori, ūdenssūkņi, laboratorijas maisītāji, ventilatori un daudzi citi elementi. Taču liela daļa skaņu taps, izmantojot bijušās aktu zāles skanisko potenciālu.
28. jūnijā plkst. 19.

Festivāls Survival Kit 10.01.

23. maijs—30. jūnijs.
Bijusī LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte Zeļļu ielā 25.
Biļetes cena 1—5 €, nopērkamas norises vietā.
Lcca.lv

Uz sevi vērstā pasaule

Piecas Rīgas Pasaules filmu festivāla  filmas, ko vērts nepalaist garām

Tāpat kā pasaules mūzikas festivālos, arī šajā kinofestivālā, pat rūpīgi pētot programmu, nekad līdz galam neuzminēt, kāds skaņu, maņu, iespaidu un jaunas pieredzes virpulis sagaidīs. Tomēr nelielus orientierus festivāla organizatori — kinoteātris Kino Bize — sniedz. Programmai šogad izvēlēti darbi, kas padziļināti pievēršas autora klātbūtnei un pašizziņai. Te atrodamas gan autobiogrāfiskas, gan autoetnogrāfiskas filmas, gan arī vieglas kinematogrāfiskas rotaļas. Kā visu pasauli var ieraudzīt ūdens lāsē, tāpat to var saskatīt uz ekrāna festivāla seansos. 


Pastaiga / A Walk

Festivālu 25. aprīlī atklās leģendārā lietuviešu izcelsmes amerikāņu eksperimentālā kino režisora Jona Meka vienā kadrā uzfilmētais darbs Pastaiga. Lietaina 1990. gada 15. novembra diena, pelēka Ņujorka, sabozies Soho rajons, pa kuru ar kameru vienā rokā un lietussargu otrā pastaigājas Meks. Filma ir kā mūsdienās populārā aktivitāte — saruna vai pastaiga ar mākslinieku. 

Skatītājam viegli iedomāties sevi blakus Mekam, nesteidzīgi ejot pa lietū spīdīgo, nodrupušo trotuāru, piestājot pie neliela maizes veikaliņa, kafejnīcas, krustojuma. Ar katru no šīm vietām režisoram saistās kādas atmiņas, piemēram, ar koku, kuru viņš iestādījis 1967. gadā kopā ar Džordžu Mačūnu, savu tautieti un domubiedru no apvienības Fluxus. Dažubrīd stāsti šķiet kā līdzības, kā stāsts par vīrieti, kurš neko nedarīja, līdz tomēr kaut ko paveica, bet vairs nespēja atminēties, ko tieši. 

Seanss 25. aprīlī plkst. 20. Kinozinātnieka Viktora Freiberga ievads.


Ma / Ma

Iespējams, viens no rāmākajiem un visdziļāk rezonējošajiem kinodarbiem, kas uzņemti par dzīvi karadarbības skartā Ukrainas teritorijā. Marijas Stojanovas režisēto filmu veido Mariupolē dzīvojošas sievietes videopiezīmes, ko viņa publicē YouTube, lai parādītu galvaspilsētā Kijevā dzīvojošajai meitai Zojai, otrai filmas varonei. Zojas mammas iespējas izvērsties ir ierobežotas, kadrā ik pa laikam dzirdami šāvienu un eksploziju trokšņi, un dzīvībai drošas pārvietošanās trajektorija ir neliela. 

Īsie, amatieriskie un bezgala sirsnīgie video veltīti zīlītēm, kas apciemo palodzes barotavu, mājas runcim, kurš slinki noskatās pakaļ pelei, gaismas stariņam mākoņainās debesīs vai dzīvnieku pēdām pie ieputinātā dārza namiņa.  

Seanss 26. aprīlī plkst. 20.


Ieplaisājusī āda / Broken Skin

Lidijas Burcakas filma ir maģistra darbs vizuālajā antropoloģijā Goldsmita Universitātē Londonā. Viņa pievēršas zvīņēdes jeb psoriāzes (no tās pasaulē cieš 125 miljoni cilvēku) ietekmei uz dzīves kvalitāti. 

Režisore izmanto spēcīgus asociatīvos paņēmienus — filmē dažādu šķidrumu un tekstūru mijiedarbību, intervē cilvēkus, kuri piedzīvojuši psoriāzes uzliesmojumus vai joprojām cīnās ar to, kā arī pati kļūst par vienu no filmas varoņiem, stāstot par savu pieredzi. 

Autoimūnā saslimšana, ar kuru tikpat kā nav iespējams cīnīties, kļuvusi par nozīmīgu pārbaudījumu katram, kurš ar to saskāries. Un tas vairs nav stāsts par medicīnisko diagnozi, bet izaicinājumu — kā sadzīvot ar savu atšķirību, kā to pieņemt. 

Seanss 27. aprīlī plkst. 16.

Govis un karalienes / Vacas e Rainhas

Četri mēneši Alpos kopā ar šķirnes govju ganāmpulku ir Lauras Markešas filmas koncepcija. Erensa šķirnes govis tiek audzētas speciāli turnīriem, kur spēcīgākā ganāmpulka govs kļūst par Karalieni. Bara hierarhiskās struktūras transformācija ir režisores un ganes izaicinājums. Pirms došanās kalnos iepriekšējais gans devis viņai padomu — tev pašai jākļūst par bara Karalieni. 

Četru mēnešu garumā Laura izmēģina dažādas stratēģijas, lai nostiprinātu savas varas pozīcijas barā. Arī filmēšanas paņēmieni ir atjautīgi — pirmatnēji skarbais kalnu skaistums iegūst īpašu pievilcību, ja uz to raugās no govs skatuleņķa. 

Seanss 27. aprīlī plkst. 13.

Viviana, Viviana / Vivian, Vivian

Atklāts un rūpīgi būvēts zaudējuma portretējums. Režisores Ingridas Kamerlingas māsa Viviana ir aizgājusi no dzīves, atstājot aiz sevis gūzmu neatbildētu jautājumu. Kā lejupejošā spirālē filma aizsākas ar stāstu par mūžam smaidošo, vienmēr enerģisko Vivianu, kuras lielākais mērķis ir iedvesmot citus, bet lielākais izaicinājums — sabalansēt studijas ar daudzajām sabiedriskajām aktivitātēm. 

Slāni pēc slāņa režisore atklāj traģiskā notikuma priekšnojautu vēsturi, runājot ar vecākiem, ar terapeitu, skatot fotogrāfijas un atminoties kopā piedzīvoto. Zaudējuma sajūta nepāriet, tā kņudina uzdot jautājumus par mūsdienu sabiedrības redzīgumu, jutīgumu un spēju reaģēt līdzīgās situācijās. 

Seanss 27. aprīlī plkst. 20.45.

Rīgas Pasaules filmu festivāls. No 25. līdz 28. aprīlim. Biļetes cena 3—5 €. Kino Bize

5 interesanti koncerti maijā

5. maijā Latgales vēstniecībā Gors, 11. un 12. maijā Dzintaru koncertzālē  Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr… Koris Kamēr…, diriģents Aivis Greters, vijolnieki Aleksejs Bahirs un Arvīds Zvagulis, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš

Pirms gada dzimusī koncertizstāde guvusi gan Lielās mūzikas balvas publikas simpātiju balvu un nomināciju kategorijā Gada uzvedums, gan iekļuvusi sabiedrisko mediju balvas Kilograms kultūras finālā. Mākslinieks Ilmārs Blumbergs ar Kamēr… sadarbojies kopš kora pirmsākumiem, kad to izveidoja un vadīja Māris Sirmais, bet šī programma kļuva par pēdējo kopdarbu korim un tā nu jau bijušam līderim Jānim Liepiņam. Iedvesmojoties no izcilā mākslinieka daiļrades un dzīves gājuma, tika radīti septiņi jaundarbi, kuru autori ir Kamēr… ilggadējie draugi, komponisti Georgs Pelēcis, Ēriks Ešenvalds, Pēteris Vasks, Juris Karlsons, Gabriels Džeksons, Dobrinka Tabakova un Vītauts Miškinis. 

10. maijāSpīķeru koncertzālē Programmā Chick Corea. Jānis Bombizo-Fedotovs (vibrofons), Rihards Plešanovs (klavieres)

Talantīgais Jānis Bombizo-Fedotovs, savulaik ieguvis Lielo mūzikas balvu, turpināja studijas Strasbūrā pie leģendārā vibrofonista Emanuela Sažurnē, bet nu atbraucis muzikāli priecēt Latvijas klausītājus. 

Par koncertu mūziķis saka: «Program­mas centrā ir Koreas mūzika, jo vienam no visu laiku zināmākajiem džeza vibrofonistiem Gerijam Bārtonam bija duets ar Čiku. Vibrofons un klavieres. Viņi bija pirmie, kas izveidoja šāda tipa duetu. Spēlējot kopā aptuveni 40 gadus, viņi izdeva piecus albumus, ieguva piecas Grammy balvas. Gerijs pirms neilga laika paziņoja par karjeras beigām, un man bija iespēja klātienē redzēt viņu pēdējo koncertu. Mūsu koncerta ideja tapa, godinot Koreas mūziku un šo duetu, kurš izmainīja vēsturi vibrofona un džeza mūzikas spēlē.»

10. maijāLielajā ģildē LNSO sezonas no­slēguma koncerts. Angeličs un Poga. LNSO, Nikolass Angeličs (klavieres), diriģents Andris Poga

Kopš 2015. gada pianists Nikolass Angeličs ir tuvs LNSO un Andra Pogas muzikālais sarunbiedrs — kopā jau interpretēti Šūmaņa, Rahmaņinova un Bēthovena koncerti, pērn kopējiem spēkiem sajūsmināta Parīzes filharmonijas publika, bet nu atkal satikšanās Rīgā un — Prokofjeva Trešais klavierkoncerts. Sekojot orķestra tradīcijai nozīmīgākajos koncertos iekļaut latviešu komponistu mūziku, par atklājumiem parūpējies šīgada jubilārs Vilnis Šmīdbergs, kura Koncerts orķestrim, reiz atskaņots tālajos 70. gados, līdz pat šodienai gulējis plauktā, bet nu iegūs atjaunotu veidolu un elpu. Tam līdzās ar Pirmo simfoniju Poga un LNSO sāk nosacītu Brāmsa simfoniju ciklu, ko maijā dažādu orķestru un diriģentu sniegumā iespējams dzirdēt Lielajā ģildē.

17. maijā Lielajā ģildē, 18. maijā Latgales vēstniecībā Gors Sinfonietta Rīga 13. sezonas noslēguma koncerts. Pianists Nelsons Gerners, Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Sezonu noslēgs arī Sinfonietta Rīga, programmu pilnībā veltot Johannesam Brāmsam — dzirdēsim viņa simfoniju un klavierkoncertu, abus ar otro kārtas numuru. Dēvēta par visgaišāko Brāmsa simfoniju, Otrā ir pavasarīgas pastorāles pārpilna, lai gan pats komponists izdevējam to raksturoja kā «tik melanholisku, ka jūs to nevarēsit izturēt». 

Monumentālā Otrā klavierkoncerta atskaņojums atvedīs uz Rīgu argentīniešu izcelsmes pianistu Nelsonu Gerneru. Plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos, uzstājies duetā ar Martu Argeriču, atzīts par vienu no mūslaiku izcilākajiem pianistiem, bijis Šopēna konkursa žūrijas sastāvā, Gerners joprojām nododas aktīvai koncertēšanai gan solo, gan kopā ar labākajiem pasaules orķestriem, tagad — arī ar Sinfonietta Rīga.

26. maijā. Lielajā ģildē Rīgas festivāls. Jeruzalemes simfoniskais orķestris. Jeruzalemes simfoniskais orķestris, pianists Toms Borovs, diriģents Andress Mustonens

Mājās noklausoties Trešo, Brāmsa mūzikas mīļotāji var mērot ceļu uz Lielo ģildi atkal, lai dzirdētu viņa pēdējo — Ceturto — simfoniju. Brāmsa iedvesmotāja Bēthovena Trešajā klavierkoncertā solists būs šī gadsimta sākumā Telavivā dzimušais Toms Borovs, bet programmas virsvadība uzticēta mūsu kaimiņam, igauņu diriģentam Andresam Mustonenam, kas Latvijas klausītājiem labi pazīstams, pateicoties sadarbībai ar mūsu orķestriem. Rīgas festivāla atklāšanas koncertā arī Mendelszona gaisīgā uvertīra no Sapnis vasaras naktī, un tad jau arī vasara, cerams, būs klāt.

Pasakas varā

Troņu spēles paraugstunda — kā seriālu pārvērst globālā fenomenā

Fantāzijas seriāla noslēdzošā sezona ir sākusies. Pagaidām gan aizraujošāk par pašu Troņu spēli (Game of Thrones) ir bijis sekot līdzi tā veidotāju — ASV kabeļtelevīzijas HBO — atjautīgajām mārketinga aktivitātēm. Tās jau kopš seriāla sākuma 2011. gadā ir spējušas šo brutālo (balstītu amerikāņu rakstnieka Džordža R. R. Mārtina sarakstītajās grāmatās) pasaku pieaugušajiem par varas spēlēm mītiskajā Vesterosā pārvērst globālā fenomenā. Šopavasar, piemēram, gaidot astotās sezonas pirmizrādi, pielūdzējiem bija iespēja sev «nolaist asinis Troņa vārdā». 

Dzīvē tas gan bija cēlāk, nekā izklausās, — martā kultūras festivālā SXSW Teksasas štatā seriāla veidotāji sadarbojās ar Sarkano Krustu, lai popularizētu asins ziedošanu. Angliski runājošo mediju telpu, nemaz nerunājot par interneta plašumiem, vēl aizvien turpina pārpludināt ziņas par seriāla sākumu. 

Seriāla rentabilitāti savā labā pasteigušies izmantot vairāki populāri zīmoli, piemēram, sporta kompānija Adidas par godu Troņu spēlei izlaidusi īpašu apavu modeli (kas gan, ņemot vērā seriāla grafisko vardarbību, izklausās kā segvārds moku rīkam). Savukārt Sietlas dzīvnieku patversme seriāla pirmizrādes dienās piedāvāja akciju ar nosaukumu Māju spēle (angliski — Game of Homes), kuras laikā mājdzīvnieku adopcijas izdevumiem tika piešķirtas atlaides. 

Šī un līdzīgas aktivitātes nu jau stiepjas krietni pāri oficiālajām mārketinga kampaņām (kuru kopējais budžets šai sezonai vien ir ap 20 miljoniem dolāru) un stiprina pielūdzēju piederības sajūtu seriāla kultam. 

Dzīvie miroņi

Troņu spēles jaunākā sezona HBO ir izmaksājusi vairāk nekā 90 miljonus dolāru, kas seriāla pastāvēšanas vēsturē ir visbrangākais skaitlis. Neraugoties uz gandrīz slimīgo slepenību, kas apvij katras epizodes iznākšanu, HBO publicētie skaitļi ļauj minēt, ka šosezon atvēlēts krietni vairāk vietas datorgrafikai un specefektiem: seriāla pēcapstrādei veltīto nedēļu skaits (42) ir audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar pirmo sezonu (17). 

Astotās sezonas pirmajā sērijā šo jauno tendenci ilustrēja gara aina, kurā divi no nozīmīgākajiem varoņiem traucas uz animētiem pūķiem. Tiesa, seriāla autori iešūpojas lēnām — nepilnu stundu garā sērija vēl neatbilda kabeļtelevīzijas solījumiem katru epizodi veidot kā atsevišķu pilnmetrāžas filmu. Šī drīzāk bija gaidas kāpinoša prelūdija, kas klusā dramatismā mērķtiecīgi audzēja spriedzi par gaidāmajām briesmām — uzbrukumu no ziemeļu dzīvajiem miroņiem. 

Lai arī publiskajā telpā ir izskanējusi ne viena vien sazvērnieciska versija par seriāla norišu saistību ar realitāti, veroties Troņu spēles varoņu sašķeltībā iepretim lielam, eksistenciālam apdraudējumam, ir kārdinoši saskatīt līdzības ar Rietumu sabiedrības sociopolitiskajām reālijām. Proti, laužam šķēpus par dažādajiem politiskajiem uzskatiem, tā arī nespējot vienoties par risinājumiem klimata pārmaiņu novēršanā.

Seriālos lielāka vaļa

Ņemot vērā notikumu neparedzamību iepriekšējās septiņās sezonās, it īpaši varoņu pēkšņās nāves, varam droši pieņemt, ka arī jaunās sērijas sagādās daudz pārsteigumu; straujums ir šī seriāla spilgtākā iezīme, ko veidotāji rūpīgi cenšas uzturēt. Scenārija negaidītās virāžas parāda, ka seriālu formāts savā izteiksmes formā var atļauties būt brīvāks par kinofilmām. Kino kopš Alfreda Hičkoka leģendārā trillera Psiho (1960) galveno varoņu nāve filmas viducī ir reta parādība. Turpretim seriālos, kuru stāsti parasti sazarojas daudzos līmeņos, šis dramaturģiskais paņēmiens kalpo kā intereses kāpinātājs. 

To uzskatāmi parāda Troņu spēles skatītāju pastāvīgais pieaugums: pirmo sezonu ASV noskatījās 9,3 miljoni skatītāju, septīto — 32,8. Astotās sezonas sākuma epizodes skatījumu skaits Amerikas Savienotajās Valstīs vien sasniedza 17,4 miljonus. 

Lai arī kāds fināls mūs gaidītu 19. maijā, kad seriāls beigsies, Troņu spēle Rietumu popkultūrā noslēgs veselu posmu, nostiprinot seriālus kā plašu un pateicīgu placdarmu kino stāstniecībā.

Troņu spēle / Game of Thrones
Seriāla 8. sezonas sērijas skatāmas LMT Mājas viedtelevīzijā, Helio iTV un Shortcut no 15. aprīļa.

5 interesanti koncerti aprīlī

4. aprīlī. Lielajā ģildē LNSO kamermūzika. Kontrabass. Oskars Bokanovs (kontrabass), Rihards Plešanovs (klavieres)
Latvijā un Čehijā zinības un pieredzi guvušais LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs sagatavojis daudzveidīgu programmu, lai tuvāk iepazīstinātu ar reti solista lomā dzirdamo instrumentu. No Baha līdz Vaskam — tāds ir mūzikas diapazons, kurā iekļautas arī Franka un Mesiāna daiļrades lappuses. Kopā ar Oskaru uz skatuves muzicēs pianists Rihards Plešanovs, kurš ir ne tikai viens no aktīvākajiem, bet arī dziļākajiem un talantīgākajiem savas paaudzes kamermūzikas interpretiem. Uzdrošinos teikt, ka tikai retais zina, cik plašas iespējas sniedz ierasti basa funkciju pildošais kontrabass, tāpēc koncerts var būt ne tikai augstvērtīgs baudījums, bet arī sniegt ne mazumu pārsteigumu.

13.—20. aprīlis. Vidzemes koncertzālē Cēsis Festivāls Pētera Vaska mūzikas aprīlis
Jau otro gadu aprīlis Cēsīs aizritēs Pētera Vaska zīmē, un šogad festivālā četri koncerti, kas paplašina pērn sāktās tradīcijas žanrisko un muzikālo piedāvājumu. Atklāšanā skanēs Vaskam tuvo komponistu Arvo Pērta, Alberta Šnelcera un Oli Mustonena mūzika zviedru kamerorķestra O’Modernt interpretācijā. Sekos Vaska mūzikas iedzīvinājums dejā — klavieru kvarteta skaņas raisījušas iedvesmu horeogrāfa Sašas Rivas iztēlē, rezultējoties laikmetīgā baleta iestudējumā Muted, ko izdejos Vācijas Nacionālā Jaunatnes baleta trupa. O’Modernt skanējumā dzirdēsim arī Vaska, Artura Maskata un mūsu ziemeļu kaimiņa Erki Svena Tīra mūziku, bet noslēgumā — Vaska gadalaiku cikls klavierēm, ko kopā ar Vestardu Šimku iedzīvinās Vilhelma Purvīša ainavas Roberta Rubīna projekcijās. Ja nepietiek, dodoties uz Cēsīm, var paklausīties ierakstu nama Skani tikko klajā laisto Vaska mūzikas albumu Lūgšana.

19. aprīlī. Rīgas Domā Koncerts Lielajā piektdienā. Stabat Mater. Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga
Sigvards Kļava līdzās licis divus lielformas darbus — Jura Karlsona Adoratio un Džeimsa Makmilana Stabat Mater. Makmilana opuss pēc pirmatskaņojuma 2016. gadā tika nodēvēts par mūsdienu meistardarbu, tā īpašo statusu apliecina arī fakts, ka 2018. gadā tas kļuva par pirmo darbu, kas tiešraidē straumēts no Siksta kapelas Vatikānā. Savukārt Karlsona adorācijas pirmatskaņotas 2011. gada Lielajā piektdienā, un par savu darbu komponists tolaik teica: «Svētajos rakstos atradu lūgšanu, kas man šķiet aktuāla. Dzīvojam tādā laikā mūsu valstī, kad visas lielās vērtības ir samaisītas lielā vilnī, kas gandrīz visu noslauka. Mana adorācija ir vēršanās pie Dieva, lai dod mums saprātu, sajēgu, garīgo palīdzību.»

27. aprīlī. Liepājas koncertzālē Lielais dzintars Pasaule Lielajā dzintarā / Irāna. Shanbehzadeh Ensemble
Liepājas koncertzāles pasaules mūzikas cikls uz vēju pilsētu aicina irāņu ansambli, kas klausītājiem piedāvā ienirt Bušeras reģiona tradicionālajā mūzikā un dejā. Aptuveni 30 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē uzstājoties prestižākajās koncertzālēs, mūziķi ļauj klausītājiem iepazīt ne tikai savu tradicionālo mūziku, bet arī citur nedzirdētus instrumentus — irāņu dūdas, dubultklarneti un citus pūšaminstrumentus, dažādas perkusijas, stīginstrumentus, protams, arī dziedāšanas manieri un deju. Ansambļa vadītājs Saeids Šanbehzade ir ne tikai izcils mūziķis, bet arī atzīts etnomuzikologs un profesors, līdz ar to varam domāt, ka repertuārs tiek veidots ar autentisku pieeju un zinātnisku precizitāti detaļās.

30. aprīlīVEF Kultūras pilī VEF Jazz Club | Starptautiskā džeza diena. Jazzatomy un Kristin Korb

2011. gadā UNESCO pasludināja 30. aprīli par Starptautisko džeza dienu, lai ne tikai svinētu un godinātu šo mūzikas žanru, bet arī veicinātu dialogu, cieņu un cīnītos pret diskrimināciju. Lai arī šogad centrālā svinību vieta ar Herbija Henkoka un Džeimsa Morisona vadītā zvaigžņu sastāva koncertu ir Melburna, džezs tiks sumināts 190 pasaules valstīs, un Latvija nav izņēmums. Mūsu galvenās svinības norisināsies VEF Kultūras pilī, kur uz vienas skatuves satiksies latviešu kolektīvs Jazzatomy un amerikāņu un dāņu dziedošā (!) kontrabasiste Kristina Korba. Savu debijas albumu izdevusi 1996. gadā, turklāt kopā ar Reja Brauna trio, pirms pāris gadiem klajā laidusi jau astoto ieskaņojumu, Kristina ir arī aktīva pedagoģe un koncertējoša mūziķe. Koncertā skanēs gan viešņas, gan Jazzatomy mūzika, tiek solīti arī pirmatskaņojumi.

5 interesanti koncerti martā

8. martā. Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē Jūrmala Jazz. Justin Kauflin trio

Eiropas koncertturnejā Jūrmalā viesosies talantīgais džeza pianists un komponists amerikānis Džastins Kaflins. Būdams viens no leģendārā Kvinsija Džonsa pārstāvētajiem māksliniekiem, Kaflins, protams, bauda aktīvas koncertdzīves sniegtās iespējas, atzinību un sajūsmu, un tas ir vislielākajā mērā pamatoti — izcila virtuozitāte, individuāla, nesamākslota un svaiga mūzika un, lai cik klišejiski tas skanētu, patiesa vienkāršība ir viņa skanējuma trumpji. Par to Latvijas publika varēja pārliecināties jau 2016. gada vasarā, kad mūziķis uzstājās kopā ar Latvijas Radio bigbendu, bet šoreiz iespēja dzirdēt intīmāku koncertu Dzintaros.

9.—16. martā. Koncertzālē Lielais dzintars Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls

Diriģenta Imanta Rešņa aizsāktais festivāls (toreiz — Pianisma zvaigžņu) šogad piedzīvos jau 27. gadskārtu, Liepājā pulcinot tādus mūziķus kā Miša Maiskis (čells), Guntis Kuzma (klarnete), Vestards Šimkus (klavieres), dāņu džeza trio 3xHESS, dziedātājus Rihardu Mačanovski, Tūri Dedi un Marku Vildi, kam līdzās, protams, Liepājas Simfoniskais orķestris, arī Sinfonietta Rīga un akadēmiskais koris Latvija. Programma plaša un dažādām gaumēm — gan labi pazīstama Pētera Čaikovska, Riharda Štrausa, Johana Sebastiana Baha mūzika, gan mazāk zināmas Otorīno Respīgi, Sebastiana Fagerlunda un Edvarda Elgara daiļrades lappuses, gan nupat pirmatskaņotā Rutas Paideres kamersimfonija And Nothing More. Nesauktu šo par drosmīgāko un interesantāko Liepājas zvaigžņu festivāla laidienu, bet dažas pērles izdosies izzvejot.

13. martā. Lielajā ģildē Camerata RCO. Karaliskā Concertgebouw orķestra mūziķi

Pavisam nesen, 2018. gada novembrī, Nacionālajā operā izskanēja Karaliskā Concertgebouw orķestra koncerts, bet nu šī kolektīva vienīgā latviešu mūziķe altiste Santa Vižine kolēģus ved uz Rīgu, lai klausītājiem piedāvātu kamermūzikas programmu. Kamermuzicēšana ir neizmērojams pienesums orķestra mūziķu spēles pilnveidē un attīstībā, un Camerata RCO ir pieprasīts ansamblis, kas šajā koncertā līdzās liks Antonīna Dvoržāka Čehu svītu un Franča Šūberta Oktetu. Santai šī tikšanās ar Rīgas publiku ir gaidīta atkalredzēšanās: «Dzīvojot ārzemēs, man ir neaprakstāma vēlme spēlēt mājās. Gribas uz Latviju atvest kolēģus, nu jau draugus, kuri ir sirsnīgi un smaidīgi. Varbūt mēs ar savu Šūbertu kādam uzdzīsim milzu iedvesmu, kaut vienam! Un tas būs tā vērts!»

14. martā.V EF Kultūras pils Kamerzālē VEF Jazz Club | Knudsen / Saržants International

Dāņu kontrabasistu Kenetu Dālu Knud­senu ar Latviju saista arvien ciešākas saites — pirms pāris gadiem sācis muzicēt kopā ar Denisu Paškeviču un piedalījies viņa albuma ieskaņojumā, tagad viņš, strādājot Mūzikas akadēmijā Olborgā, māca vairākus latviešu džeza studentus un ar viņiem kopā uzstājas. Koncertā Kenets no Dānijas līdzi aicinās bundzinieku Daniēlu Zommeru, un uz skatuves abi satiksies ar pašmāju mūziķiem — vokālisti Evilenu Protektori, pianistu Kristu Saržantu un saksofonistu Dāvi Jurku. Knudsena un Saržanta mūziku, ko dzirdēsim, saista skandināviska, ziemeļnieciska noslēpumainība, trauksmains un raupjš skanējums, kas vedina uz dziļām, dažbrīd pat tumšām un eksistenciālām pārdomām. Ja tas nebaida, nav pamata nedoties uz atjaunoto VEF Kultūras pili. Un gan jau ieskanēsies arī kāda maigāka un mažorīgāka nots!

20. martā. Lielajā ģildē Windstream Atklāšanas koncerts. Poga. Freibergs. Petrauskis.

Savu ikgadējo festivālu piedāvā arī orķestris Rīga, to tradicionāli ieskandinot astronomiskā pavasara pirmajā dienā. Atkalsatikšanās ar kādreizējo orķestra māksliniecisko vadītāju Andri Pogu sola profesionālus izaicinājumus un interesantas sadarbības. Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs (kas to zina, varbūt ar Lielo mūzikas balvu kabatā) savu virtuozitāti izrādīs Dženiferas Higdonas Perkusiju koncertā, savukārt Oskars Petrauskis būs solists Džona Mekī Koncertā soprāna saksofonam un pūtēju orķestrim. Koncerta ievadā — festivāla nosaukumu attaisnojošais Kristofera Staničara Windstream, bet noslēgumā — Naidžela Klarka Samurajs, kurā varam gaidīt pilnskanīgu un krāšņu pūtēju orķestra skanējumu.

Festivālā arī citi koncerti martā un aprīlī — divi rekviēmi, Supē, Ofenbaha un Johana Štrausa mūzika, kā arī sītara un tabla Indijas skaņās.

5 interesantas izstādes Rīgas galerijās

Laikmetīgā māksla, arhitektūra un klasiskā glezniecība — svaigs izstāžu piedāvājums dažādām gaumēm

Kopā un atsevišķi ISSP Galerijā

Pēc veiksmīgas dalības prestižajā Venēcijas arhitektūras biennālē 2018. gadā daļa no Latvijas paviljona ekspozīcijas Kopā un atsevišķi nonākusi pie skatītājiem Rīgā. Tās fokusā ir daudzdzīvokļu nami — par spīti priekšstatam par latviešiem kā savrupu nāciju, tajos mīt divas trešdaļas valsts iedzīvotāju.

Pērn atvērtajā laikmetīgās fotogrāfijas telpā eksponēti Reiņa Hofmaņa lielformāta foto, kas ataino daudzdzīvokļu namus Latvijas pilsētās un laukos. Līdzās tiem četri konceptuāli, atšķirīgām tēmām veltīti arhitektūras maketi.

Līdz ar izstādi klajā nākusi arhitektu Evelīnas Ozolas un Matīsa Groskaufmaņa sastādīta grāmata Kopā un atsevišķi: daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā ainavā — zinošu autoru vērtīgs pienesums vietējai arhitektūrai veltītajā literatūrā.

No 1. februāra līdz 27. martam
Marijas iela 13, K3

Nebaidies Mūkusalas Mākslas salonā

Kamēr arhitektes Zaigas Gailes birojs vēl strādā pie Zuzeum projekta, Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcija turpina augt, bet tās darbi regulāri apkopoti tematiskās izstādēs Mūkusalas Mākslas salonā. Aktuālā izstāde Nebaidies pievēršas trauslajai robežai starp baiso un uzjautrinošo. Ērmīgas noskaņas atklājas dažādos pazīstamu latviešu autoru darbos, kas radīti no 19. un 20. gadsimta mijas līdz mūsdienām. 6. martā notiks ērmīgo stāstu vakars, kurā uzstāsies folkloras pētnieks, stāstnieks un filoloģijas doktors Guntis Pakalns.

Vienlaikus ar izstādi Nebaidies Mūku­salas Mākslas salona mazajā zālē skatāms gleznotāja Ronalda Rusmaņa jaunāko darbu apkopojums Kad tiekamies? Tā galvenā tēma ir citkārt ne mazāk ērmīga — cilvēki un viņu attiecības. Rusmaņa izstādi papildinās psiholoģijas profesora Ivara Austera stāstījums 13. februārī.

No 31. janvāra līdz 30. martam
Mūkusalas iela 42

Lūdzu, neapstājies Rīgas Mazākajā galerijā

Rīgas Mazākā galerija — tā nieka divus kvadrātmetrus lielo laukumu aiz K. K. fon Stric­ka villas lielajiem logiem nosaucis vēsturiskā Stricka alusdarītavas kvartāla iedzīvinātājs Mārtiņš Mielavs. Pēc viņa uzaicinājuma «galerija» 1. februārī tiks atklāta, izstādot pazīstamā mākslinieku pāra Kristas un Reiņa Dzudzilo darbu Lūdzu, neapstājies.

Pirms atklāšanas mākslinieki saglabā intrigu un atklāj tikai to, ka redzamais būs «instalācija, viena vizuāla etīde par laiku, par neapstāšanos, kuru ir iespējams novērot apstājoties, pateicoties tam, ka neesi apstājies». Savukārt Mielavs uzsver — ar mākslas izstādīšanu turpina nostiprināt Briāna ielas kultūrvietas statusu. Dzudzilo instalācija, tāpat kā nākamie mākslinieku darbi pavasarī, būs apskatāmi no ārpuses.

No 1. februāra līdz 3. aprīlim
Aristida Briāna iela 9

Aminals galerijā 427

Pamazām plaukstošajā Avotu ielas apkaimē jau kādu laiku mājo mākslinieku vadīta galerija 427 jeb Four To Seven — par spīti praktiskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar izstāžu telpas uzturēšanu, tā turpina iepazīstināt un izaicināt pašmāju skatītāju ar laikmetīgo mākslu. Pašlaik galerijā skatāma latviešu autora Viktora Timofejeva un amerikāņu mākslinieka Aleksandra Jetcī kopizstāde Aminals. Nedēļas garumā apdzīvojot telpu, mākslinieki tai no jauna radījuši un pielāgojuši darbus visdažādākajās tehnikās — gaidāmas gan instalācijas, gan zīmējumi un videodarbi. «Ideju īsi raksturot nav viegli, taču izstāde ir par un ap dzīvām būtnēm,» stāsta galerijas saimnieks Kaspars Groševs, aicinot pašiem nākt un novērtēt abu autoru sadarbības rezultātu.

Galerija atvērta trešdien—piektdien no pulksten 16 līdz 19 vai iepriekš piesakoties.
No 25. janvāra līdz 1. martam
Stabu iela 70

Izstādes galerijā MuseumLV

Par spīti centrālai atrašanās vietai, tiem, kuri rūpīgi neseko vizuālās mākslas aktualitātēm, vēl neapgūta teritorija var izrādīties 2017. gadā Jūlijas Jeresjko dibinātā privātā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV. Šobrīd galerijā skatāmas divas klasiskas glezniecības personālizstādes — igauņu mākslinieka Eduarda Zenstika Dvēsele un liepājnieka Vadima Markeviča Saruna par sevi. Multimākslinieks Zen­stiks, kura darbi Rīgā skatāmi pirmoreiz, uz Latviju atvedis jaunākās eļļas gleznas. Tajās trauslas sieviešu figūras saplūst ar dabas motīviem, radot simbolisku tēlu pasauli ar ezotērisku pieskaņu.

Savukārt Markevičs piedāvā hiperreālistiskus darbus, kuru pamatā ir paša vēlme pētīt gaismas īpašības, tā izaicinot savu tehnisko varēšanu. «Dekoratīvs» ir abu mākslinieku daiļrades atslēgvārds — nemeklējot konceptuālu dziļumu, galerijas apmeklējums dos gandarījumu tiem, kuriem māksla vispirms nozīmē prasmi rīkoties ar otu.

No 25. janvāra līdz 2. martam
Andreja Pumpura iela 2

5 interesanti koncerti februārī

2. februārī. Mūzikas namā Daile Aizrautība. Ģitārists Mārcis Auziņš

Uzstājoties kopā ar daudziem atzītiem Latvijas džeza un popmūzikas māksliniekiem, Mārcis Auziņš tomēr turpina arī savu solokarjeru. Pirms pāris gadiem viņš ieskaņoja Raimonda Paula populārāko melodiju aranžijas albumā Viens, bet tagad prezentē savas oriģinālkompozīcijas. Albumam un koncerttūrei dots nosaukums Aizrautība, par ko pats ģitārists saka: «Tā ir vilkme pārvērst mirkļus, iespaidus, laiku un visu apkārt notiekošo ģitārmūzikā. Tā ir vēlme izzināt instrumenta un tā skanējuma un spēles robežas.» Pēc koncerta Rīgā programma izskanēs arī citās Latvijas pilsētās līdz pat marta vidum.

9. februārīLielajā ģildē Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Kristīne Blaumane (čells), Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš, Ernests Mediņš, Elīna Endzele (sitaminstrumenti), LSO, LNSO, diriģenti Gintars Rinkēvičs un Andris Poga

Kopš 2005. gada latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir viens no centrālajiem koncertsezonas notikumiem, kurā satiekas ne tikai vairāki orķestri, solisti un diriģenti, bet arī dažādi latviešu mūzikas laikmeti un komponisti. Nav skaidrs, kādēļ šoreiz piedalīties piekrituši tikai divi kolektīvi, tomēr programma solās būt gana piepildīta — tajā izskanēs jubilāru Alfrēda Kalniņa (šogad 140), Tālivalda Ķeniņa (šogad 100) un Lindas Leimanes (šogad 30), kā arī Lielās mūzikas balvas nominanta Kristapa Pētersona darbi. Ar vislielāko intrigu gaidāms iepriekš tikai fragmentāri dzirdētais Ķeniņa Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un Leimanes jaundarbs Enantiomorphic Chambers, kas tapis, iedvesmojoties no Roberta Smitsona instalācijas.

14. februārī. Lielajā ģildē LNSO, koris Latvija un Vasilijs Sinaiskis. Arigo Štrāls (alts), Diana Ozoliņa (čells), LNSO, VAK Latvija, diriģents Vasilijs Sinaiskis

Leģendārais LNSO galvenais diriģents (1975—1987), šobrīd LNSO Goda diriģents Vasilijs Sinaiskis atkal viesojas pie saviem kādreizējiem cīņubiedriem, lai atskaņotu Pētera Plakida, Sergeja Taņejeva un Riharda Štrausa mūziku. Pagājušā gadsimta 70.—80. gados Sinaiskis pirmatskaņojis tolaik tapušos Plakida jaundarbus, tātad šo tandēmu vieno sena saikne, ko dzirdēsim atkal no jauna. Līdzās LNSO samērā bieži atskaņotajai Štrausa mūzikai (šoreiz simfoniskā poēma Dons Kihots) likta Taņejeva kantāte Damaskas Jānis, kopumā piedāvājot atšķirīgu atkalsatikšanos ar maestro Sinaiski.

15.—24. februārīRīgā, Daugavpilī, Siguldā festivāls Saxophonia

Arta Sīmaņa izlolotais festivāls piedāvā saksofonu iepazīt iespējami plašā mūzikas spektrā. Džezs skanēs trijos koncertos — to ieskandinās Kārlis Auziņš un viņa trio domubiedri, saksofonu kvartets Atomos, kā arī Pjērs Bertrāns un Latvijas Radio bigbends atskaņos paša Bertrāna kompozīcijas, ko kuplinās dziedātāja Paloma Pradāla. Laikmetīgās mūzikas robežas izpletīs Kristians Maurers, Rīgas Saksofonu kvartets un Aigars Raumanis kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Gunti Kuzmu. Savukārt tradicionālajā baznīcas koncertā atmosfērisku un filozofisku mūziku atskaņos 12 saksofoni kopā ar Latvijas Radio kori, Rihardu Zaļupi un Jolantu Strikaiti-Lapiņu. Festivālā izskanēs mūsu komponistu Platona Buravicka, Selgas Mences, Jāņa Lūsēna un Riharda Zaļupes jaundarbi, arī šajā ziņā piedāvājot dažādu paaudžu, stilistikas un estētikas mūziku.

No 21. februāra. Latvijas Nacionālajā operā Burvestība. Pajaci

Režisors Aiks Karapetjans kopā ar savu komandu iestudēs divus itāļu viencēlienus, no kuriem viens — Italo Montemeci Burvestība — ir intriģējošs un nezināms pārsteigums pat rūdītiem opermīļiem. 1943. gadā pabeigtā opera savā vēsturē piedzīvojusi pavisam nedaudzus iestudējumus, un nu šajā retumu kartē savu vārdu ierakstīs arī Rīga. Lai arī tapis 20. gadsimta vidū, Montemeci darbs turpina verisma operu virzienu un stilistiku. Burvestību, tāpat kā Rudžero Leonkavallo Pajaci, veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, apvienojot ārzemju un pašmāju solistus. Radošā komanda, interpretējot reālistisko Pajaci un fantastisko viduslaiku pasaku Burvestība, piedāvās «skatītājiem doties ceļojumā ne tikai dažādos laika periodos, bet arī pasaulēs».

5 interesanti koncerti janvārī

18. janvārī. Lielajā ģildē Dialogs ar Mocartu. Pianiste Diāna Ketlere, Sinfonietta Rīga, diriģents Olari Eltss

2019. gada pirmajā koncertā Sinfonietta Rīga izvēlas godināt dižo Vīnes klasiķi Mocartu. Gadu kamerorķestris sāk arī ar jaunu sadarbību un pirmo satikšanos ar igauņu diriģentu Olari Eltsu, kam tūkstošgades sākumā Rīga bija otrās mājas, vadot mūsu Nacionālo simfonisko orķestri. Kopā viņi piedalīsies pārlaicīgā dialogā starp Mocartu un mūsdienām, atskaņojot ungāra Etveša opusu Dialog mit Mozart, savukārt sarunā starp šo un aizsaules pasauli vedīs Silvestrova Messenger, bet paša klasicisma ģēnija daiļrade būs pārstāvēta ar populāro 40. simfoniju un 20. klavierkoncertu, kurā atkal tiksimies ar ārvalstīs mītošo pašmāju pianisti Diānu Ketleri.

19. janvārī. Koncertzālē Lielais dzintars Duende. Flamenko karalis. Karloss Pinjana, Migels Anhels Orengo Visente, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Sesars Alvaress

Lai kādi laikapstākļi arī būtu janvāra vidū, tie noteikti nebūs tik karsti un saulaini kā zemēs, no kurām atbraukuši šā koncerta viesi, kas ar savu temperamentu sasildīs arī Liepājas klausītājus. Nācis no muzikālas ģimenes ar dziļām flamenko tradīcijām, ģitārists Karloss Pinjana jau kopš 90. gadu vidus ir aktīvs šā žanra pārstāvis. Koncertprogrammu Rubato viņš izveidoja un ieskaņoja albumā 2017. gadā kopā ar Mursijas reģiona simfonisko orķestri un diriģentu Sesaru Alvaresu, bet tagad karst­asinīgo spāņu simfoniķu vietā stāsies liepājnieki, kopā ar ģitāras virtuozu ļaujoties Andalūzijas čigānu dejas flamenko ritmiem, harmonijām un sajūtām.

19. janvārī. Latgales vēstniecībā Gors Nakts dziesmas. Pianists Reinis Zariņš

2018. gadā tikām lutināti ar vairākiem melnbalto taustiņu virtuoza Reiņa Zariņa koncertiem — viņš bija rezidences mākslinieks Latvijas Radio, kopā ar Trio Palladio rezidējis arī Vidzemes koncertzālē Cēsis, Dzintaros ļāvies Bēthovena sonāšu burvībai, VEF Kultūras pilī gaismas domas domājis, vairākkārt devies uz Liepāju atskaņot Mesiāna apjomīgo ciklu 20 skatieni uz Kristus bērnu, Londonas Vigmora zālē uzstājies par godu mūsu valsts simtgadei un priecējis klausītājus arī ar dalību ierakstos. Ja nu kāds vēl nav paguvis vai vēlas atkal Zariņa lielisko klavierspēli apbrīnot klātienē, jābrauc uz Rēzekni, kur jauno gadu ar solokoncertu pianists iesāks sev tik mīļajā Gors zālē. Programmu Nakts dziesmas mākslinieks raksturo kā «muzikālas vīzijas par cilvēku naktī».

19. janvārī. Valmieras Kultūras centrā Džezs dzied Aspaziju. Beāte Zviedre, Artjoms Sarvi, Svens Vilsons, Jānis Rubiks, Pauls Ķierpe, Kristaps Lubovs

Aizraujošo, oriģinālo, dzirkstošo un dažbrīd pavisam trako koncertprogrammu dziedātāja Beāte Zviedre radīja pirms pāris gadiem studiju noslēguma eksāmenam Mūzikas akadēmijā, iedvesmojoties no Aspazijas personības spēka un paveiktajiem darbiem. Rezultātā Aspazijas dzeja Edgara Cīruļa, Svena Vilsona un Jāņa Rubika kompozīcijās ieskanas ne tikai džeziskās, bet arī eksperimentālās, klasiskās, repa un pavisam alternatīvās noskaņās. Programma jau atskaņota gan vairāku pilsētu koncertvietās, gan Latvijas Radio 1. studijas tiešraides koncertā. To aizvien var noklausīties radio arhīvā, bet lai tas nemazina motivāciju doties uz koncertu — mūziku papildina arī neliela skatuviskā darbība, un, galu galā, džeza mūziķi nekad «vienā upē divreiz neiekāps», jo improvizācijas ir konkrētā mirkļa māksla.

25. janvārīLielajā ģildē Šostakovičs jokdaris un vizionārs. Pianiste Plamena Mangova, trompetists Jānis Porietis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga

Līdzās Koncertam klavierēm, trompetei un orķestrim ārkārtīgi reti atskaņotā Šostakoviča 4. simfonija ir galvenā šā koncerta vērtība. Lai arī uzrakstīta 1936. gadā, uz skatuves tā pirmoreiz izskanēja tikai 1961. gadā, jo pats komponists pieņēma lēmumu pirmatskaņojumu atcelt, apzinoties iespējamās sekas, kas draudēja gan viņam, gan orķestrim Staļina pārvaldītajā PSRS. Pieprasot lielus ieguldījumus no mūziķiem gan emocionāli, gan fiziski, simfonija ir viens no komponista svarīgākajiem un personiskākajiem darbiem. Pavisam nesen to kopā ar Bostonas simfoniķiem ieskaņojis Andris Nelsons, tagad kārta LNSO un Andrim Pogam.