Dominika Zalitis
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 2
Liepāja, Zaķu iela. 1943. gada 24. decembris
Vīns ielīst tumsas kristālā.
Bērns ir klāt.
Pirmie Ziemassvētki.
Zeltenes rosās rožainām lūpām. Siļķes un sālīti gurķi rotā galdu un smieklus visapkārt. Trīs paaudzes, daudzkārša mīlestība.
Pusnakts un tās veltes. Karotē gravēti burti, kas šķērsos gadus.
Viena karote, kas šķērsos okeānu.
Liepāja, Jūrmalas iela. 1944. gada 25. aprīlis
Saule caururbj horizontu.
Tikai uz brīdi aizmirstam to, kas notiek mūsu acu priekšā. Mēs esam šeit, uz smilšu strēles, klaida vēja atsaukti. Skatienā asas nezāles, tu skrien zem debesu zilā. Ābolu dzeltenais noslīkst mūsu sāļajās plaukstās. Un tavas acis svētku ietērpā, cirka bērna acis zem pelēkā reiboņa.
Mūsu krasti ir bezgala telpas. Ejam pa ūdenī sakņotiem akmeņiem. Tilti dzimst zem mūsu plakstiem.
