Kategorijas: Afiša

Pasakas varā

Troņu spēles paraugstunda — kā seriālu pārvērst globālā fenomenā

Fantāzijas seriāla noslēdzošā sezona ir sākusies. Pagaidām gan aizraujošāk par pašu Troņu spēli (Game of Thrones) ir bijis sekot līdzi tā veidotāju — ASV kabeļtelevīzijas HBO — atjautīgajām mārketinga aktivitātēm. Tās jau kopš seriāla sākuma 2011. gadā ir spējušas šo brutālo (balstītu amerikāņu rakstnieka Džordža R. R. Mārtina sarakstītajās grāmatās) pasaku pieaugušajiem par varas spēlēm mītiskajā Vesterosā pārvērst globālā fenomenā. Šopavasar, piemēram, gaidot astotās sezonas pirmizrādi, pielūdzējiem bija iespēja sev «nolaist asinis Troņa vārdā». 

Dzīvē tas gan bija cēlāk, nekā izklausās, — martā kultūras festivālā SXSW Teksasas štatā seriāla veidotāji sadarbojās ar Sarkano Krustu, lai popularizētu asins ziedošanu. Angliski runājošo mediju telpu, nemaz nerunājot par interneta plašumiem, vēl aizvien turpina pārpludināt ziņas par seriāla sākumu. 

Seriāla rentabilitāti savā labā pasteigušies izmantot vairāki populāri zīmoli, piemēram, sporta kompānija Adidas par godu Troņu spēlei izlaidusi īpašu apavu modeli (kas gan, ņemot vērā seriāla grafisko vardarbību, izklausās kā segvārds moku rīkam). Savukārt Sietlas dzīvnieku patversme seriāla pirmizrādes dienās piedāvāja akciju ar nosaukumu Māju spēle (angliski — Game of Homes), kuras laikā mājdzīvnieku adopcijas izdevumiem tika piešķirtas atlaides. 

Šī un līdzīgas aktivitātes nu jau stiepjas krietni pāri oficiālajām mārketinga kampaņām (kuru kopējais budžets šai sezonai vien ir ap 20 miljoniem dolāru) un stiprina pielūdzēju piederības sajūtu seriāla kultam. 

Dzīvie miroņi

Troņu spēles jaunākā sezona HBO ir izmaksājusi vairāk nekā 90 miljonus dolāru, kas seriāla pastāvēšanas vēsturē ir visbrangākais skaitlis. Neraugoties uz gandrīz slimīgo slepenību, kas apvij katras epizodes iznākšanu, HBO publicētie skaitļi ļauj minēt, ka šosezon atvēlēts krietni vairāk vietas datorgrafikai un specefektiem: seriāla pēcapstrādei veltīto nedēļu skaits (42) ir audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar pirmo sezonu (17). 

Astotās sezonas pirmajā sērijā šo jauno tendenci ilustrēja gara aina, kurā divi no nozīmīgākajiem varoņiem traucas uz animētiem pūķiem. Tiesa, seriāla autori iešūpojas lēnām — nepilnu stundu garā sērija vēl neatbilda kabeļtelevīzijas solījumiem katru epizodi veidot kā atsevišķu pilnmetrāžas filmu. Šī drīzāk bija gaidas kāpinoša prelūdija, kas klusā dramatismā mērķtiecīgi audzēja spriedzi par gaidāmajām briesmām — uzbrukumu no ziemeļu dzīvajiem miroņiem. 

Lai arī publiskajā telpā ir izskanējusi ne viena vien sazvērnieciska versija par seriāla norišu saistību ar realitāti, veroties Troņu spēles varoņu sašķeltībā iepretim lielam, eksistenciālam apdraudējumam, ir kārdinoši saskatīt līdzības ar Rietumu sabiedrības sociopolitiskajām reālijām. Proti, laužam šķēpus par dažādajiem politiskajiem uzskatiem, tā arī nespējot vienoties par risinājumiem klimata pārmaiņu novēršanā.

Seriālos lielāka vaļa

Ņemot vērā notikumu neparedzamību iepriekšējās septiņās sezonās, it īpaši varoņu pēkšņās nāves, varam droši pieņemt, ka arī jaunās sērijas sagādās daudz pārsteigumu; straujums ir šī seriāla spilgtākā iezīme, ko veidotāji rūpīgi cenšas uzturēt. Scenārija negaidītās virāžas parāda, ka seriālu formāts savā izteiksmes formā var atļauties būt brīvāks par kinofilmām. Kino kopš Alfreda Hičkoka leģendārā trillera Psiho (1960) galveno varoņu nāve filmas viducī ir reta parādība. Turpretim seriālos, kuru stāsti parasti sazarojas daudzos līmeņos, šis dramaturģiskais paņēmiens kalpo kā intereses kāpinātājs. 

To uzskatāmi parāda Troņu spēles skatītāju pastāvīgais pieaugums: pirmo sezonu ASV noskatījās 9,3 miljoni skatītāju, septīto — 32,8. Astotās sezonas sākuma epizodes skatījumu skaits Amerikas Savienotajās Valstīs vien sasniedza 17,4 miljonus. 

Lai arī kāds fināls mūs gaidītu 19. maijā, kad seriāls beigsies, Troņu spēle Rietumu popkultūrā noslēgs veselu posmu, nostiprinot seriālus kā plašu un pateicīgu placdarmu kino stāstniecībā.

Troņu spēle / Game of Thrones
Seriāla 8. sezonas sērijas skatāmas LMT Mājas viedtelevīzijā, Helio iTV un Shortcut no 15. aprīļa.

5 interesanti koncerti aprīlī

4. aprīlī. Lielajā ģildē LNSO kamermūzika. Kontrabass. Oskars Bokanovs (kontrabass), Rihards Plešanovs (klavieres)
Latvijā un Čehijā zinības un pieredzi guvušais LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs sagatavojis daudzveidīgu programmu, lai tuvāk iepazīstinātu ar reti solista lomā dzirdamo instrumentu. No Baha līdz Vaskam — tāds ir mūzikas diapazons, kurā iekļautas arī Franka un Mesiāna daiļrades lappuses. Kopā ar Oskaru uz skatuves muzicēs pianists Rihards Plešanovs, kurš ir ne tikai viens no aktīvākajiem, bet arī dziļākajiem un talantīgākajiem savas paaudzes kamermūzikas interpretiem. Uzdrošinos teikt, ka tikai retais zina, cik plašas iespējas sniedz ierasti basa funkciju pildošais kontrabass, tāpēc koncerts var būt ne tikai augstvērtīgs baudījums, bet arī sniegt ne mazumu pārsteigumu.

13.—20. aprīlis. Vidzemes koncertzālē Cēsis Festivāls Pētera Vaska mūzikas aprīlis
Jau otro gadu aprīlis Cēsīs aizritēs Pētera Vaska zīmē, un šogad festivālā četri koncerti, kas paplašina pērn sāktās tradīcijas žanrisko un muzikālo piedāvājumu. Atklāšanā skanēs Vaskam tuvo komponistu Arvo Pērta, Alberta Šnelcera un Oli Mustonena mūzika zviedru kamerorķestra O’Modernt interpretācijā. Sekos Vaska mūzikas iedzīvinājums dejā — klavieru kvarteta skaņas raisījušas iedvesmu horeogrāfa Sašas Rivas iztēlē, rezultējoties laikmetīgā baleta iestudējumā Muted, ko izdejos Vācijas Nacionālā Jaunatnes baleta trupa. O’Modernt skanējumā dzirdēsim arī Vaska, Artura Maskata un mūsu ziemeļu kaimiņa Erki Svena Tīra mūziku, bet noslēgumā — Vaska gadalaiku cikls klavierēm, ko kopā ar Vestardu Šimku iedzīvinās Vilhelma Purvīša ainavas Roberta Rubīna projekcijās. Ja nepietiek, dodoties uz Cēsīm, var paklausīties ierakstu nama Skani tikko klajā laisto Vaska mūzikas albumu Lūgšana.

19. aprīlī. Rīgas Domā Koncerts Lielajā piektdienā. Stabat Mater. Latvijas Radio koris un Sinfonietta Rīga
Sigvards Kļava līdzās licis divus lielformas darbus — Jura Karlsona Adoratio un Džeimsa Makmilana Stabat Mater. Makmilana opuss pēc pirmatskaņojuma 2016. gadā tika nodēvēts par mūsdienu meistardarbu, tā īpašo statusu apliecina arī fakts, ka 2018. gadā tas kļuva par pirmo darbu, kas tiešraidē straumēts no Siksta kapelas Vatikānā. Savukārt Karlsona adorācijas pirmatskaņotas 2011. gada Lielajā piektdienā, un par savu darbu komponists tolaik teica: «Svētajos rakstos atradu lūgšanu, kas man šķiet aktuāla. Dzīvojam tādā laikā mūsu valstī, kad visas lielās vērtības ir samaisītas lielā vilnī, kas gandrīz visu noslauka. Mana adorācija ir vēršanās pie Dieva, lai dod mums saprātu, sajēgu, garīgo palīdzību.»

27. aprīlī. Liepājas koncertzālē Lielais dzintars Pasaule Lielajā dzintarā / Irāna. Shanbehzadeh Ensemble
Liepājas koncertzāles pasaules mūzikas cikls uz vēju pilsētu aicina irāņu ansambli, kas klausītājiem piedāvā ienirt Bušeras reģiona tradicionālajā mūzikā un dejā. Aptuveni 30 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē uzstājoties prestižākajās koncertzālēs, mūziķi ļauj klausītājiem iepazīt ne tikai savu tradicionālo mūziku, bet arī citur nedzirdētus instrumentus — irāņu dūdas, dubultklarneti un citus pūšaminstrumentus, dažādas perkusijas, stīginstrumentus, protams, arī dziedāšanas manieri un deju. Ansambļa vadītājs Saeids Šanbehzade ir ne tikai izcils mūziķis, bet arī atzīts etnomuzikologs un profesors, līdz ar to varam domāt, ka repertuārs tiek veidots ar autentisku pieeju un zinātnisku precizitāti detaļās.

30. aprīlīVEF Kultūras pilī VEF Jazz Club | Starptautiskā džeza diena. Jazzatomy un Kristin Korb

2011. gadā UNESCO pasludināja 30. aprīli par Starptautisko džeza dienu, lai ne tikai svinētu un godinātu šo mūzikas žanru, bet arī veicinātu dialogu, cieņu un cīnītos pret diskrimināciju. Lai arī šogad centrālā svinību vieta ar Herbija Henkoka un Džeimsa Morisona vadītā zvaigžņu sastāva koncertu ir Melburna, džezs tiks sumināts 190 pasaules valstīs, un Latvija nav izņēmums. Mūsu galvenās svinības norisināsies VEF Kultūras pilī, kur uz vienas skatuves satiksies latviešu kolektīvs Jazzatomy un amerikāņu un dāņu dziedošā (!) kontrabasiste Kristina Korba. Savu debijas albumu izdevusi 1996. gadā, turklāt kopā ar Reja Brauna trio, pirms pāris gadiem klajā laidusi jau astoto ieskaņojumu, Kristina ir arī aktīva pedagoģe un koncertējoša mūziķe. Koncertā skanēs gan viešņas, gan Jazzatomy mūzika, tiek solīti arī pirmatskaņojumi.

5 interesanti koncerti martā

8. martā. Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē Jūrmala Jazz. Justin Kauflin trio

Eiropas koncertturnejā Jūrmalā viesosies talantīgais džeza pianists un komponists amerikānis Džastins Kaflins. Būdams viens no leģendārā Kvinsija Džonsa pārstāvētajiem māksliniekiem, Kaflins, protams, bauda aktīvas koncertdzīves sniegtās iespējas, atzinību un sajūsmu, un tas ir vislielākajā mērā pamatoti — izcila virtuozitāte, individuāla, nesamākslota un svaiga mūzika un, lai cik klišejiski tas skanētu, patiesa vienkāršība ir viņa skanējuma trumpji. Par to Latvijas publika varēja pārliecināties jau 2016. gada vasarā, kad mūziķis uzstājās kopā ar Latvijas Radio bigbendu, bet šoreiz iespēja dzirdēt intīmāku koncertu Dzintaros.

9.—16. martā. Koncertzālē Lielais dzintars Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls

Diriģenta Imanta Rešņa aizsāktais festivāls (toreiz — Pianisma zvaigžņu) šogad piedzīvos jau 27. gadskārtu, Liepājā pulcinot tādus mūziķus kā Miša Maiskis (čells), Guntis Kuzma (klarnete), Vestards Šimkus (klavieres), dāņu džeza trio 3xHESS, dziedātājus Rihardu Mačanovski, Tūri Dedi un Marku Vildi, kam līdzās, protams, Liepājas Simfoniskais orķestris, arī Sinfonietta Rīga un akadēmiskais koris Latvija. Programma plaša un dažādām gaumēm — gan labi pazīstama Pētera Čaikovska, Riharda Štrausa, Johana Sebastiana Baha mūzika, gan mazāk zināmas Otorīno Respīgi, Sebastiana Fagerlunda un Edvarda Elgara daiļrades lappuses, gan nupat pirmatskaņotā Rutas Paideres kamersimfonija And Nothing More. Nesauktu šo par drosmīgāko un interesantāko Liepājas zvaigžņu festivāla laidienu, bet dažas pērles izdosies izzvejot.

13. martā. Lielajā ģildē Camerata RCO. Karaliskā Concertgebouw orķestra mūziķi

Pavisam nesen, 2018. gada novembrī, Nacionālajā operā izskanēja Karaliskā Concertgebouw orķestra koncerts, bet nu šī kolektīva vienīgā latviešu mūziķe altiste Santa Vižine kolēģus ved uz Rīgu, lai klausītājiem piedāvātu kamermūzikas programmu. Kamermuzicēšana ir neizmērojams pienesums orķestra mūziķu spēles pilnveidē un attīstībā, un Camerata RCO ir pieprasīts ansamblis, kas šajā koncertā līdzās liks Antonīna Dvoržāka Čehu svītu un Franča Šūberta Oktetu. Santai šī tikšanās ar Rīgas publiku ir gaidīta atkalredzēšanās: «Dzīvojot ārzemēs, man ir neaprakstāma vēlme spēlēt mājās. Gribas uz Latviju atvest kolēģus, nu jau draugus, kuri ir sirsnīgi un smaidīgi. Varbūt mēs ar savu Šūbertu kādam uzdzīsim milzu iedvesmu, kaut vienam! Un tas būs tā vērts!»

14. martā.V EF Kultūras pils Kamerzālē VEF Jazz Club | Knudsen / Saržants International

Dāņu kontrabasistu Kenetu Dālu Knud­senu ar Latviju saista arvien ciešākas saites — pirms pāris gadiem sācis muzicēt kopā ar Denisu Paškeviču un piedalījies viņa albuma ieskaņojumā, tagad viņš, strādājot Mūzikas akadēmijā Olborgā, māca vairākus latviešu džeza studentus un ar viņiem kopā uzstājas. Koncertā Kenets no Dānijas līdzi aicinās bundzinieku Daniēlu Zommeru, un uz skatuves abi satiksies ar pašmāju mūziķiem — vokālisti Evilenu Protektori, pianistu Kristu Saržantu un saksofonistu Dāvi Jurku. Knudsena un Saržanta mūziku, ko dzirdēsim, saista skandināviska, ziemeļnieciska noslēpumainība, trauksmains un raupjš skanējums, kas vedina uz dziļām, dažbrīd pat tumšām un eksistenciālām pārdomām. Ja tas nebaida, nav pamata nedoties uz atjaunoto VEF Kultūras pili. Un gan jau ieskanēsies arī kāda maigāka un mažorīgāka nots!

20. martā. Lielajā ģildē Windstream Atklāšanas koncerts. Poga. Freibergs. Petrauskis.

Savu ikgadējo festivālu piedāvā arī orķestris Rīga, to tradicionāli ieskandinot astronomiskā pavasara pirmajā dienā. Atkalsatikšanās ar kādreizējo orķestra māksliniecisko vadītāju Andri Pogu sola profesionālus izaicinājumus un interesantas sadarbības. Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs (kas to zina, varbūt ar Lielo mūzikas balvu kabatā) savu virtuozitāti izrādīs Dženiferas Higdonas Perkusiju koncertā, savukārt Oskars Petrauskis būs solists Džona Mekī Koncertā soprāna saksofonam un pūtēju orķestrim. Koncerta ievadā — festivāla nosaukumu attaisnojošais Kristofera Staničara Windstream, bet noslēgumā — Naidžela Klarka Samurajs, kurā varam gaidīt pilnskanīgu un krāšņu pūtēju orķestra skanējumu.

Festivālā arī citi koncerti martā un aprīlī — divi rekviēmi, Supē, Ofenbaha un Johana Štrausa mūzika, kā arī sītara un tabla Indijas skaņās.

5 interesantas izstādes Rīgas galerijās

Laikmetīgā māksla, arhitektūra un klasiskā glezniecība — svaigs izstāžu piedāvājums dažādām gaumēm

Kopā un atsevišķi ISSP Galerijā

Pēc veiksmīgas dalības prestižajā Venēcijas arhitektūras biennālē 2018. gadā daļa no Latvijas paviljona ekspozīcijas Kopā un atsevišķi nonākusi pie skatītājiem Rīgā. Tās fokusā ir daudzdzīvokļu nami — par spīti priekšstatam par latviešiem kā savrupu nāciju, tajos mīt divas trešdaļas valsts iedzīvotāju.

Pērn atvērtajā laikmetīgās fotogrāfijas telpā eksponēti Reiņa Hofmaņa lielformāta foto, kas ataino daudzdzīvokļu namus Latvijas pilsētās un laukos. Līdzās tiem četri konceptuāli, atšķirīgām tēmām veltīti arhitektūras maketi.

Līdz ar izstādi klajā nākusi arhitektu Evelīnas Ozolas un Matīsa Groskaufmaņa sastādīta grāmata Kopā un atsevišķi: daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā ainavā — zinošu autoru vērtīgs pienesums vietējai arhitektūrai veltītajā literatūrā.

No 1. februāra līdz 27. martam
Marijas iela 13, K3

Nebaidies Mūkusalas Mākslas salonā

Kamēr arhitektes Zaigas Gailes birojs vēl strādā pie Zuzeum projekta, Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcija turpina augt, bet tās darbi regulāri apkopoti tematiskās izstādēs Mūkusalas Mākslas salonā. Aktuālā izstāde Nebaidies pievēršas trauslajai robežai starp baiso un uzjautrinošo. Ērmīgas noskaņas atklājas dažādos pazīstamu latviešu autoru darbos, kas radīti no 19. un 20. gadsimta mijas līdz mūsdienām. 6. martā notiks ērmīgo stāstu vakars, kurā uzstāsies folkloras pētnieks, stāstnieks un filoloģijas doktors Guntis Pakalns.

Vienlaikus ar izstādi Nebaidies Mūku­salas Mākslas salona mazajā zālē skatāms gleznotāja Ronalda Rusmaņa jaunāko darbu apkopojums Kad tiekamies? Tā galvenā tēma ir citkārt ne mazāk ērmīga — cilvēki un viņu attiecības. Rusmaņa izstādi papildinās psiholoģijas profesora Ivara Austera stāstījums 13. februārī.

No 31. janvāra līdz 30. martam
Mūkusalas iela 42

Lūdzu, neapstājies Rīgas Mazākajā galerijā

Rīgas Mazākā galerija — tā nieka divus kvadrātmetrus lielo laukumu aiz K. K. fon Stric­ka villas lielajiem logiem nosaucis vēsturiskā Stricka alusdarītavas kvartāla iedzīvinātājs Mārtiņš Mielavs. Pēc viņa uzaicinājuma «galerija» 1. februārī tiks atklāta, izstādot pazīstamā mākslinieku pāra Kristas un Reiņa Dzudzilo darbu Lūdzu, neapstājies.

Pirms atklāšanas mākslinieki saglabā intrigu un atklāj tikai to, ka redzamais būs «instalācija, viena vizuāla etīde par laiku, par neapstāšanos, kuru ir iespējams novērot apstājoties, pateicoties tam, ka neesi apstājies». Savukārt Mielavs uzsver — ar mākslas izstādīšanu turpina nostiprināt Briāna ielas kultūrvietas statusu. Dzudzilo instalācija, tāpat kā nākamie mākslinieku darbi pavasarī, būs apskatāmi no ārpuses.

No 1. februāra līdz 3. aprīlim
Aristida Briāna iela 9

Aminals galerijā 427

Pamazām plaukstošajā Avotu ielas apkaimē jau kādu laiku mājo mākslinieku vadīta galerija 427 jeb Four To Seven — par spīti praktiskajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar izstāžu telpas uzturēšanu, tā turpina iepazīstināt un izaicināt pašmāju skatītāju ar laikmetīgo mākslu. Pašlaik galerijā skatāma latviešu autora Viktora Timofejeva un amerikāņu mākslinieka Aleksandra Jetcī kopizstāde Aminals. Nedēļas garumā apdzīvojot telpu, mākslinieki tai no jauna radījuši un pielāgojuši darbus visdažādākajās tehnikās — gaidāmas gan instalācijas, gan zīmējumi un videodarbi. «Ideju īsi raksturot nav viegli, taču izstāde ir par un ap dzīvām būtnēm,» stāsta galerijas saimnieks Kaspars Groševs, aicinot pašiem nākt un novērtēt abu autoru sadarbības rezultātu.

Galerija atvērta trešdien—piektdien no pulksten 16 līdz 19 vai iepriekš piesakoties.
No 25. janvāra līdz 1. martam
Stabu iela 70

Izstādes galerijā MuseumLV

Par spīti centrālai atrašanās vietai, tiem, kuri rūpīgi neseko vizuālās mākslas aktualitātēm, vēl neapgūta teritorija var izrādīties 2017. gadā Jūlijas Jeresjko dibinātā privātā kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV. Šobrīd galerijā skatāmas divas klasiskas glezniecības personālizstādes — igauņu mākslinieka Eduarda Zenstika Dvēsele un liepājnieka Vadima Markeviča Saruna par sevi. Multimākslinieks Zen­stiks, kura darbi Rīgā skatāmi pirmoreiz, uz Latviju atvedis jaunākās eļļas gleznas. Tajās trauslas sieviešu figūras saplūst ar dabas motīviem, radot simbolisku tēlu pasauli ar ezotērisku pieskaņu.

Savukārt Markevičs piedāvā hiperreālistiskus darbus, kuru pamatā ir paša vēlme pētīt gaismas īpašības, tā izaicinot savu tehnisko varēšanu. «Dekoratīvs» ir abu mākslinieku daiļrades atslēgvārds — nemeklējot konceptuālu dziļumu, galerijas apmeklējums dos gandarījumu tiem, kuriem māksla vispirms nozīmē prasmi rīkoties ar otu.

No 25. janvāra līdz 2. martam
Andreja Pumpura iela 2

5 interesanti koncerti februārī

2. februārī. Mūzikas namā Daile Aizrautība. Ģitārists Mārcis Auziņš

Uzstājoties kopā ar daudziem atzītiem Latvijas džeza un popmūzikas māksliniekiem, Mārcis Auziņš tomēr turpina arī savu solokarjeru. Pirms pāris gadiem viņš ieskaņoja Raimonda Paula populārāko melodiju aranžijas albumā Viens, bet tagad prezentē savas oriģinālkompozīcijas. Albumam un koncerttūrei dots nosaukums Aizrautība, par ko pats ģitārists saka: «Tā ir vilkme pārvērst mirkļus, iespaidus, laiku un visu apkārt notiekošo ģitārmūzikā. Tā ir vēlme izzināt instrumenta un tā skanējuma un spēles robežas.» Pēc koncerta Rīgā programma izskanēs arī citās Latvijas pilsētās līdz pat marta vidum.

9. februārīLielajā ģildē Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts. Kristīne Blaumane (čells), Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš, Ernests Mediņš, Elīna Endzele (sitaminstrumenti), LSO, LNSO, diriģenti Gintars Rinkēvičs un Andris Poga

Kopš 2005. gada latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir viens no centrālajiem koncertsezonas notikumiem, kurā satiekas ne tikai vairāki orķestri, solisti un diriģenti, bet arī dažādi latviešu mūzikas laikmeti un komponisti. Nav skaidrs, kādēļ šoreiz piedalīties piekrituši tikai divi kolektīvi, tomēr programma solās būt gana piepildīta — tajā izskanēs jubilāru Alfrēda Kalniņa (šogad 140), Tālivalda Ķeniņa (šogad 100) un Lindas Leimanes (šogad 30), kā arī Lielās mūzikas balvas nominanta Kristapa Pētersona darbi. Ar vislielāko intrigu gaidāms iepriekš tikai fragmentāri dzirdētais Ķeniņa Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un Leimanes jaundarbs Enantiomorphic Chambers, kas tapis, iedvesmojoties no Roberta Smitsona instalācijas.

14. februārī. Lielajā ģildē LNSO, koris Latvija un Vasilijs Sinaiskis. Arigo Štrāls (alts), Diana Ozoliņa (čells), LNSO, VAK Latvija, diriģents Vasilijs Sinaiskis

Leģendārais LNSO galvenais diriģents (1975—1987), šobrīd LNSO Goda diriģents Vasilijs Sinaiskis atkal viesojas pie saviem kādreizējiem cīņubiedriem, lai atskaņotu Pētera Plakida, Sergeja Taņejeva un Riharda Štrausa mūziku. Pagājušā gadsimta 70.—80. gados Sinaiskis pirmatskaņojis tolaik tapušos Plakida jaundarbus, tātad šo tandēmu vieno sena saikne, ko dzirdēsim atkal no jauna. Līdzās LNSO samērā bieži atskaņotajai Štrausa mūzikai (šoreiz simfoniskā poēma Dons Kihots) likta Taņejeva kantāte Damaskas Jānis, kopumā piedāvājot atšķirīgu atkalsatikšanos ar maestro Sinaiski.

15.—24. februārīRīgā, Daugavpilī, Siguldā festivāls Saxophonia

Arta Sīmaņa izlolotais festivāls piedāvā saksofonu iepazīt iespējami plašā mūzikas spektrā. Džezs skanēs trijos koncertos — to ieskandinās Kārlis Auziņš un viņa trio domubiedri, saksofonu kvartets Atomos, kā arī Pjērs Bertrāns un Latvijas Radio bigbends atskaņos paša Bertrāna kompozīcijas, ko kuplinās dziedātāja Paloma Pradāla. Laikmetīgās mūzikas robežas izpletīs Kristians Maurers, Rīgas Saksofonu kvartets un Aigars Raumanis kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Gunti Kuzmu. Savukārt tradicionālajā baznīcas koncertā atmosfērisku un filozofisku mūziku atskaņos 12 saksofoni kopā ar Latvijas Radio kori, Rihardu Zaļupi un Jolantu Strikaiti-Lapiņu. Festivālā izskanēs mūsu komponistu Platona Buravicka, Selgas Mences, Jāņa Lūsēna un Riharda Zaļupes jaundarbi, arī šajā ziņā piedāvājot dažādu paaudžu, stilistikas un estētikas mūziku.

No 21. februāra. Latvijas Nacionālajā operā Burvestība. Pajaci

Režisors Aiks Karapetjans kopā ar savu komandu iestudēs divus itāļu viencēlienus, no kuriem viens — Italo Montemeci Burvestība — ir intriģējošs un nezināms pārsteigums pat rūdītiem opermīļiem. 1943. gadā pabeigtā opera savā vēsturē piedzīvojusi pavisam nedaudzus iestudējumus, un nu šajā retumu kartē savu vārdu ierakstīs arī Rīga. Lai arī tapis 20. gadsimta vidū, Montemeci darbs turpina verisma operu virzienu un stilistiku. Burvestību, tāpat kā Rudžero Leonkavallo Pajaci, veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, apvienojot ārzemju un pašmāju solistus. Radošā komanda, interpretējot reālistisko Pajaci un fantastisko viduslaiku pasaku Burvestība, piedāvās «skatītājiem doties ceļojumā ne tikai dažādos laika periodos, bet arī pasaulēs».

5 interesanti koncerti janvārī

18. janvārī. Lielajā ģildē Dialogs ar Mocartu. Pianiste Diāna Ketlere, Sinfonietta Rīga, diriģents Olari Eltss

2019. gada pirmajā koncertā Sinfonietta Rīga izvēlas godināt dižo Vīnes klasiķi Mocartu. Gadu kamerorķestris sāk arī ar jaunu sadarbību un pirmo satikšanos ar igauņu diriģentu Olari Eltsu, kam tūkstošgades sākumā Rīga bija otrās mājas, vadot mūsu Nacionālo simfonisko orķestri. Kopā viņi piedalīsies pārlaicīgā dialogā starp Mocartu un mūsdienām, atskaņojot ungāra Etveša opusu Dialog mit Mozart, savukārt sarunā starp šo un aizsaules pasauli vedīs Silvestrova Messenger, bet paša klasicisma ģēnija daiļrade būs pārstāvēta ar populāro 40. simfoniju un 20. klavierkoncertu, kurā atkal tiksimies ar ārvalstīs mītošo pašmāju pianisti Diānu Ketleri.

19. janvārī. Koncertzālē Lielais dzintars Duende. Flamenko karalis. Karloss Pinjana, Migels Anhels Orengo Visente, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Sesars Alvaress

Lai kādi laikapstākļi arī būtu janvāra vidū, tie noteikti nebūs tik karsti un saulaini kā zemēs, no kurām atbraukuši šā koncerta viesi, kas ar savu temperamentu sasildīs arī Liepājas klausītājus. Nācis no muzikālas ģimenes ar dziļām flamenko tradīcijām, ģitārists Karloss Pinjana jau kopš 90. gadu vidus ir aktīvs šā žanra pārstāvis. Koncertprogrammu Rubato viņš izveidoja un ieskaņoja albumā 2017. gadā kopā ar Mursijas reģiona simfonisko orķestri un diriģentu Sesaru Alvaresu, bet tagad karst­asinīgo spāņu simfoniķu vietā stāsies liepājnieki, kopā ar ģitāras virtuozu ļaujoties Andalūzijas čigānu dejas flamenko ritmiem, harmonijām un sajūtām.

19. janvārī. Latgales vēstniecībā Gors Nakts dziesmas. Pianists Reinis Zariņš

2018. gadā tikām lutināti ar vairākiem melnbalto taustiņu virtuoza Reiņa Zariņa koncertiem — viņš bija rezidences mākslinieks Latvijas Radio, kopā ar Trio Palladio rezidējis arī Vidzemes koncertzālē Cēsis, Dzintaros ļāvies Bēthovena sonāšu burvībai, VEF Kultūras pilī gaismas domas domājis, vairākkārt devies uz Liepāju atskaņot Mesiāna apjomīgo ciklu 20 skatieni uz Kristus bērnu, Londonas Vigmora zālē uzstājies par godu mūsu valsts simtgadei un priecējis klausītājus arī ar dalību ierakstos. Ja nu kāds vēl nav paguvis vai vēlas atkal Zariņa lielisko klavierspēli apbrīnot klātienē, jābrauc uz Rēzekni, kur jauno gadu ar solokoncertu pianists iesāks sev tik mīļajā Gors zālē. Programmu Nakts dziesmas mākslinieks raksturo kā «muzikālas vīzijas par cilvēku naktī».

19. janvārī. Valmieras Kultūras centrā Džezs dzied Aspaziju. Beāte Zviedre, Artjoms Sarvi, Svens Vilsons, Jānis Rubiks, Pauls Ķierpe, Kristaps Lubovs

Aizraujošo, oriģinālo, dzirkstošo un dažbrīd pavisam trako koncertprogrammu dziedātāja Beāte Zviedre radīja pirms pāris gadiem studiju noslēguma eksāmenam Mūzikas akadēmijā, iedvesmojoties no Aspazijas personības spēka un paveiktajiem darbiem. Rezultātā Aspazijas dzeja Edgara Cīruļa, Svena Vilsona un Jāņa Rubika kompozīcijās ieskanas ne tikai džeziskās, bet arī eksperimentālās, klasiskās, repa un pavisam alternatīvās noskaņās. Programma jau atskaņota gan vairāku pilsētu koncertvietās, gan Latvijas Radio 1. studijas tiešraides koncertā. To aizvien var noklausīties radio arhīvā, bet lai tas nemazina motivāciju doties uz koncertu — mūziku papildina arī neliela skatuviskā darbība, un, galu galā, džeza mūziķi nekad «vienā upē divreiz neiekāps», jo improvizācijas ir konkrētā mirkļa māksla.

25. janvārīLielajā ģildē Šostakovičs jokdaris un vizionārs. Pianiste Plamena Mangova, trompetists Jānis Porietis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga

Līdzās Koncertam klavierēm, trompetei un orķestrim ārkārtīgi reti atskaņotā Šostakoviča 4. simfonija ir galvenā šā koncerta vērtība. Lai arī uzrakstīta 1936. gadā, uz skatuves tā pirmoreiz izskanēja tikai 1961. gadā, jo pats komponists pieņēma lēmumu pirmatskaņojumu atcelt, apzinoties iespējamās sekas, kas draudēja gan viņam, gan orķestrim Staļina pārvaldītajā PSRS. Pieprasot lielus ieguldījumus no mūziķiem gan emocionāli, gan fiziski, simfonija ir viens no komponista svarīgākajiem un personiskākajiem darbiem. Pavisam nesen to kopā ar Bostonas simfoniķiem ieskaņojis Andris Nelsons, tagad kārta LNSO un Andrim Pogam.

2019. Rīgā un citur pasaulē

20 notikumi, kurus nākamgad vēlas apmeklēt kultūras ekspertes

Iesaka: Pirmās Rīgas Laikmetīgās mākslas biennāles kuratore Katerina Gregosa, muzikoloģe Anete Ašmane, teātra kritiķe Edīte Tišheizere, kinokritiķe Kristīne Simsone

Māksla

58. Venēcijas biennāle
Joprojām vislabāk apmeklētā mākslas biennāle pasaulē. Katerina Gregosa kopā ar mākslinieku Igoru Grubiču būs Horvātijas paviljona kuratori. (Latviju pārstāvēs starptautisku atzinību ieguvusī latviešu izcelsmes māksliniece Daiga Grantiņa ar darbu Bāka — red.) No 11. maija līdz 24. novembrim.
Labiennale.org


Performa 19
Ņujorkā
Viens no izcilākajiem performatīvās mākslas festivāliem pasaulē. Tas veltīts dzīvās performances pētīšanai 20. gadsimta mākslā, kā arī jaunu virzienu atklāšanai 21. gadsimtā. Datumi vēl nav izziņoti.
Performa-arts.org


Krievu mākslinieces Natālijas Gončarovas izstāde
Izstāde, kas būs skatāma Tate Modern muzejā Londonā, izgaismos krievu avangarda mākslas līderes un jaunu ceļu atklājējas lomu glezniecībā un dizainā. No 6. jūnija līdz 8. septembrim.
Tate.org.uk


Doisneau and Music
Parīzes filharmonijā apskatāmā izstāde cauri mūzikas pasaulei seko pa pēdām slavenajam Parīzes fotogrāfam Robēram Duano (Robert Doisneau), kurš vēroja kabarē un džeza mūziķus, tvēra mirkļus un padarīja tos nemirstīgus. Līdz 28. aprīlim.
Philharmoniedeparis.fr


Elena Galahera. Liquid Intelligence
Mākslas centrā Wiels Briselē apskatāmi vienas no prominentākajām mūsdienu gleznotājām Elenas Galaheras (Ellen Gallagher) darbi, kuros viņa pievēršas afroamerikāņu vēsturei un kultūrai. Ne tikai glezniecībā, bet arī videofilmās un instalācijās. No 2. februāra līdz 28. aprīlim.
Wiels.org

Mūzika


Džeikoba Koljera koncerti Eiropā
Par mūsdienu brīnumbērnu dēvētais multiinstrumentālists, dziedātājs un komponists Koljers strādā ar apbrīnojamu dinamiku, pārsteidzošu tehnisko kvalitāti un radošumu. Slavenais amerikāņu mūziķis Kvinsijs Džonss par viņu sacījis: «Talants, kādu iepriekš neesmu sastapis.» Un Kvinsijs zina, ko runā! No 29. janvāra līdz 22. februārim.
Koncertu datumi, vietas un biļetes mūziķa mājaslapā Jacobcollier.com.


Pjetro Maskanji Zemnieka gods / Rudžēro Leonkavallo Pajaci
Vīnes Valsts operas iestudējumā diriģenta Džakomo Sagripanti vadībā Maskanji traģiskās kaislības Santucas lomā iedzīvinās Elīna Garanča, bet Leonkavallo mīlas līkločus Nedas tēlā izdziedās Marina Rebeka. Obligāts apmeklējums un «divi zaķi ar vienu šāvienu» tiem, kas vēlas dzirdēt mūsu operdīvas. 11., 15., 18., 23. marts.
Wiener-staatsoper.at


Sting: My Songs
Iepriekšējā tūrē Stings Latvijā neiegriezās, un viņa faniem bija jāmēro ceļš uz kādu no kaimiņvalstu koncertarēnām, bet šogad iemīļotākās dziesmas no dziedātāja daiļrades varēs dzirdēt Arēnā Rīga. Biļetes laistas pārdošanā pavisam nesen, laika domāt nav atlicis daudz — jāķer, kamēr ir. 10. jūnijs.
Bilesuserviss.lv


Jazz Fest Wien 2019: Snarky Puppy
Kamēr Roterdamas, Montrē un citi džeza festivāli savas programmas vēl nav izziņojuši, Vīne piedāvā pārskatāmā nākotnē vienīgo Snarky Puppy koncertu Eiropā. Ar vairākām Grammy balvām apbalvotā džeza, fusion, roka grupa pelnīti tiek dēvēta par muzikāliem anarhistiem, kam neiespējami noteikti žanrisko piederību — vienkārši jāklausās un jābauda. 24. jūnijs.
Jazzfest.wien


Riga Jurmala Music Festival
Četri koncerti ar izciliem orķestriem un diriģentiem — Bavārijas Radio simfoniskais ar Marisu Jansonu, Izraēlas filharmoniķi ar Zubinu Metu, Londonas simfoniķi ar Džanandreu Nosedu un Krievijas Nacionālais simfoniskais ar Mihailu Pletņevu. No 21. jūlija līdz 1. septembrim Rīgā un Jūrmalā.
Facebook.com/rigajurmalamusicfestival

Kino


Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi
Aktuāli — kamēr Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā ceļ iepirkumu centru Akropole, uz ekrāniem nonāk režisora Edmunda Jansona pirmā pilnmetrāžas filma, kurā bērni ar runājošu suņu palīdzību cīnās pret Maskačkas apbūvi. No 1. februāra.


1906
Simtgades filmu programmu noslēgs Gata Šmita laikmeta drāma, kas piedāvā atskatīties uz dzīvi Rīgā pēc 1905. gada revolūcijas. Sekojot līdzi vairākiem varoņiem, režisors mudina uz notikumiem paraudzīties, iedziļinoties konkrētos dzīvesgājumos un detalizēti portretējot laikmeta garu. No 14. marta.


Reiz Holivudā / Once Upon a Time in Hollywood
Kventina Tarantīno darbs atainos kāda pabalējuša televīzijas aktiera un viņa dubliera kaskadiera centienus «ierakstīties» Holivudas filmu industrijā 60. gadu beigās. Galvenajās lomās Breds Pits un Leonardo di Kaprio. Uz pasaules ekrāniem 2019. gada vasarā, rudenī.


Dvēseļu putenis
Filmas projekts radīja viļņošanos kinonozarē jau pirms tā sākšanas, jo līdzekļi tika piešķirti, apejot Nacionālā Kino centra konkursa kārtību. Režisora Dzintara Dreiberga vadībā projekts iegūst ambiciozas aprises — aizvadīti vairāki filmēšanas posmi ar vērienīgiem masu skatiem. No 11. novembra.


Kas notiek krēslā / What We Do in the Shadows
Jaunzēlandiešu komiķa Džemeina Klementa un režisora Taika Vaititi 2014. gada kopdarbs — pseidodokumentālajā žanrā veidotā vampīrkomēdija — ir izcila parodija. Nākamgad ASV kabeļtelevīzijā FX būs skatāms filmas iedvesmots seriāls. Uz ekrāniem 2019. gadā.

Teātris un opera


Kaija
Minhenes Rezidencteātrī
Teātra vecajā ēkā jeb Kiviljē teātrī (Cuvilliéstheater) 19. janvārī notiks pirmizrāde Alvja Hermaņa otrajai Čehova Kaijai. Kristīnes Jurjānes kostīmi. Kā apsolīts teātra mājaslapā, pēc 22 gadiem JRT tapušajā uzvedumā režisors būs mainījis perspektīvu un vairs nesmīkņās par aizejošās mākslinieku paaudzes dīvainībām. Nākamās izrādes 21. un 30. janvārī.
Residenztheater.de


Moljēra Mizantrops
12. un 13. janvārī Maskavas Gogoļa centrā tiks izrādīts Elmāra Seņkova iestudētais Moljēra Mizantrops. Klasiķa teksts pārstrādāts un mūsdienīgots. Notikumu laiktelpa — interneta sabiedrība. Jautājums vecais — ko darīt cilvēkam, kas grib runāt tikai to, ko domā? Izrāde ir repertuārā, datumi jāmeklē teātra mājaslapā.
Gogolcenter.com


Hektora Berlioza Trojieši
Gada sākumā Bastīlijas operā Parīzē notiks Elīnas Garančas debija Didonas lomā Hektora Berlioza Trojiešos. (Diemžēl decembra beigās dziedātāja paziņoja, ka veselības apsvērumu dēļ operā nedziedās – red.) Režisors Dmitrijs Čerņakovs ir vienlaikus izaicinošs un klasisks, viņš prot izmantot dziedātāju aktierisko potenciālu, un Garančai tas ir lielisks. Vienlaikus var pieķert klāt apmēram tajā pašā laikā Garnjē pilī izaicinošā itāļu režisora Romeo Kasteluči uzvesto Alesandro Skarlati Pirmo nokaušanuNo 22. janvāra līdz 12. februārim.


Pučīni Toska
Veselu mēnesi Koventgārdenā titullomu Pučīni Toskā dziedās Kristīne Opolais, viņas Skarpija būs pats sers Brīns Tervels. Līdz ar to vismaz divi īsti aktieri Džonatana Kenta klasiskajā uzvedumā būs. No 24. maija līdz 20. jūnijam.
Roh.org.uk


Zalcburgas festivāls
Marina Rebeka dziedās Amēliju Verdi operā Simons Bokanegra (15.—29. augusts) par ģeniālu tirānu dēvētā diriģenta Valerija Gergijeva vadībā, bet Romeo Kasteluči pērn iestudētās Riharda Štrausa Salomes atkārtojumā (25.—31. augusts) titullomā būs «gandrīz mūsējā» Asmika Grigorjana, par kuras apbrīnojamo tēlu kritika rakstīja, ka komponists būs viņu ieraudzījis sapnī, lai uzrakstītu šo operu. No 20. jūlija līdz 31. augustam.
Salzburg.info

Elektroniska krātuve

Visiem viegli pieejams kvalitatīvas informācijas avots. Tāda ir iecerēta digitālā Nacionālā enciklopēdija

Vietne Enciklopedija.lv lasītājiem tiks atklāta 18. decembrī. Katrs, kas, sākot no pulksten 11, to atvērs, atradīs vairāk nekā 700 šķirkļu par visdažādākajām tēmām, ko latviešu valodā veidojuši 350 autori. Kvantu fizika, rokmūzika, vēsture, literatūra, balets — šīs ir tikai dažas no vairāk nekā 50 nozarēm. Paralēli vispārējiem jautājumiem īpaša uzmanība digitālajā enciklopēdijā veltīta letonikai — izceļot Latvijai būtiskus notikumus, personības un faktus.

Lai lasītājiem būtu vieglāk orientēties enciklopēdijas saturā, ieviesta arī rubrika Lietpratējs iesaka, kurā nozaru speciālisti pieteiks kādu interesantu rakstu. Pirmais raksts, kas izcelts šajā sadaļā, ir Gustava Strengas un Klāva Sedlenieka veidotais materiāls par Ziemassvētku eglīti. Tāpat enciklopēdijas veidotāji iecerējuši iepazīstināt lasītājus ar tās tapšanas aizkulisēm un redakcijas darbu.

Enciklopēdijā ievietoti arī vairāki simti interaktīvu materiālu — attēli, video un audio faili. Piemēram, šķirkļus par valodām papildina ne tikai vizuālie materiāli, bet arī audiofails ar dialoga fragmentu no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kas jau pārtulkots lībiešu, lietuviešu un citās valodās. Digitālās enciklopēdijas sākumlapā lasītāji varēs redzēt jaunākos materiālus, kas pievienoti vietnei, kā arī sekot līdzi kopējai statistikai par šķirkļiem, autoriem un redakcijas darbiniekiem. «Visi šie skaitļi augs. Gandrīz katru dienu tie mainīsies. Tikai tad šim darbam ir jēga, ja tas ļoti ilgi turpinās,» saka Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Sākot darbu pie enciklopēdijas izstrādes, būtiskākais bija saprast, pēc kādiem principiem tā tiks veidota. Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušās enciklopēdijas pamatā ir šķirkļu princips, tā lietotājiem pieejama bez maksas un primāri veidota digitālajai videi. Jau iznācis viens enciklopēdijas drukātais sējums Latvija, un nākotnē, iespējams, taps vēl citi. Enciklopēdijas darbu pārrauga padome, ko vada kultūras ministre, bet nozaru redkolēģija, kuru veido 57 dažādu zinātnes jomu pārstāvji, un ilustrāciju redkolēģija palīdzējušas izveidot enciklopēdijas klasifikāciju. Tās arī saista redakciju ar speciālistiem un konkrēto zinātņu nozaru pārstāvjiem. «Lai panāktu kvalitatīvu rezultātu, atslēgas moments ir laba sadarbība ar akadēmisko vidi,» uzsver enciklopēdijas galvenais redaktors.

Nekonkurē ar Vikipēdiju

Galvenā digitālās enciklopēdijas mērķauditorija ir ārpus akadēmiskās vides, tāpēc redaktori ieguldījuši lielu darbu, lai enciklopēdijas šķirkļi būtu uzrakstīti populārzinātniskā, plašai publikai saprotamā valodā. «Tomēr tekstam jābūt arī kompetentam,» piebilst Valters Ščerbinskis.

Enciklopēdija nav brīvu eseju apkopojums. Autoriem noteiktas konkrētas prasības gan par rakstu apjomu, gan struktūru un tajos nepieciešamajiem elementiem. Katra šķirkļa sākumā ir tā etimoloģija, ja raksts veidots par kādu plašāku nozari, pieejamas saites arī uz apakšnozarēm, katrā šķirklī ir saites uz saistītiem rakstiem. Tāpat pie rakstiem pieejama arī autoru ieteiktā papildu literatūra. Turklāt, ja grāmata atrodama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pievienota arī saite uz bibliotēkas kopkatalogu. Tā ir digitālās vides priekšrocība, kas jāizmanto, ir pārliecināts Valters Ščerbinskis. Vidējais rakstu garums ir no 10 līdz 15 tūkstošiem zīmju, tomēr enciklopēdijā ir arī daudz garāki un pavisam īsi šķirkļi, kas veltīti konkrētiem jēdzieniem. Lietotājiem jāspēj ērti piekļūt informācijai. «Enciklopēdiju veidojot, esam domājuši par to, kā ar iespējami mazāku klikšķu skaitu nokļūt pie nepieciešamā.» Daudzi lasītāji enciklopēdijā nonāks arī, meklējot atslēgas vārdus Google vai kādā citā interneta meklētājā, taču, lai raksti tajā atrastos augstās pozīcijās, tiem jābūt labi apmeklētiem. Tāpēc tehniskā izstrāde, kas uzticēta uzņēmumam Tilde, un arī vietnes kvalitatīva uzturēšana ir ļoti būtiska. Enciklopēdija būs noderīga arī studentiem, tāpēc vietnē īpaši izstrādāta atsauču veidošanas iespēja — pie katra raksta pieejama saite, kas izveidos akadēmiski precīzu atsauci uz to.

Nacionālā digitālā enciklopēdija nekonkurē ar plaši pieejamajām kolektīvi veidotām interneta enciklopēdijām. Arī tās ir informācijas ieguves avots lielai daļai cilvēku. «Protams, mums nekad nebūs tāda tempa kā Vikipēdijai, kuru veido neskaitāms skaits darbarūķu,» atzīst Valters Ščerbinskis. Tomēr šī enciklopēdija atšķiras ar informācijas augstticamību, kā to raksturo veidotāji. Kvalitatīvi šķirkļi ar konkrētu autorību. Uzrakstīti labā latviešu valodā.

5 interesanti koncerti decembrī

7. decembrīLatvijas Nacionālajā operā Bezdelīga. Koncertuzvedums. Dināra Alijeva, Džons Ērvins, Pāvels Petrovs un citi, diriģents Jānis Liepiņš

Viens no pēdējiem verisma meistara Džakomo Pučīni opusiem Bezdelīga, kā jau daudzi šī žanra paraugi, piedzīvojis nebūt ne vieglu dzimšanu — izdevējs atteicies iespiest notis, sakot, ka Pučīni šajā mūzikā, kas balansē starp operu un opereti, atklājas kā «slikts Lehārs». Arī mūsdienās Bezdelīga nepavisam nav tik populāra kā citi komponista meistardarbi, taču tas nemazina operas muzikālās kvalitātes un saturisko piepildījumu, un varbūt tieši tāpēc jāizmanto retā iespēja to dzirdēt Rīgā. Trīs atzītie ārzemju viesi kuplinās mūsu operas solistu ansambli, izdzīvojot emocionālo stāstu par kurtizānes Magdas mīlas gaitām 19. gadsimta Parīzē.

9. decembrīKoncertzālē Lielais dzintars Jasmin Toccata Project. Klavesīnists Žans Rondo

Raugoties koncertafišās, šķiet, ka popularitātes vilnis ierāvis sevī arī tādu senu un nereti aizmirstu instrumentu kā klavesīns. Piedāvājot jaunas iespējas un vēl neapgūtus skaņas horizontus, pirms pāris mēnešiem tas piedalījās mūziķes Ievas Salietes un džeza ģitārista Matīsa Čudara sarunā ar Bahu, bet tagad ciklā Pasaule Lielajā dzintarā būs dzirdams dialogā starp baroka mūzikas tradīciju, stilistiku, spēles manieri un tikpat izsmalcināto persiešu tradicionālo mūziku. Dažādo mūziku sastapšanos vadīs par franču brīnumbērnu un klavesīna ģēniju titulētais virtuozs Žans Rondo kopā ar Tomasu Danfordu (lauta) un Keivanu Čemirani (persiešu zarbs, indiešu santors).

21. decembrīLielajā ģildē Saulgrieži a la carte. LNSO Klavieru trio

Svinot piecus gadus ilgo pastāvēšanu, LNSO Klavieru trio (vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte, pianists Mārtiņš Zilberts) uz skatuves aicina līdzās altistu Pēteri Trasunu un kontrabasistu Oskaru Bokanovu, lai kopīgi atskaņotu dzīvespriecīgo kamermūzikas šedevru — Franča Šūberta Foreļkvintetu. Ansambļa nākamo piecgadi koncertā iezīmēs Platona Buravicka jaundarbs Jauna rindkopa, kurā komponists centīsies atklāt sastāva virtuozo spēli un iespējas, apzinoties, ka tā būs tikai «kārtējā jaunā rindkopa klaviertrio repertuārā». Mūzikā spoguļosies mūsdienu cilvēka pretmeti — kaislības un emocijas vienā, bet glābjošs mūžības garīgums otrā pusē. Vieglākai atmosfērai — Astora Pjacollas Četri gadalaiki Buenosairesā.

22. decembrīVidzemes koncertzālē Cēsis Trio Palladio un Mesiāns. Eva Bindere (vijole), Kristīne Blaumane (čells), Reinis Zariņš (klavieres), Antons Dreslers (klarnete)

Lieliskais klavieru trio savu rezidences gadu Vidzemes koncertzālē noslēgs ar veltījumu komponistam Olivjē Mesiānam 110. dzimšanas dienā. Skanēs arī Arvo Perta un Džonatana Hārvija mūzika, taču programmas smagsvari, protams, būs Mesiāna Kvartets laika galam un poļu skaņraža Zigmunta Krauzes Kvartets piedzimšanai. Ja gribas izrauties no Ziemassvētku dziesmiņu ņirboņas, kaut ko labāku, dziļāku, emocionāli piesātinātāku un skaistāku grūti atrast. Arī es nemēģināšu atrast precīzāku raksturojumu par jau uzrakstīto — Mesiāna darbs ir kā «laika neesamība mūžībā, dvēseles nemirstība un laiks kā cilvēka mūžīgais ienaidnieks».

28. decembrīDzintaru koncertzāles Mazā zāle Ziemassvētku festivāls. Gregoriskie dziedājumi. Ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja, vokālā grupa Schola Cantorum Riga

Guntars Prānis ir viens no nopietnākajiem (un arī gandrīz vienīgajiem) viduslaiku mūzikas pētniekiem Latvijā — ne tikai teorētiķis un zinātnieks, bet arī mūziķis. Nupat izdevis grāmatu Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā, bet līdzās pētnieka darbam vada arī vokālo grupu Schola Cantorum Riga, kas specializējas gregorisko korāļu autentiskā (cik nu varam par to spriest) atskaņošanā. Lai arī parasti šādi koncerti tiek asociēti un tiešām arī notiek baznīcās, interesants ir Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāla piedāvājums izmēģināt viduslaiku mūziku Mazās zāles akustikā.

Latvijas kino svēršana

No studentiem līdz klasiķiem — Lielā Kristapa pieturas punkti

Kvalitāte, nevis kvantitāte — šogad nacionālajai kino balvai ir pieteikts mazāk filmu (58) nekā citus gadus. Iepriekšējos trijos gados šis skaitlis, galvenokārt uz īsfilmu un televīzijas filmu rēķina, bija lielāks — 66 (2017); ap 70 (2016) un 94 (2015). Taču šogad, pateicoties simtgades filmu programmai, konkurence saasinās tieši vadošajās kategorijās — pilnmetrāžas dokumentālo filmu un spēlfilmu kategorijās. Šis fakts šāgada Lielo Kristapu padara par vienu no labākajiem neatkarīgās Latvijas laikā.

Īpaši spēcīgi pieteikumi ir pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā, kas no jauna apstiprina — Latvijas tradīcijām bagātais dokumentālais kino savā noslīpētībā un tematiskajā aktualitātē bieži vien ir galvastiesu pārāks par spēlfilmām. Šajā kategorijā par Kristapa statueti sacenšas gan Ivara Selecka kolosālais pirmklasnieku vērojums Turpinājums, gan Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa veltījums Baltijas poētiskajam dokumentālismam Laika tilti, gan Dāvja Sīmaņa sociopolitiski aktuālā lente Mūris.

Par laureātiem lems žūrija, kuras sastāvā ir gan vietējie nozares pārstāvji, gan ārvālstīs strādājoši latviešu izcelsmes kinoprofesionāļi. Balvas 23 nominācijās tiks pasniegtas noslēguma ceremonijā 12. novembra vakarā plkst. 20, ko atliktajā tiešraidē plkst. 21 pārraidīs LTV1.

Atklājumi

1977. gadā iedibinātā balva ir izturējusi smagus laikus neatkarības sākumposmā, bet gadu gaitā spējusi pielāgoties dažādām situācijas izmaiņām. Kopš 2016. gada Lielais Kristaps ir ieguvis nacionālās kino balvas statusu un no festivāla pārtapis par filmu skati. Tāpēc Lielā Kristapa skatēs vairs netiek izrādīts milzīgs daudzums filmu, bet ir tikai balvai nominēto kinodarbu seansi un atsevišķas pirmizrādes. Vienvārdsakot, šī ir lieliska iespēja noskatīties kādu vēl neredzētu, bet kārotu latviešu filmu.

Taču ne tikai — tā ir laba izdevība redzēt arī jaunākos studentu veikumus (īsmetrāžas filmas), kā arī Latvijas Televīzijas aizsāktā filmu cikla Latvijas kods īsfilmu pirmizrādes (sešas filmas, katra 26 minūtes gara). Jāpiebilst, ka dzīve audiovizuāli piesātinātā laikmetā, kā arī filmēšanas iespēju demokratizācija gadu gaitā atstājusi labu iespaidu uz studentu darbu kvalitāti. Kino veidotāji arvien drosmīgāk eksperimentē gan ar žanriem, gan ar dažādiem izteiksmes veidiem, kas patīkami atšķiras no štampiem pieblīvētā pamatplūsmas repertuāra.

Studentu filmu skatē šogad ir gan zinātniskās fantastikas darbs Viņu sauca Haoss Bērziņš (rež. Signe Birkova), gan asprātīga interpretācija par vietējiem kultūras kontekstiem un parādībām — eksistenciālu jautājumu caurvītā Martas Elīnas Martinsones komēdija Viesturs Kairišs iznāk no meža ar pašu režisoru vienā no lomām.

Līdztekus filmu seansiem Lielajā Kristapā būs arī arhitekta Zigmāra Jaujas grāmatas Zudušos kinoteātrus meklējot atklāšana 8. novembrī plkst. 17, kā arī tikšanās ar latviešu izcelsmes Holivudas aktrisi un šāgada žūrijas biedri Rutanju Aldu. Viņa savulaik filmējusies Holivudas lieldarbos — Briežu mednieks (1978) un Mīļā māmiņa (1981); tikšanās notiks 9. novembrī plkst. 17.30.

Poētisks gads

Šogad, kad Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa dokumentālā filma Laika tilti no jauna ir aktualizējusi pārdomas un diskusijas par vispazīstamāko Latvijas kinematogrāfijas strāvojumu — poētisko dokumentālismu —, arī nacionālā kino balva noris tā zīmē. Lielais Kristaps tika atklāts ar pazīstamo klasiķu Herca Franka, Aivara Freimaņa un Ulda Brauna dokumentālajiem darbiem. Rīgas dokumentālās kino skolas retrospekcija paredzēta arī seansā Lāčplēša dienā 11. novembrī plkst. 16. Tajā deviņus kinodarbus ir izvēlējušies kinoteorijas un žurnālistikas vecmeistari — Ābrams Kleckins un Mihails Savisko, kurš vairāk nekā 10 gadus vadīja padomju laikā leģendāro televīzijas raidījumu Kino un mēs. Retrospekcijā iekļautie darbi tapuši laika posmā no 60. līdz 80. gadiem, un autoru vidū ir režisori Hercs Franks, Rolands Kalniņš, Ivars Seleckis, Laima Žurgina un citi.

Kleckins un Savisko šogad saņems arī Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu, un tā ir pirmā reize, kad apbalvojumu saņem nevis kino veidotāji, bet gan teorētiķi. Tieši Kleckins un Savisko bija pirmie, kas pamanīja, runāja un rakstīja par Rīgas poētiskā dokumentālisma skolu — spēju kolektīvisma laikā veidot personiskus, poētiskus kinostāstus par cilvēkiem un viņu pārdzīvojumiem, kuru cilvēciskā izteiksme tik ļoti kontrastēja ar padomju kinohroniku deklaratīvismu.

Nacionālā kino balva Lielais Kristaps

Līdz 13. novembrim kinoteātrī Splendid Palace. Biļetes no 3 līdz 10 €.